PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Zāļu formu nozīme medicīnas praksē

I. Bārene
Medicīnas praksē gan profilakses nolūkā, gan dažādu slimību ārstēšanā lieto zāles. Zāles uzskata par augstas vērtības produktiem. Tām ir jābūt iedarbīgām, drošām un kvalitatīvām – tā ir aksioma, kas nav jāpierāda. Piemērota ārstēšana ar zālēm prasa ne tikai pareizas aktīvās vielas izvēli atbilstīgi diagnosticētai slimībai, bet arī izstrādāt aktīvai substancei tādu zāļu formu, kas ir piemērota tās ievadīšanai organismā noteiktā veidā un nodrošina tai nepieciešamo efektivitāti. Pateicoties zinātnes un tehnikas progresam, ir pilnīgi mainījies uzskats par zāļu formu, kvalitāti nosaka ne tikai preces ārējais izskats un aktīvo vielu kvantitatīvais saturs, bet tiek izvērtēta arī tās biopieejamība, efektivitāte un drošība.

Zālēm ir daudzgadīga vēsture, tās ir praktiskās medicīnas neatņemama sastāvdaļa slimību ārstēšanā.

Profilaksē vai ārstēšanā lietojamo zāļu aktivitātes pamatā ir atbilstīgas aktīvās vielas ar noteiktu terapeitisko efektivitāti, specifiskām ķīmiskām un fizikālām īpašībām.

Zāļu aktīvās vielas

Pateicoties zinātnes un tehnikas, ķīmijas, farmācijas un bioloģijas zinātņu progresam, cilvēcei mūsu dienās ir iespēja izmantot dažādu slimību ārstēšanā, tostarp sāpju un iekaisuma mazināšanā, farmakoloģiski aktīvas un kvalitatīvas aktīvās vielas. Tās var būt:

  • minerālizcelsmes,
  • izdalītas no ārstniecības augiem,
  • izdalītas no dzīvnieku dažādiem audiem, orgāniem,
  • iegūtas sintētiskā veidā,
  • iegūtas biosintēzes ceļā.

Medicīnas praksē slimību ārstēšanā aktīvās vielas jeb aktīvās substances tīrā veidā lieto reti, jo ne visu aktīvo vielu fizikālās un ķīmiskās īpašības nodrošina to labu uzsūkšanos organismā no vietas, kur tās ievadītas.

Daudzos gadījumos aktīvās vielas deva ir ļoti maza (proti, miligrami vai mikro­grami) un aktīvo vielu fizikālā stāvokļa dēļ nevar ievadīt organismā (piemēram, ievadīt pulveri muskulī vai vēnā).

Piemērota ārstēšana ar zālēm jeb farmakoterapija prasa ne tikai pareizas aktīvās vielas izvēli atbilstīgi diagnosticētai slimībai, bet aktīvai substancei izstrādāt tādu zāļu formu, kas ir piemērota tās ievadei organismā noteiktā veidā, nodrošinot tai nepieciešamo efektivitāti.

Zāļu formas

Definīcijas

Zāļu forma ir fizikāla, fizikāli ķīmiska sistēma, kas satur vajadzīgo zāļu vielas/-u daudzumu un nodrošina tās/to atbrīvošanos no šīs sistēmas, biotransportu un aktivitāti noteiktajā darbības vietā.

Var būt arī šāds skaidrojums - zāļu forma ir racionāls stāvoklis zāļu vielai, kurā tā uzrāda nepieciešamo ārstniecisko vai profilaktisko efektu, ir ērta lietošanai un glabāšanai - vai: zāļu forma ir aktīvās vielas piegādes (padeves) sistēma.

Zāļu formu klasifikācija

Zāļu formai ir jābūt piemērotai zāļu vielas, kas ir tās sastāvā, ievadīšanas ceļam, nosakot to ievērojamo dažādību un savstarpējo ļoti lielo atšķirību.

Lai būtu vieglāk orientēties lielajā zāļu formu klāstā, tās klasificē pēc vairākām būtiskām pazīmēm.

Zāļu formu klasifikācija pēc agregātstāvokļa

Pēc agregātstāvokļa izšķir cietās, šķidrās, mīkstās, gāzveida zāļu formas.

Cietās zāļu formas ir:

  • tējas,
  • ārstniecības augu drogas,
  • pulveri (arī liofili žāvēti pulveri),
  • dažādu tipu tabletes,
  • dražejas,
  • spansulas,
  • granulas,
  • peletes,
  • pastilas,
  • medicīniskie zīmuļi,
  • implanti,
  • cietās želatīna kapsulas ar vāciņiem.

Šķidrās zāļu formas ir:

  • šķīdumi,
  • pilieni,
  • suspensijas,
  • emulsijas,
  • tinktūras,
  • šķidrie ekstrakti,
  • ādas līmes (šķidrie plāksteri),
  • klizmas,
  • injekciju un infūziju šķīdumi.

Mīkstās zāļu formas ir:

  • ziedes,
  • krēmi,
  • pastas,
  • geli,
  • plāksteri (arī transdermālie plāksteri),
  • supozitoriji (arī vaginālie supozitoriji),
  • želatīna kapsulas.

Gāzveida zāļu formas ir:

  • gāzes,
  • tvaiki,
  • aerosoli.

Zāļu formu klasifikācija pēc ievadīšanas ceļa

Pēc ievades ceļa izšķir enterālās, par­enterālās, uz ādas un gļotādas lietojamās, inhalējamās zāļu formas.

Enterāli ievadāmās zāļu formas:

  • perorāli (per os) ievadāmās jeb iekšķīgi lietojamās šķidrās zāļu formas- šķīdumi, suspensijas, emulsijas, pilieni, tinktūras, šķidrie ekstrakti; cietās zāļu formas- pulveri, dažādu tipu tabletes, dražejas, spansulas, granulas, peletes, cietās želatīna kapsulas ar vāciņiem; un mīkstās zāļu formas- želatīna kapsulas, geli;
  • orāli (mutes dobumā) ievadāmās šķidrās zāļu formas- pilieni, tinktūras, šķidrie ekstrakti; cietās zāļu formas- sublingvālās, bukālās, sūkājamās, košļājamās tabletes, dražejas; mīkstās zāļu formas (geli); gāzveida zāļu formas (aerosoli);
  • rektāli un vagināli ievadāmās šķidrās zāļu formas (klizmas, rektioli); cietās zāļu formas (tabletes, cietās želatīna kapsulas); mīkstās zāļu formas (supozitoriji, pesāriji, rektālās/vaginālās ziedes, rektālās/vaginālās želatīna kapsulas); gāzveida zāļu formas (aerosoli).

Parenterāli ievadāmās zāļu formas:

  • injicējamās zāļu formas- šķīdumi, suspensijas, emulsijas, pulveri, liofili žāvēti pulveri, implanti.

Uz ādas un gļotādas lietojamas zāļu formas:

•  ziedes, krēmi, geli, pastas, pulveri, plāksteri, gāzes, aerosoli, tvaiki;

•  acu pilieni (šķīdumi, suspensijas, emulsijas), aerosoli, acu ziedes, acu zīmuļi;

•  deguna pilieni, deguna ziedes, krēmi, geli, aerosoli, pulveri;

•  ausu pilieni (šķīdumi, suspensijas), šķīdumi skalošanai.

Inhalējamās (plaušās ievadāmās) zāļu formas:

  • šķīdumi, suspensijas, emulsijas aerosolu veidā, pulveri. [1; 2; 3]

Zāļu formu klasifikācija pēc citām pazīmēm

  • Dozētās un nedozētās.
  • Pēc dispersitātes- brīvās dispersās sistēmās, saistītās dispersās sistēmās un putās.
  • Pēc aktīvās vielas atbrīvošanās ātruma un darbības ilguma:
    • ātras darbības zāļu formas,
    • vidēja ilguma (3-4 stundas) darbības zāļu formas,
    • ilgstošas darbības zāļu formas.
  • Pēc aktīvās vielas darbības vietas: kuņģī, zarnu traktā, plaušās, mutes un citos dobumos darbojošās zāļu formas, kas nodrošina aktīvai vielai vietēju vai rezorbtīvu darbību.

Katra no zāļu formām atbilstīgi tās sastāvdaļu - palīgvielu īpašībām var piederēt dažādām klasifikācijas sistēmām.

Zāļu forma kā komplekss

Zāļu forma ir komplekss, kas sastāv no aktīvās/aktīvajām vielas/vielām un palīgvielas/palīgvielām. Ļoti retos gadījumos zāļu formu var pagatavot bez palīgvielas.

Aptuveni līdz pagājušā gadsimta vidum palīgvielas uzskatīja par inertām vielām, kas palīdz izveidot aktīvai vielai noteiktu zāļu formu, uzskatot kā vienkāršu starpnieku - līdzekli, kas palīdz ievadīt aktīvo vielu organismā, izmantojot enterālo vai parenterālo ievadīšanas ceļu un saglabājot zāļu vielas kvalitāti paredzētajā uzglabāšanas laikā un apstākļos.

 Pateicoties zinātnes un tehnikas progresam, pilnveidojoties farmācijai un tai tuvām zinātnes nozarēm, ir pilnīgi mainījies uzskats par zāļu formu. Zāļu formas kvalitāti vairs nevērtē tikai kā tirgus preci pēc ārējā izskata un aktīvo vielu kvantitatīvā satura, bet izvērtē arī tās biopieejamību, efektivitāti un drošību.

Zāļu formu izveidē būtiska nozīme ir piemērotu palīgvielu izvēlei, kurām ir atbilstīgas fizikāli ķīmiskās un funkcionālās īpašības, un zinātniski pamatotai un precīzi izstrādātai pagatavošanas metodei. [4] Zāļu formai ir:

  • jānodrošina aktīvās vielas kvalitāte un stabilitāte visā uzglabāšanas laikā;
  • jābūt pagatavotai atbilstīgi paredzētajam ievadīšanas ceļam organismā;
  • jāregulē aktīvās vielas noteiktas devas atbrīvošanās noteiktā laika periodā;
  • jāuztur aktīvās vielas terapeitiskais efekts noteiktā organisma vietā un noteiktā laika periodā;
  • maksimāli jāsamazina aktīvo vielu iespējamā blakusiedarbība.

Ātras darbības zāļu formas

Tradicionāli ātras darbības zāļu formas ir injicējamās, rektāli ievadāmās, inhalējamās, bukālās un zemmēles lietojamās. Piemēram, injekciju zāļu formas ievadīšanai vēnā, muskulī, organisma dobumos, sūkājamās vai košļājamās tabletes, supozitoriji, pilieni, inhalācijas aerosoli.

Šādu zāļu formu gatavošanai izvēlas palīgvielas, kas viegli un pietiekami ātri no zāļu formas atbrīvo aktīvo vielu un veicina tās ātru adsorbciju un nokļūšanu asinsritē (izņēmums ir injekcija vēnā un noteiktā organisma dobumā lokālai darbībai, kad ir tūlītēja iedarbība), lai īsā laikā nodrošinātu augstu biopieejamību, bet aktīvās vielas darbība ir īslaicīga.

Vidējas darbības zāļu formas

Lielākajai daļai perorāli ievadāmo cieto un šķidro zāļu formu - tablešu, kapsulu, dražeju, granulu, sīrupu, pulveru, suspensiju - gatavošanai, pilienu, emulsiju  ražošanai izmanto palīgvielas, kas spēj nodrošināt vidēji ātru aktīvo vielu atbrīvošanos un veicina aktīvo vielu maksimālās koncentrācijas sasniegšanu asins plazmā stundas vai divu laikā. Lai zāles efektīvi darbotos ilgāku laiku, tās jālieto trīs četras reizes dienā.

Zāļu formas hronisku slimību gadījumos

Hronisku slimību gadījumos, kad zāles jālieto ilgstoši, kā arī akūtas saslimšanas gadījumā, kad nepieciešama konstanta zāļu vielas koncentrācija asins plazmā diennakts laikā, zāļu lietošana vairākas reizes dienā nav racionāla un dažreiz ir pat nevēlama. Tas izskaidrojams ar to, ka zāļu ieņemšana trīs četras reizes dienā rada aktīvās vielas lēkājošu koncentrāciju asins plazmā.

Pagājušā gadsimta otrajā pusē, pamatojoties plašos un nopietnos zinātniskos pētījumos, tika izstrādātas un ieviestas modificētas atbrīvošanās zāļu formas, no kurām aktīvās vielas atbrīvošanās pakāpe un/vai vieta ir atšķirīga no vispārpieņemtas (parastas) aktīvās vielas atbrīvošanās no zāļu formas ar tādu pašu ievadīšanas ceļu.

Modificētas atbrīvošanās zāļu formas var būt:

  • pagarinātas darbības zāļu formas (prolonged release, extend release), kas uzrāda aktīvās substances lēnāku atbrīvošanos nekā parastas zāļu formas ar tādu pašu ievadīšanas ceļu;
  •  ilgstošas atbrīvošanās zāļu formas (sustained release), kas uzrāda ilgstošāku aktīvās vielas atbrīvošanos un darbību nekā parastās zāļu formas ar tādu pašu ievadīšanas ceļu;
  • aizkavētas atbrīvošanās zāļu formas (delayed release), kas nodrošina aizkavētu zāļu vielu atbrīvošanos salīdzinājumā ar parasto zāļu formu ar tādu pašu ievadīšanas ceļu;
  • pulsējošas atbrīvošanās zāļu formas (pulsatile release), kas nodrošina secīgu zāļu vielu atbrīvošanos atšķirībā no parastas zāļu formas ar tādu pašu ievadīšanas ceļu. [3; 5]

Modificētas darbības zāļu formas var būt tabletes (arī tā saucamās kapletes), granulas, dražejas, spansulas, želatīna kapsulas, injekciju šķīdumi, galvenokārt gatavoti ar neūdens šķīdinātājiem, transdermālie plāksteri, speciālas dobumos ievadāmas ierīces, kas spēj atbrīvot zāļu vielu noteiktā laika periodā ar konstantu ātrumu un nodrošināt tās darbību paredzētajā laika periodā.

Šādas zāļu formas spēj nodrošināt noteiktu aktīvās/-o vielas/-u koncentrāciju asins plazmā noteiktu laiku - vienu vai vairākas dienas vai mēnesi. To var sasniegt vairākos veidos: vai nu modificējot aktīvās vielas, mainot to ķīmiskās un fizikālās īpašības, un/vai modificējot vai izveidojot jaunas zāļu formas vai lietojot atbilstīgas palīgvielas ar noteiktām, specifiskām fizikāli ķīmiskām īpašībām. [4] Izstrādājot modificētas darbības zāļu formas, palīgvielas var iestrādāt zāļu formā un/vai veidot apvalciņu ar noteiktām īpašībām.

Kontrolētas darbības zāļu formu daži piemēri: modificētas darbības spansulu sistēmas pagatavošanai peletes (zirnīšus) pirms ievietošanas kapsulās apklāj ar atšķirīga biezuma vai sastāva apvalciņiem, kam ir atšķirīga spēja atbrīvot aktīvās vielas peletēs. [4; 5]

Kontrolētai zāļu ievadei organismā var izmantot speciālas ierīces, piemēram, dzemdē ievadāmās T formas ierīces rezervuārā ir iepildīta polidimetilsiloksānā disperģēta aktīvā viela. Rezervuārs ir pārklāts ar polidimetilsiloksāna membrānu, kas regulē aktīvās vielas atbrīvošanās ātrumu.

Membrānkontrolēta sistēma ir arī transdermālais plāksteris. Aktīvās vie las un palīgvielu maisījums atrodas rezervuārā, kas pārklāts ar membrānu, kura regulē aktīvās vielas atbrīvošanās ātrumu un daudzumu, uzsūkšanos caur ādu un nokļūšanu asinsritē. Transdermālie plāksteri var būt arī bez membrānas. Tad aktīvā viela ir sajaukta ar palīgvielu - adhezīvo vielu (līmi) un pēc plākstera uzlikšanas ir tiešā kontaktā ar ādu.

Interesantas ir arī osmotiski kontrolētās jeb osmotiskā pumpja sistēmas - OROS. Tablete, kas satur ūdenī šķīstošu aktīvo vielu, ir pārklāta ar puscaurlaidīgu membrānu, kur ar lāzera stara palīdzību izveidota mikroskopiska atvere. Ūdens pēc puscaurlaidīgās membrānas šķērsošanas šķīdina vielas tabletes sastāvā. Palielinās osmotiskais spiediens, šķīdums tiek izspiests caur atveri.

Ūdenī nešķīstošām vielām OROS tipa tabletes ir nedaudz komplicētākas. Tā ir divu slāņu tablete, kas pārklāta ar puscaurlaidīgu membrānu. Vienu slāni veido hidrofilas dabas polimērs, kas adsorbē ūdeni, uzbriest, palielina tilpumu, un tāpēc veidojas pietiekams spiediens, bet no otrā aktīvo vielu saturošā slāņa izveidojusies suspensija tiek izspiesta caur atveri. Osmotiskais spiediens regulē aktīvās vielas atbrīvošanās ātrumu, tās koncentrāciju izplūstošajā šķīdumā/suspensijā un izplūstošā šķīduma/suspensijas daudzumu.

Šāda un līdzīga tipa darbības zāļu formās var iestrādāt dažādas farmakoloģiski aktīvas vielas, piemēram, sirds-asinsvadu, pretsāpju, pretiekaisuma, temperatūru pazeminošus u. c. līdzekļus.

Noteiktas farmakoterapeitiskās grupas aktīvām vielām nav speciālu zāļu formu. Zāļu formu izvēlas atbilstīgi tās ievadīšanas veidam, atkarībā no vēlamās aktīvās vielas darbības vietas, darbības ātruma vai ilguma un pacienta vecuma. Piemēram, sāpju un iekaisuma mazināšanai attiecīgās aktīvās vielas var saturēt tabletes, disperģējamās tabletes, kapsulas, kuņģa rezistentās tabletes un kapsulas, ilgstošās darbības tabletes un kapsulas, suspensijas iekšķīgai lietošanai, supozitoriji, rektālās kapsulas, transdermālie plāksteri, geli, krēmi, šķīdumi injekcijām un infūzijām.

Kopsavilkums

  • Zāļu forma ir racionāls stāvoklis aktīvai vielai, kurā tā uzrāda nepieciešamo ārstniecisko vai profilaktisko efektu, ir ērta lietošanai un glabāšanai.
  • Zāļu formas klasificē pēc agregātstāvokļa, ievadīšanas veida, dozējuma, dispersitātes, aktīvās vielas atbrīvošanās ātruma, darbības ilguma un darbības vietas.
  • Zāļu formai ir jānodrošina aktīvās vielas kvalitāte un stabilitāte visā uzglabāšanas perioda laikā, jābūt pagatavotai atbilstīgi paredzētam ievadīšanas ceļam organismā, jāregulē aktīvās vielas noteiktas devas atbrīvošanās noteiktā laikā, jāuztur aktīvās vielas terapeitiskais efekts noteiktā organisma vietā un noteiktā laika periodā, maksimāli jāsamazina aktīvo vielu iespējamā blakusiedarbība.
  • Zāļu formu izveidē būtiska nozīme ir piemērotu palīgvielu ar atbilstīgām fizikāli ķīmiskām un funkcionālām īpašībām izvēlei un zinātniski pamatotai un precīzi izstrādātai tās pagatavošanas metodei.
  • Zāļu formu izvēles pamatā ir tās ievadīšanas veids, vēlamā aktīvās vielas darbības vieta, darbības ātrums vai ilgums un pacienta vecums.

Literatūra

  1. David Jones. Pharmaceutics - Dosage Form and Design. Pharmaceutical Press, London-Chicago, 2008.
  2. European Pharmacopoeia 6th ed. France 2007.
  3. Pharmaceutics. The Science of Dosage Form Desigh. Edited by Michael E. Aulton. 2002.
  4. Handbook of Pharmaceutical Excipients. 3rd ed. Edited by Arthur H. Kibbe. American Pharmaceutical Association and Pharmaceutical Press, 2000.
  5. Rubinstein M. Tablets and capsules: still the most popular dosage forms. Innovations in drug delivery, impact on pharmacotherapy. 1996; 22-33.