Cigarešu smēķēšana ir galvenais novēršamais mirstības cēlonis pasaulē. Cilvēkiem, kas atmet smēķēšanu, būtiski samazinās risks no smēķēšanas atkarīgo slimību attīstībai un mirstības risks. Šajā rakstā pievēršamies jautājumiem, kā motivēt pacientu un kādas ir smēķēšanas atmešanas sekas.
Ieguvumi pēc smēķēšanas atmešanas
Grūti pat iedomāties, cik daudz par šo tēmu jau rakstīts un vēl tiks rakstīts dažādām adresātu grupām: ārstiem, pacientiem, jauniešiem, politiķiem, citiem lēmumu pieņēmējiem. Un vienmēr sastopamies ar jautājumu — vai uzrunājam un kā mums būtu jāuzrunā tieši mērķauditorija — smēķētāji. Izmēģinātas praktiski visas metodes: skaidrojums par smēķēšanas kaitīgumu, nikotīna un citu vielu šausminošo iedarbību, mēģinājumi iedvest smēķētājam nāves bailes, padomi, kā labāk atmest šo ieradumu. Tomēr laba līmeņa pētījumu dati, aptaujas rāda, ka Latvijā joprojām puse vīriešu smēķē (2014. gadā — 52 %), arī sievietes cenšas, cik var: ap 21 % sieviešu smēķē (ap 20 % grūtnieču!). Latvijā vidēji 36,1 % iedzīvotāju smēķē ikdienā (2014. gada dati). [1] Smēķētāji šo nodarbi piekopj arī mājās, tuvinieku veselību apdraudot ar sekundāro dūmu ieelpošanu, uz ko norāda 43 % nesmēķējošo vīriešu un 30 % nesmēķējošo sieviešu.
Bet kā ir ar mūsu nākotnes — jauniešu — smēķēšanas ieradumiem? Starptautisks jauniešu smēķēšanas paradumu pētījums rāda neiepriecinošu ainu. [2] Aptaujas dati 2014. gadā liecina, ka 23,3 % 13—15 gadus vecu pusaudžu (23,7 % zēnu un 22,7 % meiteņu) regulāri smēķē tabakas produktus, piemēram, rūpnieciski ražotas cigaretes, paštītās cigaretes, cigarillas, ūdenspīpi. Palielinoties vecumam, šo pusaudžu īpatsvars būtiski pieaug: 12,8 % trīspadsmitgadīgo, 22,8 % četrpadsmitgadīgo, 34 % piecpadsmitgadīgo. Kopumā vismaz 20 dienas pēdējā mēnesī smēķējuši 4,3 % pusaudžu: 5 % zēnu un 3,7 % meiteņu. Latvijā pusaudžu pakļaušana pasīvajai smēķēšanai mājās joprojām ir nozīmīga. 2014. gadā 41,4 % skolēnu norādīja, ka pēdējās nedēļas laikā mājās viņu klātbūtnē kāds ir smēķējis. Datu rūpīgāka analīze atklāj daudzas tendences attieksmē pret smēķēšanu, reālās atmešanas, likumdošanas ietekmes dinamiku dažādās vecuma un dzimuma grupās, un analīze liecina, ka smēķēšanas sākšanas profilakse, kā arī atmešanas tendences mūsu sabiedrībā nav pietiekamas. Jautājums — kā mums pietrūkst (vai gluži pretēji — kā ir par daudz), lai stāvoklis uzlabotos?
Par visu pēc kārtas
Vispirms jāuzsver, ka sabiedrības veselības lauciņā vienmēr darbojas trīs spēlētāji, katrs ar saviem uzdevumiem, uzdevumu izpildes pienākumiem un darbības stratēģijām: valsts, medicīnas darbinieks, indivīds (iedzīvotājs, pacients).
Valsts
Pirmais spēlētājs ir valsts, daļēji arī pašvaldības, kuru rokās ir likuma vara, ar kuras palīdzību iespējams plaši ieviest pasākumus, kas ierobežo tabakas lietošanu. Protams, ja likumdošana fokusējas galvenokārt uz aizliegumu u.c. sankcijām, vienmēr ir ļoti šaura robeža starp likuma normu atzīšanu un noliegumu. Tomēr ar lepnumu jāatzīmē, ka Latvijas likumdošana tabakas aprites jomā ir viena no progresīvākajām Eiropā.
Vispirms jāuzsver, ka 2004. gada maijā Latvija parakstījusi PVO Vispārējo konvenciju par tabakas uzraudzību. To 2005. gada februārī ratificējusi Saeima. Latvijā Konvencija stājusies spēkā 2005. gada maijā. Lai palīdzētu valstīm izpildīt Vispārējās konvencijas par tabakas uzraudzību prasības, PVO 2008. gadā izveidoja sistēmu MPOWER — sešas ar pierādījumiem pamatotas tabakas kontroles pasākumu paketes, kas samazina tabakas lietošanu, tādējādi pasargājot cilvēku dzīvību [3]: uzraudzīt tabakas lietošanas un profilakses politiku, pasargāt cilvēkus no tabakas dūmiem, piedāvāt palīdzību smēķēšanas atmešanā, brīdināt par tabakas lietošanas kaitīgumu, ieviest aizliegumus tabakas reklāmai, pārdošanas veicināšanai un pasākumu sponsorēšanai no tabakas industrijas puses, palielināt nodokļus tabakas izstrādājumiem.
Šo pasākumu ieviešana ar Latvijas likumdošanas un daļēji arī ar pētījumu palīdzību ir nozīmīgs ieguldījums šā daudzu slimību riska faktora izplatības ierobežošanā. Kā piemērs jāmin 2016. gada 21. aprīlī pieņemtais Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likums [4], kas paredz vairākus nozīmīgus ierobežojumus, piemēram, aizliegumu smēķēt grūtnieces klātbūtnē, kā arī jebkurā publiskā vietā. Smēķēt aizliegts valsts un pašvaldību iestāžu īpašumā vai turējumā esošos transportlīdzekļos. Tāpat joprojām būs spēkā aizliegums smēķēt bērna klātbūtnē. Turpmāk uz paciņām jāizvieto teju divreiz lielāki un vizuāli iespaidīgāki brīdinājumi par kaitējumu veselībai. Zināma ietekme uz smēķēšanas izplatību ir arī ekonomiska rakstura regulējumam (akcīzes nodokļa pieaugums). Sabiedrības veselības profilakses un kontroles centra (SPKC) 2014. gada veselības uzvedības pētījumā [5] konstatēts, ka galvenais smēķēšanas atmešanas iemesls pēdējā gada laikā 23,4 % vīriešu un 14,8 % sieviešu bijuši ekonomiski iemesli. Tomēr jāuzsver valsts nepietiekamā loma principa “piedāvāt palīdzību smēķēšanas atmešanā” ieviešanā mūsu valstī. Šajā aspektā neatliekama ir Tabakas izstrādājumu aprites likuma 12. panta 8. punktā minētā aktivitāte, ka Veselības ministrijai ir pienākums nodrošināt iespēju ārstēties no tabakas atkarības personām, kas to vēlas: “Veselības ministrijas pienākums ir izstrādāt uz starpsektoru sadarbību balstītu valsts politiku tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un ar tām saistītu izstrādājumu kaitīguma samazināšanas jomā un nodrošināt iespēju ārstēties no tabakas atkarības personām, kuras to vēlas.”
Medicīnas darbinieki
Medicīnas darbinieku piedalīšanās smēķēšanas problēmas risināšanā pēc vairāku pētījumu datiem ne tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas valstīs ir nepietiekama. Piemēram, jau minētajā SPKC pētījumā parādīts, ka ikdienas smēķētājiem, kam pēdējā gada laikā kāds ieteicis atmest smēķēšanu, ārstu daļa ir tikai 19,2 % (17,8% vīriešu, 22,4 % sieviešu), galvenokārt ģimenes ārsts. Galvenie smēķēšanas atmešanas motivētāji ir ģimenes locekļi (45,2 % gadījumu). Tikai 1,2 % aptaujāto atzīmē, ka padomu atmest devis zobu higiēnists, 1,3 % respondentu tā bijusi medmāsa. 2014. gadā 42,8 % (2011. gadā — 37,1 %) smēķējošo skolēnu norāda, ka nav saņēmuši palīdzību vai ieteikumus smēķēšanas atmešanā ne no viena. Šobrīd nav pietiekami dziļas analīzes par iemesliem, kāpēc mediķi ir nepietiekami aktīvi smēķēšanas profilakses jomā, var tikai izteikt minējumu, ka tā ir nepietiekami attīstītas primārās profilakses sistēmas sastāvdaļa vispār. Viens no populārākajiem skaidrojumiem ir laika trūkums piecu minūšu konsultācijā, kas norisinās pēc algoritma: jautājums "Vai jūs smēķējat?", apraksts, kādu postu smēķēšana nodara veselībai, ieteikums atmest smēķēšanu. Šobrīd ārsta galvenajai auditorijai būtu jābūt jauniem puišiem, kas smēķēšanu uztver kā zināmu vīrišķības apliecinājumu, bet tas, kas notiks ar viņu organismu pēc divdesmit vai trīsdesmit gadiem, viņus šobrīd neinteresē! Viens no mediķa ieročiem jauno cilvēku auditorijā ir seksuālās funkcijas izcelšana, piemēram, ar vēlējumu: "Smēķē — un tu riskē mazināt vai pavisam zaudēt savu potenci!" Otra aktuālākā mediķu auditorija ir jaunas sievietes. Pierādīts, ka 13 % neauglības gadījumu saistīti ar smēķēšanu. Smēķējošām grūtniecēm ir lielāka varbūtība dzemdēt bērnu ar samazinātu dzimšanas svaru, nikotīns viegli šķērso placentu, augļa asinīs tas ir lielākā koncentrācijā nekā mātes asinīs, bērns nikotīnu saņem ar krūts pienu utt.
Indivīds
Indivīda attieksme pret savu veselību, tās stāvokļa periodiska izvērtēšana tomēr ir svarīgākais primārās profilakses elements. Pozitīvas attieksmes pamats ir zināšanas un prasme tās piemērot realitātei. Attiecībā uz smēķēšanas profilaksi katram cilvēkam jāapzinās, cik kaitīgs veselībai ir šis ieradums un ko smēķēšanas atmešana dod konkrētam cilvēkam. Par pirmo šā apgalvojuma daļu nav lielu diskusiju, jo vairākums cilvēku apzinās smēķēšanas kaitīgumu, tikai ne vienmēr šo veselības sabrukuma risku attiecina uz sevi. Tomēr smēķēšanas kaitīguma faktors jāuzsver nepārtraukti, sevišķi jauniešu auditorijā. Tieši jaunieši (smēķētāji un nesmēķētāji) padsmitnieku vecumā ir ne tikai mediķu, politiķu un sabiedrības vispār, bet arī tabakas industrijas mērķa auditorija. Nedrīk-stam aizmirst, ka tabakas industrijas interesēs ir veicināt nikotīna atkarību iespējami agrākā vecumā, jo tad peļņa no smēķētāja būs daudz lielāka. Ļoti vienkārši aprēķini rāda, ka viena smēķētāja ar stāžu 50 gadi tiešie izdevumi par smēķēšanu, izsmēķējot paciņu cigarešu dienā, ir ap 40 000 eiro Latvijā un vismaz 100 000 eiro rietumvalstīs.
Smēķēšanas atmešanas gaita
Nosacīti smēķēšanas atmešanas procesu var iedalīt trīs posmos. Pirmais un svarīgākais ir paša smēķētāja vēlēšanās, apņemšanās un gribasspēks. Otrais posms ir atmešanas praktiskā realizācija. Metodes ir dažādas. Tiem, kas smēķēšanu atmet saviem spēkiem, talkā nāk dažādi bezrecepšu medikamenti, nikotīnu aizvietojošas košļājamās gumijas, plāksteri. Tikai pirms lietošanas obligāti rūpīgi jāizlasa to lietošanas instrukcijas un tām skrupulozi jāseko. Trešais un pēdējais posms — neatsākt smēķēšanu. Tāpat kā pirmajā posmā rezultāts ir atkarīgs no nu jau nesmēķētāja apņemšanās un gribasspēka.
Lai stiprinātu smēķētāja apņemšanos atmest smēķēšanu, vēl un vēlreiz jāaktualizē ieguvumi no smēķēšanas atmešanas: mērot laika nogriežņos, tos nosacīti var iedalīt trīs grupās — agrīnie, vidēja termiņa un vēlīnie.
Agrīnie atmešanas ieguvumi
No dažām stundām līdz vienam gadam [5; 6; 7]:
- pēc 2—3 stundām sirdsdarbības ritms un asinsspiediens atgriežas tuvu normāliem rādītājiem. Tomēr jāatzīmē, ka nikotīna pussabrukšanas periods ir aptuveni divas stundas, tādējādi pēc pēdējās cigaretes izpīpēšanas diemžēl var rasties arī tādi nikotīna atkarības simptomi kā trauksme, spriedze, vilšanās, miegainība vai tieši pretēji — miega traucējumi, pastiprināta apetīte,
- pēc astoņām stundām normalizējas skābekļa saturs asinīs, jo samazinās oglekļa monoksīda koncentrācija,
- pēc divām diennaktīm pastiprinās spēja sajust garšu un smaržu,
- pēc nedēļas uzlabojas sejas krāsa, pazūd nepatīkamā ādas, matu, izelpas smaka,
- pēc mēneša kļūst vieglāk elpot, pazūd nogurums, galvassāpes, it sevišķi no rītiem, būtiski samazinās rīta klepus. Var izpildīt fiziskus vingrinājumus un aktivitātes, nejūtoties slikti vai aizelsies. Tas saistīts ar vairākiem atjaunojošiem procesiem, kas sākas ķermenī,
- pēc pusgada pulsa frekvence samazinās, uzlabojas sportiskie panākumi — cilvēks var ātrāk skriet, peldēt, jūt vēlmi pēc fiziskās slodzes, pazūd vai būtiski samazinās dzeltenie aplikumi uz zobiem.
Vidēja termiņa ieguvumi (1—5 gadi)
Gadu pēc smēķēšanas atmešanas subjektīvo sajūtu uzlabošanās vietā var sākt runāt par to, ka mazinās risks saslimt ar sirds, plaušu un onkoloģiskām slimībām.
Pētījumu rezultāti nepārprotami rāda, ka jau gada laikā kopš smēķēšanas atmešanas saslimšanas risks samazinās divas reizes un turpina samazināties, ilgākā periodā ievērojami tuvinoties nesmēķējoša cilvēka saslimšanas riskam. Smēķēšanas atmešana pēc miokarda infarkta var uz pusi samazināt tā atkārtošanās risku. Atmetot smēķēšanu, insulta risks ievērojami samazinās divu gadu laikā un pēc pieciem gadiem izlīdzinās ar nesmēķētāju riska līmeni. Jau agrīnos pētījumos [8] pierādīts, ka vīriešu–smēķētāju risks nomirt no sirds un asinsvadu sistēmas slimībām ir 2,6 reizes lielāks nekā nesmēķētājiem. Bet jau pēc viena gada no smēķēšanas atmešanas brīža šis risks samazinās līdz 1,6 reizēm un turpina samazināties turpmākās dzīves laikā.
Piecus un vairāk gadus pēc smēķēšanas atmešanas
Tabakas lietošana izraisa virkni veselības problēmu un risku, viens no nopietnākajiem iemesliem tam ir jau minētais oglekļa monoksīds, kas izraisa asinsvadu sašaurināšanos un palielina insulta un infarkta risku. Savukārt, nepīpējot piecus līdz divdesmit gadus, šis risks samazinās. Pierādīts [8], ka smēķētāja risks nomirt no sirds un asinsvadu sistēmas slimību izraisīta cēloņa ir 2,6 reizes lielāks nekā nesmēķētājam, bet 20 gadus pēc smēķēšanas atmešanas tikai 1,3 reizes lielāks. Smēķētājiem ir lielāks risks saslimt ar dažādām onkoloģiskajām slimībām nekā nesmēķētājiem. Īpaši bīstams smēķētājiem ir plaušu vēzis — 90 % no cilvēkiem, kas slimo ar plaušu vēzi, ir smēķētāji. Desmit gadus nesmēķējot, risks saslimt ar plaušu vēzi samazinās uz pusi salīdzinājumā ar smēķētājiem. Pēc desmit gadu nesmēķēšanas samazinās arī mutes, rīkles, nieru, urīnpūšļa un aizkuņģa dziedzera vēža risks. Pārtraucot smēķēt 30 gadu vecumā, pāragras nāves risks samazinās par 90 %, salīdzinot ar tiem, kuri turpina smēķēt; arī tad, ja smēķēšanu pārtrauc 50 gadu vecumā, pāragras nāves risks samazinās divas reizes.
Pasīvā smēķēšana
Vispārzināms ir fakts, ka smēķētājs ieelpo tikai 15 % dūmu, pārējie 85 % tiek pasīvajam smēķētājam. Tabakas dūmiem pakļautajiem nesmēķētājiem ir par 20—30 % lielāks plaušu vēža risks nekā tiem, kas nav pakļauti pasīvai smēķēšanai. Tabakas dūmi var kairināt acis, degunu un plaušas, izraisot sāpīgu dedzināšanas sajūtu un niezi. Var izraisīt reiboņus, galvassāpes, vājumu un sliktu dūšu. Pat ļoti nelielam tabakas dūmu apjomam var būt tūlītēja iedarbība uz asins recēšanu un trombu veidošanos. Pasīvā smēķēšana ieņem trešo vietu aiz lielākajiem “slepkavām” — aktīvās smēķēšanas un alkohola.
Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma 2014. gada aptaujas dati liecina, ka vēl arvien ap 40 % respondentu ir pakļauti pasīvai smēķēšanai mājās (37 % sieviešu un 43 % vīriešu).
Pulmonologa skatījums
Īstais brīdis smēķēšanas atmešanai ir brīdis, kad cilvēks ir gatavs un stingri motivēts to darīt. Lielākoties smēķēšanas atmešana parasti ir vai nu spontāns lēmums galvenokārt kāda nopietna notikuma (slimības, dažādu personīgās dzīves satricinājumu) ietekmē, vai arī rūpīgi plānots notikums. Dažiem cilvēkiem lieliski izdodas “straujais” scenārijs un tālākajā dzīvē viņi tā arī nekad neatsāk smēķēšanu, tomēr panākumi lielā mērā atkarīgi no diviem svarīgiem apstākļiem — motivācijas un atkarības no nikotīna: jo stiprāka motivācija un mazāka atkarība no nikotīna, jo šādam scenārijam lielākas izredzes izdoties. Ja atkarība no nikotīna ir lielāka, vēlams tomēr smēķēšanas atmešanu plānot. Svarīgi saprast, ka ikviens cilvēks ikdienā izveido rituālus, kuru atkārtošana rada stabilitātes un prognozējamības izjūtu un palīdz ikdienas aktivitātes ielikt drošā zināmu un pazīstamu darbību rāmī. Smēķēšana nikotīnatkarīgam cilvēkam ir viens no ļoti stabiliem un noturīgiem rituāliem — rīta kafija un cigarete, smēķēšana kopā ar kolēģiem darba pārtraukumos, cigarete brīdī, kad jākoncentrējas un jāpieņem kāds lēmums, — šādi un līdzīgi apraksti pazīstami katram smēķētājam. Tāpēc no sekmīgas smēķēšanas atmešanas plānošanas viedokļa šo notikumu būtu vēlams paredzēt laikā, kad cilvēks var izrauties no ikdienas rutīnas un rituālu rāmja, — atvaļinājums, ceļojums u.tml. “Izkāpjot” no vides, kurā parasti smēķē, vieglāk atteikties no ierastajiem rituāliem un veidot citus, turklāt pirms tam var konsultēties ar ārstu un izlemt, kādas medikamentozās metodes katrā konkrētā gadījumā būtu vislietderīgākās.
Tā kā smēķēšanas atmešanā svarīgs ir iznākums, neviens no scenārijiem nebūtu vērtējams kā labāks vai sliktāks. Tomēr, ja smēķēšanu neizdodas atmest strauji, nevajadzētu atmest ar roku un padoties — iespējams, pamatīgi saplānojot un konsultējoties ar speciālistu, viss izdosies.
Atmešanas ieguvumi
Smēķēšana lielākā vai mazākā mērā bojā visas cilvēka orgānu sistēmas, tomēr uz elpošanas sistēmu tā iedarbojas visgraujošāk un visneatgriezeniskāk. ASV Slimību kontroles un profilakses centra 2014. gada dati liecina, ka insulta un koronārās sirds slimības risks smēķētājiem ir 2—4 reizes lielāks nekā nesmēķētājiem, hroniskas obstruktīvas plaušu slimības risks smēķētājiem palielinās 12—13 reizes, plaušu vēža risks — 25 reizes. Gadu pēc smēķēšanas atmešanas kardiovaskulāro slimību risks strauji mazinās, 2—5 gadus pēc smēķēšanas pārtraukšanas insulta risks ir vienāds bijušajiem smēķētājiem un nesmēķētājiem, bet plaušu vēža risks uz pusi samazinās tikai pēc 10 gadiem. Diemžēl arī zaudētā plaušu ventilācijas funkcija pēc smēķēšanas atmešanas neatjaunojas un hronisku obstruktīvu plaušu slimību ar smēķēšanas atmešanu pilnībā izārstēt nevar.
Tomēr tas nenozīmē, ka no plaušu slimību viedokļa smēķēšanas atmešanai nav būtiskas nozīmes. Jau 1977. gadā Fletčers ar kolēģiem izstrādāja modeli, kas atspoguļoja plaušu funkcijas samazināšanās ātrumu samērīgi smēķēšanas atmešanas laikam: jo ātrāk atmesta smēķēšana, jo lēnāk samazinās plaušu ventilācijas funkcija, šis fakts vēlāk apstiprināts arī citās publikācijās. Interesants pētījums publicēts 2004. gadā: britu fiziologs un epidemiologs sers Ričards Dolls kopā ar kolēģiem 50 gadus novēroja 34 439 britu ārstus, viņu smēķēšanas paradumus, nāves laiku un cēloņus un konstatēja, ka smēķētāju dzīves ilgums ir vidēji 10 gadus īsāks nekā nesmēķētājiem. Atmetot smēķēšanu līdz 44 gadu vecumam, dzīves ilgums ir vienāds ar nesmēķētājiem, bet tiem, kas smēķēšanu atmet 60 gadu vecumā vai vēlāk, dzīves ilgums pieaug par trim gadiem, salīdzinot ar smēķētājiem. Tātad — jo ātrāk smēķēšanu atmet, jo mazāka tās kaitīgā ietekme uz organismu, tomēr arī vēlākai smēķēšanas atmešanai ir pozitīva nozīme ne tikai uz kopējo dzīves ilgumu, bet arī uz plaušu funkciju. Arī hroniskas plaušu slimības un astmas ārstēšanas efektivitāte lielā mērā atkarīga no tā, vai pacients turpina smēķēt — smēķējošam pacientam gaidāmi biežāki uzliesmojumi un smagāka slimības norise nekā nesmēķējošam pacientam, tātad arī prognozējamais nepieciešamo medikamentu daudzums varētu būt lielāks.
Smēķēšanas atmešana parasti nav vienkārša, jārēķinās, ka būs jāpārvar dažādas grūtības, piemēram, abstinences sindroms. Tāpat novērots, ka pēc smēķēšanas atmešanas pastiprinās klepus un dažkārt arī krēpu izdalīšanās, sevišķi pacientiem ar hronisku obstruktīvu plaušu slimību. Lai gan šis fenomens šobrīd nav līdz galam izskaidrots, tomēr būtu nepareizi to vērtēt kā slimības progresēšanu un pēc šādu simptomu parādīšanās atsākt smēķēšanu. Dažas nedēļas pēc smēķēšanas atmešanas klepus parasti mazinās.
Farmakoterapijas iespējas
Galvenie medikamenti, kas pierādīti efektīvi smēķēšanas atmešanai, ir nikotīnu aizvietojošā terapija, vareniklīns un bupropions. [1] Pirmās izvēles preparāti smēķēšanas atmešanai uzskaitīti tabulā.
Tabula
Pirmās izvēles līdzekļi smēķēšanas atmešanai
Kombinēta nikotīnu aizvietojoša terapija
Tās mērķis ir pacientam nodrošināt nikotīna līmeni, lai mazinātu ar nikotīna līmeņa pazemināšanos saistītos simptomus, tādējādi atvieglojot atteikšanos no smēķēšanas. Tie ir ledeņu, plāksteru, košļājamu gumiju, aerosolu veidā. Par pirmo parasti izvēlas nikotīna plāksteri, kas darbojas ilgstoši, bet tam var pievienot īsas darbības nikotīnaizvietojošas metodes, piemēram, ledenes vai košļājamo gumiju. Pētījumos, kur nikotīnaizvietojošā terapija salīdzināta ar placebo, smēķēšanu veiksmīgi atmest izdodas apmēram divreiz vairāk cilvēku. [2; 3] Dažādās nikotīna terapijas formas savstarpēji salīdzinātas dažos pētījumos, tomēr nav pierādīts kādas formas būtisks pārākums. [2]
Vareniklīns
Efektīvs smēķēšanas atmešanā. Tas ir daļējs nikotīna acetilholīna receptora alfa–4 bēta–2 apakšvienības agonists. Tas palīdz smēķēšanas atmešanā divējādi: kā daļējs agonists tas saistās un daļēji stimulē nikotīna receptoru, mazinot nikotīna līmeņa pazemināšanās simptomus un bloķējot nikotīna (cigarešu) piesaistīšanos receptoriem, tādējādi smēķēšana nerada gandarījumu. [4]
Efektivitāte pierādīta vairākos ar placebo kontrolētos pētījumos. 2013. gadā veiktā pētījumu meta–analīzē konstatēts, ka vareniklīns ir efektīvāks par placebo smēķēšanas atmešanā. [6] Tas apstiprināts arī ar placebo kontrolētā pētījumā, kurā salīdzināts vareniklīns, nikotīna plāksteris, bupropions un placebo vairāk nekā 8000 smēķētajiem. [7]
Pētījumā pēc trešā un sestā lietošanas mēneša vareniklīna grupā bija labāki atmešanas rādītāji nekā pārējās.
Vareniklīna lietotājiem jāņem vērā iespējama neiropsihiatrisku un kardiovaskulāru blakņu attīstība.
Bupropions
Efektīvi darbojas, veicinot noradrenalīna un dopamīna izdali centrālajā nervu sistēmā. Pētījumos ar dalībnieku iedalījumu pēc nejaušības principa pierādīta tā efektivitāte. 2014. gadā veiktā 44 pētījumu meta–analīzē noskaidrots, ka, lietojot bupropionu, pieaug iespēja veiksmīgi atmest smēķēšanu, salīdzinot ar placebo lietošanu. [6] Līdzīgi rezultāti iegūti arī citos pētījumos. Vairākos pētījumos pierādīta tā efektivitāte arī specifiskās pacientu grupās: afroamerikāņiem, smēķētājiem ar stabilu HOPS vai psihiskām slimībām.
Citi līdzekļi
- Nortriptilīns — apsverams kā otrās izvēles līdzeklis.
- Citizīns — augu izcelsmes līdzeklis, kas darbojas līdzīgi kā vareniklīns.
- Klonidīns — pierādīts pārāks par placebo vairākos pētījumos, tomēr kopumā tā efektivitāte ir apšaubāma.
- Selektīvi serotonīna atpakaļsaistes inhibitori.
- Nikotīna vakcīna — eksperimentāli pierādīts, ka vakcīna stimulē organismā anti–nikotīna antivielas. [7] Antiviela saistās pie nikotīna molekulas un veido kompleksu, kas ir pārāk liels, lai šķērsotu hematoencefālisko barjeru, tāpēc smēķēšanas rezultātā nerodas labsajūta, kas teorētiski mazina vēlmi smēķēt.
- Elektroniskās cigaretes — šobrīd vēl norit pētījumi par to lomu atmešanā.
