Krasas temperatūras maiņas apstākļos, īpaši rudens un ziemas periodā, rodas veselības traucējumi, ko tautā dēvē par saaukstēšanos. Vides temperatūras maiņa no siltas uz aukstu būtībā ir veicinošais faktors, kas paver vārtus cilvēkiem ar novājinātām organisma aizsargspējām vai kādu iekaisumu, lai izpaustos spilgtāk vai pievienotos vīrusu un/vai mikrobu infekcijas.
Apkārtējā vidē samērīgi sanitāri higiēniskajiem apstākļiem ir milzum daudz vīrusu un mikroorganismu. Literatūrā minēts, ka saaukstēšanās gadījumā klīniskos simptomus var izraisīt apmēram 200 dažādi vīrusu veidi, tikai iesnas — ap 100 vīrusiem. Veicinoši faktori saaukstēšanās gadījumā var būt arī kairinošas vielas: dūmi, putekļi, aukstā gaisa ledus kristāliņi.
Saaukstēšanās simptomi
Pirmie triecienu saņem elpceļi, tāpēc raksturīgie simptomi ir iesnas, niezošas, pietūkušas acis, asarošana, sāpes kaklā, klepus, tālāk seko reakcija uz kairinājumu un iekaisuma procesu: ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, galvassāpes, arī muskuļu un locītavu sāpes un hronisko slimību paasinājums.
Jebkuras saaukstēšanās gadījumā vispirms jāapsver, vai tās ir saaukstēšanās sekas vai kādas nopietnas slimības sākums, ar kuru organisms pāris dienās nevarēs tikt galā.
Profilakse
Katram no mums ir iespēja izvairīties no sāpoša kakla vai piloša deguna radītā diskomforta. Tāpēc svarīga ir profilakse — dažas ikdienišķas lietas, kas dažreiz diemžēl aizmirstas.
Higiēna
Zinātniskajās datubāzēs var atrast daudz pētījumu, kur skaidrots, vai tādas ikdienas darbības kā regulāra roku higiēna, dezinficējošu salvešu un gelu izmantošana, cimdu, aizsargmasku lietošana pasargā no iespējamām vīrusa infekcijām vai tomēr ne. Kaut arī laba un objektīva pētījuma paraugam simtprocentīgi atbilst ne jau visi no pētījumiem, kopsummā var teikt, ka roku mazgāšana ir pierādīta kā efektīva metode, lai samazinātu augšējā elpošanas trakta vīrusinfekciju izplatīšanos.
Cinks
Cinks ir efektīvs līdzeklis saaukstēšanās profilaksei, īpaši bērniem. Cochrane datubāzes pārskatā par cinka sulfāta per os profilaktisku ietekmi konstatēja, ka, salīdzinot ar placebo grupu, bērni, kas saņēma cinka sulfātu 10—15 mg p/o, retāk slimoja, bija mazāk skolas kavēšanas iemeslu saaukstēšanās dēļ, arī vajadzība lietot antibiotikas bija mazāka. Lai gan šie pētījumi ir par bērnu populāciju, nav bioloģiska iemesla, kāpēc cinka iedarbība pieaugušo populācijā būtu sliktāka.
Probiotikas
Probiotikas varētu būt noderīgas kā profilaktisks līdzeklis saaukstēšanās profilaksei, taču pētījumu par to efektivitāti ir maz, tie būtu jāturpina.
Kakla skalošana
Ir viens pietiekami kvalitatīvi izstrādāts pētījums, kurā piedalījās 387 pieaugušie, kam ikdienā rīkle bija jāskalo vai nu ar ūdeni, vai ar povidona joda šķīdumu. Tika iekļauta arī kontroles grupa. Pozitīvs efekts bija no rīkles skalošanas ar ūdeni trīs reizes dienā pa 20 ml 15 sekundes, nevis ar povidona jodu.
Žeņšeņs
Žeņšeņa ietekme saaukstēšanās profilaksē ir neskaidra.
Citi
Zinātnieki piedāvā dažādus variantus, kā izvairīties no saaukstēšanās. Aktīva fiziskā slodze (pēc katra iespējām), ķiploku ēšana, homeopātija nav nopietnos pētījumos pierādītas metodes. C vitamīns varētu būt noderīgs cilvēkiem, kam ikdienā ir daudz fiziska stresa (maratona skrējējiem, karavīriem u.c.).
Medikamentozā terapija
Zāļu lietošana saaukstēšanās gadījumā ir līdzeklis, lai mazinātu klīniskos simptomus, uzlabotu pašsajūtu un lai organismam palīdzētu pārvarēt kaitīgo faktoru ietekmi. Šim nolūkam visbiežāk izmanto:
- nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus (NSPL),
- pretiesnu līdzekļus,
- klepu mazinošus līdzekļus un atkrēpošanu veicinošus līdzekļus,
- līdzekļus kakla sāpju un iekaisuma mazināšanai,
- kombinētos līdzekļus, kuru sastāvā ir vairāki komponenti ar dažādu iedarbību.
Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi
Saaukstēšanās gadījumā izmanto bezrecepšu NSPL. Retāk un īpašos gadījumos — spēcīgas vai ilgstošas darbības NSPL.
No bezrecepšu NSPL Latvijā visbiežāk lieto paracetamolu, ibuprofēnu, acetilsalicilskābi un naproksēnu, aptiekās ir arī flurbiprofēns. Šīs grupas preparāti iedarbojas dažādi: pazemina paaugstinātu ķermeņa temperatūru (normālu neietekmē), samazina sāpes, iekaisumu un trombocītu agregāciju. Jāņem vērā, ka minētās īpašības tiem nav izteiktas vienādā mērā.
Temperatūru visizteiktāk pazemina acetilsalicilskābe, pretsāpju darbība visizteiktākā ir naproksēnam, bet pretiekaisuma darbība — ibuprofēnam. Paracetamolam ir vidēji izteikta temperatūru pazeminoša un pretsāpju darbība, bet praktiski nav pretiekaisuma darbības, jo paracetamols ir bāzisks, bet iekaisuma perēklī vide ir skāba, un tur paracetamols tiek neitralizēts.
Izvēloties preparātu, jāņem vērā ne tikai tā vajadzīgā īpašība (temperatūru pazeminošā, pretsāpju, pretiekaisuma), bet arī raksturīgās blakusparādības. Visiem NSPL raksturīga t.s. aspirīna astma, visbiežāk tā var būt acetilsalicilskābei, visretāk — paracetamolam.
Flurbiprofēnam ir spēcīga pretsāpju un pretdrudža iedarbība, tas noder kakla sāpju mazināšanai.
Svarīgas ir arī citas blakusparādības. Nozīmīgākā ir trombocītu agregāciju mazinošā ietekme, īpaši, ja pacients pastāvīgi lieto vēl citus medikamentus, jo daudzas zāļu vielas ietekmē asinsreci, un tādā gadījumā blakusparādības var summēties. Līdztekus lietojot vairākus preparātus, var summēties arī citas blakusparādības, ja tās ir tādas pašas.
Grūtniecēm lietošanai visdrošākais ir paracetamols, taču nedrīkst pārsniegt devu 2 g diennaktī. Ibuprofēnu, flurbiprofēnu un naproksēnu grūtnieces nedrīkst lietot 1. un 2. trimestrī, ja vien nav skaidri nepieciešams. Trešajā trimestrī šie medikamenti ir kontrindicēti. Acetilsalicilskābi grūtnieces nedrīkst lietot vispār.
Pretiesnu līdzekļi
Tautas paruna saka — ārstētas iesnas pārejot nedēļas laikā, bet neārstētas — septiņās dienās. Paruna būtu attiecināma tikai uz iesnām, kuru cēlonis ir vīrusi. Alergēnu vai kāda kairinātāja izraisītas — un vēl jo vairāk baktēriju izraisītas — iesnas turpināsies tik ilgi, kamēr būs cēlonis. Saaukstēšanās gadījumā visbiežāk pie vainas ir kāds no daudzajiem vīrusiem. Šādā situācijā izmanto pretiesnu līdzekļus, kas mazina deguna tūsku, atvieglo elpošanu, mazina nepatīkamās sajūtas, kamēr pats organisms tiek galā ar vīrusu. Šīs grupas preparātus sauc par dekongestantiem. Latvijā reģistrēti oksimetazolīns, ksilometazolīns, nafazolīns un kombinētie preparāti.
Dekongestanti ir perifēras darbības postsinaptiskie α1 un α2 adrenomimētiskie līdzekļi, kas izraisa ilgstošu asinsvadus sašaurinošu darbību, tāpēc gļotādā mazinās tūska un tiek atvieglota elpošana caur degunu. Tomēr tie nedaudz uzsūcas caur deguna gļotādu un tālab var paaugstināt arteriālo asinsspiedienu, var būt arī miega traucējumi. Šos līdzekļus nav ieteicams lietot grūtniecēm.
Kā dekongestantu izmanto arī fenilefrīnu, kas atšķirībā no iepriekš minētajiem ir ne tikai α, bet arī β1 adrenoreceptoru stimulators, tāpēc līdzās asinsvadus sašaurinošai darbībai tam ir izteikta arteriālo asinsspiedienu paaugstinoša darbība, kas var izraisīt bradikardiju, aritmiju, galvassāpes. Nedrīkst lietot grūtnieces, bērni līdz 15 gadu vecumam, bradikardijas, sirds mazspējas un prostatas adenomas gadījumā.
Kombinētie pretiesnu līdzekļi satur kādu dekongestantu un histamīna–1 receptoru blokatoru difenhidramīnu, dekspantenolu, dimetindēnu. Šo līdzekļu niša ir alerģiskas izcelsmes iesnas, jo saaukstēšanās var provocēt jutīgumu pret alergēnu. Tādos gadījumos šie pretiesnu līdzekļi var būt noderīgi.
Antihistamīni kombinācijā ar dekongestantiem vai pretsāpju līdzekļiem iesnu samazināšanā gan bērniem, gan pieaugušajiem dod vidēji labu efektu.
Kakla sāpju un iekaisuma mazināšanai
Nereti saaukstēšanās gadījumā, īpaši, elpojot aukstu gaisu vai ēdot saldējumu, iegūstam kakla sāpes. Rīkle, balsene, mandeles ir elpceļu vārti, caur kuru organismā iekļūst vīrusi, mikrobi, sēnītes. Apkārtējā vidē to ir daudz, protams, arī mutes dobumā.
Farmācijas industrija piedāvā plašu līdzekļu izvēli ar antiseptisku darbību:
- dekvalīnijs — ceturtējais amonija savienojums, iedarbojas antibakteriāli un fungostatiski. Preparātos, kas satur dekvalīniju, mēdz pievienot C vitamīnu;
- dihlorbenzilspirts — arī raksturīga antibakteriāla darbība. Kombinētajos preparātos vēl pievieno amimetakrezolu, kam arī ir antibakteriāla iedarbība, tādējādi tiek paplašināts darbības spektrs, kā arī mentolu un C vitamīnu;
- povidona jods — jodu saturošs līdzeklis ar plašu antibakteriālu darbības spektru. Nedrīkst lietot grūtnieces un ar krūti barojošas māmiņas, jo jods šķērso placentāro barjeru, nonāk mātes pienā. Nav ieteicams lietot, ja ir joda nepanesība.
Kakla iekaisuma simptomu mazināšanai izmanto preparātus, kuru galvenā darbīgā viela ir detergenti. Izmanto hlorheksidīnu, cetilpiridīniju, benzalkoniju saturošos līdzekļus, kam ir arī pretmikrobu un pretsēnīšu darbība, tie darbojas arī pret dažiem vīrusu veidiem.
Detergentiem piemīt īpašība neļaut mikrobiem iekļūt audos, tie līdzīgi kā ziepes atmazgā netīrumus, tāpat detergenti attīra no mikroorganismiem.
Dažos detergentus saturošos līdzekļos ir iestrādāts benzokaīns, vietēji anestezējošs līdzeklis. Šāds preparāts ātri noņem sāpes. Detergentu savienojumam mēdz pievienot mentolu un eikaliptu eļļu, kas dod papildu antiseptisku, atvēsinošu efektu un patīkamu aromātu.
Tiek piedāvāti līdzekļi, kam bez antiseptiskās darbības ir arī pretiekaisuma darbība, piemēram, acetilaminonitropropoksibenzolu saturošie līdzekļi.
Sūkājamām tabletēm, kuru sastāvā ir biklotimols un lizozīms, ir antiseptiska, pretiekaisuma un pretsāpju darbība. Arī benzidamīna hidrohlorīdu un cetilpiridīna hlorīdu saturošām zāļu formām ir pret-iekaisuma, pretmikrobu un pretsāpju darbība.
Sūkājamās tabletes, kas satur lidokaīnu, ir ar pretsāpju iedarbību.
Saaukstēšanās gadījumā kakla sāpju un iekaisuma mazināšanai izmantotās sūkājamās tabletes vai aerosolus rekomendē lietot īslaicīgi, 3—4 dienas, jo kakla sāpes var slēpt kādu citu nopietnu slimību — īpaši, ja ir augsta temperatūra vai vēl citi simptomi. Grūtniecēm rekomendē bez īpašas vajadzības nelietot, jo nav pētījumu, kas apstiprinātu to lietošanas nekaitīgumu auglim.
Klepu mazinošie un atkrēpošanu veicinošie līdzekļi
Saaukstēšanās gadījumā ir sauss klepus, kas rodas kāda kairinātāja vai iekaisuma dēļ, vai arī to provocē iesnas, no deguna pilot aizdegunē. Klepum var būt arī citi cēloņi, jo klepus ir organisma aizsargreakcija pret kairinātāju.
Mokoša, sausa klepus mazināšanai var izmantot dekstrometorfānu saturošu līdzekli, kas nomāc klepus refleksu, tas ir centrālas darbības. Lielas devas var izraisīt elpošanas nomākumu. Nav vēlams lietot grūtniecēm un astmatiska klepus gadījumā. Nav vēlams lietot autovadītājiem, jo var izraisīt miegainību.
Ja klepus ir sauss, ar maz krēpām vai tās jāšķidrina (ir grūti atkrēpot), jālieto atkrēpošanas līdzekļi, kas mazina krēpu stingrību, atvieglo to atdalīšanos un tādējādi mīkstina klepu, piemēram, gvaifenezīns. Dažkārt lietderīgi arī bronhus paplašinošie komponenti. Šim nolūkam der augu valsts un kombinētie līdzekļi.
Augu valsts līdzekļi
No augu valsts līdzekļiem izmanto:
- mārsilu saturošos, jo mārsilam ir krēpas šķidrinoša (mukolītiska), pretiekaisuma un spazmolītiska iedarbība,
- altejas sakni saturošiem piemīt atkrēpošanu veicinoša un pretiekaisuma darbība,
- Islandes sūnu saturošiem ir pretmikrobu, atkrēpošanu veicinoša, imunitāti stimulējoša iedarbība,
- ceļtekas lapas saturošiem piemīt atkrēpošanu veicinoša, pretiekaisuma, spazmolītiska, pretmikrobu darbība,
- vijīgo efeju (Hedera helix) saturošiem ir mukolītiska, spazmolītiska, pretiekaisuma iedarbība.
Veidojot kādu preparātu, mēdz kombinēt vairākus komponentus: mārsilu un alteju, vijīgo efeju un Islandes sūnu.
Kombinētie medikamenti
Kombinētie preparāti mēdz būt ar plašāku darbības spektru, sastāvā iekļauti arī tādi temperatūru pazeminošie komponenti kā paracetamols vai antihistamīna līdzekļi, piemēram, hlorfenamīna maleāts vai pretklepus līdzeklis dekstrometorfāns, vai pseidoefedrīns kā bronhus paplašinošs līdzeklis.
Noslēgumā
Izvēloties līdzekli, svarīgi zināt, ko tas satur. Saaukstēšanās simptomātiskā terapija mazina slimības simptomus un uzlabo pašsajūtu. Ja simptomātiskie līdzekļi mazefektīvi, tos nevajag lietot ilgstoši, bet jāmeklē slimības cēlonis un jāizmanto etiotropie līdzekļi.
