Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Metāla implantu izmantošana mugurkaulāja iekaisumu ārstēšanā

V. Vestermanis
Saslimstība ar mugurkaulāja infekcijām (skriemeļu osteomielīts, discīts, spondilodiscīts) pieaug visā pasaulē. [1; 2; 3; 4] Par saslimstības pieauguma iemesliem tiek uzskatīts cilvēku imūndeficīta vīrusa (HIV) radītais imūnās sistēmas vājums, nepietiekams un/vai nesabalansēts uzturs, cukura diabēts, onkoloģiskās slimības, vecums virs 70 gadiem un stress. [5]

Mazliet vēstures

Mugurkaulāja iekaisumu pirmais aprakstījis Hipokrats (460.-370. g. p. m. ē.). [6]

Pirmās radikālās operācijas mugurkaulāja iekaisuma pacientiem 1934. gadā veikuši Ito, Tsuchija, Asami, 1956. gadā pilnveidojis Hodžsons (A. R. Hodgson). [7]

Paciente L. B. Ne-Hodžkina limfoma. Th 9-10 spondilodiscīts (MRI) Paciente L. B. Ne-Hodžkina limfoma. Th 9-10 spondilodiscīts (MRI)
1. attēls
Paciente L. B. Ne-Hodžkina limfoma. Th 9-10 spondilodiscīts (MRI)

Šai metodikai (kostotransversektomija ar radikālu infekcijas perēkļa ķirurģisku sanāciju) lemts ilgs mūžs. To joprojām izmanto, īpaši mugurkaulāja onkoloģisko slimību ārstēšanā. [8; 9]

Neatkarīgi no mugurkaulāja iekaisuma slimību (MIS) ārstēšanas metodes izvēles (ķirurģiskā vai konservatīvā) nozīmīga loma - īpaši t. s. pirmsantibiotiķu ērā - tika piešķirta mugurkaulāja imobilizācijai. Imobilizācija bija nepieciešama ne tikai mugurkaulāja deformācijas novēršanai, bet galvenokārt iekaisuma kupēšanas veicināšanai.

Sākotnēji (pirms radikālo ķirurģisko operāciju ieviešanas) imobilizācija tika panākta ar t. s. ģipša gultiņām. [10]

Sākoties MIS ķirurģiskās ārstēšanas laikmetam, iekaisušā segmenta imobilizāciju centās panākt ar kaulu transplantātu izmantošanu. [11; 12]

Paciente L. B. Ne-Hodžkina limfoma. Th 9-10 spondilodiscīts (MRI) Paciente L. B. Ne-Hodžkina limfoma. Th 9-10 spondilodiscīts (MRI)
2. attēls
Paciente L. B. Ne-Hodžkina limfoma. Th 9-10 spondilodiscīts (MRI)

Metāla implantu izmantošanu mugurkaulāja stabilizācijai ierobežoja iekaisuma prolongācijas risks sakarā ar svešķermeņa atrašanos iekaisuma zonā. Taču, kopš mugurkaulāja implantu ražotāji atteikušies no tērauda izmantošanas un pievērsušies titāna sakausējumiem, attieksme pret implantu izmantošanu radikāli mainījusies.

Mugurkaulāja stabilizācija ar metāla implantiem pacientiem ar dažādu etioloģiju iekaisumiem kļuvusi par MIS kompleksās ķirurģiskās ārstēšanas neatņemamu sastāvdaļu. [13; 14; 15; 16; 17; 18]

Magnētiskās rezonanses izmeklēšana (MRI) radījusi priekšnosacījumus precīzai ārstēšanas taktikas izvēlei. [19]

Arvien vairāk pacientu ar MIS sekmīgi tiek ārstēti konservatīvi, taču ķirurģiskas ārstēšanas nozīme joprojām saglabājas.

Paciente L. B. Ne-Hodžkina limfoma. Th 9-10 spondilodiscīts (MRI) Paciente L. B. Ne-Hodžkina limfoma. Th 9-10 spondilodiscīts (MRI)
3. attēls
Paciente L. B. Ne-Hodžkina limfoma. Th 9-10 spondilodiscīts (MRI)

MIS ķirurģiska ārstēšana

MIS ķirurģiskas ārstēšanas kompleksā ietilpst infekcijas perēkļa ķirurģiska sanācija, neirālo struktūru dekompresija, mugurkaulāja stabilizācija un ilgstoša antibakteriālā terapija.

Mugurkaulāja stabilizācijas (MS) priekšrocības, ārstējot MIS pacientus:

  • MS veicina iekaisuma ātrāku mazināšanos un paaugstina antibakteriālas terapijas efektivitāti,
  • MS rada priekšnosacījumus pacienta agrīnai vertikalizācijai un rehabilitācijai,
  • MS novērš mugurkaulāja deformācijas risku iekaisušā segmenta līmenī, tādējādi mazinot līdzsvara traucējumu veidošanās risku. 

Klīniskie piemēri

Pirmais klīniskais gadījums

Paciente L. B. ir 20 gadu veca, slimo ar ne-Hodžkina limfomu, saņem ķīmijterapiju. Pēc pārciestas pneimonijas attīstījās Th 9-10 spondilodiscīts (skat. 1. attēlu), tāpēc pārvesta no klīnikas Linezers uz P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Neiroķirurģijas klīniku. Tā kā pacientei nebija izveidojies abscess, neattīstījās neiroloģiskais deficīts un mugurkaulāja deformācija, uzsākta konservatīvā terapija (Vancomycin 1,0 divas reizes dienā).

Neraugoties uz antibakteriālo terapiju, muguras sāpes nemazinājās, paciente pārvietojās ar grūtībām. Tika pieņemts lēmums veikt iekaisuma perēkļa ķirurģisku sanāciju un mugurkaulāja stabilizāciju.

Pacients V. V. L6-S1 spondilodiscīts (MRI) Pacients V. V. L6-S1 spondilodiscīts (MRI)
4. attēls
Pacients V. V. L6-S1 spondilodiscīts (MRI)

Pirmajā posmā (operators V. Vestermanis, asistents E. Kārkliņš) tika veikta transtorakāla Th 9-10 nekrektomija un priekšējā stabilizācija ar cilindrisku sietveida implantu PYRAMESH (skat. 2. attēlu). Pēc operācijas brūces primāras slēgšanās tika veikta transpedikulāra fiksācija Th 8-11 ar TSRH3D sistēmu (operators V. Vestermanis, asistents E. Kārkliņš; skat. 3. attēlu).

Pēcoperācijas periods bez komplikācijām. Paciente vertikalizēta otrajā pēcoperācijas dienā. Nodaļā paciente pārvietojās bez staigāšanas palīglīdzekļiem. Izrakstīta apmierinošā stāvoklī 14. dienā pēc otrās operācijas. Ieteikts astoņas nedēļas ambulatori lietot antibiotikas perorāli.

Otrais klīniskais gadījums

Pacients V. V. ir 32 gadus vecs, stacionēts P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Neiroķirurģijas klīnikā septiskā stāvoklī ar sūdzībām par ļoti stiprām sāpēm jostas krustu apvidū ar izstarojumu uz abām kājām. Pacients atzīst, ka lieto narkotiskas vielas. Izmeklējot pacientu datortomogrāfiski un MRI (intensīvo sāpju dēļ izmeklēšanas tika veiktas narkozē) konstatēts, ka pacientam ir 6 jostas skriemeļi, L6 lociņa spondilolīze, L6-S1 spondilodiscīts ar abscesu starp L6-S1 skriemeļu ķermeņiem un epidurāls infiltrāts abscesa līmenī (skat. 4. un 5. attēlu).

Pacients V. V. L6-S1 spondilodiscīts (MRI) Pacients V. V. L6-S1 spondilodiscīts (MRI)
5. attēls
Pacients V. V. L6-S1 spondilodiscīts (MRI)

Ņemot vērā izveidojušos abscesu, pieņemts lēmums veikt divposmu ķirurģisku ārstēšanu. Pirmajā posmā tika veikta priekšējā nekrektomija ar priekšējo ekstraperitoneālo pieeju. Operācijas gaitā tika mobilizēti maģistrālie asinsvadi (operators J. Rīts, asistenti V. Vestermanis, J. Šlēziņš) un infekcijas perēkļa ķirurģiska sanācija (operators V. Vestermanis, asistents J. Šlēziņš).

Tā kā Aa. Iliacae bija intīmi saistītas ar abscesa kapsulu, priekšējā stabilizācija ar implantu bija saistīta ar maģistrālo asinsvadu ievainojuma risku. Pēc operācijas pacientam izzuda muguras un kāju sāpes miera stāvoklī, normalizējās ķermeņa temperatūra un laboratorie rādītāji, taču saglabājās L6-S1 segmentārās nestabilitātes simptomātika (intensīvo sāpju dēļ pacients nebija spējīgs stāvēt un pārvietoties).

Otrajā posmā (10. dienā pēc pirmās operācijas) tika veikta mugurējā lumbosakrālā stabilizācija (operators V. Vestermanis, asistents E. Kārkliņš) ar TSRH3D sistēmu (skat. 6. un 7. attēlu). Pacients vertikalizēts otrajā pēcoperācijas dienā. Operācijas brūces slēgušās primāri. Izrakstīts 8. dienā pēc otrās operācijas apmierinošā stāvoklī ar rekomendāciju astoņas nedēļas perorāli lietot antibiotikas.

Kopsavilkums

  • Metāla implantu izmantošana mugurkaulāja iekaisuma slimību ķirurģiskās ārstēšanas kompleksā veicina iekaisuma parādību strauju mazināšanos, ātrāku pacientu aktivizāciju, kā arī stacionārās ārstēšanas laika samazināšanu.
  • Modernie implantu materiāli nepaaugstina iekaisuma prolongācijas vai reaktivācijas risku.

    Pacients V. V. L6-S1 spondilodiscīts (MRI) Pacients V. V. L6-S1 spondilodiscīts (MRI)
    6. attēls
    Pacients V. V. L6-S1 spondilodiscīts (MRI)

Literatūra

  1. Scheffer D., Hofmann S., Pietsch M., Wenisch C. Der Orthopäde. 2008, 37(7): 709-718.
  2. Mulleman D., Philippe P., Senneville E., Costes C., Fages L., Deprez X., Flipo R. M., Duquesnoy B. The Journal of Rheumatology. 2006, 33(1): 91-97. 
  3. Krogsgaard M. R. Acta Orthopaedica Scandinavica. 1998, 5: 513-517.
  4. Ардашев И. П., Плотников Г. А., Григорук А. А., Дроботов В. Н., Мусаев Ш. М., Газизов Р. Ф., Ардашева Е. И. Вестник травматологии и ортопедии им. Н. Н. Приорова, 2000, 3: 70-72.
  5. Weinstein M. A., Eismont F. J. The Journal of Bone and Joint Surgery. 2005 Am., 87(3): 604-609.
  6. Vinas C. F. Spinal infections. 2003, 5: 3-5.
  7. Campbell's Operative Orthopaedics. 7th edition, 1987: 3333-3341.
  8. Klekamp J., Samii M. Surgery of Spinal Tumors. 2007: 1-5.{module id="media" action="image" align="right" number="7. attēls" itemid="2011-08-116971"}
  9. Hövel M., Donk R., Venbrocks R. Erkrankungen und Verletzungen der Wirbelsäule. 1994: 143-145.
  10. Корнев П. Г. Костно-суставной туберкулёз, 1949: 149-153.
  11. Нигай Г. А. Радикально-воссиановительная хирургия туберкулёзного спондилита, 1975: 44-51.
  12. Connoly P. J., Clem M. F., Kolata R., Ordway N., Zheng Y., Yuan H. The Journal of Spinal Disorders. 1996, 9 (6): 453-459.
  13. Käfer W., Cakir B. Orthopaedic Spine Surgery. 2008: 169-185.
  14. Upadhyay S. S., Saji M. J., Sell P. Spine. 1994, 19: 542-549.
  15. Khan I. A., Vaccaro A. R., Zlotolow D. A. Orthopedics. 1999, 22, 8: 758-763.
  16. Wagn J. The Journal of Bone and Joint Surgery. 2001, 83-B, suppl. IV: 404.
  17. Лавроов В. Н. Проблемы туберкулёза. 1991, 8: 52-56.
  18. Лавроов В. Н. Проблемы туберкулёза. 1991, 9: 45-48.
  19. Desai S. S. The Journal of Bone and Joint Surgery. 1994, 76-B: 863-869.
Saistītie raksti

Bērnībā sākusies recidivējoša elpceļu papilomatoze. Klīniskā gadījuma apskats

Recidivējoša elpceļu papilomatoze (REP) ir reta slimība, ko raksturo atkārtota eksofītu labdabīgu audzēju jeb papilomu augšana elpceļu gļotādā, galvenokārt balsenē. [1] Cēlonis ir inficēšanās ar cilvēka papilomas vīrusu (CPV). Ap 90 % gadījumu ar zemas malignitātes 6. un 11. vīrusa tipu, [2] kas izpaužas kā īstā REP, pārējos 10 % gadījumu sastopami augstas malignitātes riska vīrusa tipi 16., 18., 31., 33., 42., 52. un 58., [3] kuru radītās izmaiņas uzskatāmas par pirmsvēža bojājumiem. [1]

I. Liepiņa, I. Grantiņa, J. Sokolovs

Slēgtas fasciālās telpas sindroms vai tromboze? Diagnostikas izaicinājumi

Slēgtas fasciālās telpas (SFT) sindroms (compartment syndrome) un ekstremitāšu tromboze dažādu patofizioloģisko faktoru ietekmē var radīt audu išēmiju līdz pat neatgriezeniskiem audu bojājumiem ekstremitātē. Salīdzinoši līdzīgie simptomi — sāpes, parēze (tūska) un parestēzija — var radīt grūtības diagnostikā arī pieredzējušiem mediķiem. Tomēr savlaicīga diferenciāldiagnoze ir būtiska, lai izvēlētos pareizo ārstēšanas stratēģiju un novērstu nopietnas sekas.

E. Vaska

HIV infekcija. Diagnosticēta pēc 50 gadu vecuma

Pasaulē tiek uzskatīts, ka pastāv trīs pandēmijas — tuberkuloze, Covid–19 infekcija un HIV infekcija. Tuberkulozes un Covid–19 infekcijas ierobežošanai izmanto vakcīnas, bet HIV infekcijai, lai gan tā zināma jau no 20. gadsimta 80. gadiem, efektīvas vakcīnas joprojām nav. Tāpēc agrīna diagnostika un ārstēšana tiek uzskatīta par HIV infekcijas profilakses stūrakmeņiem.

G. Stūre, E. Levenšteina

Vairogdziedzera darbības traucējumi psihiatriskajā praksē

Attiecības starp endokrīnajām un psihiskajām slimībām ir divvirzienu. Liela daļa endokrīno traucējumu ir saistīti ar psihiskiem simptomiem — un arī psihiskās slimības izraisa hormonālās aktivitātes izmaiņas, kā tas ir, piemēram, virsnieru un vairogdziedzera hormonu gadījumā. Dažkārt psihiskās izpausmes parādās vēl pirms organiskiem endokrīnās disfunkcijas simptomiem, [1] kas var palīdzēt diagnostikā, ja par to aizdomājamies.

I. Everte
Raksts žurnālā
Lasītākais Doctus.lv

Kāpēc doties uz zemeslodes otru pusi? Pediatru piezīmes: Melburna

“Ir vērtīgi ik pa laikam paelpot svaigu gaisu citur, iegūt medicīnas un dzīves pieredzi,” saka pediatri Dr. med. REINIS BALMAKS un Dr. BAIBA BALMAKA. Viņi bija paņēmuši pauzi no Latvijas medicīnas, lai gadu strādātu Austrālijas pilsētā Melburnā. Pacientu drošība, vadlīniju medicīna, Melburnas īpašais darba grafiks, labsirdība komunikācijā, apsēstība ar kafiju un barista, kurš naktī ierodas slimnīcā, — šie ir daži no atslēgas vārdiem dakteru Balmaku stāstā.

D. Ričika

Bowen terapija – holistiskā pieeja ķermenim

Steiga un stress! Mūsdienu ikdienas pavadoņi, kādēļ liela daļa cilvēku atrodas disbalansa stāvoklī: nekas nav pietiekami labi. Kā atjaunot līdzsvaru ar autonomo (veģetatīvo) nervu sistēmu (VNS), kas kontrolē vairāk nekā 80% ķermeņa funkciju un ir ļoti jutīga pret ārējiem stresoriem? Skaidro sertificēta masiere LĪGA LIEPA, Bowen terapijas praktizētāja.

E. Vaska

Prof. MĀRIS TAUBE, psihiatrs: Laimes atslēgas

Viņa laimes atslēgas ir divas. Ģimene, par kuru domājot, pārņem drošības izjūta, un darbs, kuram redzi patiesu jēgu. Profesors MĀRIS TAUBE ikdienā vada RPNC Ambulatoro centru “Veldre” un RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedru. Izgājis karjeras lokus, nu jau desmit gadus atgriezies pie psihiatrijas pacientiem, jo tieši šajā darbā rod vislielāko iespēju reāli palīdzēt.

G. Jansone

Kad skābes atvilnis nepadodas terapijai. Domājam par žults atvilni!

Žults atvilnis jeb žults reflukss, jeb duodenogastroezofageālais reflukss ir medicīnisks stāvoklis, kad žults, kas ir aknu ražota gremošanas sula, no divpadsmitpirkstu zarnas plūst uz kuņģi un reizēm uz barības vadu. Šis atvilnis var izraisīt diskomfortu, sāpes un citus simptomus, kas bieži vien ir līdzīgi skābes refluksa (gastroezofageālā atviļņa slimības jeb GEAS) simptomiem un sūdzībām.

T. Raikstiņa, V. Skuja

Gabapentinoīdi un gūžas kaula lūzuma risks

Pētījums, ko veikuši zāļu drošības eksperti, atklāja, ka gabapentinoīdu – zāļu, ko plaši izmanto neiropātisku sāpju ārstēšanai – lietošana palielināja gūžas kaula lūzumu risku, īpaši vecākiem pacientiem, kuri bija novājināti vai kuriem bija nieru slimības.

Doctus

Priekškambaru mirdzēšana. Ko vēsta jaunās ESC 2024 vadlīnijas?

32 000 dalībnieku, 5400 ekspertu un lektoru — tik plašs pulks nozares entuziastu no 30. augusta līdz 2. septembrim tikās Eiropas Kardiologu asociācijas kongresā Londonā. Arī Doctus bija iespēja pieslēgties notikumiem attālināti, lai varam lasītājiem pastāstīt par jaunumiem vadlīnijās. Oktobra numurā sniedzām ieskatu par izmaiņām arteriālās hipertensijas vadlīnijās, šoreiz pievēršamies priekškambaru mirdzēšanai (PM) — biežākajai aritmijai pasaulē.

S. Paudere–Logina

Medicīniskais papilduzturs: ko tas nozīmē?

Medicīniskais papilduzturs (oral nutritional supplements) jeb īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzēta pārtika nodrošina uzturvielas cilvēkiem, kuri slimo vai cieš no uzturvielu trūkuma konkrētas diagnosticētas slimības vai veselības traucējuma dēļ, kas šiem pacientiem kavē apmierināt uztura vajadzības ar parastu pārtiku. Ikdienas sarunās biežāk lietojam terminu “medicīniskais papilduzturs”, savukārt likumdošanā to sauc par “īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētu pārtiku”.

N. Karpenska–Allaža
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U