Saistošā vitaminoloģija. II daļa: C un E vitamīns

Šoreiz aplūkosim C un E vitamīna funkcijas, zāļu mijiedarbību (1. tabula) un jaunatklātās īpašības. Turpinājums sekos.

C vitamīns (askorbīnskābe)

Funkcija, hipovitaminoze un hipervitaminoze

Askorbīnskābe nepieciešama tam, lai aktivizētu fermentu propilhidroksilāzi, kura veicina hidroksilēšanās posmu hidroksiprolīna veidošanā, kas ir neatņemama kolagēna sastāvdaļa. Bez askorbīnskābes kolagēna šķiedras, kas veidojas praktiski visos ķermeņa audos, ir bojātas un vājas. Tāpēc šis vitamīns ir būtisks šķiedru augšanai un stiprināšanai zemādas audos, skrimšļos, kaulos un zobos. [1]

Askorbīnskābes deficīts vismaz 20—30 nedēļas, kas agrāk attīstījās kuģu garajos reisos, izraisa cingu, kad tiek traucēta brūču dzīšana. Šis stāvoklis saistīts ar šūnu nespēju deponēt kolagēna šķiedras un starpšūnu cementa substances. Askorbīnskābes trūkums izraisa kaulu augšanas pārtraukšanu, turklāt asinsvadu sieniņas kļūst ārkārtīgi trauslas. [1]

Ar pierādījumiem pamatota medicīna

Kaulu lūzumi

Osteoporotiski lūzumi (īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem) saistīti ar palielinātu invaliditāti, saslimstību un mirstības risku visā pasaulē. Iegurņa kaula lūzums ir viens no biežākajiem un smagākajiem lūzumiem vecāka gadagājuma cilvēkiem.

Līdz šim pētījumi rādīja, ka C vitamīna uzņemšana saistīta ar lielāku kaulu blīvumu un mazāku gūžas kaula lūzumu risku, ko 2017. gada meta–analīzē apstiprināja arī Sun ar līdzautoriem, proti, C vit-amīna uzņemšana ietekmē gūžas kaula lūzuma riska mazināšanu. Turklāt devu analīze liecina, ka lūzuma risks samazinās par 5 %, ja C vitamīna devu palielina par 50 mg dienā. [2] Aïm ar līdzautoriem pierādīja, ka 500 mg C vitamīna lietošana 50 dienas kopš plaukstas locītavas lūzuma dienas samazina pirmā tipa sarežģītu reģionālo sāpju sindromu attīstības risku pirmajā gadā. [3]

Kognitīvā funkcija

Lai gan pētījumu klāsts par C vitamīna enzīmu un antioksidantu īpašībām ir plašs, tā bioloģiskās nozīmes izpēte smadzeņu darbībā sākta tikai nesen. Pētījumi ar dzīvniekiem apstiprinājuši šo bioloģisko saiti. Šie pētījumi liecina, ka C vitamīns ir būtisks nervu šūnu attīstībā, tas ietekmē neironu diferenciāciju un vispārēju neironu un mielīna veidošanos, tam ir īpašas neiromediatora funkcijas, kas saistītas ar smadzeņu holīnerģisko, kateholīnerģisko un glutamīnerģisko sistēmu modulāciju.

Askorbīnskābe ietekmē sinaptisko neirotransmisiju, novēršot neirotransmiteru saistīšanos ar receptoriem, modulējot to atbrīvošanos un atkārtotu uzņemšanu, darbojas kā līdzfaktors neirotransmiteru sintēzē. Vēl viena C vitamīna neiromodulējošā funkcija, šķiet, ir tā iesaistīšanās glutamāta presinaptiskajā atkārtotajā uzņemšanā, un tai ir tieša ietekme uz glutamāta neironu pārmērīgas stimulācijas novēršanu.

Neironi ir īpaši jutīgi pret askorbāta deficītu, iespējams, desmit reižu lielākā oksidatīvā metabolisma dēļ. 2017. gadā Travica ar līdzautoriem meta–analīzē izvērtēja 50 pētījumus, kas aplūkoja C vitamīna saikni ar kognitīvajām funkcijām, un konstatēja, ka augstāka vidējā C vitamīna koncentrācija novērota tieši pacientiem bez kognitīvo funkciju traucējumiem. [4]

Glikēmijas kontrole

Epidemioloģiskie pētījumi rāda, ka lielāka antioksidantu kapacitāte saistīta ar samazinātu insulīna rezistenci un labāku glikozes kontroli. Turklāt šos rezultātus apstiprina tas, ka pacientiem ar cukura diabētu ir mazāka C vitamīna koncentrācija asinīs nekā veseliem indivīdiem.

Apkopojot datus, Ashor ar līdzautoriem stratificētā analīzē (2017. gadā publicētā meta–analīzē) secināja, ka C vitamīna papildu uzņemšana ievērojami uzlabo glikozes koncentrāciju pacientiem ar cukura diabētu, vecāka gadagājuma pacientiem un tieši ilgtermiņa pētījumos. [5]

Kardiovaskulāras slimības

Dati no dažiem pētījumiem rāda, ka sirds operācija palielinātā oksidatīvā stresa dēļ pazemina C vitamīna līmeni. Ir pierādījumi, ka C vitamīns varētu ārstnieciski iedarboties uz dažām kardiovaskulārām problēmām. Pacientiem, kam veikta sirds operācija, C vitamīns palielināja perfūziju pēc operācijas un pazemināja kreatīnkināzes MB līmeni. Vienā no meta–analīzēm pacientiem ar aterosklerozi vai sirds mazspēju atklājās, ka C vitamīns uzlabo endoteliālo funkciju, bet citā konstatēja, ka C vitamīns pazemina asinsspiedienu.

Ātriju fibrilācija pieder samērā biežiem sirds ritma traucējumiem, kas var izraisīt smagas sekas, piemēram, insultu. Hemilä ar līdzautoriem, pētot ātriju fibrilācijas saikni ar C vitamīnu, konstatēja, ka C vit-amīns var novērst priekškambaru fibrilāciju pēc operācijas (dažās valstīs, izņemot ASV), saīsināt uzturēšanās ilgumu slimnīcā un sirds ķirurģijas pacientu ār-stēšanas ilgumu intensīvās terapijas nodaļā. Šie rezultāti varētu būt izskaidrojami ar to, ka nabadzīgākās valstīs cilvēku vidējais C vitamīna līmenis organismā potenciāli varētu būt zemāks. [6]

Dzemdes kakla vēzis

Dzemdes kakla vēzis joprojām ir trešais visbiežāk diagnosticētais vēža veids sievietēm visā pasaulē un galvenais vēža izraisītais nāves cēlonis sievietēm attīstības valstīs. Dzemdes kaklā var attīstīties cervikāla neoplāzija. Dzemdes kakla intraepiteliālo neoplāziju uzskata par tiešu prekursoru invazīvajai plakanšūnu karcinomai.

Antioksidantiem ir potenciāls modulēt vairākus dzemdes kakla vēža kancerogēnos procesus, piemēram, HPV infekcijas klīrensu un vīrusu invāzijas profilaksi kanceroģēnezes agrīnā stadijā. C vitamīns palielina dzemdes kakla karcinomas šūnu jutīgumu pret zālēm, stabilizējot P53, kas ir HPV onkoproteīnu noārdīšanās mērķis, tāpēc notiek šūnu cikla degradācija. Cao ar kolēģiem meta–analīzē secināja, ka ir būtiska apgriezta saistība starp C vitamīna uzņemšanu (no devas atkarīgu) un cervikālās neoplāzijas attīstības risku. C vitamīna uzņemšanas palielināšana par 50 mg dienā nozīmīgi korelē ar samazinātu invazīvas dzemdes kakla karcinomas attīstības risku. [16]

E vitamīns

Funkcija, hipovitaminoze un hipervitaminoze

Tā saukto E vitamīna aktivitāti nodrošina vairākas vielas. E vitamīnu var klasificēt tokoferolos un tokotrienolos, iegūstot astoņas izoformas, proti, α, β, γ un δ tokoferolu un α, β, γ un δ tokotrienolu. Zinātnieki atzīst, ka E vitamīns ir viens no spēcīgākajiem antioksidantiem, kas bioloģiskās sistēmas aizsargā no oksidatīviem bojājumiem. [1; 17]

Tikai retos gadījumos pierādīts E vitamīna deficīts cilvēkiem. Pētījumos ar dzīvniekiem E vitamīna trūkums izraisa epitēlija deģenerāciju sēkliniekos un tādējādi var izraisīt vīriešu sterilitāti. E vitamīnu dažreiz sauc par antisterilitātes vitamīnu. E vitamīna deficīts traucē normālai augšanai un dažkārt izraisa nieru tubuļu un muskuļu šūnu deģenerāciju. Tiek uzskatīts, ka E vitamīns aizsargājoši darbojas nepiesātināto tauku oksidēšanās novēršanā. Ja nav E vitamīna, nepiesātināto tauku daudzums šūnās samazinās, izraisot tādu šūnu organellu kā mitohondriji, lizosomas un pat šūnu membrānas patoloģisku struktūru un darbību. [1]

Ar pierādījumiem pamatota medicīna

Resnās zarnas vēzis

Divos nesenos sistemātiskos pārskatos pārbaudīta saikne starp E vitamīnu uzturā un resnās zarnas vēža attīstības risku, taču nevienā nav konstatēta nozīmīga saistība. Lai gan secināts, ka E vitamīns uzturā nevar novērst resnās zarnas vēža attīstību cilvēkiem, tomēr hipotēze, vai E vitamīna koncentrācija serumā var ietekmēt resnās zarnas vēža attīstības risku, raisa lielu interesi. Dong ar kolēģiem meta–analīzē, kas publicēta 2017. gadā, secināja, ka E vitamīna koncentrācija serumā pacientiem ar resnās zarnas vēzi ir mazāka nekā veseliem indivīdiem. Pazemināts E vitamīna līmenis serumā varētu būt resnās zarnas vēža riska faktors. [18]

Alcheimera slimība

Alcheimera slimība ir progresējoša neirodeģeneratīva slimība un biežākais demences cēlonis gados vecākiem cilvēkiem. Tomēr slimības iemesls paliek neskaidrs. E vitamīns, taukos šķīstošs antioksidants, palēnina Alcheimera slimības progresēšanu. Ir hipotēze, ka pazemināts E vitamīna līmenis serumā var palielināt Alcheimera slimības attīstības risku, īpaši gados vecākiem cilvēkiem. Šo faktu apstiprina arī Dong ar kolēģiem meta–analīzē pēc gadījumu kontroles pētījumiem, konstatējot, ka E vitamīna koncentrācija serumā gados vecākiem pacientiem ar Alcheimera slimību ir mazāka. [19]

Dzemdes kakla vēzis

Atsevišķi pētījumi norāda, ka antioksidanti varētu mazināt onkoloģisku procesu attīstības risku. Sistemātiskā pārskatā, ko veica Hu X ar līdzautoriem, izskatot vairāk nekā 3700 dzemdes kakla vēža gadījumu ar vairāk nekā 6300 lielu kontroles grupu, secināts, ka gan E vitamīna uzņemšana, gan cirkulējošais E vit-amīna līmenis asinīs var samazināt dzemdes kakla neoplāzijas risku, arī dzemdes kakla vēzi un dzemdes kakla intraepiteliālo neoplāziju. Proti, E vitamīna pietiekama uzņemšana var samazināt dzemdes kakla neoplāzijas risku. [20]

Kardiovaskulāras slimības un diabēts

Steinberg un kolēģu ierosinātā oksidatīvās modifikācijas hipotēze lēš, ka kardiovaskulārais risks pacientiem ar cukura diabētu palielinās tāpēc, ka notiek zema blīvuma lipoproteīnu oksidatīva modifikācija (lipīdu peroksidācija un lipoproteīnu savstarpēja saikne), tādējādi veicinot makrofāgu putu šūnu veidošanos un aktivēšanos.

Šai oksidēšanās hipotēzei var būt vēl lielāka nozīme tieši diabēta pacientiem. Klīnisko pētījumu HOPE, ICARE un WHS dati rāda farmakogenomu mijiedarbību starp Hp genotipu un E vitamīnu kardiovaskulāro slimību kontekstā. Pierādīts, ka tieši indivīdiem ar cukura diabētu un Hp2–2 genotipu E vitamīns saistīts ar aptuveni par 35 % samazinātu kardiovaskulāro slimību risku. [21]

Plaušu vēzis

Plaušu vēža etioloģija vēl nav pilnībā noskaidrota; daudzi pētījumi liecina, ka plaušu vēža attīstību iespaido ģenētiski un vides faktori, piemēram, alkohola lietošana, smēķēšana, augļu, dārzeņu un vitamīnu samazināta uzņemšana.

2017. gadā Zhu ar kolēģiem publicēja meta–analīzi par vairāk nekā 435 000 dalībnieku, apkopojot vairāk nekā 4000 vēža gadījumu, un secināja, ka E vitamīna uzņemšana ievērojami saistīta ar samazinātu plaušu vēža risku. Analīzes samērīgi devai liecināja, ka aprēķinātais plaušu vēža riska samazinājums ir 5 % par katras E vitamīna devas palielināšanu uzturā par 2 mg. [22]

Alkohola neizraisītā aknu taukainā deģenerācija

Lielākajai daļai pacientu ar ne–alkohola aknu taukaino slimību ir vienkārša steatoze, kuras klīniskā gaita ir labvēlīga. Turpretī ~15—20 % pacientu attīstās alkohola neizraisīts steatohepatīts līdz ar makrovezikulāru steatozi, hepatocītu balonēšanu, daiviņu iekaisumu un fibrozi. Var attīstīties aknu ciroze un mazspēja.

Epidemioloģiskie pētījumi liecina, ka ne–alkohola steatohepatīta pacientiem α tokoferola līmenis plazmā ir zemāks nekā veseliem kontroles gadījumiem. Renfan Xu ar kolēģiem pārskatā (245 pētāmie) secināja, ka E vitamīna uzņemšanai ir ievērojams histoloģisko parametru uzlabojums pacientiem ar ne–alkohola steatohepatītu. [23]

Līdzīgus rezultātus ieguva Sato ar līdzautoriem no Japānas, meta–analīzē ietverot 401 pacientu ar ne–alkohola aknu taukaino slimību vai ne–alkohola steatohepatītu, secinot, ka E vitamīna uzņemšana uzlabo bioķīmiskos parametrus serumā un histoloģisko ainu šiem pacientiem, jo īpaši pieaugušajiem ne–alkohola steatohepatīta pacientiem E vitamīns uzlabo aknu fibrozi, bioķīmiskos parametrus serumā, samazina aknu iekaisumu un balonēšanu.

Taču mulsina pretrunīgie dati, vai E vitamīna lietošana palielina kopējo mirstību. Dažās meta–analīzēs ziņots, ka liela E vitamīna deva izraisa mirstības palielināšanos, taču citas šo saistību nav apstiprinājušas. [24] Tātad jautājums par E vitamīna devu, kas neizraisītu nopietnas blakusparādības, vēl izzināms.

Aizkuņģa dziedzera vēzis

Aizkuņģa dziedzera vēzis ir biežs kuņģa—zarnu trakta vēzis, pēdējos gados pieaugusi saslimstība ar to un mirstība no tā. E vitamīns ir efektīvs antioksidants, kas novērš dažādu audzēju rašanos, aizsargā šūnas un DNS no brīvajiem radikāļiem.

Pētījumos ar dzīvniekiem pierādīts, ka E vitamīns palielina superoksīda dismutāzes aktivitāti un pazemina tiobarbiturskābes reaktīvās vielas līmeni, kas var kalpot par aknu metastāžu samazināšanas mehānismu pacientiem ar aizkuņģa dziedzera vēzi. 2015. gadā Peng ar līdzautoriem meta–analīzē (2976 pacienti, 254 393 kontroles gadījumi) pierādīja nozīmīgu apgriezto saikni starp E vitamīna uzņemšanu un aizkuņģa dziedzera vēža risku un konstatēja, ka E vitamīns var efektīvi novērst aizkuņģa dziedzera vēzi. [25]

Noslēgumā

Iespējams, ka modernajā vitaminoloģijā mums ir vairāk jautājumu nekā atbilžu, tomēr mēs nevaram ignorēt mūsdienu tendences, kas apstiprina vitamīnu iesaisti vairākos procesos (arī onkoloģiskajos), kas potenciāli ļautu tos izmantot klīniskajā medicīnā slimību ārstēšanā un profilaksē.

Šis process, protams, jāuzlūko ar vēsu prātu, turklāt nav jāuzskata, ka šāda veida terapija būtu panaceja, jo mums joprojām nav skaidras vairāku vitamīnu precīzās devas, kas būtu efektīvas konkrētas slimības ārstēšanā, taču vitamīnu lietošana neapšaubāmi paver plašākas perspektīvas mūsdienu medicīnā.