Melanomu agrīna diagnostika

Maza izmēra melanomas jeb mikromelanomas

Mikromelanoma ir maza izmēra melanoma, kas zinātniskajā literatūrā parasti tiek definēta kā ādas melanoma izmērā līdz 3 mm diametrā, [1; 2] tomēr dažās publikācijās šo terminu lieto arī tad, ja melanomas izmērs ir līdz 5 mm diametrā. [3; 4]

Pēdējie literatūras dati rāda, ka ~ 5 % ādas melanomu ir diametrā līdz 6 mm, turklāt pēdējos gados pieaug šāda izmēra ādas melanomu sastopamības biežums. [1] Tas skaidrojams ar vairākiem faktoriem: pirmkārt, ar pacientu izglītošanu un biežāku došanos pie dermatologa uz profilaktisku pārbaudi vai gadījumos, kad parādījies jauns ādas veidojums, otrkārt, ar diagnostikas metožu attīstību pēdējos 20 gados un arvien pieaugošo dermatoskopijas lomu ādas veidojumu diagnostikā.

Mikromelanomu diagnostika

Mikromelanomu diagnostikā biežāk izmantotās metodes ir klīniskā apskate [2; 13] un dermatoskopija, [2; 6; 7; 9; 10; 12] no kurām īpaši jāuzsver pēdējā, jo tieši tā bieži vien diagnosticē mikromelanomas.  

Ar dermatoskopijas metodi jebkura izmēra melanomu diagnostikā izmantojami atsevišķi par melanomu liecinoši kritēriji vai kritērijus apkopojošie melanomas diagnostiskie algoritmi, piemēram, trīs punktu algoritms vai Menzija metode. Aprēķinātā dažādo dermatoskopijā lietoto diagnostikas algoritmu precizitāte mikromelanomām ir 48,2—65,9 % robežās. [10] Tas, protams, nozīmē, ka tikai dermatoskopijas diagnostiskie algoritmi nespēj diagnosticēt visas mikromelanomas un to diagnostikā būtiski ir ņemt vērā arī citas pazīmes.

Pie tādām, pirmkārt, jāmin veidojuma klīniskā un dermatoskopiskā mainība laikā, kas var norādīt uz risku vēl pirms specifisko pazīmju attīstības, otrkārt, veidojuma līdzība citiem veidojumiem, kādi ir konkrētajam pacientam. Vēl noteikti jāņem vērā pacienta dzimums (biežāk sievietēm), vecums (vairāk nekā 40 gadi), melanoma personīgajā vai ģimenes anamnēzē, displastisku nevusu sindroms, [6; 10; 15] kā arī II ādas fototips pēc Ficpatrika [4; 6; 8; 14] jeb gaiša āda, kas iedeg pēc sākotnēja apdeguma. Šādu mazu melanomu diagnostikā izšķirīga mēdz būt arī digitālā dermatoskopija un dzimumzīmju kartēšana.

Mikromelanomu klīniskās pazīmes

Spriežot pēc literatūras datiem, mikromelanomas biežāk tiek diagnosticētas sievietēm [3; 4; 6; 12; 14; 15] jeb vidēji 63,3 % no pacientiem ar diagnosticētu mikromelanomu ir sievietes. Visvairāk mikromelanomas pacientu ir vecumgrupā no 40 līdz 49 gadiem. [2; 6; 8; 12; 13]

Klīniski tās biežāk redzamas kā tumši vai gaiši brūnas makulas jeb plakani veidojumi ādas līmenī 3—4 mm diametrā, ir dati arī par mikromelanomām 1—5 mm diametrā. [2] Mikromelanomas biežāk tiek diagnosticētas uz apakšējām ekstremitātēm un parasti ir radušās de novo, proti, nav saistītas ar dzimumzīmēm. [8]

Mikromelanomu dermatoskopiskās pazīmes

Mikromelanomām biežāk dermatoskopiski novēro divas krāsas. [6; 8; 10] Mikromelanomas var būt asi [7] vai vāji [4] norobežotas. Dermatoskopiskais raksts mikromelanomām ir ļoti dažāds, jo novēro:

• špicoīdu (regulāru radiālo līniju jeb strēļu rakstu; sastop visbiežāk), [4; 6; 8; 10; 13]
• globulāru, [4; 10]
• retikulāru, [4]
• bezstruktūras dermatoskopisko izskatu. [4]
• Biežākās melanomai specifiskās dermatoskopiskās pazīmes, kas raksturo arī mikromelanomas, ir:
• neregulāra pigmentācija (vidēji 56,5 % mikromelanomu), [3; 4]
• neregulāri izvietoti punkti/lodītes (vidēji 54,4 % mikromelanomu), [3; 4; 6; 8]
• atipisks tīklojums (vidēji 49,3 % mikromelanomu), [3; 4; 6; 8]
• atipiski plankumi (vidēji 28,3 % mikromelanomu), [3; 4; 6]
• pseidopodijas (vidēji 28,0 % mikromelanomu), [4; 6; 10]
• regresijas pazīmes (vidēji 19,8 % mikromelanomu). [4; 5; 8]

Retāk novēro arī citas melanomai specifiskas pazīmes, piemēram, zili baltu plīvuru [6; 8; 9] un asimetrisku multikomponentu dermatoskopisko izskatu. [6; 8] Svarīgi, ka dermatoskopiskās pazīmes melanomām attīstās pamazām, agrīnām melanomām to ir mazāk (1. attēls), bet vairāk tās parādās laika gaitā, melanomām progresējot (2. attēls). Mikromelanomām reti dermatoskopiski atrod atipiskus asinsvadus (punktveida, lineārus, polimorfus). [4; 6; 8; 10]

Dermatoskopisko pazīmju biežums melanomām virs 5 mm diametrā un melanomām līdz 5 mm diametrā salīdzināts tabulā.

Mikromelanomu ārstēšanas principi

Primārā mikromelanomu ārstēšanas metode ir ķirurģiska iejaukšanās. Sākotnēji veidojumu ekscidē ar vismaz 1—3 mm atkāpi veselajos audos. Tad ekscidēto paraugu nosūta uz laboratoriju patohistoloģiskai veidojuma izmeklēšanai. Ja tiek apstiprināta melanomas diagnoze, tiek plānota atkārtota ekscīzija, lai maksimāli mazinātu lokāla recidīva risku.

Atkāpe veselos audos melanomai in situ ir 0,5 cm uz katru pusi. Ja konstatē dziļāku invāziju (lai gan melanomas klīniskais diametrs ir neliels), tad arī atkāpes ir lielākas: melanomai ar biezumu pēc Breslova līdz 2 mm → 1 cm; ar biezumu vairāk par 2 mm → 2 cm. [16]

Mikromelanomu profilakse

Pacientiem ar melanomu anamnēzē ir palielināts risks gan slimības recidīvam, gan jaunas melanomas attīstībai dzīves laikā, īpaši pirmajos piecos gados pēc primārās melanomas diagnozes.

Tieši tāpēc tik svarīgi ir profilakses pasākumi, lai iespējami agrīni diagnosticētu melanomas recidīvu vai jaunas melanomas attīstību. Pacientiem tiek rekomendēts visa turpmākā mūža garumā pašiem mājās periodiski apskatīt un iztaustīt ādu, kā arī doties uz regulārām pārbaudēm pie dermatologa. Būtiski atcerēties, ka saules starojums ir vienīgais ietekmējamais melanomas riska faktors, tāpēc tiek rekomendēts izvairīties no ilgstošas atrašanās tiešos saules staros, nepieļaut saules apdegumus, lietot saules aizsargkrēmus ar augstu aizsargfaktoru un valkāt tādu apģērbu un cepuri, kas maksimāli pasargā ādu, uzturoties saulē. [17]

Noslēgumā

Maza izmēra melanomu jeb mikromelanomu diagnostika un agrīna ekscīzija ir mūsdienīgas pacienta aprūpes mērķis. Tas ievērojami ietaupa gan valsts, gan pacienta resursus, jo novērš vēlīnu diagnostiku ar visām izrietošajām sekām.

Ādas mikromelanoma var attīstīties jebkurā vecumā un abiem dzimumiem, tomēr biežāk sastopama pēc 40 gadu vecuma, sievietēm un biežāk attīstās kā jauns pigmentveidojums, nevis dzimumzīmes pārmaiņas. Mikromelanomu diagnostikā būtiska ir daudzu faktoru kombinācija, ietverot gan klīniskās, gan dermatoskopiskās pazīmes.