Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Vesta sindroms — bērnu neirologu bieds?

J. Strautmanis, L. Liepiņa
Klīniskā gadījuma demonstrācijas mērķis — aktualizēt retu neiroloģisku sindromu, raksturot terapijas iespējas un efektivitāti un parādīt Latvijā veiktā pētījumā iegūtus datus par sindroma biežumu, klīnisko ainu, agrīnas diagnostikas un ārstēšanas nozīmi.

Klīniskais gadījums

Slimības anamnēze

Pusgadu veca meitene 26.08.2014. stacionēta plānveida izmeklēšanai ar sūdzībām par to, ka no 1.08.2014. vecāki novērojuši lēkmes, sākotnēji ar acu rotatorām kustībām (deviāciju) uz augšu, vēlāk sērijveidā ar pēkšņu roku un kāju fleksoru saliekšanos un propulsiju. Lēkmes ilgst apmēram 10 minūtes. Šādas lēkmju sērijas atkārtojas klasteros trīs reizes dienā. Vecāki novērojuši arī psihomotorās attīstības regresu. Bērns pārstājis smaidīt, apstājusies kustību aktivitāšu attīstība.

Citu slimību anamnēze

Bērns dzimis mātei 30 gadu vecumā, pirmajās dzemdībās. Pēc dzimšanas bērna vispārējais stāvoklis apmierinošs, fenotipiski — Dauna sindroma pazīmes. Dzīves 3. stundā novēroti tranzitori asins koagulācijas traucējumi, plaušu asiņošana, magnētiskās rezonanses (MR) izmeklējumā konstatēts plašs išēmisks insults ACM sinistra baseinā. Dinamikā bērna vispārējais stāvoklis uzlabojas. Trīs nedēļu vecumā vispārēji stabilā stāvoklī bērnu izraksta tālākai ambulatorai aprūpei.

Objektīvi

Vispārējais stāvoklis apmierinošs. Fenotips atbilst 21. hromosomas trisomijai. Skatienu nofiksē īslaicīgi, vada. Trakcijā galvu notur, bet viegls aksiāls hipotonuss. Vienlaikus salīdzinoši augstāks muskuļu tonuss labajā rokā, vērojama kustību asimetrija, labās rokas spastiska monoparēze. Meitene nepārveļas, vertikalizējot atbalsts uz kājām vājš.

26.08.2014.veic elektroencefalogrāfiju (EEG), kur konstatē hipsaritmiju, kas, miegam padziļinoties, kļūst fragmentēta. Stacionārā meitenei novēro sērijveida infantilo spazmu lēkmes. Starp spazmu sērijām pašsajūta laba.

Klīniskā diagnoze

Simptomātiska epilepsija, Vesta sindroms. Sekas pēc neonatāla išēmiska insulta ACM sinistra baseinā. (27.02.2014.) Labās rokas spastiska monoparēze. 21. hromosomas trisomija.

Tālākā slimības gaita

Sākta terapija ar vigabatrīnu (250 mg 2 × dienā). Stāvoklis dinamikā nemainās. 8.09.2014.veic MR galvai, kreisajā puslodē ACM baseinā konstatē smadzeņu vielas malāciju. Viduslīnija nedaudz nobīdīta pa kreisi. Kreisais laterālais vēderiņš platāks. Izvērtējot angiogrāfiju, kreisajā pusē ACM oklūzija, vāji vizualizējas kolaterāles. Palielināta vigabatrīna deva (250 mg no rīta un 375 mg vakarā, līdz 500 mg 2 × dienā). Tā kā infantilo spazmu lēkmes turpinās (8 mēnešu vecumā), papildus vigabatrīnam 500 mg 2 × dienā ordinēts prednizolons pēc starptautiskās vadlīnijās noteiktajām devām.

27.10.2014. veic EEG miegā: hipsaritmija, periodiski fragmentēta. Salīdzinot ar iepriekšējo EEG, bez uzlabojumiem. Pacientei izteiktas obstipācijas, ko ārstē ar Forlax, neirogēna urīnpūšļa disfunkcija un persistējoša urīnceļu infekcija, kas attiecīgi ārstēta ar Bactrim un Furamag, apsvērta uroseptiķu lietošana ilgstošai profilaksei.

Diētas maiņa

Meitene (10 mēnešu vecumā) stacionēta plānveida terapijai ar ketogēnu diētu. Vigabatrīna, glikokortikoīdu un to kombinācijas lietošana bez būtiska efekta. EEG saglabājas hipsaritmija. Stacionēšanas brīdī lēkmes vairāk nekā 10 × dienā. Pastāvīgi terapijā saņem vigabatrīnu 500 mg dienā. Ketogēno diētu sāk pierašanas režīmā: ketogēns uzturs 2 × dienā, mērot cukura un ketonu līmeni asinīs 2 × dienā (no rīta un vakarā), kā arī nepieciešamības gadījumā (ja bērns kļūst apātisks, sākas vemšana vai pastiprinās krampju lēkmes), vēlāk ketogēnā proporcija 2:1. Pirmajā nedēļā pēc ketogēnās diētas sākšanas lēkmes un hipsaritmija izzūd. Pie ketogēnās diētas proporcijas 2:1 ketonvielu līmenis 3—6 mmol/l, glikozes līmenis stabils. Meitenei papildus konstatē neirogēnu urīnpūšļa disfunkciju, hiperreflektīvu urīnpūsli, biežas urīnceļu infekcijas. Pēc uroloģiskajiem izmeklējumiem — urīnpūšļa katetrizācija 2 × dienā (māte apgūst, kā tas darāms).

Psihomotorā attīstība

Psihomotorā attīstība dinamikā progresē: priekšmetam seko, priekšmetu satver ar kreiso roku, ar labo pietur. Muskuļu tonuss nedaudz pazemināts. Labās puses ekstremitātēs neliela spastika. Galvas kontrole laba. Uz vēdera atbalsts uz elkoņiem. Bērns lalina.

Norādījumi izrakstoties

Precizē terapijas plānu: turpināt ketogēnu diētu pēc līdzšinējām receptēm, proporcija 2:1, pakāpeniski atcelt vigabatrīnu pēc šādas shēmas: 250 mg no rīta, 500 mg vakarā 1 nedēļu, 250 mg 2 × dienā 1 nedēļu, 250 mg vakarā 1 nedēļu, tad atcelt. Vienā no pēdējām kontroles EEG (26.05.2015.) miega struktūra saglabāta, pamatritma asimetrija — novājināta virs kreisās puslodes. Fokāla epileptiforma aktivitāte labajā puslodē fronto—centrāli un kreisajā puslodē temporo—okcipitāli. Klīniskā interpretācija: EEG atradē nespecifiskas kreisās puslodes disfunkcijas pazīmes, samērā nespecifiska fokāla epileptiforma aktivitāte. Neepileptiska miega mioklonija. Hipsaritmija izzudusi.

Komentē J. Strautmanis

Ņemot vērā pacientes ģenētisko slimību, pēcdzemdību grūto periodu ar komplikācijām, šajā gadījumā Vesta sindroma diagnostikas un terapijas shēmas izpildījums bijis profesionāls un dinamisks process. Vesta sindroma terapijas mērķis ir “visu vai neko” — lai bērnam būtu iespējama psihomotorā attīstība, jāreducē gan klīniskā, gan elektroencefalogrāfiskā aina, proti, spazmām jāizzūd un hipsaritmijai jādzēšas pilnīgi.

Ne vienmēr Vesta sindroms tiek atpazīts, ja tiek — iespējams, novēloti. Latvijā nereti diskriminē National Institute for Health and Clinical Excellence (NICE) vadlīnijās noteikto Vesta sindroma terapiju, kas bērna psihomotorās attīstības tālāko prognozi, iespējams, padara neatgriezeniski nelabvēlīgu.

Literatūras apskats

Infantilās spazmas (IS) jeb Vesta sindroms (VS) ir plaši lietots termins bērnu neiroloģijā, bet vēsturiskas detaļas zināmas ne katram. 1841. gadā V. Džeims Vests, ģimenes ārsts no Tonbridžas, nosūtīja gadījuma ziņojumu medicīniskā žurnāla Lancet redaktoram, lai kolēģu uzmanību pievērstu ļoti retām un īpatnējām zīdaiņu konvulsijām, vēstulē aprakstot gan pacienta objektīvu atradi, gan izmisuša tēva izjūtas par savu slimo bērnu.

Definīcija

Vesta sindroms ir no vecuma atkarīgs multietioloģisks ļaundabīgs epileptisks sindroms, ko raksturo klasiskā triāde: epileptiskas spazmas, EEG izmaiņas — hips-aritmija, psihomotorās attīstības regress — iemaņu zaudēšana. Hipsaritmija ir haotiska cerebrāla aktivitāte, kam EEG raksturīgi asinhroni, aritmiski, plašas amplitūdas lēni viļņi, ko caurvij multifokāli asi pīķi. Epileptiskās spazmas ir īslaicīgas aksiālas kustības, aptuveni 0,2—2 sekundes garas, biežāk fleksoras nekā ekstensoras. Sindroma sastopamība 2,9—4,5 gadījumi uz 100 000 dzīvi dzimušiem, kura pēdējos 30 gados nav mainījusies. Latvijā ik gadu atklāj 2—2,5 jaunus Vesta sindroma gadījumus. Sindroms izpaužas 3—9 mēnešu vecumā, bet var sākties arī neilgi pēc dzimšanas un līdz pat piecu gadu vecumam.

Etioloģija

Apkopojot daudzās valstīs veiktu pētījumu rezultātus, var secināt, ka VS biežākais etioloģiskais faktors ir centrālās nervu sistēmas strukturāls bojājums (60—90 % gadījumu), bet simptomātiska VS gadījumā 7—25 % pamatslimība ir tuberozā skleroze. Izdala simptomātisku jeb zināmas etioloģijas un idiopātisku Vesta sindromu. ILAE pēdējie ieteikumi attiecas uz terminoloģijas korekcjām: “idiopātisks, simptomātisks, kriptogēns” attiecīgi aizstāt ar “ģenētisks, strukturāli metabolisks, nezināmas izcelsmes”VS. Zināmas etioloģijas VS var vēl klasificēt šādi: prenatāls, perinatāls, postnatāls (klasifikācija atspoguļota 1. tabulā).

Zināmas etioloģijas Vesta sindroma klasifikācija Zināmas etioloģijas Vesta sindroma klasifikācija
1. tabula
Zināmas etioloģijas Vesta sindroma klasifikācija

Vesta sindroma diferenciāldiagnostika

Diemžēl daudziem pacientiem diagnozi nosaka novēloti, bieži infantilo spazmu tipiskās fleksorās noraustīšanās, pēc kurām mēdz sekot bērna raudāšana, asociē ar zarnu kolikām, gastrointestinālo refluksu, invagināciju, kā arī ar citiem stāvokļiem, piemēram:

  • labdabīgā zīdaiņu miokloniskā epilepsija — proti, klastera tipa neepileptiskas spazmas, zīdaiņu EEG atrade un psihomotorā attīstība ir vecumam atbilstīga;
  • labdabīgs neepileptisks zīdaiņu mioklonuss — atgādina epileptiskās spazmas, taču PMA un EEG atrade normāla;
  • hiperekpleksija — neiroloģiski traucējumi, kas klīniski izpaužas kā hipertonija un pēkšņa hiperreflektora startle tipa reakcija uz taktiliem vai akustiskiem stimuliem;
  • toniskas lēkmes;
  • Sandifera sindroms — spazmatiska torsionāla distonija ar opistotoniskām un rigidām ķermeņa pozām, tās var būt paroksizmālas;
  • Jactatio capitis nocturna — labdabīga galvas atkārtota noraustīšana vai atmešana iemiegot;
  • spasmus nutans — reta oftalmoloģiska slimība, ko raksturo klīniskā triāde: nistagms, galvas noliekšana— pamāšana, torticollis;
  • biotīna (B7) deficīts un neketotiska hiperglikēmija — var būt periodiskas spazmas, kas saistītas ar fokālu vai multifokālu epilepsiju, EEG — periodiski kompleksi ar lēniem viļņiem, ko caurvij paroksizmāla ātra aktivitāte;
  • agrīnas elpas aiztures lēkmes — var sekot distoniskas pozas un miokloniska noraustīšanās;
  • PEHO sindroms (progresējoša encefalopātija ar tūsku, hipsaritmiju un optisko nervu atrofiju) — rets neirodeģeneratīvs sindroms, kas var izpausties ar hipotoniju, gausu zīšanu, epileptiskām spazmām līdzīgām kustībām, patoloģiskām okulārām opscilopsijām, redzes zudumu (neiroloģiski izmeklējot — nesekos priekšmetam ar acīm), psihomotorās attīstības aizturi, tūsku — izteiktāku ekstremitātēs;
  • Moro reflekss — var būt līdzīgs infantilām spazmām, taču Moro reflekss neatkārtojas vairākas reizes, bet infantilās spazmas mēdz būt klasteros; Moro refleksu var izprovocēt ar skaļu skaņu.

Ārstēšana

VS pirmās līnijas medikamentu izvēle atkarīga no etioloģiskā faktora, piemēram, vigabatrīns efektīvāks ir tuberozās sklerozes, kortikālas displāzijas, simptomātiska VS gadījumā, bet terapija ar glikokortikoīdiem (AKTH, prednizolonu) — idiopātiska vai išēmisku pārmaiņu radīta VS gadījumā. Epileptisko spazmu kontrole un prognoze atkarīga galvenokārt no VS etioloģijas.

Par glikokortikoīdu devām nav vienota nolikuma, piemēram, 2 nedēļas prednizolonu lietot mazās devās (2 mg/kg/dienā) un tikpat ilgi lielās devās (4—8 mg/kg/dienā), — shēmām pierādīts vienlīdzīgs efekts (75 % epileptisko spazmu kontrole). Kušingoīda tipa blaknes novēro pat 100 % gadījumu, kas dažreiz ir smagas, terapijas letalitāte mērojama 2—5 % robežās.

Vigabatrīns atzīts pirms aptuveni 20 gadiem, kad pētījuma rezultāti rādīja 43—70 % pilnīgu epileptisko spazmu kontroli iepriekš refraktārām infantilajām spazmām, drīz pēc tam tas kļuva par pirmās izvēles medikamentu monoterapijā. Pētījumā par vigabatrīna dozēšanu izrādījās, ka lielu vigabatrīna devu (100—150 mg/kg/dienā) lietošana salīdzinājumā ar mazākām (≤ 40 mg/kg/dienā) divās nedēļās dod labākus rezultātus. Vigabatrīna nozīmīgākā blakne ir retināla toksicitāte, kam var sekot perifēro redzes lauku funkciju zudums. Blaknes saistītas ar vigabatrīna kumulatīvo efektu: tas attīsta taurīna deficītu un veicina fototoksicitāti. Perifēro redzes lauku funkcijas zudumu nenovēro bērniem, kas medikamentu saņēmuši nepilnus 15 mēnešus. Reftraktāru infantilo spazmu gadījumos var apsvērt ketogēno diētu. Antiepileptiskie medikamenti tiek uzskatīti par neefektīviem, tas pierādīts atvērtos klīniskajos pētījumos, piemēram, valproāts un klonazepāms kontrolē apmēram 25—30 % IS gadījumu, bet epileptisko spazmu atkārtotas atsākšanās varbūtība ir ļoti liela. IS pasliktināšanās novērota, lietojot karbamazepīnu. Ilgtermiņa prognoze Vesta sindroma pacientiem ir neskaidra un atkarīga no sindroma etioloģijas. Pēdējās NICE vadlīnijās minēts, ka nepieciešams pētniecisks ieguldījums VS terapijas efektivitātes izvērtēšanā, jo pašlaik nav precīzi zināms, vai agrīna un adekvāta ārstēšana uzlabo Vesta sindroma pacientu prognozi.

Pētījums: Vesta sindroms Latvijā

Latvijā veikts aprakstošs retrospektīvi perspektīvs pētījums, kurā izmantoti BKUS “Torņkalns” pacientu dati no 2004. gada janvāra līdz 2015. gada janvārim. Pētījumā iekļauti dati par 28 (27 simptomātiskiem, 1 idiopātisku) Vesta sindroma pacientiem — tikai par tiem, kam VS izpaudās ar raksturīgo triādi (epileptiskas spazmas, EEG izmaiņas — hipsaritmija, psihomotorās attīstības regress — iemaņu zaudēšana).

Rezultāti

Pacientu vidējais vecums VS izpausmes brīdī 6,2 mēneši (jaunākais pacients — 7 dienas vecs, vecākais — 1 gadu 8 mēnešus vecs). No visiem VS pacientiem BCT attīstījusies 25 % gadījumu, no tiem spastiskā forma — 85 %, kombinētā — 15 %. Etioloģiskie faktori parādīti 2. tabulā.

Simptomātiska Vesta sindroma etioloģiskie faktori Latvijā Simptomātiska Vesta sindroma etioloģiskie faktori Latvijā
2. tabula
Simptomātiska Vesta sindroma etioloģiskie faktori Latvijā

Desmit gadu laikā vismaz 46,4 % ārstēto VS pacientu kā pirmā izvēles terapija ordinēta tāda, kas pasaulē atzīta kā neefektīva tieši šā sindroma gadījumā (valproātskābe, fenobarbitāls, levetiracetāms). Zināms, ka 1—8 mēnešos 25 % pacientu medikācija mainīta uz vigabatrīnu, 3,6 % uz prednizolonu, 17,9 % uz citu antiepileptisko medikamentu, 53,5 % tālākā ārstēšanas taktika nav zināma. 7,2 % tika lietota ketogēnā diēta, abiem pacientiem klīniska uzlabošanās, taču blakņu un līdzestības trūkuma dēļ viens pacients terapiju pārtrauca, otrs (šā klīniskā gadījuma pacients)veiksmīgi turpina.

VS agrīnai diagnostikai un ārstēšanai ir nozīme, arī šajā pētījumā trim pacientiem (10,8 %) pēdējā EEG atbilst vecuma normai, hipsaritmiju nomainījušas nespecifiskas ģeneralizētas un fokālas izmaiņas, kas nodrošina normālu vai labāku bērna psihomotoro attīstību. Hipsaritmijas izzušanas laiks pēc medikācijas sākšanas izvērtēts 11 pacientiem, īsākais periods — 3 nedēļas, ilgākais — 15 mēneši.

Noslēgumā

Pētījuma rezultātu statistisko ticamību ierobežoja nelielais pacientu skaits, taču iegūtā informācija jau tagad ļauj izdarīt secinājumus, kas ar laiku palīdzēs VS diagnosticēt un ārstēt veiksmīgāk nekā līdz šim.

Literatūra

  1. Dulac O. Epileptic encephalopathy. Epilepsia, 2001; 42 (Suppl 3): 23–26.
  2. Dulac O, Plouin P, Jambaque I. Predicting favorable outcome in idiophatic West syndrome. Epilepsia, 1993; 34: 747–756.
  3. El Sabbagh S, Lebre AS, Bahi-Buisson N, et al. Epileptic phenotypes in children with respiratory chain disorders. Epilepsia, 2010; 51: 1225–1235.
  4. Engel J. A proposed diagnostic scheme for people with epileptic seizures and with epilepsy: Report of the ILAE task force on classification and terminology. Epilepsia 2001; 42: 769–803.
  5. Darke K, Edward SW, Hankock E, et al. Developmental and epilepsy outcomes at age 4 years in the UKISS trial comparing hormonal treatments to vigabatrin for infantile spasms: a multi-centre randomised trial. Arch Dis Child, 2010; 95: 382–386.
  6. Koch M. The neurobiology of startle. Progr Neurobiol, 1999; 59: 107–128.
  7. The mystery of the Doctor’s son, or the riddle of West syndrome. Paul Eling, PhD, Willy O.Renier, MD, PhD, Joern Pomper, Cand Med [atsauce 05.02.2015. tīmeklī]: www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3093242/
  8. Riikonen RS. Favorable prognostic factors with infantile spasms. Eur J Paediatr Neurol, 2010; 14: 13–18.
  9. Maguire MJ, Hemming K, Wild JM, et al. Prevalence of visual field loss following exposure to vigabatrin therapy: a systematic review. Epilepsia, 2010; 51: 2423–2431.
  10. Panzica F, Binelli S, Granata T, et al. Ictal fast EEG discharges in infantile spasms, from onset to outcome. Clin Neurophysiol, 2006; 117 (Suppl 1): S144–S145.
  11. Commission on Classification and Terminology of the International League Against Epilepsy. Proposal for revised clinical and electrographic classification of epilepsies and epileptic syndromes. Epilepsia, 1989; 30: 389–399.
  12. Osborne JP, Lux AL, Edwards SW, et al. The underlying etiology of infantile spasms (West syndrome): information from the United Kingdom Infantile Spasms Study (UKISS) on conteporary causes and their classification. Epilepsia, 2010; 51: 2168–2174.
  13. Lawthon C, Smith PE, Wild JM. Nasal retinal nerve fiber layer attenuation: a biomarker of vigabatrin toxicity. Ophthalmology, 2009; 116: 565–571.
  14. Lux AL. Is hypsarrhythmia a form of non-convulsive status epilepticus in infants? Acta Neurol Scand, 2007; 186: 37–44.
  15. Oka M, Kobayashi K, Akiyama T, Ogino T, Oka E. A study of spike-density on EEG in West syndrome. Brain Dev, 2004; 26: 105–112.
  16. Caraballo R, Ruggeri V, Gonzalez G, et al. Infantile spasms without hypsarrhythmia: a study of 16 cases. Seizure, 2011; 20: 197–202.
  17. Chiron C, Culac O, Palacios L. Therapeutic triad of vigabatrin in refractory infantile spasms. J Child Neurol, 1991; 6 (Suppl 2): 552–559.
  18. Chugani HT, Shields WD, Shewmon DA, Olson DM. Infantile spasms: 1. PET indentifies focal cortical dysgenesis an cryptogenic cases for surgical treatment. Ann Neurol, 1990; 27: 406–413.
  19. Chugani DC, Chugani HT, Muzik O, et al. Imagining epileptogenic tubers in children with tuberous sclerosis complex using alpha-[11C]methyl-L-tryptophan positron emission tomography. Ann Neurol, 1998; 44: 858–866.
  20. Dulac O, Tuxhorn I, Roger J, et al. Infantile spasms and West syndrome. Ann Neurol, 2005; 42: 360–364.
  21. Bureau M, Genton P. Epileptic syndromes in infancy, childhood and adolescence. West syndrome, 2012; 9: 190–123.
  22. Infant mortality rate – Europe [atsauce 07.02.2015. tīmeklī]: www.indexmundi.com/map/
  23. Hipoksiski išēmiskā encefalopātija [atsauce 08.02.2015. tīmeklī]: www.neonatologi.lv/profesionala-informacija/rekomendacijas/
  24. Infantile spasms: A U.S. consensus report [atsauce 30.09.14. tīmeklī]: onlinelibrary.wiley.com/doi/10.1111/j.1528-1167.2010.02657.x/full
Saistītie raksti

Bērnībā sākusies recidivējoša elpceļu papilomatoze. Klīniskā gadījuma apskats

Recidivējoša elpceļu papilomatoze (REP) ir reta slimība, ko raksturo atkārtota eksofītu labdabīgu audzēju jeb papilomu augšana elpceļu gļotādā, galvenokārt balsenē. [1] Cēlonis ir inficēšanās ar cilvēka papilomas vīrusu (CPV). Ap 90 % gadījumu ar zemas malignitātes 6. un 11. vīrusa tipu, [2] kas izpaužas kā īstā REP, pārējos 10 % gadījumu sastopami augstas malignitātes riska vīrusa tipi 16., 18., 31., 33., 42., 52. un 58., [3] kuru radītās izmaiņas uzskatāmas par pirmsvēža bojājumiem. [1]

I. Liepiņa, I. Grantiņa, J. Sokolovs

Slēgtas fasciālās telpas sindroms vai tromboze? Diagnostikas izaicinājumi

Slēgtas fasciālās telpas (SFT) sindroms (compartment syndrome) un ekstremitāšu tromboze dažādu patofizioloģisko faktoru ietekmē var radīt audu išēmiju līdz pat neatgriezeniskiem audu bojājumiem ekstremitātē. Salīdzinoši līdzīgie simptomi — sāpes, parēze (tūska) un parestēzija — var radīt grūtības diagnostikā arī pieredzējušiem mediķiem. Tomēr savlaicīga diferenciāldiagnoze ir būtiska, lai izvēlētos pareizo ārstēšanas stratēģiju un novērstu nopietnas sekas.

E. Vaska

HIV infekcija. Diagnosticēta pēc 50 gadu vecuma

Pasaulē tiek uzskatīts, ka pastāv trīs pandēmijas — tuberkuloze, Covid–19 infekcija un HIV infekcija. Tuberkulozes un Covid–19 infekcijas ierobežošanai izmanto vakcīnas, bet HIV infekcijai, lai gan tā zināma jau no 20. gadsimta 80. gadiem, efektīvas vakcīnas joprojām nav. Tāpēc agrīna diagnostika un ārstēšana tiek uzskatīta par HIV infekcijas profilakses stūrakmeņiem.

G. Stūre, E. Levenšteina

Vairogdziedzera darbības traucējumi psihiatriskajā praksē

Attiecības starp endokrīnajām un psihiskajām slimībām ir divvirzienu. Liela daļa endokrīno traucējumu ir saistīti ar psihiskiem simptomiem — un arī psihiskās slimības izraisa hormonālās aktivitātes izmaiņas, kā tas ir, piemēram, virsnieru un vairogdziedzera hormonu gadījumā. Dažkārt psihiskās izpausmes parādās vēl pirms organiskiem endokrīnās disfunkcijas simptomiem, [1] kas var palīdzēt diagnostikā, ja par to aizdomājamies.

I. Everte
Raksts žurnālā
Lasītākais Doctus.lv

Kāpēc doties uz zemeslodes otru pusi? Pediatru piezīmes: Melburna

“Ir vērtīgi ik pa laikam paelpot svaigu gaisu citur, iegūt medicīnas un dzīves pieredzi,” saka pediatri Dr. med. REINIS BALMAKS un Dr. BAIBA BALMAKA. Viņi bija paņēmuši pauzi no Latvijas medicīnas, lai gadu strādātu Austrālijas pilsētā Melburnā. Pacientu drošība, vadlīniju medicīna, Melburnas īpašais darba grafiks, labsirdība komunikācijā, apsēstība ar kafiju un barista, kurš naktī ierodas slimnīcā, — šie ir daži no atslēgas vārdiem dakteru Balmaku stāstā.

D. Ričika

Kad skābes atvilnis nepadodas terapijai. Domājam par žults atvilni!

Žults atvilnis jeb žults reflukss, jeb duodenogastroezofageālais reflukss ir medicīnisks stāvoklis, kad žults, kas ir aknu ražota gremošanas sula, no divpadsmitpirkstu zarnas plūst uz kuņģi un reizēm uz barības vadu. Šis atvilnis var izraisīt diskomfortu, sāpes un citus simptomus, kas bieži vien ir līdzīgi skābes refluksa (gastroezofageālā atviļņa slimības jeb GEAS) simptomiem un sūdzībām.

T. Raikstiņa, V. Skuja

Medicīniskais papilduzturs: ko tas nozīmē?

Medicīniskais papilduzturs (oral nutritional supplements) jeb īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzēta pārtika nodrošina uzturvielas cilvēkiem, kuri slimo vai cieš no uzturvielu trūkuma konkrētas diagnosticētas slimības vai veselības traucējuma dēļ, kas šiem pacientiem kavē apmierināt uztura vajadzības ar parastu pārtiku. Ikdienas sarunās biežāk lietojam terminu “medicīniskais papilduzturs”, savukārt likumdošanā to sauc par “īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētu pārtiku”.

N. Karpenska–Allaža

Prof. MĀRIS TAUBE, psihiatrs: Laimes atslēgas

Viņa laimes atslēgas ir divas. Ģimene, par kuru domājot, pārņem drošības izjūta, un darbs, kuram redzi patiesu jēgu. Profesors MĀRIS TAUBE ikdienā vada RPNC Ambulatoro centru “Veldre” un RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedru. Izgājis karjeras lokus, nu jau desmit gadus atgriezies pie psihiatrijas pacientiem, jo tieši šajā darbā rod vislielāko iespēju reāli palīdzēt.

G. Jansone

Gabapentinoīdi un gūžas kaula lūzuma risks

Pētījums, ko veikuši zāļu drošības eksperti, atklāja, ka gabapentinoīdu – zāļu, ko plaši izmanto neiropātisku sāpju ārstēšanai – lietošana palielināja gūžas kaula lūzumu risku, īpaši vecākiem pacientiem, kuri bija novājināti vai kuriem bija nieru slimības.

Doctus

Treat-to-target stratēģijas ieguvumi pacientēm fertilā vecumā ar reimatoīdo artrītu

Aprēķināts, ka 42 % pacienšu ar reimatoīdo artrītu (RA) neizdodas ieņemt bērniņu gada laikā pēc neaizsargāta dzimumakta piekopšanas. Salīdzinājumam, - vispārējā populācijā šis procents ir ievērojami mazāks, ap 10-15 %. Amerikas Reimatologu kolēģijas (ACR) ikgadējā sanāksmē prezentēti dati, kas liecina par treat-to-target (T2T) jeb ārstējam līdz mērķim stratēģijas ieguvumiem, lai uzlabotu RA pacienšu auglību.

Doctus

Austrumu slimnīcā atklāj testēšanu ar šķidruma hromatogrāfijas-masspektrometrijas iekārtu

2024. gada novembrī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Austrumu slimnīca) laboratorijā “Gaiļezers” atklāta pirmā šķidruma hromatogrāfijas-masspektrometrijas iekārta, kas paredzēta kvantitatīvai dažādu vielu noteikšanai pacientu paraugos, ļaujot operatīvi lemt par efektīvāko terapiju pacientiem, kuru veselības stāvoklis ir galēji smags un kuri ārstējas intensīvās terapijas palātās. Ar jaunās iekārtas palīdzību būs iespējams nodrošināt personalizētu pieeju zāļu ordinēšanai epilepsijas, tuberkulozes un onkoloģisko pacientu ārstēšanas procesā, pielāgojot optimālās zāļu devas.

Doctus

Bowen terapija – holistiskā pieeja ķermenim

Steiga un stress! Mūsdienu ikdienas pavadoņi, kādēļ liela daļa cilvēku atrodas disbalansa stāvoklī: nekas nav pietiekami labi. Kā atjaunot līdzsvaru ar autonomo (veģetatīvo) nervu sistēmu (VNS), kas kontrolē vairāk nekā 80% ķermeņa funkciju un ir ļoti jutīga pret ārējiem stresoriem? Skaidro sertificēta masiere LĪGA LIEPA, Bowen terapijas praktizētāja.

E. Vaska

Priekškambaru mirdzēšana. Ko vēsta jaunās ESC 2024 vadlīnijas?

32 000 dalībnieku, 5400 ekspertu un lektoru — tik plašs pulks nozares entuziastu no 30. augusta līdz 2. septembrim tikās Eiropas Kardiologu asociācijas kongresā Londonā. Arī Doctus bija iespēja pieslēgties notikumiem attālināti, lai varam lasītājiem pastāstīt par jaunumiem vadlīnijās. Oktobra numurā sniedzām ieskatu par izmaiņām arteriālās hipertensijas vadlīnijās, šoreiz pievēršamies priekškambaru mirdzēšanai (PM) — biežākajai aritmijai pasaulē.

S. Paudere–Logina
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U