PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Sāpju medicīna. Katastrofizēšana un kineziofobija

V. Gromakovskis
Sāpju medicīna. Katastrofizēšana un kineziofobija
Katastrofizēšana un kineziofobija ir maznovērtētas psiholoģiski psihoterapeitiskas problēmas pacientiem ar sāpēm. Pēc IASP* mūsdienīgiem sāpju multimodālās ārstēšanas ieskatiem, pacienti ar katastrofizēšanu un/vai kineziofobiju ir savlaicīgi identificējama riska grupa, kam potenciāli ilgstošās darbnespējas un invaliditātes dēļ jāpiedāvā psihologu vai psihoterapeitu palīdzība.

Sāpju katastrofizēšanas un kineziofobijas pacientu konsultācijā var sastapt jebkuras specialitātes ārsts, kā arī funkcionālie speciālisti, psihologi, sociālie darbinieki.

Katastrofizēšana

Tieksme palielināt vai pārspīlēt sāpju sajūtas draudu vērtību vai nopietnību. Chaves un Braun [1] un Spanoss ar kolēģiem [2] uzsvēra, ka ar sāpēm saistītas raizes un bailes vienmēr pastāv kopā ar nespēju novirzīt uzmanību no sāpēm.

Katastrofizēšanas jēdzienu 1962. gadā ieviesa amerikāņu psihologs Eliss [3] un vēlāk precizēja Beck [4] 1987. gadā, lai aprakstītu maladaptīvu domāšanas stilu, kāds sākotnēji tika novērots pacientiem ar trauksmi un depresijas traucējumiem, ar neracionālu negatīvu nākotnes notikumu prognozi. [5]

Sāpju katastrofizēšana ir galvenā sastāvdaļa pašreizējās teorijās par sāpēm, kas saistītas ar izvairīšanos no bailēm. [6] Ja baiļu izvairīšanās modeļa pamatā sāpes tiek interpretētas kā īpaši bīstamas un sākas katastrofizēšana, tas var izraisīt bailes, kas saistītas ar sāpēm, izvairīšanos no ikdienas aktivitātēm un ķermeņa sajūtu pārmērīgu uzraudzību. [9] (2. attēls)

Baiļu izvairīšanās modelis Baiļu izvairīšanās modelis
2. attēls
Baiļu izvairīšanās modelis

Negatīva pārliecība par sāpēm un/vai negatīva informācija par slimībām var likt iedomāties sliktāko rezultātu faktiskās vai paredzamās sāpju pieredzes laikā. [10] Neapšaubāma loma sāpju katastrofizēšanā ir arī sabiedrībai un stigmām (1. attēls). [21] Tiek uzskatīts, ka šāda veida sāpju uztvere ir maladaptīva un kļūst par priekšnoteikumu uzvedībai, kad pacients, kurš cieš sāpes, nemitīgi izvairās no sāpju bailēm, kas var izraisīt fizisku dekompensāciju, depresiju, invaliditāti un ģimenes attiecību krīzi.

Sāpju percepcijas (uztveres) modelis un sabiedrības loma sāpju uztverē, uzmanībā un katastrofizēšanā. Pēc Renē Dekarta darba De homine Sāpju percepcijas (uztveres) modelis un sabiedrības loma sāpju uztverē, uzmanībā un katastrofizēšanā. Pēc Renē Dekarta darba De homine
1. attēls
Sāpju percepcijas (uztveres) modelis un sabiedrības loma sāpju uztverē, uzmanībā un katastrofizēšanā. Pēc Renē Dekarta darba De homine

Ir skaidri pierādījumi, ka izvairīšanās no bailēm cieši saistīta ar pieaugošu sāpju intensitāti, biežumu, raksturu, fizisko invaliditāti un darba spēju zudumu. [11]

1995. gadā ASV psiholoģijas profesors Michael Sullivan izstrādāja sāpju katastrofizēšanas skalu, ko vēl šodien lieto klīniskajā praksē. [21] Mūsdienās atsevišķām pacientu grupām gan ārstu, gan psihologu praksē ir  pieejamas vairākas sāpju katastrofizēšanas skalas (tabula).

Sāpju katastrofizēšanas, sāpju baiļu (algofobijas) skalas un kineziofobijas skala Sāpju katastrofizēšanas, sāpju baiļu (algofobijas) skalas un kineziofobijas skala
Tabula
Sāpju katastrofizēšanas, sāpju baiļu (algofobijas) skalas un kineziofobijas skala

Kineziofobija jeb “bailes no kustībām”

Sākotnēji definēta kā stāvoklis, kad pacientam rodas pārmērīgas neracionālas un novājinošas bailes no fiziskām kustībām un aktivitātēm, baidoties no sāpīgiem ievainojumiem vai atkārtota ievainojuma. [12; 22]

Klīniskajā praksē kineziofobija atzīta par svarīgu invaliditātes aspektu, jo nerisina veiksmīgu atlabšanu, toties negatīvi ietekmē rehabilitācijas stratēģijas. [13; 14] Pēc izvairīšanās no bailēm modeļa, [15] kad sāpes tiek uztvertas kā draudīgas, rodas sāpju katastrofizēšana, izraisot ar sāpēm saistītas bailes (algofobiju) un satraukumu, kas izraisa izvairīšanās uzvedību.

Izvairīšanās uzvedība ir stāvoklis, kad pacients atsakās no atpūtas, darba un socializēšanās darbībām, kas saistītas ar paaugstinātu sāpju līmeni un var saasināt sāpju pieredzi. Izvairīšanās uzvedība kā adaptācija uz sāpēm ilgtermiņā attīsta nespēju, invaliditāti un depresiju. [16] Kinezofobija plaši novērtēta kombinācijā ar dažādiem traucējumiem: Parkinsona slimību, fibromialģiju, mugurkaula stenozi un sāpēm muguras lejasdaļā. [17]

Ārstēšana

Viens no galvenajiem ārstēšanas veidiem ir psihoterapijas paņēmieni un tehnikas. Visbiežākie psihoterapijas veidi sāpju katastrofizēšanas un kineziofobijas gadījumā ir kognitīvi biheiviorālā terapija (KBT), pieņemšanas un saistību/apņemšanās terapija (acceptance and commitment therapy (ACT)). [29]

Šobrīd nav pietiekamu pētījumu par medikamentozās terapijas ieguvumiem sāpju katastrofizēšanas un/vai kineziofobijas gadījumā. Trauksmes un/vai depresijas simptomu mazināšanā pēc indikācijām izmanto antidepresantus, anksiolītiķus un citus līdzekļus ar anksiolītiskām īpašībām, ja tas nepieciešams.

Secinājumi

Savlaicīgi atpazīta un ārstēta sāpju katastrofizēšana un kineziofobija:

  • mazina pacienta darbnespēju un
  • prognozējamas invaliditātes iespēju,
  • mazina depresiju,
  • mazina vai neļauj attīstīties
  • sāpju slimībai,
  • mazina sociāli ekonomisko un finansiālo slogu gan pacientam, gan valstij.

Literatūra

  1. Chaves JR, Brown, JM. Self-generated strategies for the control of pain and stress. Paper presented at the 86th Annual Conference of the American Psychological Association, Toronto, Ontario, Canada, 1978.
  2. Spanos NP, et al. The effects of hypnotic susceptibility, suggestions for analgesia, and utilization of cognitive strategies on the reduction of pain. J of Abnormal Psychology, 1979; 88: 282–292.
  3. Ellis A. Reason and Emotion in Psychotherapy. Lyle Stuart; NY, USA: 1962.
  4. Beck AT, Rush AJ, Shaw BF, Emery G. Cognitive Therapy of Depression. Guilford Press; NY, USA: 1979.
  5. Beck AT. Cognitive therapy of depression. New York: Guilford Press; 1979. p. 425.
  6. Engbert K, Weber M. The effects of therapeutic climbing in patients with chronic low back pain: a randomized controlled study. Spine, 2011; 36(11): 842–849.
  7. James N. Age-related decrease in physical activity and functional fitness among. Clinical Interventions of Aging, 2013; 8: 549–556.
  8. Vincent HK, Raiser SN, Vincent KR. The aging musculoskeletal system and obesity-related considerations with exercise. Ageing Research Reviews, 2012; 11(3): 361–373.
  9. Al-Obaidi SM, Beattie P, Al-Zoabi B, Al-Wekeel S. The relationship of anticipated pain and fear avoidance beliefs to outcome in patients with chronic low back pain who are not receiving workers' compensation. Spine, 2005; 30(9): 1051–1057.
  10. Suri P, Fry AL, Gellhorn AC. Do muscle characteristics on lumbar spine magnetic resonance imaging or computed tomography predict future low back pain, physical function, or performance? A systematic review. American Academy of Physical Medicine and Rehabilitation, 2015; 7(12): 1269–1281.
  11. Gregg CD, McIntosh G, et al. The relationship between the tampa scale of kinesiophobia and low back pain rehabilitation outcomes. Spine Journal, 2015; 15(12): 2466–2471.
  12. Ishak AN, Zahari Z, Justine M. Kinesiophobia, Pain, Muscle Functions, and Functional Performances among Older Persons with Low Back Pain. Pain Res Treat, 2017; 2017: 3489617.
  13. Lundberg M, Grimby-Ekman A, Verbunt J, Simmonds MJ. Pain-related fear: a critical review of the related measures. Pain Research and Treatment, 2011; 2011: 26.
  14. Lüning Bergsten C, Lundberg M, Lindberg P, Elfving B. Change in kinesiophobia and its relation to activity limitation after multidisciplinary rehabilitation in patients with chronic back pain. Disability and Rehabilitation, 2012; 34(10): 852–858.
  15. Vlaeyen JWS, Linton SJ. Fear-avoidance and its consequences in chronic musculoskeletal pain: a state of the art. Pain, 2000; 85(3): 317–332.
  16. Larsson C, Ekvall Hansson E, Sundquist K, Jakobsson U. Kinesiophobia and its relation to pain characteristics and cognitive affective variables in older adults with chronic pain. BMC Geriatrics, 2016; 16 (1, article 128).
  17. Monticone M, Ferrante S, Ambrosini E, Rocca B, Secci C, Foti C. Development of the Tampa Scale of Kinesiophobia for Parkinson's disease: confirmatory factor analysis, reliability, validity and sensitivity to change. International Journal of Rehabilitation Research, 2015; 38(2): 113–120.
  18. Goubert L, Crombez G, et al. Confirmatory factor analysis of the tampa scale for kinesiophobia: invariant two-factor model across low back pain patients and fibromyalgia patients. Clinical Journal of Pain, 2004; 20(2): 103–110.
  19. Isaac Z, Feeney RO. Commentary: Fear of movement/(re)injury and activity avoidance in persons with neurogenic versus vascular claudication: why are spinal stenosis patients scared stiff? Spine Journal, 2012; 12(4): 301–303.
  20. Jørgensen M, Ektor-Andersen J, et al. A randomised controlled trial among cleaners-effects on strength, balance and kinesiophobia. BMC Public Health, 2011; 11, article no. 776.
  21. Sullivan MJL, Bishop SR, Pivik J. The pain catastrophizing scale: development and validation. Psychol Assess, 1995; 7(4): 524–532.
  22. Luque-Suarez A, Martinez-CalderonJ, Falla D. Role of kinesiophobia on pain, disability and quality of life in people suffering from chronic musculoskeletal pain: a systematic review Br J Sports Med, 2019; 53: 554–559.
  23. Crombez G, Bijttebier P, Eccleston C, et al. The child version of the pain catastrophizing scale (PCS-C): A preliminary validation. Pain, 2003; 104: 639–646.
  24. Tremblay I, Beaulieu Y, Bernier A, et al. Pain Catastrophizing Scale for Francophone Adolescents: A preliminary validation. Pain Res Manag, 2008; 13: 19–24.
  25. McNeil DW, Rainwater AJ. Development of the fear of pain questionnaire-III. J Behav Med, 1998; 21: 389–410.
  26. Vambheim MS. The Fear of Pain Questionnaire-III and the Fear of Pain Questionnaire-Short Form: a confirmatory factor analysis. J Pain Res, 2017; 10: 1871–1878.
  27. Miller RP, Robert P, Shashidar H. Kori, Dennis D. Todd. The Tampa Scale: a measure of kinisophobia. The Clinical Journal of Pain, 1991; 7.1: 51.
  28. Sullivan JL. Pain catastrophizing scale. User manual, Departments of Psychology, Medicine, and Neurology. School of Physical and Occupational Therapy. McGill University release. Montreal, Quebec, 2009, 1–36.
  29. De Mesa C, Sheth JS, Keenan C, McCarron MR, John J. Primary Care Pain Management. Integrative Pain Management. C26, Wolters Kluwer, 2020: 230.