Seksuālās uzvedības traucējumi un novirzes

1972. gadā Pasaules Veselības organizācija seksuālo veselību raksturoja kā cilvēka esības somatisku, emocionālu un sociālu labklājību, kas pozitīvi ietekmē cilvēka komunicēšanās spējas, gatavību mīlēt, strādāt un veidot ģimeni.

Seksoloģija ir zinātne, kura pēta cilvēka dzimumu savstarpējās attiecības dabā un sabiedrībā, ietverot sevī bioloģiju, etnoloģiju, antropoloģiju, filozofiju, kultūrvēsturi, psiholoģiju un medicīnu. Medicīniskā seksoloģija kā būtiska klīniskās medicīnas daļa mūsdienās pēta seksuālās veselības traucējumu cēloņus un apstākļus, šo traucējumu diagnostiku, terapiju un preventīvos pasākumus.

Cilvēka personība un seksuālās veselības traucējumi

Z. Freids akcentēja seksuālās enerģijas jeb libidozā spēka nozīmi cilvēka psihoseksuālajā attīstībā un izcēla vairākas būtiskas fāzes - orālo, anālo, fallisko, latento, ģenitālo. Freids norādīja, ka seksuālās novirzes jeb perversijas ir saistāmas ar traucējumiem šajās fāzēs.

Amerikā klīnicisti V. Masters un V. Džonsone (Masters W., Johnson V.) daudzu gadu laikā savos pētījumos izvērtēja abu dzimumu pārstāvju fizioloģiskās, emocionālās un uzvedības reakcijas dzimumtuvības un dzimumakta laikā; 1966. gadā izdota abu autoru monogrāfija Cilvēka seksuālās ­reakcijas.

Paralēli amerikāņu pētnieks A. Kinzijs (Kinsey A. C.) savos darbos vērš uzmanību uz seksuālās deviācijas ciešo saistību ar cilvēka organisma un psihes individuālajām īpašībām. Piemēram, ja dzimumdiferenciācijas process auglim mātes klēpī norit normāli, tad androgēnie hormoni ir tie, kas stimulē šī indivīda galvas smadzeņu un dzimumorgānu attīstību pēc vīrišķā tipa. Seksuālās jūtas un seksuālās uzvedības modeļi indivīdam veidojas tālākajā psihoseksuālajā attīstībā. [2; 3]

Šodien uzskata, ka seksuālu disharmoniju izraisa personas temperamenta īpatnības, zems sociālās un psiholoģiskās adaptācijas līmenis. Mūsdienās cilvēka personības struktūrā izšķir: tieksmes un virzību, vajadzības, darbošanās motīvus, pārliecību un morāli. Tā, piemēram, personai var piemist tieksme vienmēr un visur gūt baudu, nekavējoties apmierināt savas instinktīvās vēlmes, indivīds ir pieradis nerēķināties ar citu viedokli, neizjūt kaunu par sabiedrībā pieņemtu uzvedības normu pārkāpšanu.

Seksuālās uzvedības traucējumi var būt gan organiskas, gan neorganiskas (psihogēnas) dabas. Piemēram, pacientam pēc galvas smadzeņu traumas var attīstīties perversa, agresīva seksuālā uzvedība, jo organiski bojājumi ir vidussmadzeņu, pieres apvidū. Sievietei pēc izvarošanas (seksuālas vardarbības, tātad - psihotraumas) tūlīt vai pēc laika var attīstīties, piemēram, vaginisms, bailes no dzimumkontakta, un izpausties kā izvairīšanās, bēgšana no kontakta vai arī dzimumsakaru meklējumi ar otru sievieti. V. Mastersa un V. Džonsones enciklopēdijā [4] aplūkoti abu minēto veidu traucējumi. Starptautiskās slimību klasifikācijas (SSK) "F" (F52-F66) sadaļā pamatā uzskaitīti psihogēnas dabas seksuālās veselības, tai skaitā - seksuālās uzvedības, traucējumi (tabula).

Seksuālās izvēles un seksuālās orientācijas traucējumi cilvēku sabiedrībā

Fetišisms (seksuālais simbolisms)

Fetišisma gadījumā ir runa par vīriešu dzimtes personām, kurām kopš bērnības ir bijusi raksturīga pieķeršanās kādam nedzīvam priekšmetam vai atsevišķai ķermeņa daļai kā seksuālā uzbudinājuma un apmierinājuma stimulam (uzmācīga vēlme ostīt sieviešu apakšveļu, berzēties gar padusēm, gulēt kopā ar sievietes apakšbiksītēm u. tml.). Piemēram, zēns, kuru māte bieži atstāja mājās vienu, mēdza rīvēt mātes teātra kurpi pret savu dzimumlocekli, tādā veidā gūdams baudu. Pieauguša cilvēka dzīvē šis vīrietis regulāri pieprasīja, lai sieva uzvelk teātra kurpes pirms dzimumakta.

Ārsta seksopatologa praksē pēdējos gados esam konsultējuši ģimenes tēvus vecumā no 27 līdz 41 gadam, kuri, pārnākot mājās no darba, ietērpjas sievietes apģērbā, nogrimē seju, uzliek parūku un tad dodas izklaidēties uz kādu klubu vai bāru: tādējādi šie vīrieši piedzīvo seksuālu uzbudinājumu, orgasmu. Daži no viņiem, kad orgasms un uzbudinājums norimst, tikpat spēcīgi var izjust vēlmi novilkt pretējā dzimuma drānas, atbrīvoties no sievietes aksesuāriem. Mūsu praksē šīs personas, nereti precēti cilvēki, ir liecinājušas, ka dzimumattiecībās ar sievieti viņi nekad negūstot tik spēcīgu apmierinājumu, kā tad, kad uzvelk pretējā dzimuma apakšveļu, zeķbikses, kurpes u. tml. Klīniskā izmeklēšanā šiem vīriešiem netiek diagnosticēta hormonāla vai cita veida patoloģija. Parasti uz konsultāciju viņi ierodas kopā ar sievu vai dzimumpartneri, kura ir izsekojusi un pieķērusi vīrieti tāda veida darbībās un lūdz viņu ārstēt. Šādos gadījumos tiek diagnosticēts fetišiskais transvestīcisms. Ja pacients vēlas atrisināt savas seksuālās dzīves problēmas, ārstēšanā tiek lietots psihodinamiskās hipnoterapijas kurss - M. Eriksona hipnoterapija, I. Rojas kognitīvā hipnodrāma (Erickson M., 1999; Roja I., 2006). Efektīvs ir autogēnais treniņš. Mūsu prakse liecina, ka divu mēnešu laikā veselībai drošā veidā pacienta psihē, domāšanā un reaģēšanā tiek pārstrādāti kopš bērnības izveidojušies psihoseksuālie stereotipi. Seksopatologs, hipnoterapeits strādā arī ar otru personu pārī, ar ģimeni, lai pacienta pozitīvās veselības pārmaiņas akceptētu viņa partneris un tuvinieki.

Daži indivīdi mēģina saspiest sev cilpu ap kaklu, izraisot smakšanu, kas izsauc orgasmu: šo fetišisma izpausmi dēvē par autoerotisko asfiksiju. Šiem pacientiem, tāpat kā tiem, kuri seksuālās tuvības laikā gūst baudu, izvēloties ar asinīm saistītas seksuālas, vampīriskas rotaļas, noteikti nepieciešama psihiatra konsultācija un terapija.

Moderns seksuālā fetišisma veids ir sekss pa telefonu: tā laikā sieviete un vīrietis masturbē un vienlaikus uzbudina viens otru ar seksuāla satura sarunu.

Ekshibicionisms

Uz konsultāciju pie seksopatologa ar psihiatra, ģimenes ārsta nosūtījumu ierodas vecāki, lai izārstētu dēlu no dzimumorgānu atkailināšanas mājās un sabiedriskās vietās, no uzmācīgas pusaudža/jaunieša tieksmes masturbēt, demonstrēt eriģētu locekli svešu cilvēku klātbūtnē (arī mācību iestādē, atpūtas vietās). Tie ir pacienti ar ekshibicionisma izpausmi. Pieauguši ekshibicionisti nereti ir laulātas personas. Arī šajos gadījumos pacientiem netiek konstatēta organiskas dabas patoloģija, nav nervu vai psihes darbības traucējumu, taču anamnēzē nereti ir viena vai vairākas psihotraumas. Ļoti bieži šie pacienti nāk no materiāli labi situētām ģimenēm. Iegūstot anamnēzi, atklājas, ka šīs personas bērnībā mēdza apzagt māti vai tēvu, vecomāti, tādā veidā protestējot pret kādu aizliegumu vai miesas sodu. Terapijā palīdz autogēnais treniņš, īstermiņa psihodinamiska Ž. Bekio un Š. Žuslena hipnoterapija (Becchio J., 2002).

Vizionisms

Ir personas, kuras vēlas seksopatologa konsultāciju tāpēc, ka nekad nav piedzīvojušas uzbudinājumu dzimumakta laikā, taču ir guvušas orgasmu un masturbējušas, vērojot citu cilvēku izģērbšanos, apskāvienus, skūpstīšanos pludmalē, uz ielas, mīlēšanās skatus dzīvojamo namu logos. Seksopatologs šai gadījumā pacientam diagnosticē vuajerismu, vizionismu jeb skopofiliju. Tautā šīs personas dēvē par lūriķiem. Daudziem vīriešiem - lūriķiem - piemīt uzmācīga tieksme un atkarība skatīties pornogrāfiskas filmas, žurnālus pirms dzimumakta ar sievieti: tikai tādā veidā viņi var piedzīvot orgasmu. Šajos gadījumos efektīva ir ārstnieciskā hipnoterapija.

Pedofilija

Seksopatologa-eksperta praksē, konsultējot tiesību sargājošās iestādēs, nākas diagnosticēt tādu seksuālās izvēles traucējumu kā pedofiliju. Šo personu (sieviešu un vīriešu) seksuālā izvēle kopš jaunības pamatā ir pievērsta maziem zēniem vai meitenītēm. Dažkārt šie cilvēki savu profesiju pakārto iespējai strādāt, bieži kontaktēties ar bērniem. Ievieto sludinājumus internetā, piedāvā interešu pulciņus, draudzību, materiālu palīdzību. Ir gadījumi, kad pedofils vienlaicīgi lieto arī narkotiskas vielas. Tie var būt indivīdi, kuri baidās veidot kontaktus ar pieaugušu personu, baidās piedzīvot neveiksmi šajās dzimumattiecībās.

Ir personas, kurām piemīt tieksme stāties dzimumsakaros ar pusaudžiem un jauniešiem: to dēvē par efebofiliju.

Ārstēšanā var pielietot kombinētu terapiju: psihoterapiju, psihofarmakoloģiskus līdzekļus.

 Sadisms

Sadisti attiecībās ar otru cilvēku izvēlas tādu seksuālu aktivitāti, kura pazemo, izraisa sāpes, ciešanas otrai personai: tieši tad sadists piedzīvo orgasmu. Piemēram, sadistiskai pacientei izpaudās kompulsīva tieksme dzimumtuvības laikā līdz asinīm kodīt sava vīra fallu. Mazohisti, savukārt, gūst seksuālu uzbudinājumu un piedzīvo orgasmu tieši tai brīdī, kad viņus kāds pazemo, liek ciest. Mūsdienās seksopatologa praksē ir sadomazohistiski orientētas personas, kuru dzimumattiecību vēsture ir hroniska nepieciešamība likt ciest pašam un sodīt citus. Parasti šīs personas meklē palīdzību, kad viņu seksuālās uzvedības patoloģiskie stereotipi sāk izpausties arī darba vidē, sociālās aktivitātēs. Arī šajos gadījumos terapijā ieteicams pielietot īstermiņa psihoterapiju - kognitīvo hipnodrāmu ar veselīgas pašietekmes paņēmienu apgūšanu.

Dzimumnobrieduma traucējumi

Īstermiņa psihodinamiskā hipnoterapija ir efektīva darbā ar pusaudžiem un jauniešiem, kuriem izpaužas dzimumnobrieduma traucējumi: puisis vai meitene cieš no nedrošības par savu dzimuma identitāti, reizēm meklē homoseksuālus kontaktus, lai pārliecinātos par savu seksuālo orientāciju. Bieži šīm personām vēl bērna gados ir piemitusi nepatika pret savu dzimumu, viņi centušies ģērbties pretējā dzimuma apģērbos, piedalījušies pretējā dzimuma pārstāvju rotaļās.

Transseksuāļi savās sūdzībās ārstam min, ka ir ieslodzīti pretējā dzimuma ķermenī, ka viņu ķermenis neatbilst viņu vēlmēm. Ja minētās personas tālākā dzīvē turpina ciest no izteikta riebuma pret savu dzimumu un ķermeni, uzdevumiem, kurus organismam un ķermenim jāpilda, un vēlas mainīt savu dzimumu, psihoterapija šīm personām nav vēlama. Šajos dzimuma disforijas gadījumos ir nepieciešama rūpīga konkrētās personas klīniskā izmeklēšana, lai pēc izmeklējumu rezultātu izvērtēšanas kopā ar konkrēto pilngadīgo personu lemtu par iespēju mainīt dzimumu.

Citi

Ir pacienti, kuri praktizē dzimumsakarus ar putniem, dzīvniekiem. Šiem pacientiem bieži attīstās psihosomatiskas slimības, neirozes, tāpēc ir nepieciešama psihoterapija, psihofarmakoloģiski preparāti.

Urolagnija, urofilija ir seksuāla deviācija, kad cilvēks gūst seksuālu apmierinājumu, dzerot sava partnera urīnu vai, kad partneris urinē viņam virsū. Šajos gadījumos nepieciešama psihoterapeita konsultācija un terapija.

Koprofilijas gadījumā pilngadīga persona seksuālo apmierinājumu gūst vienīgi defekācijas akta laikā vai arī apvieno dzimumtuvību ar šo aktu.

Monumentofilija ir indivīda perversa seksuāla tieksme mīlēties ar statuju, pieminekli, kurā atveidota sieviete vai vīrietis, zēns vai meitene, nereti - sirmgalvis: tādā veidā tiek gūta bauda.

Cilvēces vēsturē, arī mūsdienās, ir sastopama nekrofilija - indivīda perversa tieksme veikt seksuālas darbības ar līķi, dzimumakta praktizēšana ar mirušu cilvēku. Šo personu ārstēšanā nepieciešama psihiatra konsultācija un psihofarmakoloģiska terapija.

Incests ir intīmas attiecības starp vienas un tās pašas ģimenes locekļiem: māti un dēlu, tēvu un meitu, brāli un māsu. Šie pacienti nereti viņi cieš no impotences, frigiditātes. Šajos gadījumos ir nepieciešama psihiatra, seksopatologa konsultācija.

Seksuālā disfunkcija

Bieži sastopama seksuālā disfunkcija ir seksuālais pretīgums, seksuālās baudas zudums jeb anhedonija. Konkrētam indivīdam trauksmi, paniku izraisa vien doma par seksuālu tuvību, iespējamām dzimumattiecībām. Cilvēks dažādos veidos cenšas izvairīties no seksuālas aktivitātes, arī nemasturbē, noraidoši izturas pret seksuāla satura filmām, reklāmām. Šie vīrieši un sievietes kādreiz dzimumakta laikā piedzīvo orgasmu, taču ilgākā laika periodā viņiem iztrūkst seksuālā bauda. Nereti attīstās depresija. Minētajos gadījumos efektīva ir kombinēta terapija - hipnoterapija un psihofarmakoloģiski līdzekļi.

Dažām sievietēm menopauzē, paaugstinoties testosterona līmenim asinīs, sāk izpausties pārmērīga seksuāla tieksme - nimfomānija, vīriešiem, savukārt hormonālas un psihogēnas disfunkcijas rezultātā var attīstīties satiriāze. Nimfomānes izjūt uzmācīgu, nemitīgu tieksmi pēc dzimumattiecībām, ļoti daudziem orgasmiem, nereti stājas dzimumsakaros ar sava un pretēja dzimuma indivīdiem, vēlas netradicionālus seksa paņēmienus, piekopj dzimumtuvību grupā, orģijās. Seksopatologa, neirologa, hipnoterapeita palīdzību šīs personas meklē tad, kad viņām sāk izpausties lēkmjveida trauksme ar veģetatīvām nepatīkamām reakcijām (sirdsklauvēm, svīšanu, asinsspiediena svārstībām), nakts miega traucējumi, depresija, murgaina satura sapņi, kā rezultātā cieš dzīves kvalitāte. Reizēm nimfomānēm attīstās migrēnas veida galvassāpes, menopauzē var izpausties psihogēnas dabas ādas nieze, iekaisumi dzimumorgānu apvidū. Līdzīgas seksuālo tieksmju un uzvedības izpausmes, veselības traucējumi piemīt vīriešiem ar satiriāzi. Bieži šīm personām nepieciešama rūpīga klīniskā izmeklēšana, psihoterapija, koriģējoša hormonu terapija.

Pacientiem, kuriem ir seksuāla disfunkcija bez organiskiem traucējumiem (seksuālas tieksmes zuduma, seksuāla pretīguma, ģenitālās atbildes traucējumiem, dispareinijas jeb sāpēm dzimumakta laikā, erekcijas un ejakulācijas traucējumiem u. c.) tiek pielietota kognitīvā hipnodrāma, kurā tiek izmantoti metaforiski paņēmieni, dažāda satura sižeti ar nolūku:

• attīstīt pacientā spēju izprast sava ķermeņa valodu, mīlēt un uzticēties katrai sava ķermeņa izpausmei;
• dažādos iztēles sižetos piedzīvot sevi veiksmīgos notikumos;
• apgūt pašietekmēšanas paņēmienus, piedzīvot ģenitālās atbildes pozitīvu reakciju;
• atbrīvoties no neveiksmes gaidīšanas sindroma.

Ja pacients piekrīt, trīs līdz četru ārstniecisko sesiju laikā kognitīvās hipnodrāmas kursā vēlams iesaistīt arī pacienta partneri (darbs ar pāri).