PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Slēpto asiņu diagnostika fēcēs. Gvajaka tests ģimenes ārsta praksē

O. Smirnova, Z. Grāve
Pētījuma ietvaros analizēts gvajaka testa lietojums ģimenes ārstu praksē trīs Latvijas pilsētās — Rīgā, Rēzeknē un Talsos. Galvenie secinājumi: sievietes ir krietni atsaucīgākas nekā vīrieši, būtiska ir ģimenes ārsta personāla ieinteresētība (daļai ārstu ir priekšstats, ka pacienta instruktāža aizņem daudz laika), pacientu aptveri var palielināt, ja atgādina par aizpildīto testsistēmu atdošanu pārbaudei.

Kolorektālā vēža epidemioloģija

Latvijā kolorektālais vēzis ieņem otro pozīciju onkoloģisko slimību spektrā. [2] 2015. gadā Latvijā tika diagnosticēti 1089 jauni kolorektālā vēža gadījumi. [7]

Eiropā kolorektālais vēzis ir otrā visbiežāk diagnosticētā onkoloģiskā slimība. Katru gadu diagnosticē 412 000 jaunu gadījumu, bet 207 000 pacientu no šīs slimības mirst. [38]

ASV kolorektālais vēzis ir trešā visbiežāk diagnosticētā onkoloģiskā slimība un trešais onkoloģisko slimību nāves cēlonis gan vīriešiem, gan sievietēm. Amerikas Vēža biedrības (American Cancer Society) dati liecina, ka 2014. gadā diagnosticēti 136 830 jauni kolorektālā vēža gadījumi, bet 50 310 pacientiem slimība beidzās ar nāves iestāšanos. [15]

Sijājošā diagnostika

Savlaicīgi diagnosticējot polipu pirmsļaundabīgā stadijā, kura lēna attīstība progresē līdz onkoloģiskai slimībai, kolorektālo vēzi var atklāt agrīni un novērst tā attīstību tālāk. Ar sijājošās diagnostikas palīdzību iespējams diagnosticēt veidojumus pirmsļaundabīgā stadijā, ļaundabīgus jaunveidojumus agrīnā stadijā, kad iespējama efektīvāka terapija, proti, kolorektālā vēža sijājošā diagnostika samazina audzēja attīstības biežumu un palielina izdzīvošanas iespējamību. [15]

Vācija bija pirmā valsts, kur sāka kolorektālā vēža sijājošo diagnostiku (1976. gadā). Sijājošās diagnostikas programmā piedalījās pacienti no 44 gadu vecuma, izmeklēšanai tika izmantota gvajaka testsistēma. Pozitīvas sijājošās diagnostikas gadījumā tika indicēta kolonoskopija biopsijas materiāla ņemšanai, lai veiktu histoloģisku izmeklēšanu.

Nākamā valsts, kur ieviesa kolorektālā vēža sijājošās diagnostikas programmu, bija Čehija. [38] Pakāpeniski kolorektālā vēža sijājošās diagnostikas programma tika ievesta arī citās Eiropas valstīs. Sijājošās diagnostikas programma mēdz būt organizēta, populāciju aptveroša un populāciju neaptveroša.

Latvijā organizēto sijājošo diagnostiku kopš 2013. gada 17. decembra reglamentē Ministru kabineta noteikumi Nr. 1529 “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” (7. pielikums “Valsts organizētais vēža skrīnings”). Latvijā atsaucība dalībai vēža sijājošajā diagnostikā pakāpeniski palielinās (zarnu vēža sijājošās diagnostikas aptvere ir niecīga — dati tabulā), taču no minimālā atsaucības rādītāja, kas noteikts Eiropas rekomendācijās par vēža sijājošo diagnostiku, atpaliekam — Eiropas Komisijas noteiktais vēlamais minimums ir 45 % no iedzīvotāju kopskaita.

Sijājošās diagnostikas atsaucības rādītāji (dati no Nacionālā veselības dienesta) Sijājošās diagnostikas atsaucības rādītāji (dati no Nacionālā veselības dienesta)
Tabula
Sijājošās diagnostikas atsaucības rādītāji (dati no Nacionālā veselības dienesta)

Gvajaka testsistēma

Gvajaka tests (gFOBT HemoCare) veicams no trim secīgām vēdera izejām, no katras vēdera izejas testsistēmā ievietojot trīs fēču paraudziņus (1. attēls). Testa veikšanas posmā jāievēro diētas ierobežojumi.

Gvajaka testsistēma HemoCare [8] Gvajaka testsistēma HemoCare [8]
1. attēls
Gvajaka testsistēma HemoCare [8]

Testa rezultātu (viltus pozitīvu) ietekmē augu peroksidāzes, kas ir, piemēram, mārrutkos, uzturā lietotās gaļas hēms un cimetidīns. Viltus negatīvs testa rezultāts var būt arī tad, ja pirms gFOBT cilvēks askorbīnskābi lietojis vairāk nekā gramu dienā. Šo iemeslu dēļ trīs dienas pirms testa un testēšanas laikā jāievēro diētas ierobežojumi.

Testa rezultātu nolasa vizuāli:

  • atver testa plāksnītes ar atzīmi “Ārstam”;
  • uz sausām fēcēm ar gvajaku impregnētos testa laukumos uzpilina 1—2 pilienus peroksīdu saturoša šķīduma;
  • pēc 30 sekundēm līdz 2 minūtēm nolasa rezultātu.

Katra zilas krāsas parādīšanās ap izkārnījumu paraugu uzskatāma par pozitīvu testu. gFOBT HemoCare testi tiek nolasīti vizuāli (2. attēls) pēc Care Diagnostics, Mollersdorf, Austria izstrādātās metodikas — modificēts gvajaka tests pēc Gregora metodes. Izmanto testsistēmu — dabiskos gvajaka sveķus, kas impregnēti standartizētā filtrpapīrā. Aktīvā viela — gvajaks, vismaz 0,05 mg vienam testam. Reaģents — ūdeņraža peroksidāze spirtā 0,69 uz 20 ml.

Negatīvs un pozitīvs  gvajaka testa rezultāts  (no HemoCare  lietošanas instrukcijas) Negatīvs un pozitīvs  gvajaka testa rezultāts  (no HemoCare  lietošanas instrukcijas)
2. attēls
Negatīvs un pozitīvs gvajaka testa rezultāts (no HemoCare lietošanas instrukcijas)

Pētījums

Pētījuma ietvaros analizēts gvajaka testa lietojums ģimenes ārstu praksē trīs Latvijas pilsētās 2015., 2016. gadā (kopā aizpildīta 1051 testsistēma). Rīgā analizētajās ģimenes ārstu praksēs aizpildītas 919 gvajaka testsistēmas, no kurām 90 ar pozitīvu (9,79 %) rezultātu un 829 ar negatīvu (90,21 %). Rēzeknē aizpildītas 125 gvajaka testsistēmas, no kurām 9 pozitīvas (7,20 %) un 116 negatīvas (92,80 %). Talsos analizēta viena ģimenes ārsta prakse (7 negatīvas (100 %) gvajaka testsistēmas). Kopā konstatētas 99 pozitīvas (9,42 %) un 952 negatīvas (90,58 %) testsistēmas.

NVD dati rāda, ka kolorektālā vēža sijājošajā diagnostikā iesaistās aizvien vairāk pacientu: 2015. gadā aizpildītas 143 410 gvajaka testsistēmas, 2016. gadā — 145 621.

Pasaulē publicētie dati par cilvēku ieinteresētību piedalīties sijājošās diagnostikas programmā dalās pēc viņu dzīvesvietas (lielpilsētā vai laukos). ASV publicētie pētījumi rāda, ka lielpilsētās dzīvojošie izrāda lielāku ieinteresētību iesaistīties sijājošās diagnostikas programmās, tādējādi pieaug iespējamība pozitīvo gadījumu konstatēšanai. [24] Toties dati no pētījuma Zviedrijā rāda, ka atsaucīgāki dalībai sijājošās diagnostikas programmās ir laukos dzīvojošie. [18]

Sadalot pacientus piecās vecumgrupās, konstatēts, ka lielāko gvajaka testu skaitu aizpildījuši pacienti vecumā no 55 līdz 59 gadiem (n = 254, 24,17 %), vismazāko testu skaitu aizpildījuši pacienti vecumgrupā no 70 līdz 74 gadiem (n = 161, 15,32 %). Jāsecina, ka nepieciešami īpaši pasākumi mērķgrupas aptveres palielināšanai: svarīga ir ģimenes ārstu prakses personāla ieinteresētība un motivācija sijājošās diagnostikas veikšanā, regulāras informācijas kampaņas, nodrošinot gan informācijas materiālus ģimenes ārstu kabinetos, gan pozitīvu un regulāru informāciju plašsaziņas līdzekļos.

Pētījumā noskaidrots, ka sijājošās diagnostikas programmā ar skaitlisku pārsvaru piedalījās sievietes (n = 749, 71,21 %) un tikai 302 vīrieši (28,73 %). Arī Latvijā publicētais “Ziņojums par kolorektālā vēža skrīninga pilotpētījumu” norāda, ka resnās zarnas vēža sijājošās diagnostikas programmā ar lielāku pārsvaru piedalās sievietes. [2]

Lielāka sieviešu atsaucība piedalīties kolorektālā vēža sijājošajā diagnostikā izskaidrojama ar pieredzi citās organizētās sijājošās diagnostikas programmās (piemēram, krūts vēža un dzemdes kakla vēža).

Cits Latvijā publicēts pētījums rāda, ka lielāka motivācija piedalīties kolorektālā vēža programmā saistāma ar rūpēm par veselību un iespēju veikt testu mājas apstākļos. [11]

Latvijas Jūras medicīnas centra Vecmīlgrāvja primārās veselības aprūpes centra ģimenes ārsti (n = 13) vienbalsīgi apstiprināja kolorektālā vēža sijājošās diagnostikas programmas nepieciešamību.

Lielākajai daļai (n = 8, 61,54 %) ģimenes ārstu pacienta sagatavošana testa pildīšanai neaizņem daudz laika, pārējiem (n = 5, 38,46 %) ir priekšstats, ka pacienta instruktāžai un motivācijai jāvelta diezgan daudz laika. Lai situāciju uzlabotu, pacienti jāizglīto ārpus medicīniskām iestādēm — plašsaziņas līdzekļos, informatīvās kampaņās.

Lielākajai daļai ārstu (n = 7, 53,85 %) pacienti labprāt piekrīt piedalīties kolorektālā vēža sijājošās diagnostikas programmā — tas varētu liecināt par pacientu līdzestību un izglītotību šajā jautājumā.

Tomēr aizpildīto testsistēmu atdošana pārbaudei ir klupšanas akmens, jo pacientu līdzestību un atbildību atzīmē tikai daži aptaujātie ģimenes ārsti. Vairums ģimenes ārstu (n = 9 jeb 69,23 %) norāda, ka daži pacienti testsistēmu atnes paši, daži — pēc atgādinājuma, 23,08 % (n = 3) norāda, ka pacienti testsistēmu atnes paši, bet 7,69 % (n = 1) norāda, ka pacientiem par to ir jāatgādina.

Izpētot “Ziņojumu par kolorektālā vēža pilotpētījumu”, izrādās, ka gvajaka testsistēmu atdošanu ietekmē informatīvās un atgādinājuma vēstules, proti, 37 % dalībnieku (jeb 564 no 1525) aizpildītas testsistēmas atsūtīja tikai pēc atgādinājuma. [2]

Literatūra

  1. Baltiņa D, Baltiņš M, Doniņa S, Emziņš Dz. Klīniskā onkoloģija. Apgāds Zvaigzne ABC, 1999: 349–367.
  2. Leja M, Šantare D. Ziņojums par kolorektālā vēža skrīninga pilotpētījuma rezultātiem, ESF “Agrīnas audzēja diagnostikas un novēršanas starpdisciplinārā izpētes grupa”. 2012.
  3. MK noteikumi Nr. 1529 “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtībā”. Grozījumi, kas piemērojami ar 01.10.2016.
  4. Nacionālais veselības dienests. Statistikas dati par slēptas asins diagnostiku fēcēs ģimenes ārstu praksēs, pacientu sadalījums vecuma grupās, pēc dzimuma no 2015. līdz 2016. gadam, kopējo aizpildīto Gvajaka testsistēmu skaits 2015., 2016. gadā.
  5. Nacionālais veselības dienests. Statistikas dati par skrīninga programmās atsaucības rādītājiem, 2016. gads.
  6. Purmalis K, Kasali E. Ziņojums par kolorektālā vēža skrīninga izmaksu efektivitātes analīzi, ESF “Agrīnas audzēja diagnostikas un novēršanas starpdisciplinārā izpētes grupa”. 2012.
  7. Slimību profilakses un kontroles centrs. Statistikas dati par pacientu skaitu sadalījumā pa reģioniem, lokalizācijas veidiem, dzimuma un vecuma grupām no 2011. gada līdz 2015. gadam.
  8. Šantare D. Kolorektālā vēža skrīninga efektivitātes uzlabošanas iespējas Latvijā. 2016.
  9. Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāns 2017.–2020. gadam (informatīvā daļa).
  10. Veselības ministrijas informācija. Aktuālie jautājumi par ģimenes ārstu darbības kvalitātes programmu.
  11. Zaļaiskalna L, Šantare D. Kolorektālā vēža skrīninga mērķa grupas atsaucību ietekmējošie faktori. 2016.
  12. Aabakken L, Altenhofen L, Ancelle-Park R, et al. European guidelines for quality in colorectal cancer screening and diagnosis. 2010: 12.
  13. American Cancer Society. Colorectal Cancer Facts & Figures 2011-2013. Atlanta: American Cancer Society, 2011.
  14. American Cancer Society. Colorectal Cancer Facts & Figures 2014-2016. Atlanta: American Cancer Society, 2014: 10–12.
  15. Alteri R, Brooks D, Gansler T, Henning A, Jacobs E. “Colorectal Cancer Facts & Figures” is a publication of the American Cancer Society, Atlanta, Georgia, 2014-2016: 1.
  16. Arvelo F, Sojo F, Cotte C. Biology of colorectal cancer. Ecancermedicalscience, 2015; 9: 520.
  17. Bessissow T, Van Keerberghen CA, Van Oudenhove L, et al. Anxiety is associated with impaired tolerance of colonoscopy preparation in inflammatory bowel disease and controls”. 2013; 7(11): e580–587.
  18. Chan AT, Giovannucci EL. Primary prevention of colorectal cancer. Gastroenterology, 2010; 138(6): 2029–2043 (e2010).
  19. Coughlin SS, Thompson TD. Colorectal cancer screening practices among men and women in rural and nonrural areas of the United States. 1999. Journal or Rural Health, 2004; vol. 20, no. 2: 118–124.
  20. Eaden JA, Abrams KR, Mayberry JF. The risk of colorectal cancer and ulcerative colitis: a meta-analysis. Gut, 2001; 48(4): 526–535.
  21. Elsafi SH, Algahtani NI, Zakary NY. The sensitivity, specificity, predictive values, and likelihood ratios of fecal occult blood test for the detection of colorectal cancer in hospital settings. 2015; 8: 279–284.
  22. Fenton JJ, Elmore JG, Buist DS, et al. Longitudinal adherence with fecal occult blood test screening in community practice. Ann Fam Med, 2010; 8(5): 397–401.
  23. Ferrari P, Jenab M, Norat T, et al Lifetime and baseline alcohol intake and risk of colon and rectal cancers in the European prospective investigation into cancer and nutrition (EPIC). Int J Cancer, 2007; 121(9): 2065–2072.
  24. Fisher DA, Maple JT, Ben-Menachem T, et al Complications of colonoscopy. Gastrointest Endosc, 2011; 74: 745–752.
  25. Goodman MJ, Ogdie A, Kanamori M.J, et al. Barriers and facilitators of colorectal cancer screening among mid-Atlantic Latinos: focus group findings. Ethnicity and Disease, 2006; vol. 16, no. 1: 255–261.
  26. Grilo B, Herrera M, Aguado A. Prospective study of anxiety in patients undergoing an outpatient colonoscopy. 2016; 108(12): 765–769.
  27. Haggar FA, Boushey RP. Colorectal Cancer Epidemiology: Incidence, Mortality, Survival, and Risk Factors. 2009; 22(4): 191–197.
  28. Hol L, Wilschut JA, van Ballegooijen M, et al. Screeining for colorectal cancer: random comparison of guaiac and immunochemichal faecal occult blood testing at different cut-off levels. 2009 ; 100(7): 1103–1110.
  29. International Agency for research on Cancer. WHO. Press release Nr. 204.2011.
  30. Janz NK, Wren PA, Schottenfeld D, Guire KE. Colorectal cancer screening attitudes and behavior: a population-based study. Preventive Medicine, 2003; vol. 37, no. 6, 627–634.
  31. Manfredi S, Philip J, Campillo B, et al. The posistive predictive values of guaiac faecal occult blood test in relation to the number of positive squares in two consecutive rounds of colorectal cancer screening. 2011; 20(4): 277–282.
  32. Messmann H. Atlas of Colonoscopy, p. 22.
  33. Rembacken B, Hassan C, Riemann JF, et al. Quality in screening colonoscopy: position statement of the European Society of Gastrointestinal Endoscopy (ESGE). Endoscopy, 2012; 44(10): 957–968.
  34. Riihimaki M, Hemminki A, Sundquist J, Hemminki K. Patterns of metastasis in colon and rectal cancer. 2016 January, 2.
  35. Thrasher JF, Cummings KM, Michalek AM, et al. Colorectal cancer screening among individuals with and without a family history. Journal of Public Health Management and Practice, 2002; vol. 8, no.2: 1–9.
  36. Winawer SJ. Natural history of colorectal cancer. Am J Med, 1999; 106: 3S–6S; discussion 50S–51S.
  37. Walker HK, Hall WD, Hurst JW. Tests for Fecal Occult Blood. 1990. Chapter 98.
  38. Winawer S, Classen M, Lambert R, et al Colorectal cancer screening. World Gastroenterology Organisation/International Digestive Cancer Alliance Practice Guidelines 2007.
  39. Zavoral M, Suchanek S, Zavada F, et al. Colorectal cancer screening in Europe. 2009; 15(47): 5907–5915.