Urīnceļu infekcija (UCI) ir viena no visbiežākajām infekcijām gan ambulatorām, gan stacionētām pacientēm. Lēš, ka ikviena sieviete vismaz reizi dzīvē izslimojusi urīnceļu infekciju. Šajā rakstā par to, kādas ir profilakses un ārstēšanas iespējas.
Epidemioloģija
AVOTS: Tandogdu Z, Wagenlehner FM. Global epidemiology of urinary tract infections. Curr Opin Infect Dis. 2016 Feb;29(1):73–79.
Urīnceļu infekcijas bieži diagnosticē ne tikai slimnīcās, bet arī ambulatorās aprūpes pacientiem, tās rada gan klīnisku, gan ekonomisku slogu. Lai pacientiem izvēlētos adekvātu empīrisku ārstēšanu, jāorientējas epidemioloģiskajos datos par biežākajiem izraisītājiem, to antibakteriālo jutību un īpatnībām.
Sadzīvē iegūtas urīnceļu infekcijas izplatība ir 0,7 % — galvenie riska faktori ir pacienta vecums, UCI anamnēzē, aktīva dzimumdzīve un cukura diabēts.
Visbiežākais UCI izraisošais patogēns ir Escherichia coli — antimikrobiālā rezistence atšķiras dažādos ģeogrāfiskos apvidos. Vismazāk rezistenci novēro pret fosfomicīnu (0—2,9 % gadījumu), nitrofurantoīnu (0,4—4 %) un mecillināmu (0—4 %).
Ar veselības aprūpi saistītas UCI biežums ir 12,9 % (ASV), 19,6 % (Eiropas valstīs) un 24 % attīstības valstīs. Uroloģijas profila nodaļās UCI attīstās vidēji 5 % pacientu. Šādu UCI gadījumā antimikrobiālā rezistence ir vairāk nekā 20 % gadījumu.
Precīzus datus par UCI biežumu iegūt ir sarežģīti; jāatceras, ka patogēno ierosinātāju spektrs un antimikrobiālā rezistence dažādos pasaules reģionos atšķiras.
Dr. Z. Pilsētniece: “Jāpiekrīt, ka UCI ir viens no biežākajiem iemesliem ambulatorai vizītei pie urologa. Raugoties uz pacientu profilu, visbiežāk tās ir sievietes reproduktīvā vecumā ar aktīvu dzimumdzīvi vai arī sievietes pēc menopauzes ar izteiktām dzimumceļu atrofiskām izmaiņām. Ir pierādīta arī ģenētiskā predispozīcija recidivējošu UCI attīstībai. Biežo saslimstību ar recidivējošām nekomplicētām UCI nosaka arī fakts, ka infekcijas visbiežāk izraisa nosacīti patogēni mikroorganismi, t.i., mikrobi, kas normālos apstākļos atrodas vai var atrasties cilvēka organismā.”
Cistīts sievietei — kā to ārstēt dažādās klīniskās situācijās?
AVOTS: John L Brusch. Cystitis in Females Treatment&Management. medscape.com, atjaunots 2015. gada 19. augustā.
UCI pacientes
Lielākā daļa sieviešu, kas slimo ar UCI, ir ambulatorās aprūpes pacientes. Izņēmuma gadījumi ir imūnkompromitētas pacientes vai vecāka gadagājuma sievietes, kam UCI izpaužas ar sepses sindromu ar asinsrites nepietiekamību. Šajā gadījumā mentālā stāvokļa pārmaiņas (piemēram, apjukums) vai izteikts nespēks ir iemesli neatliekamai hospitalizācijai. Pacientēm ar hipotensiju, tahikardiju un palēninātu kapilāro pildīšanos nepieciešama intravenoza rehidratācija.
Pacientes ar komplicētu UCI, iespējams, jāhospitalizē. Komplicējošie faktori:
strukturāli bojājumi (piemēram, nierakmeņi, urīnceļu anomālijas, katetrs, obstrukcija),
metaboliskas slimības (piemēram, cukura diabēts, nieru mazspēja),
novājinātas organisma aizsargspējas (piemēram, HIV, ķīmijterapija, onkoloģiska slimība).
Nekomplicēts cistīts sievietēm bez grūtniecības
Nekomplicēts cistīts ir pacientēm, kurām ir normāls uroģenitālais trakts bez obstrukcijas, kurām anamnēzē nav veiktas instrumentālas manipulācijas urīnceļos, kuru simptomi atbilst apakšējo urīnceļu infekcijas pazīmēm. Visbiežāk to novēro jaunām sievietēm ar aktīvu dzimumdzīvi. Pacientes sūdzas par dizūriju, urinēšanas biežuma izmaiņām, neatliekamu urinēšanas vajadzību un/vai sāpēm virs kaunuma kaula. Ār-stēšanas iespējas nekomplicēta cistīta gadījumā sievietēm bez grūtniecības parādītas 1. tabulā.
1. tabula
Nekomplicēta cistīta ārstēšana sievietēm bez grūtniecības
Komplicēts cistīts sievietēm bez grūtniecības
Komplicēts cistīts saistīts ar kādu patoloģiju, kas palielina neveiksmīgas terapijas risku. Tādas patoloģijas un stāvokļi ir, piemēram, cukura diabēts, simptomi ilgst vismaz septiņas dienas, pirms sieviete meklējusi palīdzību, nieru mazspēja, funkcionāli vai anatomiski urīnceļu bojājumi, nieru transplantācija anamnēzē, ilgkatetrs, imūnsupresija. Komplicēta cistīta ārstēšanas iespējas uzskaitītas 2. tabulā.
2. tabula
Komplicēta cistīta ārstēšana sievietēm bez grūtniecības
Antimikrobiālā terapija
Perorālā terapija ar antibakteriālu līdzekli, kas efektīvs pret tādām Grama negatīvām aerobām koliformām baktērijām kā E. coli , ir pamata ārstēšana pacientiem ar urīnceļu infekcijām. Sievietēm ar akūtu bakteriālu cistītu, kurām nav blakusslimību un kurām nav iestājusies grūtniecība, trīs ārstēšanas dienas ar lielāko daļu antibakteriālo līdzekļu ir efektīvākas par vienas devas terapiju un tikpat efektīvas kā tā paša medikamenta lietošana ilgāku laiku. Izņēmumi ir nitrofurantoīna un bēta laktāmu grupas antibiotikas. Staphylococcus saprophyticus ierosināts cistīts vecākām sievietēm sliktāk padodas trīs dienu antibakteriālai terapijai, efektīvāka ir septiņas dienas ilga terapija.
2010. gada ASV Infekciju slimību biedrības (IDSA) vadlīnijās nekomplicētu cistītu sievietēm, kas nav grūtnieces, iesaka ārstēt ar nitrofurantoīniem. Efektivitāte ir salīdzināma ar trimetoprima—sulfametoksazola (TMP–SMX) efektivitāti.
TMP–SMX ir adekvāta izvēle akūta nekomplicēta cistīta ārstēšanai, ja konkrētajā reģionā rezistence nepārsniedz 20 % vai ja zināms, ka izraisošais celms ir jutīgs. TMP–SMX nevajadzētu ordinēt empīriskai UCI ārstēšanai, ja paciente šo medikamentu pēdējos trīs mēnešos jau lietojusi UCI ārstēšanai.
Olson un kolēģi pētījumā (2009) noskaidroja, ka 29,6 % no 176 urīna paraugiem, no kuriem izdalīta E. coli baktērija, bija rezistenti pret TMP–SMX, bet visi bija jutīgi pret nitrofurantoīna makrokristāliem. Pirmreizējas UCI gadījumā pret ciprofloksacīnu rezistenti bija 1,8 %, bet atkārtotas UCI gadījumā jau 11,8 %. Tāpēc autoru kolektīvs iesaka nitrofurantoīnu apsvērt kā pirmās izvēles preparātu nekomplicētas UCI ārstēšanai.
McKinnel ar kolēģiem izskaitļojuši, ka nitrofurantoīns samazināja ārstēšanās izmaksas, kad rezistence pret fluorhinoloniem pārsniedza 12 % vai rezistence pret TMP–SMX pārsniedza 17 %. Ņemot vērā efektivitāti, izmaksas un maz izteikto rezistences veidošanos, arī šī pētnieku grupa nekomplicētas UCI ārstēšanai iesaka izvēlēties nitrofurantoīnu (TMP–SMX un fluorhinolonu vietā).
Fosfomicīns (vienreizējā 3 g devā) arī ir efektīvs medikaments, jo pret to ir minimāla rezistence. ASV tas apstiprināts vienreizējas devas lietošanai sievietēm ar nekomplicētu UCI, ko izraisījusi E. coli vai E. faecalis .
Ir ziņojumi, ka vienas devas fosfomicīns ir mazāk efektīvs par standarta īslaicīgu terapiju, tomēr 27 pētījumu meta–analīzē pierādīts, ka nav atšķirības efektivitātē, lietojot fosfomicīnu vai citus antibakteriālus līdzekļus cistīta ārstēšanai, un noskaidrots, ka grūtniecēm pēc fosfomicīna lietošanas attīstās ievērojami mazāk blakņu.
Fluorhinoloni (piemēram, ofloksacīns, ciprofloksacīns, levofloksacīns) ir ļoti efektīvi UCI ārstēšanā, tomēr, tā kā tie bieži izraisa blaknes, tie būtu jāatstāj citām indikācijām, nevis akūtam nekomplicētam cistītam. IDSA vadlīnijās fluorhinolonus iesaka kā otrās izvēles medikamentus akūta nekomplicēta cistīta ārstēšanai un pirmās izvēles preparātus komplicēta cistīta ārstēšanai.
Bēta laktāmu antibiotikas (piemēram, amoksicilīns—klavulanāts, cefdinīrs, cefaklors, cefpodoksims—proksetils) 3—7 dienas ilgā kursā IDSA vadlīnijās piedāvātas kā otrās izvēles terapija, kad nav iespējams izmantot citus līdzekļus. Iesaka izvairīties no amoksicilīna vai ampicilīna izmantošanas empīriskai ārstēšanai, jo šie medikamenti ir relatīvi mazefektīvi un tiem ir augsti rezistences rādītāji.
Papildterapija
Pacientiem ar izteiktu dizūriju simptomātiski var palīdzēt urīnpūšļa atsāpināšana, piemēram, ar fenazopiridīnu (1—2 dienas), tomēr no tā lietošanas iespējami jāizvairās, jo tas var maskēt terapijas neefektivitātes simptomus. Daudzi autori iesaka uzņemt lielāku šķidruma daudzumu, lai veicinātu vāji koncentrēta urīna plūsmu.
Sēnīšu infekcija
Pacientiem, kam veikta urīnpūšļa katetrizācija, svarīgi evakuēt katetru, lai atbrīvotos no sēnīšinfekcijas. Ja katetrs joprojām nepieciešams, to var aizvietot (vēlams ar dienas starpību). Ārstēšanas iespējas ir plašas — no lokālas līdz sistēmiskai. Nedēļu ilgai urīnpūšļa skalošanai ar amfotericīnu B ir ātrs, bet nenoturīgs efekts. Tas neārstē sistēmisku mikozi un nav ērts lietošanā. Labāka atbildreakcija ir uz intravenozu amfotericīna B ievadi — efekts ir noturīgāks.
Flukonazols (200 mg perorāli, pēc tam reizi dienā 4—7 dienas pa 100 mg) ir vienkāršāks variants. Tas ir efektīvs pret azolu jutīgām Candida . Kopumā rezistenci pret azoliem novēro tikai Candida krusei un Candida glabrata . Flukonazola efekts ir labs ilgtermiņā, tomēr parasti nepieciešamas vairākas dienas, līdz urīnā vairs nekonstatē sēnītes.
Pacientes ar muguras smadzeņu bojājumu
Ja pacientei ir katetrs urīnizvadkanālā, bakteriūrija attīstās 3—10 % gadījumu. Tad antibakteriālo terapiju neordinē — to izmanto gadījumos, kad simptomi un norādes liecina par UCI. Pacientēm UCI diagnosticē, veicot satura aspirāciju no urīnpūšļa, lai gan praktiski to veic reti. UCI empīriskai ārstēšanai šīm pacientēm izvēles medikaments ir perorāli fluorhinoloni, tomēr tos vajadzētu lietot piesardzīgi.
Grūtniecība
Fizioloģiskās pārmaiņas organismā grūtniecības laikā palielina nopietnu infekcijas komplikāciju attīstību simptomātisku un asimptomātisku UCI gadījumā pat veselām grūtniecēm. Tāpēc grūtniecēm ārstē gan asimptomātisku bakteriūriju, gan simptomātisku UCI. Antibakteriālā terapija jāizraksta individualizēti.
Pacienti pēc nieru transplantācijas
Izvēles antibiotikas ir fluorhinoloni. Lietojot TMP–SMX, iespējama nieru mazspējas attīstība transplantētajā nierē, tāpēc no tā lietošanas jāizvairās, ja pacientei ir izmainīta nieru funkcija. Asimptomātisku bakteriūriju ārstē desmit dienas. Smagu infekciju gadījumā antibiotikas ievada parenterāli. Smagas infekcijas gadījumā antibakteriālās terapijas ilgums ir 4—6 nedēļas.
Asimptomātiska bakteriūrija
Lielākajā daļā gadījumu asimptomātiska bakteriūrija ir nekaitīga. Lai arī pacientēm ar bakteriūriju ir palielināts simptomātisku urīnceļu infekciju attīstības risks, asimptomātiskas bakteriūrijas ārstēšana nesamazina simptomātisku infekciju biežumu, tāpēc asimptomātiskas bakteriūrijas sijājošā diagnostika nav lietderīga. Asimptomātiska bakteriūrija sievietēm jāārstē grūtniecības laikā, pacientēm, kam plānotas uroloģiskas procedūras, kuru laikā var rasties gļotādu asiņošana, kā arī pacientēm ar imūnsupresiju (piemēram, pacientēm ar transplantētu nieri). Tā nav jāārstē pacientēm ar cukura diabētu, vecāka gadagājuma cilvēkiem, pacientēm ar ilgkatetriem. Pacientēm ar cukura diabētu bieži novēro asimptomātisku bakteriūriju — tā var būt ilgstoša, tomēr reti progresē līdz simptomātiskai UCI.
Diēta
Nepieciešama adekvāta pacientes hidratācija, īpaši, ja nesen likvidēta urīnceļu obstrukcija. Dzērveņu sulas dzeršana vai dzērvenes saturošu uztura bagātinātāju lietošana var palīdzēt atkārtotas UCI attīstības riska samazināšanā, un tie nenodara nekādu kaitējumu veselībai. Dzērvenes satur A proantocianidīnus. Šī sastāvdaļa un tās ar urīnu izvadītie metabolīti ietekmē uropatogēnu adhezivitāti, tāpēc baktērijas sliktāk saistās pie urīnpūšļa epitēlija. To efekts nav tik izteikts kā antibiotikām, bet pret to nav novērota rezistences attīstība. Tā kā to absorbcija no zarnu trakta ir ļoti mainīga, klīniskos pētījumos grūti to efektivitāti salīdzināt ar antibakteriālo līdzekļu efektivitāti.
Profilakse un ilgtermiņa novērošana
Aktīva profilakse indicēta pacientēm ar:
atkārtotu UCI,
muguras smadzeņu bojājumu,
urīna katetriem,
transplantētu nieri.
Sievietēm ar aktīvu dzimumdzīvi profilaktiska var būt mikcija uzreiz pēc dzimumakta, lai mazinātu ar dzimumaktu saistīto baktēriju nokļūšanu urīnpūslī. Daži autori profilaksei iesaka lietot daudz šķidruma, lai ir liels urīna plūsmas tilpums.
Sievietēm ar biežu atkārtotu UCI rekomendē postkoitālu vai nepārtrauktu antibakteriālu terapiju.
Pētījumā (ar pacienšu iedalījumu pēc nejaušības principa, ilga 12 mēnešus, piedalījās 28 sievietes ar atkārtotu bakteriālu cistītu) ārstēšana ar intravezikālu hialuronskābi un hondroitīnsulfātu (salīdzinot ar antibakteriālu profilaksi) nozīmīgi samazināja cistīta biežumu un uzlaboja UCI simptomus, dzīves kvalitāti un cistometrisko kapacitāti. Pētījumā intravezikālu ievadi veica vienreiz nedēļā četras nedēļas, pēc tam vienreiz divās nedēļās, antibakteriālo profilaksi sešas nedēļas nodrošināja ar sulfametoksazolu un trimetoprimu vienreiz nedēļā.
Dr. Z. Pilsētniece: “Attiecībā uz nekomplicētu UCI terapiju ārstu praksē visbūtiskāk ņemt vērā pētījumu rezultātus, ka sievietei bez papildu komplicējošiem faktoriem efektīvi ir trīs dienu terapijas kursi. No pirmās izvēles medikamentiem Latvijā ir nitrofurantoīni, kam ir viszemākie rezistences rādītāji. Diemžēl jo- projām vērojama tendence, vismaz manā praksē, ka pacientēm ar recidivējošām UCI pirms adekvātas profilakses plānošanas jau bijuši vairāki 7—10 dienas ilgi kursi ar fluorohinoloniem (kuru izvēle empīriskai ārstēšanai būtu tikai tad, ja ir norādes par augšējo urīnceļu infekciju) vai ampicilīnu un amoksicilīnu, kam ir ļoti augsti rezistences rādītāji pret UCI izraisošām baktērijām. Plānojot UCI terapiju riska grupu pacientiem (tiem, kam ir funkcionālas vai anatomiskas izmaiņas urīnceļos, smags cukura diabēts, imūnsupresija, ilgkatetri urīnceļos), obligāts priekšnosacījums vadīties pēc urīna uzsējuma un antibakteriālās jutības rezultātiem.”
Alternatīvas profilakses iespējas
AVOTS: Lüthje P, et al. Novel Strategies in the Prevention and Treatment of Urinary Tract Infections. Pathogens. 2016 Jan 27; 5(1).
Tā kā profilaktiskas antibiotiku lietošanas rezultātā ir nozīmīgāks rezistences attīstības risks, izpētītas alternatīvas UCI profilakses iespējas. Viena no stratēģijām ir organisma aizsargmehānismu stiprināšana.
D vitamīns
D vitamīna nozīme imunitātē ir labi zināma un empīriski izmantota jau sen. Vairākos klīniskos pētījumos pierādīta pietiekama D vitamīna līmeņa nozīme urīnceļu infekciju profilaksē. Pierādīts, ka bērniem ar UCI D vitamīna līmenis ir ievērojami zemāks nekā bērniem, kam nav bijusi UCI, un tā līmenis korelē ar infekcijas smagumu. Līdzīgi ir sievietēm pirms menopauzes; zems D vitamīna līmenis saistīts ar paaugstinātu atkārtotas UCI attīstības riska pakāpi.
Eksperimentālā pētījumā 2010. gadā pierādīts, ka D vitamīna lietošana palielina cikliskā adenozīna monofosfāta (CAMP) veidošanos urīnpūšļa epitēlijā pēc E. coli ekspozīcijas. Šie pētījumi pierāda, ka D vitamīnam ir nozīme urīnceļu infekcijas profilaksē riska grupu pacientiem.
Estrogēni
Klīniskos novērojumu pētījumos pierādīta estrogēnu nozīme UCI patoģenēzē. Jaunām sievietēm augsts estrogēna līmenis saistīts ar īpašu uzņēmību pret E. coli , toties sievietēm menopauzē papildu estrogēnu lietošana UCI biežumu samazina. Estrogēnu atšķirīgo ietekmi saista ar tā plašajām funkcijām.
Fitoterapija
Vairākiem augiem in vitro piemīt tieša antibakteriāla aktivitāte pret uropatogēniem. Sistemātiskā augu pārbaudē, ko uzskata par UCI profilaktiskiem, noskaidrots, ka vairākām vielām nav tiešas antimikrobiālas darbības, bet tās ietekmē baktēriju adhēziju pie saimniekorganisma šūnām. Tieši pret baktērijām iedarbojās Agropyron repens un Zea mays , uz baktēriju P fimbrijām iedarbojas dzērvenes. Dzērveņu efektivitāte atkārtotu UCI ārstēšanā apspriesta plaši, tomēr viedokļi par to ir pretrunīgi.
Rafsanjany ar kolēģiem pētīja bērzu, Orthosiphon stamineus un nātru iedarbību; noskaidroja, ka tie vairāk darbojas uz saimniekorganisma šūnām nekā uz baktērijām. Šādus infekciju samazinošus efektus novēro arī citiem augiem un to ekstraktiem.
Vairākiem augiem raksturīgas pretiekaisuma, pretsāpju un diurētiskas īpašības, kas var veicināt atveseļošanos no UCI.
Lai arī darbības mehānisms lielākajai augu daļai nav zināms, nav pietiekami daudz ar placebo kontrolētu pētījumu, kas pierādītu to efektivitāti UCI profilaksē, tomēr vairākiem augiem ir antimikrobiāla efektivitāte un tos var izmantot UCI profilaksē.
Dr. Z. Pilsētniece: “Saprotami, ka, runājot par profilaksi, vislielāko uzsvaru gribētos likt uz dabiskajiem līdzekļiem jeb fitoterapiju. Tomēr attiecībā uz recidivējošu UCI profilaksi zinātniskos pētījumos pierādīta antibakteriālas profilakses priekšrocība/efektivitāte, salīdzinot ar augu valsts preparātiem. Vārds “antibiotikas” nereti ir bieds pacientam, taču šajā gadījumā jāņem vērā, ka tiek lietotas minimālas zāļu devas, kas visbiežāk nerada nekādas blaknes, nav jāievēro speciāls režīms. Dažām pacientu grupām lietojama pārtrauktā jeb neregulārā profilakse, kad pacients zāles lieto tikai saistībā ar riska faktoru (piemēram, dzimumattiecībām). Noteikti būtiska ir arī pietiekama šķidruma uzņemšana un urīna acidifikācija, jo tie ir faktori, kas kavē baktēriju adhēziju urīnpūšļa sieniņai un pastiprinātu vairošanos. Sievietēm menopauzē UCI recidīvu biežumu mazina arī adekvāta atrofiska vaginīta terapija.”
Nitrofurānu grupas preparāti urīnceļu infekciju ārstēšanā: Latvijas pieredze
AVOTS: Vladimirs Strazdins, Harijs Cernevskis. Reccurent Urinary Tract Infections in Adults in Latvia: Observational Study. J Nephrol Ther 2015, 5:4.
Latvijā empīriskai urīnceļu infekciju ārstēšanai pirmās izvēles preparāti ir nitrofurānu grupas preparāti. Tie pat mazā koncentrācijā ir efektīvi arī pret rezistentām baktērijām. Tiem ir plašs darbības spektrs, un tos lieto ne tikai pieaugušo UCI ārstēšanai, bet arī bērniem. Nitrofurānu grupas preparātu darbības mehānisms ir līdzīgs, tiem ir vienādi efektīva pretmikrobu darbība, dažādiem preparātiem ir atšķirīga biopieejamība. Latvijā veikts pētījums, lai iegūtu jaunus datus par urīnceļu infekciju biežumu un atkārtotu UCI ierosinātājiem. Tajā vērtēta arī empīriskās terapijas efektivitāte UCI ārstēšanā. Pētījuma gaitā no 2014. gada jūlija līdz novembrim notika datu atlase: ģimenes ārsti no vairākām Latvijas pilsētām iesniedza anonīmus datus par pacientiem ar UCI savā praksē: informāciju par pacientu vecumu, dzimumu, sūdzībām, urīna laboratoriskās izmeklēšanas datiem, empīriskās ārstēšanas sākšanu (furaginum solubile 50 mg 2 × dienā), ārstēšanas rezultātiem pēc 7 dienu ārstēšanas kursa, urīna laboratoriskās izmeklēšanas datiem pēc ārstēšanas un blakņu attīstību ārstēšanas laikā.
Kopumā analizēti dati par 113 pacientiem, no tiem 91,15 % (n = 103) bija sievietes. Pirmajā vizītē sūdzības par dizūriju 94,69 % pacientu, sūdzības par sāpēm 68,14 % pacientu, leikocīti ↑ 69,91 % pacientu, proteīnūrija 16,81 % pacientu, nitrītu tests pozitīvs 46,02 % pacientu.
Atkārtotā vizītē pēc 7 dienas ilga ārstēšanas kursa dizūriju novēroja vairs tikai 5,31 % pacientu, sāpes 3,54 % pacientu, arī urīna analīzē novēroja rādītāju uzlabošanos (leikocīti ↑ 10,58 %, proteīnūrija 0,96 % pacientu).
No urīna paraugiem izdalītajās kultūrās visbiežāk konstatēja E. coli (58,41 %), KES (Klebsiella , Enterobacter , Serratia — 11,5 %), Morganella morganii (0,88 %), koagulāzes negatīvs Staphylococcus (5,31 %) un citus ierosinātājus.
Izdalītās kultūras bija līdzīgas kā citās Eiropas valstīs.
Furaginum solubile izrādījās klīniski efektīvs visiem pacientiem, pat tiem, kas bija rezistenti pret nitrofurānu grupas preparātiem. Tas pierāda nitrofurānu grupas preparātu efektivitāti. Pētījumā vien diviem pacientiem attīstījās vieglas gastrointestinālas blaknes, terapija nebija jāpārtrauc. Secinājumi:
UCI ierosinātāji un biežums Latvijā ir līdzīgi kā citās Eiropas valstīs,
empīriska pirmās izvēles terapija ir efektīva un izmaiņas nav nepieciešamas,
furaginum solubile ir labi panesams un efektīvs medikaments UCI ārstēšanā.
KOPSAVILKUMS
Sadzīvē iegūtas urīnceļu infekcijas izplatība ir 0,7 % — galvenie riska faktori ir pacienta vecums, UCI anamnēzē, aktīva dzimumdzīve un cukura diabēts. Visbiežāk to novēro jaunām sievietēm ar aktīvu dzimumdzīvi.
Nekomplicēta cistīta gadījumā pacientes sūdzas par dizūriju, urinēšanas biežuma izmaiņām, neatliekamu vajadzību urinēt un/vai sāpēm virs kaunuma kaula.
Sievietēm ar akūtu bakteriālu cistītu, kurām nav blakusslimību un kurām nav iestājusies grūtniecība, trīs ārstēšanas dienas ar lielāko daļu antibakteriālo līdzekļu ir efektīvākas par vienas devas terapiju.
Asimptomātiska bakteriūrija sievietēm jāārstē grūtniecības laikā, pacientēm, kam plānotas uroloģiskas procedūras, kuru laikā var rasties gļotādu asiņošana, kā arī pacientēm ar imūnsupresiju (piemēram, pacientēm ar transplantētu nieri).
Sievietēm ar aktīvu dzimumdzīvi profilaktiska var būt mikcija uzreiz pēc dzimumakta, lai mazinātu ar dzimumaktu saistīto baktēriju nokļūšanu urīnpūslī. Daži autori profilaksei iesaka lietot daudz šķidruma, lai ir liels urīna plūsmas tilpums.
Latvijā empīriskai urīnceļu infekciju ārstēšanai pirmās izvēles preparāti ir nitrofurānu grupas preparāti. Pat mazā koncentrācijā tie ir efektīvi arī pret rezistentām baktērijām.
