Rota vīruss ir Reoviridae dzimtas pārstāvis, kas tiek klasificēts septiņās serogrupās no A līdz G, taču cilvēkam patogēnas ir A, B, C. Serogrupas tālāk tiek dalītas serotipos, kas var būt ģeogrāfiski atšķirīgi pat vienas valsts ietvaros. [22 ] Pazīstamas vismaz 42 serotipu kombinācijas, biežāk sastopamās ir G1P, G2P, G3P, G4P, G9P, 95 % gadījumu RV gastroenterīta izsaucēji ir G1P, G4P un G9P serotipi. Tieši pret biežāk izplatītajiem serotipiem pasargā RV vakcīnas. [22 ] RV ir ļoti infekciozs, un 97 % bērnu, kas sasnieguši piecu gadu vecumu, vismaz reizi ir konstatēta šī infekcija. [3 ] Katru gadu pasaulē RV infekcija izraisa vairāk nekā 500 000 nāves gadījumu līdz piecu gadu vecumam. [18 ] Akūta gastroenterīta saslimstības maksimuma sezona ir ziema un agra pavasara mēneši, taču caurmērā RV gastroenterīts sastopams visu gadu. Ar detalizētāku informāciju par akūtu gastroenterītu var iepazīties Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas kolektīva 2014. gadā izstrādātajās Klīniskajās rekomendācijās akūta gastroenterīta diagnostikai, novērtēšanai un terapijai bērniem. [10 ]
Par rota vīrusa infekciju
Ārstam akūta gastroenterīta diagnoze jāapsver, ja bērnam ir pēkšņas vēdera izejas konsistences izmaiņas un/vai pēkšņa vemšana. Diareja ilgst 5—7 dienas un vairākumā gadījumu beidzas divās nedēļās. Vemšana ilgst 1—2 dienas un parasti neilgst vairāk par trim dienām. Ja diareja saglabājas ilgāk par divām nedēļām, nopietni apsverama alternatīva diarejas etioloģijas diagnoze, piemēram, neinfekciozi gastrointestināli traucējumi. RV gastroenterīta inkubācijas periods ir no 12 stundām līdz trīs dienām. Klīniskie simptomi ilgst 4—8 dienas. Izplatīšanās ceļš ir ne tikai fekāli orālais un no personas uz personu, bet arī gaisa pilienu ceļā. Pacients vīrusu apkārtējā vidē sāk izdalīt pirms klīnisko simptomu parādīšanās. Vīruss apkārtējā vidē izdalās 10—14 dienas no slimības sākuma. Uz rokām tas var saglabāties 16 stundas, bet uz apģērba, virsmām un mīkstajām rotaļlietām pat trīs diennaktis. RV klīnisko izpausmju spektrs var būt ļoti daudzveidīgs no asimptomātiskas slimības gaitas līdz smagai dehidratācijai. Biežākās klīniskās izpausmes ir ūdeņaina vēdera izeja, vemšana, dehidratācijas pazīmes (tabulā), elektrolītu disbalanss, dažreiz arī augšējo elpceļu simptomātika, drudzis, sāpes vēderā. Smagos gadījumos vērojami febrili krampji, hipovolēmisks šoks, septiska šoka aina un acidoze dažādās pakāpēs.
Tabula
Dehidratācijas klīniskie simptomi un pazīmes dažādu dehidratācijas pakāpju gadījumā [1]
Klīniskajā praksē, aprūpējot pacientus ar šķidruma zudumu akūta gastroenterīta gadījumā, praktisku apsvērumu dēļ, izvērtējot zaudēto un aprēķinot rehidratācijai nepieciešamo šķidrumu, tiek lietots jēdziens “dehidratācija”. Nozīmīgāks dehidratācijas risks ir tad, ja:
bērna vecums < 1 gads, jo īpaši < 6 mēnešiem,
ir bijis mazs dzimšanas svars,
> 5 vēdera izejas iepriekšējās 24 stundās,
> 2 vemšanas iepriekšējās 24 stundās,
bērniem, kam nav piedāvāta vai nav bijusi iespējama papildu šķidruma p/o uzņemšana,
zīdaiņiem, kam slimības laikā pārtraukta zīdīšana; bērniem ar malnutrīcijas pazīmēm.
Ņemot vērā visu augstākminēto, skaidri iezīmējas pirmie būtiskie iemesli RV slimības aktīvai profilaksei — vakcinācijai, turklāt tieši pirmā dzīves gada laikā.
Lai veiksmīgi un droši aprūpētu gastroenterīta pacientu, novērtējot klīniski, svarīgi pamanīt dehidratācijas simptomus un to smaguma pakāpi.
Dehidratācija ir gastroenterīta un akūtas diarejas pacienta dominējošā problēma, tādējādi galvenais terapijas stūrakmens ir dehidratācijas novēršana un patoloģisko zudumu kompensācija vai kopā — rehidratācijas terapija. Priekšroka dodama orālai rehidratācijai ar zemas osmolaritātes šķīdumiem (tāds ir arī Latvijas aptiekās nopērkamais Rehidron ). Jāatceras, ka orālo rehidratāciju nevajadzētu sākt burtiski uzreiz pēc vemšanas epizodes, un, domājot fizioloģiski, jānogaida stunda vai divas, lai zarnu trakta peristaltika “atgrieztos dabiskajā virzienā”. Orālā rehidratācija ir kontrindicēta, ja bērnam vērojami smagi asinsrites traucējumi, šoks, bezsamaņa, nepārtraukta vemšana, zarnu parēze. Orālās rehidratācijas neizdošanās gadījumā, kā arī pacienta vispārējā klīniskā stāvokļa pasliktināšanās gadījumā sākama rehidratācija caur nazogastrālo zondi, bet nopietnākos gadījumos — intravenoza rehidratācijas terapija. Rehidratācija ar nazogastrālās zondes palīdzību ir ērta un izmaksu efektīva, ja pacients nevar vai atsakās dzert, tā uzlabo šķidruma panesību vemšanas gadījumā, taču tās ievadīšana pacientam uz īsu brīdi var izraisīt zināmu diskomfortu.
Ēdināšanu gastroenterīta pacientiem rekomendē atjaunot iespējami ātrāk. PVO rekomendācijas nosaka, ka bērna ēdināšanu var atjaunot ar visiem konkrētā bērna vecumam piemērotiem produktiem, ko apvieno pamatēdienos. Paaugstinātas osmolaritātes dēļ no uztura jāizslēdz dzērieni un ēdieni, kas satur daudz cukura un tauku. [20 ] Akūtas zarnu infekcijas laikā iesaka bērna ēdināšanā neieviest jaunus, iepriekš uzturā nelietotus produktus.
Medikamentoza terapija
Medikamentozā terapija RV gastroenterīta gadījumā ietver jau pieminēto rehidratāciju un simptomātisku terapiju — antiemētiķus, pretdiarejas līdzekļus un citus.
Antiemētiķi
Antiemētiķi pacientiem bērnu vecumā ar akūtu gastroenterītu kopumā netiek rekomendēti! Vienīgais ar pierādījumiem pamatotais antiemētiķis ir ondansetrons, pirms tā lietošanas rūpīgi jāapsver nepieciešamības indikācijas.
Pretcaurejas līdzekļi
Pie pretdiarejas līdzekļiem pieskaitāmi adsorbenti, antisekretorie medikamenti un motilitāti ietekmējošie medikamenti.
Adsorbenti
Tādi adsorbenti kā mālu minerāli (kaolīns vai smektīts) un aktivētā ogle gan pētījumos, gan praksē tiek lietoti ar dažādu efektivitāti diarejas ilguma un biežuma mazināšanā, taču nemazina zaudēto šķidrumu! [10 ; 11 ; 12 ; 13 ] Adsorbentus nedrīkst lietot vienlaikus ar citiem perorāliem medikamentiem vai arī laikam starp adsorbenta un citu medikamentu lietošanu jābūt ne īsākam par 4—6 stundām. [10 ]
Antisekretoriskie līdzekļi
Racekadotrils pētījumos un praksē uzrāda labu efektivitāti, mazinot patoloģisko intestinālu ūdens un elektrolītu sekrēciju, neietekmējot zarnu motilitāti, droši lietojams bērniem no trīs mēnešu vecuma. Tas jāsāk lietot, tiklīdz pacients spēj uzņemt p/o, un jāturpina, līdz sasniegtas divas normālas konsistences vēdera izejas pēc kārtas vai vēdera izeja nav bijusi ilgāk kā 12 h. Jāatceras, ka dozēšana ir reizes devā, 3 × dienā. [10 ; 11 ; 15 ]
Motilitāti ietekmējošie līdzekļi
Plaši pazīstams ir loperamīds (motilitāti apturošs līdzeklis). Šā medikamenta un līdzīgo zāļu īpaši nevēlama blakne ir zarnu parēzes attīstība samazinātās vai pat apturētās zarnu darbības dēļ, tāpat šīs blaknes dēļ paildzinās arī patogēnā mikroorganisma un tā izdalīto toksīnu atrašanās un iedarbība zarnu traktā. Jāatceras, ka loperamīds šķērso hematoencefālisko barjeru, tāpēc tā izmantošana bērniem, kas jaunāki par diviem gadiem, ir kontrindicēta. [10 ; 11 ; 16 ]
Probiotikas
Jaunākajos pētījumos secināts, ka probiotikas bērnu vecumā akūtu diareju saīsina vien vidēji par vienu dienu, to efektivitāte pētījumos pārliecinošāk vērojama vīrusa etioloģijas diareju gadījumā nekā bakteriālu vai parazitāru diareju gadījumā. Ja lieto probiotikas, svarīgi atcerēties, ka to efekts nav tūlītējs!
Nozokomiāla rota vīrusa infekcija
Rota vīruss ir viena no visbiežākajām nozokomiālajām infekcijām pasaulē: 2,9 gadījumi no 100 hospitalizētajiem pacientiem. [6 ] Visbiežāk slimo bērni līdz divu gadu vecumam — vidēji 8,1 gadījums uz 100 pacientiem. [6 ] No visām nozokomiālajām gastroenterītu infekcijām 47—69 % gadījumu ierosinātājs ir rota vīruss, kas slimnīcā pavadāmo dienu skaitu vidēji pagarina no četrām līdz 12 dienām [7 ] , līdz ar to palielinot arī ārstēšanas izmaksas gan pacientam, gan veselības aprūpei.
Rīgā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļu dienā dažādu iemeslu dēļ apmeklē liels skaits (2016. gada februāra pirmajā pusē vidēji 120 pacienti, no kuriem 10—16 % sūdzas par diareju un/vai vemšanu) pacientu, kas līdz nokļūšanai pie ārsta spiesti uzturēties kopā ar citiem gaidošajiem pacientiem. [31 ] Un, atgādinot RV izplatību un epidemioloģiju, nav sarežģīti izdarīt secinājumu par katra konkrētā apmeklētāja iespējām saskarties ar RV.
Profilakse
Vidēji 77 % nevakcinētu pacientu, saskaroties ar rota vīrusu pirmo reizi dzīvē, izveidojas aizsardzība jeb imunitāte arī pret citu rota vīrusa tipu asociētām diarejām. [18 ] Šī aizsardzība palielinās līdz 83 % pēc otrās infekcijas epizodes un līdz 92 % — pēc trešās. [18 ] Zinot, ka vakcinācija pret RV atdarina šādu pirmās infekcijas radīto efektu, neizraisot saslimšanu, vakcinācija uzskatāma par visdrošāko un efektīvāko profilakses pasākumu. [18 ] Lai gan personīgās higiēnas ievērošana nozīmīgi samazinājusi saslimšanu skaitu ar bakteriālām un parazītiskām infekciju slimībām, tomēr tā nespēj ietekmēt vīrusu izraisītu gastroenterītu. [18 ; 19 ]
Šobrīd pasaulē un arī Latvijā ir divas licencētas rota vīrusa vakcīnas. Abas rota vīrusa vakcīnas ir dzīvas novājinātas perorāli ievadāmas vakcīnas — Rotarix un RotaTeq . Abas vakcīnas reģistrētas Eiropas Zāļu aģentūrā un Latvijas Zāļu valsts aģentūrā, abas ir vienlīdz efektīvas rota vīrusa infekcijas novēršanā. RV vakcinācija jāpabeidz, izmantojot tieši to vakcīnu, ar kuru vakcinācija sākta. Neviena no vakcīnām nesatur tiomersālu (dzīvsudrabu saturoša viela, ko izmanto, lai mazinātu baktēriju un sēņu augšanu). [32 ] Abasvakcīnas pasargā no gastroenterīta, ko var izraisīt šādi RV serotipi: G1P, G2P, G3P, G4P, G9P.
Vakcināciju pret RV iesaka sākt sešu nedēļu vecumā. Ar vismaz četru nedēļu intervālu bērnam jāievada divas vai trīs perorālās vakcīnas devas. Rotarix vakcīnas gadījumā vakcinācija jāpabeidz līdz 24 nedēļu vecumam, saņemot divas perorālās vakcīnas devas. RotaTeq vakcīnas gadījumā vakcinācija jāpabeidz līdz 32 nedēļu vecumam, saņemot trīs perorālās vakcīnas devas.
RotaTeq
Dzīva atenuēta perorāla vakcīna, satur piecus rota vīrusa serotipus. [8 ] Pētījumi liecina, ka saslimšanu skaitu ar RV trīs devu vakcīna samazina par 74 %, no klīniski smagas gaitas gastroenterīta pasargā 90—98 % gadījumu. [8 ; 18 ; 26 ] Par 86 % samazina vizīšu skaitu pie ārsta līdz divu gadu vecumam, nepieciešamību hospitalizēt samazina līdz pat 96 %. Jāpiebilst, ka pēc vakcīnas saņemšanas biežāk nekā placebo grupā tika novērota neliela diareja (18,1 %), vemšana (11,6 %), vidusauss iekaisums, nazofaringīts. [8 ] ASV veiktos pētījumos vakcinācijas efektivitāte pēc vienas devas saņemšanas ir 65 %, pēc divu — 72—82 %, pēc trīs — 85—89 %. [18 ; 25 ]
Rotarix
Dzīva atenuēta perorāla vakcīna, satur vienu rota vīrusa serotipu. Pētījumos ASV noskaidrots, ka 85 % gadījumu vakcīna pasargā bērnus no smagām RV infekcijām līdz viena gada vecumam, bet no rota vīrusa gastroenterīta infekcijas tā pasargā 87—96 % gadījumu. [8 ; 18 ] Pēc vakcīnas saņemšanas biežāk nekā placebo grupā tika novērots nemierīgums (11,4 %), nazofaringīts (3,6 %), meteorisms (2,2 %). [8 ]
Vecumā no astoņiem līdz 18 mēnešiem RV vakcinācija (RotaTeq ) par 18—21 % samazina krampju biežumu. Lai gan pētījumā febrilie krampji netika izdalīti no afebrilajiem, zināms, ka abu veidu krampjus var izraisīt RV gastroenterīts. [33 ; 34 ; 35 ]
Imunitāte pēc rota vīrusa vakcīnas saglabājas vidēji 24—36 mēnešus, taču vēlāk vakcīnas radīto aizsardzību turpina sabiedrībā aktīvi un plaši cirkulējošā dabiskā rota vīrusa saskare ar tam sekojošu antivielu veidošanos iepriekš vakcinētajam indivīdam. Abas vakcīnas ir nesāpīgas un tiek ievadītas perorāli. Jāatceras, ka uzreiz pēc vakcīnas saņemšanas nerekomendē mazuli ēdināt, lai daļa vakcīnas netiktu zaudēta atgrūšanas dēļ. [8 ] Ja tomēr zīdainis vakcīnu izspļāvis vai atvēmis, ievadīt atkārtotu vakcīnas devu ražotāji nerekomendē. Ja bērns pirms nākamās vakcīnas devas tomēr izslimojis rota vīrusa gastroenterītu, rekomendēts vakcināciju turpināt pēc kalendāra, ievadot otro un trešo devu.
Kontrindikācijas rota vīrusa vakcinācijai ir alerģiska reakcija uz kādu no sastāvdaļām, akūta zarnu trakta necaurejamība un smags kombinēts iedzimts imūndeficīts. [8 ] Priekšlaicīgi dzimušiem jaundzimušajiem vai tiem, kam bijusi saskare ar HIV infekciju, vakcināciju rekomendē un tā būtu ļoti vēlama, vakcināciju veicot pēc kalendārā vecuma. [22 ]
Ārvalstu pieredze
Amerikas Savienotās Valstis
Pirms vakcinācijas ēras visbiežāk ar RV slimoja bērni vecumā no trīs līdz 36 mēnešiem. [8 ] Līdz trīs mēnešu vecumam ar RV saslimušo skaits ir neliels, jo saglabājas vēl no mātes iegūtā pasīvā imunitāte un ar mātes pienu iegūtās antivielas pret RV. [8 ] 2006. gadā ASV vakcinācijas kalendārā iekļāva arī rota vīrusa vakcīnu, [8 ] tāpēc 2010.—2011. gadā rota vīrusa sezona saīsinājās par astoņiem mēnešiem, par 74—90 % samazinājās pozitīvo rota vīrusa izmeklējumu skaits. ASV apkopotie dati par imunizāciju, izmantojot RotaTeq vakcīnu, rāda, ka par 80—90 % samazinājies smagas norises rota vīrusa gastroenterīta gadījumu skaits un par 85—89 % mazinājies apmeklētāju skaits saistībā ar šo infekciju uzņemšanas nodaļās. [18 ] Pēc vakcinācijas sākšanas saslimšanu skaits samazinājās ne tikai nepilnus divus gadus vecu bērnu populācijā, bet arī bērniem 3—18 gadu vecumā, pierādot netiešu vakcinācijas ieguvumu, mazinoties rota vīrusa antigēna izplatībai apkārtējā vidē. [18 ]
Somija
Somija imunizācijas kalendārā vakcināciju pret rota vīrusu ieviesa 2009. gadā ar RotaTeq trīs devu vakcīnu (pirmo devu sākot 6—12 nedēļu vecumā). [26 ] Somijā rota vīrusa vakcinācijas aptvere sasniedz 96 % no vecumam atbilstīgās grupas. [26 ; 27 ] 2010.—2012. gadā vecumgrupā līdz diviem gadiem hospitalizācijas nepieciešamība RV gastroenterīta dēļ samazinājās par 93 %, līdzīgu efektu novēroja bērniem līdz 16 gadu vecumam: hospitalizācijas nepieciešamība samazinājās par 86 %. [27 ] RV kā nozokomiāla infekcija pēcvakcinācijas periodā Somijas slimnīcās praktiski izzuda, jo samazinājās hospitalizēto pacientu skaits ar RV gastroenterītu. [28 ] Par 72 % ar RV saslimušo skaits samazinājās nevakcinēto bērnu vidū, par 59 % samazinājās saslimstība ar visu veidu akūtiem gastroenterītiem. [27 ; 28 ] Šobrīd biežākais akūta gastroenterīta izsaucējs Somijas populācijā ir Norvalkas vīruss, kas liek secināt, ka Norvalkas vīrusa vakcīnas izstrādes process aktualizējies vēl vairāk. [30 ]
Šodien vakcināciju pret rota vīrusu vakcinācijas kalendārā Eiropā iekļāvušas jau 12 valstis: Austrija, Beļģija, Čehija, Igaunija, Somija, Vācija, Grieķija, Latvija, Luksemburga, Norvēģija, Polija, Lielbritānija. [24 ]
Rota vīrusa vakcinācija Latvijā
2010. gadā rota vīrusa vakcīna tika iekļauta Latvijas Imunizācijas kalendārā, taču tās apmaksa no valsts līdzekļiem tika atlikta. No 2014. gada septembra rota vīrusa vakcīna (abu ražotāju) par valsts līdzekļiem tika kompensēta 50 % apmērā, atlikušie 50 % bija jāsedz ģimenei. Kopš 2015. gada janvāra Nacionālā imunizācijas kalendāra ietvaros vakcīna pilnībā tiek segta no valsts līdzekļiem, līdz 2016. gada 1. janvārim imunizācijai izmantojot Rotarix vakcīnu divu un četru mēnešu vecumā. No 2016. gada 1. janvāra Rotarix divu devu vakcinācija mainīta uz RotaTeq trīs devu vakcīnu. Vēlreiz jāatgādina, ka abu ražotāju vakcīnas ir vienlīdz efektīvas rota vīrusa infekcijas novēršanā. Slimību profilakses un kontroles centra provizoriskie dati par rota vīrusa infekcijas vakcinācijas aptveri liecina, ka 2015. gadā pēc pirmās potes aptvere bija 80,2 %, bet vakcinācijas aptveres novērtējums ar otro devu pagaidām nav informatīvs, jo vakcinācija sākta 2015. gadā. [9 ] Tāpēc šobrīd praksē jūtamu efektu no rota vīrusa vakcinācijas gaidīt ir par ātru un nekorekti, vien iespējams novērot, ka samazinās ar rota vīrusa infekciju saslimušo bērnu skaits vecumā līdz vienam gadam. Latvijā 2010. gadā veiktā pētījumā aprēķināts, ka akūta gastroenterīta hospitalizācijas reize izmaksā vidēji 315 eiro, bet ģimenes ār-sta apmeklējums 12 eiro. [21 ] Vidēji rota vīrusa gastroenterīta radītais slogs medicīnas aprūpei izmaksā 937 000—997 500 eiro gadā. [21 ]
Aktualitātes un izmaiņas infekcijas slimību Ziņošanas kārtībā
No 2015. gada veiktas izmaiņas Ministru kabineta noteikumos Nr. 7 “Infekcijas slimības reģistrācijas kārtība”. 7.3. punktā teikts: “Ja tiek konstatēta infekcijas slimība vai rodas profesionāli pamatotas aizdomas par pacienta inficēšanos ar infekcijas slimību, ārstniecības persona: par šo noteikumu 2. pielikuma 3. grupā minētajām slimībām (izņemot cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) infekciju, AIDS un tuberkulozi) triju darbdienu laikā rakstiski ziņo Slimību profilakses un kontroles centra attiecīgās reģionālās nodaļas epidemiologam, nosūtot aizpildītu steidzamā paziņojuma veidlapu pa faksu, pa pastu, ar kurjeru vai elektroniski, un par ziņošanas faktu izdara ierakstu pacienta medicīniskajā dokumentācijā.” [29 ] 2. pielikuma 3. grupai pieder vīrusu (rota vīrusa, Norvalkas vīrusa, adenovīrusa, astrovīrusa, sapovīrusa) zarnu infekcijas. [29 ]
10. punktā: laboratorijas vadītājs vai viņa pilnvarotā persona ziņo Slimību profilakses un kontroles centra attiecīgās reģionālās nodaļas epidemiologam par šo noteikumu 3. pielikumā norādīto infekcijas slimību izraisītāju klātbūtnes tiešu vai netiešu noteikšanu pārbaudītajā cilvēka materiāla paraugā, apstiprināšanu vai tipēšanu: 10.2. par 2. grupā minētajiem izraisītājiem 72 stundu laikā, nosūtot aizpildītu steidzamā paziņojuma veidlapu pa faksu, pa pastu, ar kurjeru vai elektroniski, un reģistrē ziņošanas faktu. [29 ]
Tātad medicīnas personai jāaizpilda steidzamais ziņojums, bet vairs telefoniski nav jāinformē Slimību kontroles un profilakses centrs.
Vēlētos ambulatorā praksē strādājošos ārstus iedrošināt pacientiem ar diareju un/vai vemšanu veikt antigēnu noteikšanu izkārnījumos uz biežākajiem zarnu infekcijas izraisošajiem vīrusiem, jo šobrīd ziņošanas process ir atvieglots un par katru pacientu nav jāzvana SKPC. Tādējādi valsts mērogā tiktu iegūti epidemioloģiskie dati par biežākajām zarnu vīrusu infekcijām Latvijā, rota vīrusa vakcīnas efektivitāti un uzskatāmi parādītu pacientiem un viņu radiniekiem, ka rota vīruss nav vienīgais gastroenterītu izraisītājs.
Noslēgumā
Ar rota vīrusu līdz viena gada vecumam saskaras 80 % bērnu, tā ir viena no visbiežākajām nozokomiālajām infekcijām, 40 % gadījumu nepieciešama hospitalizācija. Rota vīrusa infekcija jebkuram no ģimenes vai tuviniekiem un tai sekojošās likstas un neērtības ir būtisks zaudējums gan fiziskās un garīgās veselības ziņā, gan labklājības un sociālajā jomā. Tāpat, lai smagu rota vīrusa gastroenterītu skaitu samazinātu vidēji par 80—90 % un hospitalizācijas nepieciešamību pat par 96 %, ir nesāpīgas, perorālas rota vīrusa vakcīnas (RotaTeq un Rotarix ), kas no 2015. gada iekļautas arī Latvijas Imunizācijas kalendārā un ir valsts apmaksātas. Lai sekotu Somijas un citu valstu pozitīvajai pieredzei, kur rota vīrusa gastroenterīts stacionārā praktiski izzudis un vairākums RV infekciju ir viegli noritošas, medicīnas personāla uzdevums būtu vecākiem sniegt iespējami plašu, mūsdienīgu, ar pierādījumiem pamatotu informāciju par rota vīrusa vakcīnas pieejamību un nepieciešamību.
Neskaidrību gadījumā mudinām gan vecākus, gan medicīnas darbiniekus sazināties ar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā izveidoto Bērnu vakcinācijas centru.
KOPSAVILKUMS
Rota vīrusa gastroenterīta inkubācijas periods ir no 12 stundām līdz trīs dienām. Klīniskie simptomi ilgst 4—8 dienas. Izplatīšanās ceļš ir ne tikai fekāli orālais un no personas uz personu, bet arī gaisa pilienu ceļā.
Lai veiksmīgi un droši aprūpētu gastroenterīta pacientu, novērtējot klīniski, svarīgi pamanīt dehidratācijas simptomus un to smaguma pakāpi.
Vienīgais ar pierādījumiem pamatotais antiemētiķis ir ondansetrons, pirms tā lietošanas rūpīgi jāapsver nepieciešamības indikācijas.
Pie pretdiarejas līdzekļiem pieskaitāmi adsorbenti, antisekretorie medikamenti un motilitāti ietekmējošie medikamenti.
Jaunākajos pētījumos secināts, ka probiotikas bērnu vecumā akūtu diareju saīsina vien vidēji par vienu dienu, to efektivitāte pētījumos pārliecinošāk vērojama vīrusa etioloģijas diareju gadījumā nekā bakteriālu vai parazitāru diareju gadījumā.
Vidēji 77 % nevakcinētu pacientu, saskaroties ar rota vīrusu pirmo reizi dzīvē, izveidojas aizsardzība jeb imunitāte arī pret citu rota vīrusa tipu asociētām diarejām.
Šobrīd pasaulē un arī Latvijā ir divas licencētas rota vīrusa vakcīnas. Abas rota vīrusa vakcīnas ir dzīvas novājinātas perorāli ievadāmas vakcīnas — Rotarix un RotaTeq .
