Saules un solāriju ēnā

2009. gada jūlijā International Agency for Research on Cancer (IARC), kas ir PVO daļa, UV starojumu pārcēla augstākā riska kategorijā: cilvēkam kancerogēns. Arī medicīnas profesionāļu vidū valda dažādi maldīgi mīti par UVS labvēlīgo ietekmi uz cilvēka veselību. Ultravioletā starojuma uzņemšana dabīgā vai mākslīgā veidā kļuvusi par iemīļotu ieradumu miljoniem cilvēku. Bailes no saules bīstamajiem stariem un melīgie solāriju industrijas apgalvojumi par nekaitīgumu solāriju industriju padarījusi populāru visā pasaulē. Ādas iedegums gandrīz visās vecumgrupās tiek uzskatīts par vēlamu, veselīgu un pievilcīgu.

Ultravioletais starojums (UVS), fizika

UV starojums ir elektromagnētiskie viļņi ar garumu no 100 līdz 400 nm, kas iedalās 3 joslās: UVA (320-400 nm), UVB (280-320 nm) un UVC (100-280 nm). Galvenais UVS avots uz zemes ir Saules starojums, mazākā mērā starojums no citiem, cilvēka mākslīgi radītiem starojuma avotiem (kvarca lampas, solāriji, rūpnieciskās iekārtas). Saules starojums nav viendabīgs, to veido redzamā gaisma (50%), siltuma jeb infrasarkanais starojums (40%), pats UV (~10% no visa saules starojuma) un Rtg starojums (0,01%).

Zemes virsmu sasniedzošais UV starojums sastāv no UVA (~90%) un UVB (~10%). UVC starojumam lielas nozīmes nav, jo tas pilnībā bloķējas zemes atmosfēras ozona slānī, kur tiek aizkavēta arī daļa no UVB stariem. Tomēr līdz ar atmosfēras ozona slāņa samazināšanos iespējama UVB starojuma proporcijas palielināšanās Saules gaismā.

UVS spektra iedalījums trīs daļās saistīts ar katra spektra daļas fizikālajām īpašībām, bioloģisko aktivitāti, t.s. ietekmi uz ādu. Spēkā ir likums: pieaugot starojuma viļņu garumam, pieaug to spēja caurkļūt audos, bet samazinās to bioloģiskā aktivitāte. Piemēram, minimālā eritēmas deva UVA - J/cm2, UVB - mJ/cm2.

UV starojums un āda

Ādas cilmes šūnās visbiežāk notiek onkogēnās mutācijas. Dabīgs aizsargmehānisms mutācijām ir UVB staru inducēta p53 gēna aktivitāte un sekojoša keratinocītu apoptoze. Cilvēka epidermas cilmes šūnas ir jutīgākas pret UVB starojumu nekā keratinocīti. Šis fakts zināmā mērā izskaidro bazālo šūnu audzēju (bazaliomu un seborejas keratožu) lielo skaitu populācijā.

UVC starojuma fotons ir ar visaugstāko enerģiju, un tas ir pats aktīvākais UV starojuma tips. Īsāka viļņa garuma ultravioletā starojuma fotonu enerģija bojā DNS molekulu dažādos veidos, pamatā saistot timīna bāzes citu ar citu, nevis krustojot kā kāpnes. Procesa pamatā ir starojuma spējas izmainīt DNS molekulas kovalentās saites starp kaimiņu citozīna bāzēm, producējot dimēru. Šāda veida timīna dimērs vairs nespēj funkcionēt pareizi.

Jebkura UV spektra daļas viļņi spēj radīt bojājumu kolagēnajās šķiedrās, izraisot to degradāciju, un paātrina ādas novecošanos. Ilgu laiku valdīja uzskats par UVB staru bīstamību. Šobrīd viss UV spektrs atzīts par potenciālu kancerogēnu.

UVA fotoni tiek absorbēti citās celulārajās struktūrās (hromoforos). Veidojoties brīvajiem radikāļiem un oksidatīvajam stresam, UVA starojums sekmē ādas vēža attīstību caur sekojošu šūnas kodola DNS bojājumu.

UVA starojums penetrē dziļi ādā, bet neizraisa apdegumu. UVA nebojā DNS tieši - atšķirībā no UVB un UVC, bet rada reaktīvos ķīmiskos starpproduktus - hidroksila un atomārā skābekļa radikāļus, kas, savukārt, bojā DNS līdzīgi UVB starojumam.

Ādas eritēma atkarīga gan no UV starojuma daudzuma, gan arī no ādas jutīguma.

Mutācijas, ko izraisa tiešs DNS bojājums un provocē UV starojuma iedarbība, biežāk ādā izpaužas kā audzēji. Organisma aizsardzība pret UV starojumu izpaužas ar brūna pigmenta - melanīna produkciju, kas pieaug atbilstīgi UV iedarbības ilgumam un ādas tipam. Šo procesu sauc par ādas iedegumu. Melanīna funkcija ir absorbēt UV starojumu un izkliedēt enerģiju kā nekaitīgu siltumu, tādā veidā pasargājot epidermas cilmšūnas un keratinocītus no UV bojājuma. UVA staru ietekmē veidojas ātrais iedegums, kas ilgst dažas dienas no melanīna oksidēšanās brīža. Melanīna fotoķīmiskās īpašības padara to par labu fotoprotektoru. Sauļošanās aizsarglīdzekļi nespēj izkliedēt enerģiju tikpat efektīvi kā melanīns, turklāt šo aizsarglīdzekļu dziļāka penetrācija audos var palielināt brīvo radikāļu daudzumu.

UV starojuma iedarbība uz ādu

UVB starojums tiek absorbēts epidermā, bet 30% no UVA tiek līdz dermai. B viļņi izraisa saules apdegumu, savukārt A viļņi paātrina ādas novecošanās procesu un izraisa ādas iedegumu.

Bīstamākās izmaiņas ādā, ko rada UV starojums: gēnu mutācijas, DNS bojājums un imūnsupresija.

Klīniskās izmaiņas

59% solāriju apmeklētāju pēc solārija lietošanas novērojuši vismaz vienu no šīm pazīmēm:

• apsārtums- visbiežākā blakne (44%);
• nieze un/vai dedzinoša sajūta;
• pigmenta traipu veidošanās;
• sausums;
• polimorfie gaismas izsitumi;
• gaismas inducēta medikamentu reakcija;
• ādas trauslums un pūšļi;
• solāriju traipi (angl. sunbed lentigines);
• jauni atipiskie melanocītu veidojumi;
• redzes traucējumi;
• porfīrija, sistēmiskās sarkanās vilkēdes, subakūtas ādas sarkanās vilkēdes gaitas pasliktināšanās;
• pieaug ādas vēža risks.

Izmaiņas mikrolīmenī

Ādas Langerhansa šūnu skaita samazināšanās - tiek nogalētas antigēn-prezentētājšūnas, citokīnu indukcija TNF a, IL-10. CD3+ un CD4+ (helper) šūnu skaita samazināšanās, savukārt CD8+ (citotoksisko) skaits paliek nemainīgs. Pirmie bojājumi, ko rada UV starojums, ir DNS molekulas bojājums epidermas šūnās ® ādas vēža draudi. Mehānismi UVA un UVB ietekmei ir atšķirīgi, bet tajā pašā laikā tie pārklājas: UVB starojums izraisa tiešu DNS bojājumu, savukārt UVA starojums izraisa netiešu DNS bojājumu.

UVB (tikai nosacīti bīstamāka iedarbība) izraisītās izmaiņas: sākotnēji izraisa ciklobutāna pirimidīna dimēru veidošanos; ciklobutāna pirimidīna dimēru uzkrāšanās izraisa replikācijas un transkripcijas kavēšanos, tas izraisa C > T un CC > TT mutāciju DNS molekulā; pēdējās mutācijas spēj izraisīt onkogēnas pārmaiņas.

UVA izraisītas izmaiņas: UVA stari rada DNS bojājumu pamatā caur brīvo skābekļa radikāļu veidošanos (brīvie radikāļi, reaktīvie skābekļa veidi ROS []); brīvie skābekļa radikāļi veicina oksidatīvo produktu veidošanos, kam ir mutagēna darbība, un tie iniciē kanceroģenēzes procesu. UV staru radītie ciklobutāna pirimidīna dimēri samazina p53 gēna aktivitāti jau pēc 70% no solārija minimālās eritēmas devas (MED). Atkārtotas UVA devas izraisa p53 gēna mutācijas, kas veicina ādas vēža attīstību.

Mehānisms

• DNS bojājums nepieciešams abu mehānismu iedarbināšanai:
  • pigmenta sintēzei,
  • kanceroģenēzes procesam;
• DNS bojājums abos procesos ir vienāds;
• iedegums ir ādas atbildes reakcijas izpausme uz stresu (UV starojumu).

Drošais iedegums

Pētījumos par cilvēka ādu pierādīts, ka atkārtota suberitēmas deva nerada tās aizsardzību pret ultravioleto staru izraisīto DNS bojājumu. DNS bojājums notiek pat tad, ja nenovēro UV staru izraisīto eritēmu; tāpēc, ja ir iedegums, tad noticis DNS bojājums, tātad nav droša iedeguma.

Mākslīgais iedegums

Mūsdienu solāriju vēsture sākusies 1978. gadā, kad Arkanzasas štatā, ASV, tika atvērts pirmais solārijs. Pēc 10 gadiem to skaits ASV jau bija 18 000. Sākotnēji plašu izplatību solāriju iekārtas ieguvušas attīstītajās valstīs - Ziemeļeiropā, ASV, kā arī tik saulainā zemē kā Austrālija. Laika gaitā mainījies solārijos izmantojamais UV spektrs, sākotnēji UVB, UVA daudzums bija līdz pat 40% un UVC 20%, pašlaik UVA ir 97-99% un UVB ap 1-3%. Solārija spektrs atkarīgs no lampu darba stundām. Solāriju iekārtu bioloģiskā aktivitāte ir vienāda vai augstāka par dabīgo sauli Dienvideiropā, bet intensīvo solāriju UV intensitāte var būt 10-15 reižu augstāka nekā saulē dienas vidū. Solārijos kopējais UVA staru daudzums laika vienībā ir lielāks par tādu pašu saules UVA staru daudzumu sauļošanās laikā. Solārijiem noteikts vidējais eritēmas efektīvais starojums 0,3 W/m2, kas atbilst saules UV indeksam 13, un tas ir ievērojami lielāks nekā 8,5 pusdienlaikā vasaras saulē vidējos platuma grādos.

Pētījumos vairāki autori norāda uz vecuma niansēm: gados jauni cilvēki solārijus apmeklē biežāk par gados vecākiem (18-29 gadus veci - 20,4% pret 7,8% vecumgrupā virs 65 gadiem). Kļūdaina ir pašu solāriju apmeklētāju motivācija, kas radusies solāriju industrijas vadībā: droša iedeguma iegūšana un ādas sagatavošana pirms saules sezonas.

Lai gan vairākums mākslīgā iedeguma tīkotāju ir informēti par malignitātes risku, solāriju biznesam (ražotāji, izplatītāji, saloni un studijas) pasaulē ik gadu ir vairāku miljardu dolāru ienākumi. ASV 2009. gada dati liecina par solāriju biznesa apgrozījumu 5 miljardu dolāru apmērā.

Daudzās pasaules valstīs solāriju bīstamība profesionālo asociāciju (AAD, DDG) un valstiskā līmenī (NIH, WHO, FDA) atzīta kā bīstama, to lietošana ierobežota vai pat aizliegta. Latvijā solāriju darbību reglamentē 2010. gada MK noteikumi Nr. 834. Šobrīd likumdošana nosaka vecuma cenzu 18 gadi.

Vairākos novērojumos izveidots solārija apmeklētāju portrets: gaišādaina sieviete, ar augstāko izglītību, vecums 17-30 gadi, ar neveselīgu dzīvesveidu, smēķē, samērā bieži lieto alkoholu, lieto neveselīgu uzturu, trūkst zināšanu par UV staru darbību, solārijā izjūt pozitīvas emocijas un tā relaksējošo darbību, solārija apmeklēšanu atbalsta ģimenes locekļi un draugi, savu ķermeni uzskata par apskates un izpētes objektu, līdztekus cieš no dismorfobijas (neapmierinātības ar sava ķermeņa izskatu).

Kāpēc no sauļošanās būtu jāizvairās?

Kļūdainie uzskati par sauļošanos rada kļūdainus uzskatus par sauļošanos solārijos, piemēram, iedegums ir droša aizsardzība pret UV staru kaitīgo ietekmi (iedegums nodrošina SPF 2-3). Mākslīgās sauļošanās propagandētāji uzsver mazāku kaitīgumu, salīdzinot ar dabīgo sauli, D vitamīna nozīmīgumu cilvēka organismā. Šos D vitamīna pētījumus bieži finansē solāriju produktu ražotāji. UV sauļošanās iekārtas ir ievērojams kaitējums veselībai vairāku iemeslu dēļ:

• lai veicinātu ātrāku iedegumu, solāriju iekārtām starojuma intensitāte ie vē ro ja mi pārsniedz saules starojumu;
• salīdzinot ar saules starojumu, solārija starojumam ir izmainīta UVA:UVB attiecība.

Spekulācijas ap D vitamīnu

Sauļošanās (saules un arī solāriju) aizstāvji bieži propagandē D vitamīna optimizēšanu caur tā sintēzi UV starojuma ietekmē un to, ka sauļošanās process spēj pasargāt no iekšējo orgānu ļaundabīgiem procesiem, hipertensijas, multiplās sklerozes, osteoporozes un citiem traucējumiem, piedāvājot shēmu: 10 minūtes solārijā 2 reizes nedēļā = ikdienas 50 mg D vitamīna = 5 tējkarotes (25 ml) mencu aknu eļļas = D vitamīna līmenis asinīs 70-90 nmol/l (optimālais līmenis).

Kurš no ļaunumiem mazāks: ādas fotonovecošanās un kanceroģenēze vai krūts, priekšdziedzera vai citu orgānu vēzis?

Lai nodrošinātu organisma vajadzību pēc D vitamīna, pietiek vasaras laikā pāris reizes nedēļā pāris minūtes pakļaut plecus, rokas, seju saules iedarbībai.

Cik laika jāpavada saulē, lai organismu nodrošinātu ar D vitamīnu?

D vitamīna sintēzi ādā un ādas šūnu DNS bojājumu ierosina viens un tas pats UVB viļņu garums 311-315 nm. Šim viļņa garumam ir maksimālā spēja D vitamīna sintēzei. Tāpēc solāriju lampas ar UVA staru emisiju nedrīkst uzskatīt par nozīmīgu D vitamīna sintēzes avotu. Šūnu DNS bojājums notiek vienmēr neatkarīgi no iedeguma veidošanās, pat ja nenovēro ādas eritēmu.

Saules UVB staru intensitātes pīķis D vitamīna sintēzei ir ap pusdienlaiku. Indivīdiem ar III ādas tipu ar saulei pakļautiem ~25% ķermeņa virsmas nepieciešamas 3-8 minūtes (~1/4 MED), lai sintezētu 400 SV D vitamīna. D vitamīna sintēze gaišākiem ādas tipiem (I-II) notiek ātrāk, bet diennaktī nepieciešamo 1000 SV D vitamīna uzkrāšana prasa ilgāku laiku.

1 MED visam ķermenim (neatkarīgi no ādas fototipa) rezultējas tādā D vitamīna daudzuma sintēzē ādā, kas atbilst 10 000-25 000 SV p/o D vitamīna. UV staru ¼ MED uz ¼ ķermeņa virsmas atbilst p/o D vitamīna 1000 SV daudzumam, tātad, atrodoties vasaras saulē ar apģērbu, iespējams saņemt nepieciešamo D vitamīna daudzumu.

Ziemas laikā D vitamīna uzņemšana šādā veidā nav pieejama, tā jāpapildina ar uzturu un tā bagātinātājiem.

Solāriju iedegums un atkarība

Mūsdienās iedegums ieguvis atkarības formu. Pirmo reizi augstas intensitātes UV starojuma atkarības dabu 1983. gadā aprakstīja Levins, kad atklāja endogēno opioīdu līmeņa paaugstināšanos asins plazmā pēc ikdienas UV staru iedarbības. Cita nejaušināta iedalījuma kontrolēta pētījuma rezultāti liecināja par opioīdu antagonista naltrexona radīto iedarbību cilvēkiem, kas bieži apmeklē solārijus: naltrexona lietošana izraisīja līdzīgus simptomus kā narkotiku atcelšana. Šādi simptomi netika novēroti tiem, kas saņēma placebo vai sauļojās reti. Solāriju atkarībai veltīti 16 publicēti pētījumi.

Kļūdainie uzskati par UV darbību:

• uzlabo ādas un audu tonusu;
• darbojas kā vispārējs tonizētājs;
• uzlabo garīgās spējas;
• uzlabo mikrocirkulāciju;
• ārstē anēmiju.

Dabīgā un mākslīgā iedeguma salīdzinājums

Cilvēkiem, kas apmeklē solāriju, sākotnēji ādā notiek tā melanīna oksidēšanās, kas jau ir epidermas virsējā slāņa keratinocītos; to sauc par tūlītēju iedegumu. Tas ir maznoturīgs un ātri izbalē. Vairāk noturīgs iedegums iegūstams ar starojuma uzkrāšanos atbilstīgi iedeguma veidošanās spējām un UVB staru daudzumam lampu starojumā. Tūlītēja tipa iedegumam nav fotoaizsargājoša efekta pret UV izraisīto ādas sārtumu jeb apdegumu. Arī UVA staru radītais pastāvīgais iedegums nodrošina ļoti minimālu fotoaizsardzību. Iedarbojoties uz epidermu, UVA stari izraisa ādas sabiezēšanos, kam ir niecīgas aizsardzības spējas. Pētījumi liecina, ka pirms atvaļinājuma mākslīgais iedegums nepasargā no saules izraisīta DNS bojājuma. Reālajā dzīvē UVB staru daudzums var variēt no 0,5 līdz 4% (šāda proporcija atbilst saules starojumam).

Solāriju UV staru kvalitāti noteicošie faktori: solārija dizains, fluorescējošo cauruļu skaits un tips, augstspiediena UV lampu klātbūtne, filtrus veidojošās vielas, kupola attālums līdz ādas virsmai, solārija jauda un lampu vecums.

Solārijs, melanomas un citu ādas vēža formu risks

1928. gadā britu ārsts Findlay publicēja klasiska pētījuma rezultātus, albīnu pelītēm izraisot āda vēzi pēc atkārtotas pakļaušanas UV starojumam no kvarca dzīvsudraba tvaiku lampas. 1941. gadā Blum ziņoja par zemas intensitātes UV starojumu kā pietiekamu ādas vēža iniciēšanai.

Pirmās publikācijas par iespējamo saistību solārijiem ar ādas ne-melanomas audzējiem tika publicētas 1988. gadā. Šobrīd ir daudz pierādījumu UV starojuma lomai visu ādas vēža formu (bazālo un plakano šūnu karcinomu un melanomu) attīstībā.

Melanomu gadījumu skaits pieaug jaunu sieviešu vidū, melanoma ir biežākā vēža forma pieaugušajiem 25-29 gadu vecumā un otrā biežākā forma vecumgrupā 15-29 gadi. Tam izskaidrojums meklējams 16 pētījumos par solāriju lietošanu 8-19 gadu vecu bērnu un pusaudžu vidū Austrālijā, Eiropā un ASV. 30% jauniešu vismaz reizi apmeklējuši solāriju. Ādas audzēju risks dzīves laikā pieaug, ja solāriju apmeklē vecumā līdz 35 gadiem.

19 pētījumu meta-analīzē secināts: pacientiem, kas vismaz reizi apmeklējuši solāriju, ir par 15% lielāks risks melanomas attīstībai, salīdzinot ar pacientiem, kas nekad nav apmeklējuši solāriju. Melanomas riska līmenis ir augstāks, ja pacienta pirmais solārija apmeklējums bijis vecumā līdz 35 gadiem. Pētījums 200 melanomas pacientiem un 804 kontroles pacientiem liecina par relatīvo risku 2,1 "vismaz reizi" pret "nekad" solārija lietošanai. IARC veica 7 pētījumu meta-analīzi, kura rezultāti norādīja melanomas relatīvo risku 1,75, ja sauļošanās solārijā sākta vecumā līdz 35 gadiem. 2007. gadā IARC izplatīja brīdinājumu ne vien par solāriju saistību ar melanomu, bet arī plakanšūnu vēzi. Britu pētnieki 2004. gadā secināja, ka 25% melanomu jaunām sievietēm var būt saistītas ar solāriju lietošanu. Islandē 2002. gada pētījums atklāja, ka 70% sieviešu un 35% vīriešu apmeklē solāriju. Solārijiem kļūstot pieejamākiem, 1992. gadā bija novērojams straujš pieaugums melanomas incidencei jaunu sieviešu vidū (>15% katru gadu). Šis pie au gums, pēc autoru do mām, saistīts ar solāriju skaitu Reikjavīkā: trīs 1970. gadā un 207 - 1998. gadā. Melanomas incidence pēc publiskām kampaņām pret so lāriju izman to šanu strauji samazinājās līdz pat 50%. Solāriju lietošana var veicināt arī nevusu skaita pieaugumu un izraisīt nevusu izmaiņas. Abi šie faktori saistīti ar lielāku iespēju, ka attīstīsies melanoma.

UV starojums spēj izraisīt hedgehog, PTCH un GLI starpšūnu mehānismu gēnus - tie saistīti ar bazaliomas attīstību.

Divu jaunāko 2010. gada daudzcentru populācijā sakņoto gadījumu kontrolēto pētījumu rezultāti liecina par papildu pierādījumiem lielākai iespējai ādas vēža attīstībai solāriju lietotāju vidū.

Biežākie mīti par solāriju lietošanu:

• solāriju iedegums ir aizsardzība pret saules UV staru kaitīgo ietekmi;
• solārijs ir mazāk kaitīgs, salīdzinot ar dabīgo sauli;
• solārijs ir iespēja kompensēt Dvitamīna trūkumu organismā;
• ieguvumi no mērenas sauļošanās atsver hipotētiskos riskus;
• pievilcīgs izskats, sasildīšanās, relaksācija, cīņa ar slimībām.

Pētījums Latvijā

Ādas vēzis ir nopietna sabiedrības veselības problēma visā pasaulē un Latvijā, izplatība un mirstība no tā arvien pieaug. Daudzi pētījumi liecina par dzīves laikā uzkrātās UV starojuma ekspozīcijas, kā arī saules apdegumu saistību ar palielinātu iespēju, ka attīstīsies ādas vēzis. Mūsdienās ne tikai saule, bet arī mākslīgais UV starojums - solārijs - ir būtisks ultravioleto staru avots. Tāpēc Latvijā no 2011. gada novembra līdz 2012. gada februārim tika veikts pētījums primārās ādas vēža profilakses nolūkā Latvijas jauniešu un mediķu vidū.

Jauniešu daļas pētījums veltīts māk­slīgā un dabīgā ultravioletā starojuma lietošanas paradumiem, rīcības motīviem, izpratnei par tā ietekmi uz ādu; pētījuma otra daļa - mediķu vidē - veltīta ādas vēža profilakses iespējām Latvijas iedzīvotājiem dažādos medicīnas sistēmas līmeņos.

Pētījumā piedalījās 1324 skolēni vecumā no 13 līdz 18 gadiem 8 Latvijas skolās - 5 Rīgas skolās, Kalnciema, Ādažu un Kuldīgas skolā. Mediķu daļa sastāvēja no 3 grupām - dermatologiem, ģimenes ārstiem un citiem medicīnas darbiniekiem (citu specialitāšu ārsti, medmāsas). Respondenti tika aptaujāti ar anketu palīdzību.

Rezultāti atspoguļoja, ka solāriju apmeklē 19% skolēnu, proti, katrs piektais jaunietis. Solāriju vairāk apmeklē/domā apmeklēt meitenes - 77%.

Vidēji 14-15 gadu vecumā skolēni pirmo reizi mūžā apmeklē solāriju, savukārt 11% respondentu atklāj, ka solāriju apmeklē jau 4-6 gadus. Turklāt 23% zēnu un 29% meiteņu solāriju apmeklē vismaz četras reizes mēnesī. Jāatceras, ka tieši bērnībā un jaunībā iegūta saules ekspozīcija ir riska faktors ādas vēža attīstībai nākotnē.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 834 "[] par kosmētiskā iedeguma iegūšanas pakalpojuma higiēnas un nekaitīguma prasībām un šo prasību uzraudzības kārtību" paredzēts, ka solārija pakalpojumu aizliegts sniegt patērētājiem, kas jaunāki par 18 gadiem, izņemot gadījumus, ja šī persona uzrāda ģimenes ārsta vai dermatologa izziņu, ka tās veselības stāvoklis atbilst pakalpojuma saņemšanai. Lai pārliecinātos par apmeklētāja vecumu, solārija darbiniekam jālūdz personu apliecinošs dokuments, kā arī jāinformē par riskiem veselībai, kas saistīti ar UV starojuma ietekmi. Taču, kā liecina pētījuma rezultāti, 80% solārija apmeklētāju netika pieprasīts personu apliecinošs dokuments, 91% - ārsta zīme un 72% netika izskaidrota UVS iedarbība uz ādu. Tikai 8% aptaujāto dermatologu un tikpat daudz ģimenes ārstu izrakstījuši zīmi personai, kas jaunāka par 18 gadiem, ka tā drīkst apmeklēt solāriju. Pirms solārija apmeklēšanas tikai 10% skolēnu devušies pie ārsta pārbaudīt ādas stāvokli.

Kā galveno iemeslu solārija apmeklēšanai skolēni min to, ka viņiem patīk ādas krāsa pēc solārija, savukārt katrs ceturtais aptaujātais uzskata, ka tas uzlabo viņa ādas stāvokli, 21% respondentu kā apmeklējuma iemeslu min D vitamīna ieguvi solārijā, lai gan 62% zina, ka D vitamīnu solārijā iegūt nevar. Tādējādi rodas jautājums - vai D vitamīna iegūšana ir tikai aizbildinājums solārija apmeklēšanai? Savukārt 9% respondentu domā, ka apmeklēt solāriju ir "stilīgi".

Lai gan 83% skolēnu uzskata, ka solārijs varētu kaitēt viņu ādai, 81% - ka, apmeklējot solāriju, āda ātrāk noveco, 93% - ka var iegūt ādas vēzi un 56% - ka iedegumu neuzskata par veselīgas ādas pazīmi, jaunieši, pat apzinoties šīs blakusparādības, joprojām turpina apmeklēt solāriju un riskēt ar veselību.

Apkopojot pētījuma rezultātus, varam secināt, ka UV starojums ir aktuāls Latvijas jauniešu riska faktors. MK noteikumi Nr. 834 netiek ievēroti, tāpēc stingrāk jākontrolē solāriju iestādes.

Ņemot vērā gan populācijas vidējā vecuma pieaugumu, gan to, ka jaunieši pakļauj sevi UV starojumam, nākamajos gados Latvijā prognozējams ievērojams ādas vēža gadījumu skaita pieaugums, tāpēc mediķiem jārēķinās ar to, ka viņu pacientu lokā var būt arvien vairāk cilvēku ar ādas vēzi.

Skolas vecuma jaunieši jāizglīto par ultravioleto starojumu kā kaitīgu un novēršamu ādas vēža riska faktoru.

Vai nākamās paaudzes patiešām turpinās dzīvot solāriju maldīgajā ēnā?