PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Bazālo šūnu karcinoma

J. Krasovska, I. Kusiņa, A. Petraite
Klīniskā gadījuma aprakstā pacients ar bazaliomu galvas matainajā daļā. Pacients slimo jau vairāk nekā 20 gadu, taču diagnoze noteikta un histoloģiski apstiprināta tikai šogad. Tas ir atgādinājums tam, cik svarīgi katru no pacientiem izmeklēt a capite ad calcem (no galvas līdz kājām).

Klīniskais gadījums

Slimības anamnēze

Pacients, 69 gadus vecs, pensionārs, kādreiz strādājis par elektriķi, stacionēts Rīgas 1. slimnīcas dienas stacionārā ar sūdzībām par čūlām uz apakšstilbiem. Apskates laikā ievērota čūla galvas matainajā daļā, kam pacients pats nav pievērsis uzmanību.

Pacientam 45 gadu vecumā, veicot darba pienākumus, bijusi galvas trauma — mehānisks galvas sasitums, pēc kura parādījusies brūce ar asiņošanu. Šī brūce sadzijusi, taču pēc atkārtotām traumām šajā galvas apvidū periodiski bijušas brūces, kam pacients īpašu uzmanību nav pievērsis. Brūce periodiski asiņo, uz tās veidojas kreveles, izdalās šķidrums.

Pirms pieciem gadiem, kad brūce kļuvusi lielāka, pacients devies pie onkologa. Pēc pacienta vārdiem, veidojums atzīts par labdabīgu.

Lokāli lietots perhlorīds.

Pēdējos piecos gados brūce neesot mainījusies (1. attēlā).

Čūla galvas matainajā daļā Čūla galvas matainajā daļā
1. attēls
Čūla galvas matainajā daļā

Dzīves un ģimenes anamnēze

Pacienta mātei pēckara gados bijusi plaušu tuberkuloze, tēvs 74 gadu vecumā nomiris pēkšņi insulta dēļ.

Pacients smēķē no 20 gadu vecuma, apmēram paciņu dienā, ir neliela aizdusa pie slodzes un neliels klepus ar krēpām, vairāk rīta pusē.

Kopš 17.05.2016. lietojis dzelzi saturošas kapsulas, ko ģimenes ārsts izrakstījis anēmijas korekcijai.

Objektīvais stāvoklis

Vispārējais stāvoklis apmierinošs, sirdsdarbība ritmiska, 70 ×/min, asinsspiediens 160/100 mmHg. Virs plaušām vezikulāra elpošana, trokšņus nedzird, pacients elpo 16 ×/min. Lokāligalvas matainās daļas kreisajā pusē redzama krāterveida čūla ar valnīšveida infiltrātu, 2 × 2,5 cm, ar asiņošanu, nesāpīga.

Izmeklējumi

Pacientu 09.06.2016. izmeklē citoloģiski un histoloģiski; nokasījumā mikroskopiski — iekaisuma un šūnu sabrukuma elementu fonā reti šūnu sakopojumi, kādi raksturīgi bazaliomai.

Dermatoskopija

Dermatoskopijā (veic Dr. Atslēdziņa): veidojums eksulcerēts, vietām sangvinācija, kontaktsangvinācija. No veidojuma perifērijas zaroti asinsvadi, vietām arborizēti asinsvadi. Dermatoskopijas atrade 2. attēlā.

Dermatoskopijas atrade Dermatoskopijas atrade
2. attēls
Dermatoskopijas atrade

Laboratoriskās analīzes

17.05.2016. Eritrocīti 4,78, Hb 10,8, Hct 37,1 %, MCV 77,6 fl, MCH 22,6 pg, MCHC 29,1 g/dl, RDW 20,2 %, leikocīti 8,31, trombocīti 318. Bilirubīns kopējais 5,4 umol/l, bilirubīns tiešais 2,3 umol/l, urea 10,8 mmol/l, glikoze 5,6 mmol/l, CRO 9,84 mg/l.

Urīna analīze 17.05.2016. ar teststrēmeli: urīna īpatnējais svars 1,028, reakcija 6,0, glikoze norma, olbaltumvielas neatrod, ketonvielas neatrod, nitrītus neatrod, eritrocītus neatrod, leikocītus neatrod, urobilinogēns norma.

10.06.2016. Eritrocīti 4,82, Hb 11,1 g/dl, Hct 38,0 %, MCV 78,8 fl, MCH 23,0 pg, MCHC 29,2 g/dl, RDW 20,5 %, leikocīti 11,9 1, trombocīti 303. Neitrofilie leikocīti 8,87, limfocīti 1,88, CRO 20,23 mg/l.

Diagnoze

Basalioma capitis. Pacients nosūtīts turpmākai terapijai pie onkologa. Pēc onkologa konsultācijas pacientam plānota staru terapija (15 seansi).

Pārskats par patoloģiju

Bazālo šūnu karcinoma jeb bazalioma irādas vēzis, kas nav pigmentēts un ir veidots no ādas virsējā slāņa (epidermas) bazālā slāņa šūnām. Bazālo šūnu karcinoma ir visprimitīvākais bazālšūnu diferencēšanās nosacītais epiteliālais audzējs, šis ļaundabīgais veidojums cilvēkam attīstās visbiežāk. 50 % baltās rases pārstāvju ar kādu no tās veidiem saslimst līdz 65 gadu vecumam.

Šo audzēju lielākoties novēro saulei pakļautās vietās: pēc statistikas datiem šī vieta visbiežāk ir seja, kakls un atsevišķas sejas daļas — vaigi, deguns, arī ausis. Pasaulē šī slimība biežāk sastopama vīriešiem, bet Latvijā sievietēm.

Etioloģija

Biežākais bazālšūnu karcinomas cēlonis ir ilgstoša uzturēšanās saules gaismā — gan dabiskā, gan mākslīgā. Turklāt ar to var saslimt arī cilvēki, kas bijuši saskarē ar jonizējošo starojumu vai arsēnu. Daži sindromi, to vidū arī dzimumzīmēm līdzīgo veidojumu bazālšūnu karcinomas sindroms un xeroderma pigmentosum, saistīti ar daudzu bazālšūnu karcinomu rašanos.

Klīniskā aina

Bazalioma ir audzējs, kam nav priekšvēstnešu. Tā parasti sākas kā ļoti neliels, neuzkrītošs, piepacelts ādas krāsas veidojums, kas laika gaitā progresīvi pieaug. Augšanas process ir ļoti lēns, var ilgt pat vairākus gadus. Pamazām bazalioma iegūst tipisko klīnisko izskatu: mezgliņš, kas ir piepacelts virs ādas vir-smas un kam labi saskatāmi virsmas sīkie asinsvadi. Centrālajā daļā var parādīties asiņošana, kas bieži vien nav saistīta ne ar kādu ievērojamu traumu. Pat viegls pieskāriens veidojumam var izraisīt asiņošanu. Tam izveidojas krevele un cenšas sadzīt, bet pēc kāda laika šī krevelīte tiek noplēsta vai nokrīt, audzējs atkal asiņo. Šādā veidā audzējs pakāpeniski kļūst lielāks, dažkārt iegūst pat ievērojamu izmēru.

Šie audzēji var būt nodulāri, virspusēji vai sklerotizējoši. Daudzi audzēji ir virspusēji, ar apsārtumu, to virsmā vērojama viegla zvīņošanās, citi var būt plaši un erodēt kaulu.

Bazālšūnu karcinomas gadījumā metastāzes veidojas ļoti reti (mazāk kā 0,01 % gadījumu).

Diagnostika

Raksturīgā klīniskā aina un histoloģiskās izmeklēšanas dati.

Ārstēšanas metodes

Neinvazīvās metodes ir, piemēram, ārstēšana ar imikvimoda krēmu (tas modificē imūno atbildi). Virspusējas bazaliomas gadījumā imikvimoda krēmu lieto 6 nedēļas, pa 5 reizēm nedēļā (piemēram, no pirmdienas līdz piektdienai) pirms gulētiešanas; tam jāpaliek uz ādas aptuveni 8 stundas.

Imikvimods ir imūnreakcijas modificētājs. Piesātinātas saistīšanās pētījumi liecina, ka reaģējošajām imūnšūnām ir imikvimodam atbilstīgi membrānas receptori. Imikvimodam nepiemīt tieša pretvīrusu aktivitāte. Eksperimentālajos modeļos ar dzīvniekiem imikvimods pierādīts kā efektīvs pret vīrus-

infekcijām un darbojas kā pretaudzēju viela, galvenokārt inducējot alfa interferonu un citus citokīnus. Alfa interferona un citu citokīnu indukcija konstatēta arī klīniskajos pētījumos pēc imikvimoda krēma uzklāšanas uz dzimumorgānu kārpu audiem. Farmakokinētisko īpašību pētījumā pēc imikvimoda ordinēšanas lokāli konstatēta alfa interferona un citu citokīnu sistēmisko rādītāju palielināšanās.

Ķirurģiska ārstēšana

  • Selektīvā fototermolīze jeb lāzerablācija, lāzerdestrukcija ir selektīva audu struktūru iznīcināšana ar lāzera palīdzību. Tiek iznīcinātas tikai tās struktūras, kas ir jutīgas pret konkrētu viļņa garumu.
  • Ekscīzija veselo audu robežās (recidīvs < 2 % piecos gados): neliela rajona audu izgriešana, kad izgriež audzēju un daļu veselo audu ap to.
  • Fotodinamiskā terapija (FDT) — vēža ārstēšanas paņēmiens, kad izmanto zāles un noteiktu lāzergaismas veidu, lai iznīcinātu vēža šūnas. Vēnā injicē zāles, kas ir neaktīvas, kamēr nav apstarotas. Šīs zāles vēža šūnās uzkrājas vairāk nekā veselajās šūnās. Tad lāzergaismas ievadīšanai vēža šūnās izmanto optiskās šķiedras caurulītes — tur zāles aktivējas un iznīcina šūnas. Fotodinamiskā terapija maz kaitē veselajiem audiem. To izmanto galvenokārt tādu audzēju ārstēšanai, kas atrodas uz ādas vai tieši zem tās, iekšējo orgānu, piemēram, plaušu un barības vada, apvalkā.
  • Kiretāža (izkasot ar ķirurģisku instrumentu — kireti).
  • Mikrogrāfiskā ķirurģija (Mohs): audzējs tiek nogriezts no ādas plānās kārtās. Šīs ķirurģiskās operācijas laikā audzēja malas un katru nogriezto audzēja slāni apskata mikroskopā, lai pārbaudītu, vai nav vēža šūnu. Kārtas turpina noņemt, līdz vēža šūnas vairs neatklāj. Šis ķirurģiskās operācijas veids likvidē iespējami maz normālo audu, tāpēc to bieži izmanto ādas vēža likvidēšanai sejas rajonā.

Noslēgumā

Bazalioma ir ādas vēzis, ko var vienkārši un savlaicīgi diagnosticēt, kvalitatīvi veicot pacienta apskati. Savlaicīgi diagnosticējot audzēju, var izmantot neinvazīvas ārstēšanas metodes, ko veic ambulatori, kosmētiskais efekts ir labs.

 

KOPSAVILKUMS

  • Bazālo šūnu karcinoma jeb bazalioma ir ādas vēzis, kas nav pigmentēts un ir veidots no ādas virsējā slāņa (epidermas) bazālā slāņa šūnām.
  • Bazālo šūnu karcinoma ir cilvēkam visbiežāk sastopamais ļaundabīgais veidojums. 50 % baltās rases pārstāvju ar kādu no tās veidiem saslimst līdz 65 gadu vecumam.
  • Daži sindromi, to vidū arī dzimumzīmēm līdzīgo veidojumu bazālšūnu karcinomas sindroms un xeroderma pigmentosum, saistīti ar daudzu bazālšūnu karcinomu rašanos.
  • Parasti sākas kā ļoti neliels, neuzkrītošs, piepacelts ādas krāsas veidojums, kas laika gaitā progresīvi pieaug. Augšanas process ir ļoti lēns, var ilgt pat vairākus gadus. 
  • Bazālšūnu karcinomas gadījumā metastāzes veidojas ļoti reti (mazāk kā 0,01 % gadījumu).
  • Ārstēšanas metodes ir neinvazīvas (piemēram, ārstēšana ar imikvimoda krēmu) un ķirurģiskas: selektīva fototermolīze, ekscīzija veselo audu robežās, fotodinamiskā terapija, kiretāža un mikrogrāfiskā ķirurģija.

 

Literatūra

  1. Aivars Stengrevics. Onkoloģija ģimenes ārstiem. SIA Medicīnas apgāds, 2009: 125–128.
  2. Andris Rubins. Dermatoveneroloģija, Latvijas Dermatovenerologu asociācija un Latvijas Dermatoveneroloģijas fonds, 2010: 376–378.
  3. Raimonds Karls. Ādas veidojumu ābece. Lietišķās informācijas centrs, 2010: 56–58.
  4. Telfer NR, Colver GB, Morton CA. Guidelines for the management of basal cell carcinoma, 2008: 1365–2133.