Graudzāles, skābenes, čemurzieži, balanda, kurvjziežu dzimtas augi, sūreņu dzimtas augi, vībotne, zeltgalvīte, apinis, ambrozija... Nē, jūs nepavisam neesat nonākuši botānikas mācību stundā! Šie augi sagādā rūpes alerģiska rinīta pacientiem augustā.
Visiem alerģiskajiem pacientiem pirmā rekomendācija ir izvairīties no alergēna. Ja tas nav iespējams, talkā nāk farmakoloģiska terapija — otrās paaudzes antihistamīni vai intranazāli lietojamie kortikosteroīdi un to kombinācijas.
Kas nosaka farmakoterapijas izvēli alerģiska rinīta pacientam?
Terapijas mērķis ir nevis izārstēt, bet kontrolēt slimību. Tāpēc svarīgi izvēli pamatot ar vairākiem punktiem: pacienta individuālās īpašības, vēlmes un vecumgrupa, galvenie simptomi, to smaguma pakāpe un blakusslimību slogs, plānotās terapijas efektivitāte un drošums, kā arī svarīgi izsvērt to, cik ātri iedarbosies ordinētā terapija.
Izvēloties zāļvielu pacientam, jāņem vērā arī vēsturiski nozīmētā terapija un tās efekts uz alerģiska rinīta simptomiem, proti, kādu terapijas līdzekli pacients lieto šobrīd un kā tas būs savienojams vai maināms, kāds būs medikamentu efekts uz miegu un darba produktivitāti un kā pacients spēs tikt galā ar pašaprūpi un medikamentu lietošanu. [4]
Ko varam sagaidīt no alerģiska rinīta pacienta?
Izrādās, ka alerģiska rinīta pacienti ir samērā nelīdzestīgi, vairākums nodarbojas ar pašārstēšanos, turklāt domu gājiens, kā sevi jāārstē, nav vienots. Lielākajai daļai pacientu patīk medikamentus lietot “uz pieprasījumu”, proti, ja simptomi ir, tad zāles lieto, bet, ja simptomu nav vai tie ir paciešami, zāles nelieto.
Turklāt nav starpības, vai pacients no medicīnas stāv tālu vai ir ārsts, — tas nozīmē, ka zināšanas par slimību nav tik būtiskas slimības pārvaldībā, cik uzvedības paradumu maiņa katram individuāli. [4]
Kādi sistēmiski un lokāli lietojami antihistamīni ir Latvijā?
Informācija Zāļu valsts aģentūras mājaslapā rāda, ka alerģisku simptomu mazināšanai ir šādi preparāti (secībā pēc zva.gov.lv publicētā): cetirizīns (10 mg tabletēs, 1 mg/ml šķīduma formā iekšķīgai lietošanai un 10 mg/ml pilienu formā iekšķīgai lietošanai), desloratadīns (5 mg tabletēs), hlorpiramīns (10 mg/ml, 20 mg/ml šķīduma formā injekcijām un 25 mg tabletēs), sehifenadīns (50 mg tabletēs), loratadīns (10 mg tabletēs), hifenadīns (10 mg, 25 mg un 50 mg tabletēs), ketotifēns (1 mg tabletēs), bilastīns (10 mg un 20 mg tabletēs un 2,5 mg/ml šķīduma formā iekšķīgai lietošanai), rupatadīns (10 mg tabletēs un 1 mg/ml šķīduma formā iekšķīgai lietošanai), klemastīns (1 mg tabletēs), levocetirizīns (5 mg tabletēs un 0,5 mg/ml šķīduma formā iekšķīgai lietošanai). Cenu diapazons variē no pāris eiro līdz padsmit eiro par iepakojumu.
Ja sistēmiski lietojamo antihistamīnu grozs ir pilns, tad no lokāli lietojamiem antihistamīniem Latvijā ir tikai azelastīns 0,1 % deguna aerosola formā. [1; 2]
Antihistamīna iedarbības ātrums: kad tas ir svarīgi?
Iedarbības sākums lielākajai daļai no biežāk izrakstītajiem antihistamīniem ir ātrs, tie piemēroti regulārai alerģiska rinīta terapijai. Pacientiem, kas sliktās līdzestības dēļ antihistamīnus lieto pēc vajadzības vai kam tas nepieciešams dažos klīniskos gadījumos, jāizvēlas antihistamīni ar iespējami ātrāku iedarbības sākumu.
Šeit nosaukti tikai daži no Latvijā izmantotajiem antihistamīniem un to darbības sākums: azelastīnam vidēji 2—3 stundas, cetirizīnam 20 minūtes—1 stunda, loratadīnam 3 stundas, desloratadīnam 1 stunda. [10] Ja meklējam informāciju zāļu aprakstos, tad, piemēram, bilastīns maksimālo koncentrāciju plazmā sasniedz pēc 1,3 stundām, rupatadīns pēc vidēji 45 minūtēm, hifenadīns pēc stundas. [1]
Kādas ir atlieku parādības sedējošo antihistamīnu dēļ?
Jaunākajās rekomendācijās var lasīt, ka alerģiska rinīta simptomu mazināšanai nav ieteicams izvēlēties pirmās klases antihistamīnus to sedējošā efekta dēļ. Šie antihistamīni, izrādās, no plazmas izvadās ātrāk, bet smadzenēs to pusizvades laiks ir piecas reizes ilgāks, apmēram 30—45 stundas!
Ir ziņots, ka šie antihistamīni nelabvēlīgi ietekmē miega un nomoda ciklu, aizkavē REM miega fāzi, dažkārt pat saīsina miega laiku, tāpēc miegainums un traucēta veiktspēja cilvēku piemeklē vēl nākamajā dienā pēc šāda antihistamīna lietošanas. Turklāt pētījumi rāda, ka sedējošo antihistamīnu ievade intraokulāri vai intranazāli tieši tāpat iekļūst smadzenēs un izraisa līdzīgus nevēlamus blakusefektus. [6]
Un kāds ir intranazāli lietojamo kortikosteroīdu grozs?
Latvijā nopērkami gan kortikosteroīdi monoterapijai, gan to kombinācijas ar antihistamīniem. Preparāta izvēle atkarīga no indikācijām, pacienta vecuma un, protams, arī no cenas. No šīs grupas līdzekļiem reti kurš ir lētāks par 7 €, bet visdārgākie ir kombinētie preparāti, kuru iepakojums maksā gandrīz 22 €.
Zāļu valsts aģentūras mājaslapā nosaukti šādi līdzekļi: flutikazona furoāts (27,5 µg devā), beklometazona dipropionāts (50 µg devā), mometazona furoāts (50 µg devā), budezonīds (50 µg devā), flutikazona propionāts (50 µg devā) un kombinācija azelastīns + flutikazona propionāts (137 µg/50 µg devā). [3]
Cik droši ir intranazālie kortikosteroīdi?
Intranazāli lietojamie kortikosteroīdi izrakstāmi gan kā recepšu zāles, gan nopērkami arī kā bezrecepšu medikamenti. Pēdējie pētījumi rāda, ka intranazāli lietojamie kortikosteroīdi kopumā izraisa maz lokālu blakņu, ļoti reti izraisa smagu vai ilglaicīgu deguna asiņošanu. No sistēmiskām blaknēm, analizējot tādu iespējamību kā hipotalāma—hipofīzes ass nomākums, augšanas traucējumi vai oftalmoloģiskas patoloģijas, nav atrasti nekādi pierādījumi par to, ka šīs būtu izplatītas blaknes intranazāli lietojamai steroīdu formai.
Intranazālo kortikosteroīdu lietošana kombinācijā ar lokāliem antihistamīna preparātiem nerada nekādus pacienta drošumu ietekmējošus faktorus.
Intranazālo kortikosteroīdu lietošana kopā ar lokāliem dekongestantiem gan var būt iemesls tahifilaksei un atkārtotam deguna aizlikumam. [8]
Vai ir rekomendācijas grūtniecēm un senioriem?
Grūtniecības laikā izvairīšanās no medikamentiem rūpīgi jālīdzsvaro ar nepieciešamību kontrolēt alerģiska rinīta simptomus. Kā pirmā izvēle ieteikta lokāli lietojamie medikamenti. Ja alergēnu imūnterapija sākta jau pirms grūtniecības un tās panesība ir laba, nav iemesla to pārtraukt. Taču sākt alergēnu imūnterapiju grūtniecības laikā nav rekomendēts.
Senioriem drīkst ieteikt principā visus lokālos deguna aerosolus, vien dažādu pacienta blakusslimību dēļ jāuzmanās ar dekongestanta izvēli. Otrās paaudzes antihistamīnu panesība pārsvarā ir laba un tos atļauts lietot. Liels vecums nepieciešamības gadījumā nevar būt šķērslis arī alergēnu imūnterapijai. [9]
Vai D vitamīnam ir saikne ar alerģiska rinīta ārstēšanu?
Nejaušinātu, divkārt maskētu, ar placebo kontrolētu pētījumu veica par 80 pacientiem ar alerģisku rinītu, kuriem diagnosticēts D vitamīna deficīts un kurus iedalīja divās grupās: vieni lietoja antihistamīnu un D vitamīnu, otri — antihistamīnu un placebo.
Pētījuma sākumā vidējais D vitamīna līmenis pacientiem bija 14 ng/ml pētījuma grupā un 14,67 ng/ml placebo grupā. Pēc D vitamīna lietošanas astoņas nedēļas D vitamīna līmenis pētījuma grupā paaugstinājās līdz 24,08 ng/ml. Salīdzinot simptomu kopu, atšķirības simptomu izpausmēs grupām nenovēroja nedz pētījuma sākumā, nedz pēc četrām pētījuma nedēļām. Taču pēc astoņām nedēļām labāka simptomu kontrole tomēr izrādījās pētījuma grupai, kas saņēma D vitamīnu. Tas liek domāt, ka D vitamīna deficīta korekcija labvēlīgi ietekmē alerģiska rinīta pacientu slimības gaitu. [5]
Vai netradicionālās metodes var līdzēt sezonāla alerģiska rinīta gadījumā?
Daudzi alerģiska rinīta pacienti simptomus cenšas mazināt arī ar komplementārās un alternatīvās medicīnas palīdzību. Izrādās, ka ~ 18 % sezonāla alerģiska rinīta pacientu Vācijā sava veselības stāvokļa uzlabošanai ir izmēģinājuši akupunktūru.
Šķiet, ka šī manipulācija varētu palīdzēt — akupunktūra var ievērojami samazināt dienu skaitu, kad simptomu mazināšanai jālieto antihistamīns. Tas pierādīts trīs grupu nejaušināti kontrolētā daudzcentru pētījumā Vācijā par 422 sezonāla alerģiska rinīta pacientiem. [7]
