Vīriešu auglība. Kāpēc par to ir jārunā?

Kāpēc vīriešu veselība ir svarīga?

Pasaulē vīriešiem vidēji ir īsāks paredzamais dzīves ilgums nekā sievietēm (attiecīgi 69,1 un 73,8 gadi). [2] Latvijā 2022. gadā vidējais paredzamais mūža ilgums bija 74,4 gadi: vīriešiem — 69,4 gadi, sievietēm — 79,3 gadi. [3]

Vīriešu neauglību pārsvarā veicina neveselīga dzīvesveida faktori, kas ir viegli koriģējami. Vīriešu un sieviešu dzīves ilguma atšķirība būtiski ietekmē ne tikai ģimeni, bet arī ekonomikas attīstību.

Bieži vien neauglības ārstēšanas slogu uzliek tikai sievietei. Taču vīrieša veselība sniedzas tālāk par indivīdu; vīrieša veselība lielā mērā ir sievietes veselības problēma un arī topošā bērna veselības problēma.

Turklāt jaunākie dati liecina, ka sievietes kā partneres un kopīgo pēcnācēju labsajūta saistīta ar partnera/tēva reproduktīvo veselību. Vīriešu veselības problēmas pieaug satraucošā ātrumā, viņu veselība ir svarīga pasaules kopienas veselībai! [2]

Valstīs ar augstāku ienākumu līmeni aizvien izplatītāka ir prakse nogaidīt un bērna radīšanu atlikt līdz ceturtajai un piektajai desmitgadei, taču vecums palielina neauglības risku, nepieciešamību izmantot mākslīgo apaugļošanu, kā arī pieaug dzemdību komplikācijas. [4]

Galvenie fakti par vīriešu auglību

• Vīrietis ir auglīgs no pubertātes līdz sirmam vecumam. [4]
• Ejakulātā izdalās ~ 3 ml spermas, katrs ml satur 50—200 miljonus spermatozoīdu. [5]
• Spermatozoīdi sievietes ķermenī virzās ar ātrumu 2—3 mm/min.
• Olšūnas dzīves ilgums ir ļoti īss (24 h), un spermatozoīdu pārprodukcija ir dabas veids, kā nodrošināt, ka viens spermatozoīds izdzīvos pietiekami ilgi, lai apaugļotu olšūnu. Apaugļošanai vajadzīgi 150—200 miljoni nobriedušu veselu spermatozoīdu. [6]
• Apmēram trīs stundas pēc ejakulācijas spermatozoīdi iet bojā, bet piemērotos apstākļos, ja ir auglīgā tipa dzemdes kakla gļotas, tie var dzīvot ilgāk (pat piecas dienas). [7]
• Spermatozoīdu galīgā nobriešana (kapacitāte) — atlase un barošanās notiek sievietes organismā. [9]
• Spermas šķidrums satur ķīmiskas vielas, barības vielas un hormonus, kas aizsargā, aktivē un baro spermatozoīdus, lai tie varētu sasniegt olšūnu un spētu to apaugļot.
• Dzemdes kakla gļotas ir svarīgas auglībai, jo tās filtrē, sagatavo, uzglabā un palīdz spermatozoīdiem pārvietoties uz olšūnu, lai to apaugļotu. Spermatozoīdi nav spējīgi izdzīvot un netiek nodrošināts to transports uz olšūnu, ja nav pietiekams estrogēna tipa gļotu daudzums. Dzemdes kakla gļotas darbojas kā pasīvs filtrs, kas atlasa un aiztur bojātos spermatozoīdus. [8]
• Spermatozoīdi ir vienīgās šūnas, kas paredzētas darbībai ārpus organisma. Tāpēc optimālai spermatoģenēzei nepieciešama temperatūra, kas ir nedaudz zemāka par ķermeņa iekšējo temperatūru. Gan karstums, gan aukstums saistīti ar spermas kvalitātes pasliktināšanos. Daudzos pētījumos pierādīts, ka paaugstināta sēklinieku ādas temperatūra izraisa ejakulāta samazināšanos un spermas kvalitātes pasliktināšanos. Turklāt karstuma vai aukstuma iedarbība izraisa akūtu un hronisku stresu, kas paaugstina ROS līmeni vīrieša reproduktīvajā sistēmā, negatīvi ietekmējot spermas kvalitāti. [9; 10]

Uzturs un vīrieša auglība

Lai gan pilnīgi ieteikumi par uzturu un vīriešu auglību atrodas izpētes procesā un nav skaidri izstrādātu vadlīniju, tomēr izpētīti vairāki produkti, kas ietekmē un uzlabo vīrieša auglību, veicinot spermas veidošanos, kas ir veselīga, funkcionējoša un ar augstu auglības potenciālu. [11]

Neveselīgs, kalorijām bagāts uzturs, pārmērīgs piesātināto tauku un transtaukskābju patēriņš, augsts glikēmiskais indekss un zems uzturvielu blīvums var būt tieši saistīts ar paaugstinātu oksidatīvā stresa līmeni, kas ir aptaukošanās, zarnu disbiozes, 2. tipa cukura diabēta un insulīnrezistences pamatā. Šie vielmaiņas traucējumi ar auglības pasliktināšanos saistīti galvenokārt oksidatīvā stresa dēļ, ko uzskata par vienu no galvenajiem faktoriem, kas izraisa spermas kvalitātes pasliktināšanos un lielāku neauglības risku, kā arī izraisa hormonālus un imunoloģiskus traucējumus.

Gaļas un jo īpaši pārstrādātas gaļas patēriņš saskaņā ar pētījumiem auglību ietekmē negatīvi, to nosaka tādi faktori kā augsts piesātināto tauku un transtaukskābju saturs, konservantu un hormonu atlieku klātiene. Transtaukskābes var ietekmēt arī spermas kvalitāti.

Izteikts pieņēmums, ka vīriešu reproduktīvo funkciju var pasliktināt kofeīna lietošana, tomēr saikni starp mērenu kafijas lietošanu un vīriešu auglību lielākā daļa pētījumu neapliecina.

Pētīta arī zarnu mikrobiotas ietekme. Zarnu mikrobiotas sastāvs lielā mērā atkarīgs no uztura un var būtiski mainīties pēc izmaiņām uzturā. Nepareiza diēta, ko raksturo augsts tauku un monosaharīdu patēriņš, var izraisīt zarnu disbiozi, kuras dēļ palielinās zarnu barjeras caurlaidība, savukārt tas izraisa hronisku iekaisumu organismā. Turpinās pētījumi, kā zarnu mikrobioms ietekmē vīriešu auglību.

Vidusjūras diēta tiek uzskatīta par diētas modeli, kas atbilst auglību veicinošas diētas principiem.

Daudz dažādu augļu un dārzeņu, pilngraudu produktu, olīveļļas, riekstu un zivju patēriņš labvēlīgi ietekmē veselību, galvenokārt pateicoties Vidusjūras diētas antioksidatīvajai, pretiekaisuma un lipīdu līmeni pazeminošajai iedarbībai.

Mikroelementi un to nozīme

Nozīmīgs mikroelements ir selēns. Vairākos pētījumos konstatēts, ka selēna līmenis neauglīgu vīriešu spermā ir pazemināts, salīdzinot ar veseliem vīriešiem. Tomēr auglības traucējumus var izraisīt gan selēna deficīts, gan pārmērīgs tā daudzums. Selēns aizsargājoši iedarbojas pret spermas DNS oksidatīvo stresu un vienlaikus palielina kustīgumu un spermas dzīvotspēju. Selēns ir svarīgs elements normālai sēklinieku attīstībai, spermatoģenēzei, spermatozoīdu kustībai un funkcijai. [12]

Antioksidanta īpašības, pateicoties brīvo radikāļu neitralizēšanai, piemīt arī C vitamīnam un tokoferolam. Tāpēc svarīgi, lai uzturs būtu bagāts ar dārzeņiem un augļiem, kas ir galvenie šo elementu avoti.

Dārzeņi un augļi, īpaši neapstrādāti zaļo lapu dārzeņi, ir avots folijskābei, kas svarīga spermatoģenēzes procesā, īpaši piedevās, kas apvienotas ar cinku. Pēc pētnieku domām, nozīmīgs attiecībā uz spermas kvalitāti var būt arī koenzīms Q10, kam piemīt antioksidanta iedarbība un kas iesaistīts visos no enerģijas atkarīgos procesos, spermas kustībā.

Cinks ir otrs svarīgais mikroelements, kas organismā nevar uzkrāties, tāpēc regulāri jāuzņem ar uzturu. Cinka deficīts kavē spermatoģenēzi un ir iemesls spermatozoīdu anomālijām un negatīvi ietekmē testosterona koncentrāciju serumā. Tātad cinks kā mikroelements ir ļoti būtisks vīriešu auglībai. [13]

Ieteicams nodrošināt arī pietiekamu magnija un kalcija daudzumu. Magnijs ietekmē spermatoģenēzi, bet kalcijs nodrošina spermatozoīdu kustīgumu un iekļūšanu olšūnā. Pareizai spermas funkcionēšanai nepieciešams arī varš. Spermatozoīdu kustīgumu un apaugļošanās procesu ietekmē mangāns. Tomēr pārmērīgs mangāna un vara daudzums spermu ietekmē negatīvi.

Nozīme auglības uzlabošanā var būt uztura bagātināšanai ar L–karnitīnu. Pierādīts, ka tam ir pozitīva ietekme uz spermas nobriešanu un kustīgumu, spermatoģenēzi, nodrošinot enerģijas piegādi spermai.

Likopēns, spēcīgs antioksidants, kas pieder karotinoīdu grupai, uzrāda daudzsološu rezultātu. Norādīts, ka likopēns samazina lipīdu peroksidāciju un DNS bojājumus, stiprina imūnsistēmu, palielina spermatozoīdu skaitu un izdzīvošanu.

Daudzas labvēlīgas īpašības tiek piedēvētas arī N–acetilcisteīnam (NAC), kura klātiene neauglīgu vīriešu uzturā tiek saistīta ar palielinātu spermatozoīdu skaitu un kustīgumu, kā arī palielinātu normālas struktūras spermatozoīdu skaitu.

Ir zināms, ka omega–3 taukskābēm piemīt pretiekaisuma un antioksidanta īpašības. Salīdzinot ar citiem ķermeņa audiem un šūnām, augstāka polinepiesātināto taukskābju koncentrācija ir sēkliniekos un spermatozoīdos, un efektīva apaugļošanās ir atkarīga no spermas membrānas lipīdu sastāva. Pierādīts, ka tie pozitīvi ietekmē spermas koncentrāciju, skaitu un morfoloģiju un spēj mainīt šūnu membrānas sastāvu, iekļaujoties tajā, tādējādi atbalstot tās darbību.

Jāuzsver arī šķiedrvielu nozīme. Tas ir būtisks uztura elements attiecībā uz auglību, jo tās potenciāli saistās ar nekonjugētiem estrogēniem, kas ir tieši saistīts ar zemāku estrogēna līmeni plazmā. [1] Ir pētījums, kura rezultāti sniedz pierādījumus par labvēlīgu intervālās badošanās ietekmi uz spermatozoīdu kustīgumu. [14]

Neauglības definīcija un terminoloģija

Neauglība ir slimība, ko raksturo nespēja iestāties grūtniecībai pēc 12 mēnešiem, regulāri nodarbojoties ar dzimumdzīvi un nelietojot kontracepciju. [18; 19]

Terminu “neauglība” daži ārsti lieto, savstarpēji aizvietojot ar subfertilitāti. Arī mani vairāk uzrunā šis termins, jo tēma pārim ir ļoti delikāta, tāpēc savā ģimenes ārsta praksē izmantoju terminu “samazināta auglība”.

Nevajadzētu pilnībā atteikties no termina “subfertilitāte”, bet drīzāk tas jāizmanto vispārīgi, lai nosauktu jebkādu samazinātas auglības formu vai pakāpi pāriem, kuri neveiksmīgi mēģina ieņemt bērniņu. []

Neauglība var būt primāra vai sekundāra. Primārā neauglība ir tad, ja grūtniecība nekad nav iestājusies, sekundāra — ja vismaz viena grūtniecība ir iestājusies.

Sastopamības rādītāji

Tiek lēsts, ka pasaulē ir 15 % neauglīgu pāru. Ar neauglību kādā no dzīves posmiem 2022. gadā pasaulē saskāries aptuveni viens cilvēks no sešiem. [15] Un vismaz 180 miljoni pāru saskaras ar problēmu ieņemt bērniņu. [16]

Apmēram puse no šiem gadījumiem saistīti ar vīrieša neauglību. Aptuveni 35 % neauglības gadījumu iesaistīta tikai sieviete, 20 % — gan sieviete, gan vīrietis, 30 % gadījumu problēmas ir tikai vīrieša pusē, bet 15 % neauglības gadījumu paliek neizskaidrojami. [1; 19]

Latvijas pētījumā [17] kā iemeslu neauglībai visbiežāk konstatē spermas patoloģiju, nezināmu iemeslu un problēmas partnerei (attēls).

Vīriešu neauglības iemesli

Vīriešu neauglības iemesli ir vairāki — gan atgriezeniski, gan neatgriezeniski. Citi faktori, kas var ietekmēt katru no partneriem, var būt viņu vecums, lietotie medikamenti, ķirurģiskas iejaukšanās vēsture, vides toksīnu iedarbība, ģenētiskas problēmas un sistēmiskas slimības. Ar slimību saistīta neauglība var skart abus dzimumus vai būt raksturīga tikai vienam dzimumam.

Vīriešu reproduktīvā sistēma

Vīriešu reproduktīvajā sistēmā neauglību visbiežāk izraisa problēmas ar spermas izsviedi, spermatozoīdu neesība, mazs to daudzums, nenormāla spermatozoīdu forma (morfoloģija) un kustība (kustīgums). Iespējamie iemesli:

• dzimumceļu aizsprostojums, kas izraisa traucējumus spermas izvadīšanā,
• hormonāli traucējumi, kas izraisa hipofīzes, hipotalāma un sēklinieku producēto hormonu novirzes,
• sēklinieku nespēja ražot spermatozoīdus.
• patoloģiska spermatozoīdu funkcija un kvalitāte. Auglību negatīvi ietekmē stāvokļi vai situācijas, kas izraisa spermatozoīdu patoloģisku formu (morfoloģiju) un kustību (kustīgumu).

Dzīvesveida faktori

Dzīvesveida faktori, kas būtiski ietekmē vīriešu auglību, ir cigarešu un marihuānas smēķēšana, anabolisko steroīdu lietošana, pārmērīga alkohola lietošana, emocionāls stress, pārmērīga pakļaušana augstām temperatūrām, vecums, šaurs apģērbs, vides piesārņojums, mazkustīgs dzīvesveids, pesticīdu un toksīnu iedarbība, radiofrekvences elektromagnētiskais starojums, kā arī citotoksiskas zāles, kadmijs un svins.

Joprojām nav konsekventas pieejas attiecībā uz tādiem savienojumiem kā bisfenols A vai ftalāti, t.i., pārtikas plastmasas iepakojuma sastāvdaļām. Tomēr šķiet pamatoti uzskatīt, ka to nelabvēlīgā ietekme uz reproduktīvo veselību ir iespējama.

Ir vērts apsvērt pesticīdu un piesārņojošo vielu ietekmi. Danielewicz et al neizdevās pierādīt, ka veselīga uztura modelis, bieži lietojot augļus, dārzeņus, pākšaugus, zupas, pilngraudu produktus, sulas un riekstus, būtu saistīts ar labāku spermas kvalitāti. Autori pieņēma, ka uzturā bagātīgi iekļautie dārzeņi un augļi ir arī pesticīdu un piesārņojuma avots. Patiesībā izrādījās, ka pesticīdiem un insekticīdiem ir lielāka ietekme uz spermas kvalitātes pasliktināšanos nekā dārzeņu un augļu mikroelementu, vitamīnu un antioksidantu labvēlīgajai ietekmei. Tas liecina, ka ļoti svarīgi ir īpašu uzmanību pievērst tam, lai ikdienas uztura pamatā būtu produkti no uzticamiem avotiem, vēlams no bioloģiskām saimniecībām. [1; 18]

Pētnieki pauž vienotu viedokli par smēķēšanas (cigarešu, marihuānas) negatīvo ietekmi uz vīriešu auglību. Šķiet, ka neregulāra alkohola lietošana negatīvi neietekmē spermas kvalitāti, tomēr ikdienas alkohola lietošana pasliktina gan spermas tilpumu, gan spermatozoīdu morfoloģiju.

Ir vispāratzīts, ka pārmērīga ķermeņa masa negatīvi ietekmē organismu, veicinot tādu slimību attīstību kā diabēts, hipertensija, sirds—asinsvadu sistēmas slimības, vēzis, miega apnoja, osteoartrīts. Aptaukošanās ietekme uz reproduktīvajām funkcijām arī ir būtiska. Aptaukojušos vīriešu svara samazināšana ir pirmais solis vīriešu neauglības ārstēšanā.

Oksidatīvais stress ir galvenais mehānisms, kas saista nepareizu uzturu un aptaukošanos ar sliktāku spermas kvalitāti un palielinātu neauglības risku. Turklāt pašlaik tas tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem vīriešu neauglības cēloņiem kopā ar antioksidantu aktivitātes samazināšanos un mitohondriju disfunkcionālu darbību spermatozoīdos. Tiek ziņots, ka oksidatīvais stress attiecināms uz 30—80 % vīriešu neauglības gadījumu. Jo oksidatīvā stresa intensitāte lielāka, jo mazāks ir spermatozoīdu kustīgums, dzīvu spermatozoīdu skaits un spermatozoīdu koncentrācija spermā, klāt nāk arī spontānā aborta un bērna attīstības anomāliju risks.

Gan iekaisumu veicinošu produktu patēriņš, gan mazs augsta antioksidatīvo vielu potenciāla pārtikas produktu patēriņš, kā arī produktu ar augstu glikēmisko indeksu lietošana uzturā ir faktori, kas palielina oksidatīvo stresu. [1]

Neauglības diagnostika

Svarīgi ievākt padziļinātu anamnēzi un mērķtiecīgi izvērtēt fizisko veselību. Līdzsvarotai samazinātas auglības pārvaldībai nepieciešams atbilstošs neauglības cēloņu diagnostikas periods un ārstēšanas laiks, lai izvairītos gan no pārmērīgas, gan nepietiekamas ārstēšanas. [19]

Anamnēze

• Neauglības vēsture: ilgums, primāra vai sekundāra, seksuālā funkcija un aktivitāte, lubrikantu lietošana.
• Vispārējā veselība: diabēts, nesena smaga slimība vai infekcija, elpceļu slimības anamnēzē. Jebkādas uroģenitālās infekcijas, sēklinieku infekcijas, sēklinieku maisiņa vai iegurņa trauma anamnēzē. Jebkura reproduktīvā trakta operācija, ieskaitot sēklinieku vēzi, hidrocēles vai spermatocēles operāciju, vazektomiju, varikocēles vai cirkšņa trūces operāciju.
• Pārskats par pašreiz un nesen lietotajiem medikamentiem.
• Vides iedarbība: pesticīdi, sēklinieku pakļaušana karstumam.
• Pārskats par narkotiku un alkohola lietošanu.
• Pārskats par jebkādām ģimenē konstatētām ģenētiskām novirzēm un neauglības vēsturi.

Koncentrēta vīriešu auglības fiziskā pārbaude

• Virilizācijas stāvoklis, ķermeņa paradumi, ginekomastija.
• Sēklinieku pārbaude: varikocēle, sēklinieku un sēklinieku piedēkļa izmērs un konsistence.
• Vēdera izmeklēšana: cirkšņa rētas (iespējams, kriptorhisma vai cirkšņa trūces operācija), citas rētas uz vēdera.
• Īpašas pazīmes: oža (Kallmann sindroms), krūškurvja pārbaude — situs inversus (Kartagener sindroms), redzes lauki (hipofīzes prolaktinoma).

Atbilstīgi uroloģiskām vīriešu neauglības vadlīnijām izmeklējumi parasti sākas ar diviem pareizi savāktiem spermas paraugiem. Pacientiem, kuri spermas paraugu ievāc mājās, ļoti svarīga pareiza paraugņemšana.

Spermogrammu ieteicams nodot laboratorijas apstākļos. Izņēmuma gadījumā spermas paraugu var nogādāt no mājām, vēlams nākamajā pusstundā pēc parauga savākšanas (maksimāli — stundas laikā), paraugu turot 20—37 °C temperatūrā. Spermogrammu var veikt pēc ne mazāk kā divu un ne vairāk kā septiņu dienu atturības no dzimumdzīves. [20]

Papildus jānosaka hormonu līmenis — rīta kopējais testosterons un LH, FSH, kā arī prolaktīns un estradiols. Transrektālās ultraskaņas izmeklējums ļauj novērtēt sēklas pūslīšu paplašināšanos, kas norāda uz ejakulācijas kanāla aizsprostojumu.

Lielākā daļa vadlīniju liecina, ka vīriešiem ar neobstruktīvu vai nenoteiktu azoospermiju vai smagu oligozoospermiju (mazāk nekā pieci miljoni spermatozoīdu mililitrā) jāpiedāvā ģenētiskā pārbaude.

Primārās aprūpes mediķu loma neauglības ārstēšanā

Sākotnējo vīriešu faktora neauglības novērtējumu bieži var veikt primārās aprūpes iestādē. Ar rūpīgu anamnēzi un saprātīgu diagnostiku var atklāt daudzus vīriešu neauglības cēloņus. Lai gan vairākums stāvokļu jāārstē auglības speciālistiem, papildu veselības aprūpe līdz precīzai diagnozei palīdz racionalizēt aprūpi un mazināt pacientu satraukumu. [21]

Primārās aprūpes ietvaros skrīnings var būt pirmā palīdzība pāriem, kuri saskaras ar samazinātu auglību, nodrošinot salīdzinoši lētu un minimāli invazīvu pieeju neauglības ārstēšanai. Ģimenes ārsta praksē saskaros ar pacientu nepietiekamu izglītotību par savu auglību un nepietiekamu veselības pratību, kas nozīmē zemākus fertilitātes aprūpes rādītājus.

Izpratne par auglību ir faktors, kas ietekmē dzimstību vispārējā populācijā un palīdz pacientiem ar samazinātu auglību. To atspoguļo pētījumi, kas liecina, ka tikai katrs otrais cilvēks, kas cieš no neauglības, meklēs padomu vai medicīnisku palīdzību. Primārā aprūpe ir svarīgs veids, kā šādu atbalstu nodrošināt reproduktīvā vecuma pacientiem. Ģimenes ārstiem arvien vairāk ir jāapmierina pacientu vajadzības. Pētījums Austrālijā atklāj, ka galvenie šķēršļi primārajā aprūpē pacientiem sniegtās izglītības efektivitātei, pietiekamai auglības izpratnei ir īsas konsultācijas un laika ierobežojumi, kā arī izglītojošu materiālu trūkums. To noteikti varam attiecināt arī uz Latvijas primāro aprūpi, kad ģimenes ārstam ar lielu pacientu skaitu un nelielu vienam pacientam atvēlēto laiku nav iespēju sniegt visu informāciju par auglību. Papildus šis jautājums jārisina arī skolās, izglītojot jauniešus, nodrošinot kvalitatīvu informāciju par reproduktīvo veselību. [22]

Urologa, vīriešu neauglības ārstēšanas speciālista komentārs

Komentē Dr. Andris Ābele

Vīriešu neauglības iemesls nav zināms — vai patiešām?

“Vīrieša faktora neauglības iemesli ir daudzveidīgi — tos izraisa hormonālu, imunoloģisku, ģenētisku, psiholoģisku un seksuālu traucējumu kombinācija. Idiopātiska vīrieša faktora neauglība ir izslēdzoša diagnoze. Tas nozīmē, ka ir jāizslēdz visi zināmie vīrieša faktora neauglības iemesli, lai mēs varētu teikt, ka cēlonis nav nosakāms. Šajā ziņā neauglības ārstēšanas speciālistiem jābūt godīgiem pašiem pret sevi un pacientiem, jo to, vai speciālists tiešām ir izslēdzis visu iespējamo, nosaka gan zināšanas un pieredze, gan diagnostiskas iespējas, kas mūsdienās ir ļoti plašas. Ar šo vēlos uzsvērt — jo rūpīgāk speciālists iedziļināsies pacienta gadījumā, jo retāk būs jāatzīst, ka neauglības cēlonis nav nosakāms, jo cēlonis noteikti ir.

Jaunāko pētījumu dati liecina, ka idiopātiska vīriešu faktora neauglība var būt saistīta ar daudziem nenoskaidrotiem patoloģiskiem apstākļiem, kas var izjaukt sēklinieku mikrovidi un pasliktināt spermatozoīdu kvalitāti, izraisot DNS bojājumus un ģenētiskas/epiģenētiskas anomālijas, tādējādi samazinot vīrieša auglības kopējo potenciālu. Apkārtējās vides piesārņojums, endokrīno sistēmu ietekmējošās ķīmiskās vielas (endokrīnās traucētājvielas) var izraisīt dzimumšūnu attīstības traucējumus agrīnā embrionālās attīstības periodā, kam būs ietekme uz visu turpmāko sēklinieku attīstību un funkciju pieaugušā vecumā.

Tātad vīrieša faktora neauglības cēloņu identificēšana neaprobežojas tikai ar pieauguša vīrieša detalizētu slimības anamnēzes izpēti, rūpīgu fizikālo izmeklēšanu un vispusīgu spermas parametru analīzi, bet jāskatās plašāk, uzmanību pievēršot arī prenatāliem faktoriem, kas varēja ietekmēt grūtniecības norisi vīrieša mātei, kā arī citiem faktoriem, kas varēja ietekmēt sēklinieku agrīno attīstību, piemēram, minipubertātei (novēro 4—6 mēnešu vecumā pēc dzimšanas) un pubertātei, kam zēniem būtu jāiestājas līdz 14 gadu vecumam. Vajadzīga liela pacietība un noturība gan vīrietim, gan viņa partnerei, tāpat arī mērķtiecība un stingra apņemšanās no veselības aprūpes speciālistu puses, jo bieži šo informāciju ir grūti iegūt.”

Diētas nozīme auglības speciālista skatījumā

“Pēdējos 50 gados spermatozoīdu kvalitāte visā pasaule pasliktinājusies par 50—60 %, īpaši strauju kvalitātes kritumu novēro tieši pēdējos 20 gados. Ir skaidrs, ka neveselīgs dzīvesveids, augsts tauku saturs uzturā un aptaukošanās pasliktina ne tikai spermatozoīdu kvalitāti vīrietim, bet ietekmē arī viņa pēcnācēju veselību. Aptaukošanās izraisa funkcionālus hipotalāma—hipofīzes—sēklinieku ass darbības traucējumus, paaugstinot estrogēna un vienlaikus pazeminot testosterona, LH un FSH līmeni. Veselīgs, daudzveidīgs un sabalansēts uzturs, kura pamatā ir dārzeņi, augļi, zivis, jūras veltes, rieksti, sēklas, pilngraudu produkti, mājputnu gaļa un piena produkti ar zemu tauku saturu, nepārprotami korelē ar labāku spermatozoīdu kvalitāti un mazāku spermatozoīdu DNS fragmentāciju. Svarīgi uzsvērt, ka runa ir par diētas paradumu maiņu, nevis papildu uztura bagātinātāju lietošanu. Šā iemesla dēļ tas ir pirmais solis, kas tiek pārrunāts, lai uzlabotu vīrieša auglības potenciālu. Tas, vai vīrietis veiks izmaiņas savā diētā un dzīvesveidā, būs atkarīgs no viņa motivācijas un partneres atbalsta.

Jāatzīst, ka vairākumā gadījumu motivācija ir pietiekama, jo šīs izmaiņas ne vien uzlabo spermatozoīdu kvalitāti, bet ilgtermiņā arī kopējo veselību, samazinot visu veidu mirstību un saslimstību (it īpaši ar kardiovaskulārām slimībām). Atsevišķos gadījumos jākonsultējas ar uztura speciālistu un endokrinologu.

Vienas spermatozoīdu paaudzes veidošanās ilgst aptuveni 75 dienas, tāpēc spermas kvalitātes uzlabošanos mēs sagaidām ne ātrāk kā trīs mēnešus pēc šo izmaiņu veikšanas.”

Veiksmīgas starpdisciplināras sadarbības priekšnoteikumi

“Neauglība ir stāvoklis, ja ir apgrūtināta vai nav iespējama spontāna grūtniecības iestāšanās. Tas nenozīmē, ka nebūs bioloģisko bērnu, bet gan to, ka, iespējams, būs nepieciešama ārstēšana vai palīdzība, lai grūtniecība iestātos. Neauglība ir pāra diagnoze, tāpēc vēlama saskaņota ginekologa/reproduktologa un urologa/androloga sadarbība, jo cēloņi paralēli jāmeklē abiem partneriem. Ģimenes ārsts bieži ir pirmais speciālists, pie kura dodas neauglīgs pāris un kurš detalizēti izvērtē slimību anamnēzi, vēršot uzmanību uz novēršamiem riska faktoriem, izmeklē abus partnerus, atbalsta pāri gan medicīniskā, gan psiholoģiskā aspektā, organizē ārstēšanu un uzraudzību, veic nozīmētos izmeklējumus, apspriež ārstēšanas iespējas un nosūta pie speciālistiem. Šādu ģimenes ārstu Latvijā nav mazums. Esmu pārliecināts, ka aizvien vairāk ģimenes ārstu savā praksē konsultē pārus par auglības jautājumiem. Katrā ziņā ir skaidrs, ka mūsdienās šajā ceļā būs iesaistīta multidisciplināra komanda: ģimenes ārsts, andrologs, urologs, ginekologs, reproduktologs, endokrinologs, ģenētiķis, neirologs, psihologs, uztura speciālists un citi. Rezultāts būs iespējams tikai tad, ja efektīvi sadarbosies šie dažādie speciālisti.”