Robotizēta stereotaktiskā radioķirurģija intrakraniālu jaunveidojumu ārstēšanā

Galvaskausā ar radioķirurģiju visbiežāk ārstē nelielus (līdz 40 mm diametrā) labdabīgus un ļaundabīgus smadzeņu audzējus, dažus galvas asinsvadu jaunveidojumus un atsevišķas funkcionālas nervu sistēmas slimības (galvenokārt pret ķirurģisku ārstēšanu rezistentu trijzaru nerva neiralģiju).

Stereotaktiskā radioķirurģija

Stereotaktiskā staru terapija ir distances staru terapijas metode, kas ļoti precīzi (līdz 1 mm precizitātei) piegādā lielas jonizējošā starojuma devas, izmantojot strauju dozas kritumu uz mērķa apjoma malām. Radioķirurģijas (SRS) gadījumā audzējam visa jonizējošā starojuma deva tiek pievadīta vienā frakcijā, bet frakcionētās stereotaktiskās staru terapijas (SRT) gadījumā nepieciešamā staru deva visbiežāk tiek pievadīta 2—5 frakcijās. Pievadot visu nepieciešamo devu vienā reizē, palielinās komplikāciju risks (piemēram, nekrozes dobuma veidošanās risks), tāpēc to izmanto mazākiem audzējiem, kas nav tuvu svarīgām smadzeņu struktūrām. Savukārt frakcionēto stereotaktisko staru terapiju izmanto gadījumos, kad audzēja izmērs ir lielāks vai tas atrodas tuvu svarīgām smadzeņu struktūrām. Stereotaktiskā staru terapija atļauj pievadīt audzējam lielas staru devas dažās (1—5) frakcijās, pateicoties precīzai telpiskai starojuma devas plānošanai, precīzai pacienta pozicionēšanai un pastāvīgai pacienta pozīcijas kontrolei staru terapijas procedūras laikā.

Radioķirurģijas iedarbības mehānisms ir līdzīgs citām staru terapijas metodēm — tā iznīcina audzēja šūnas, radot bojājumus tā DNS struktūrā. Šūnas pārstāj dalīties, tiek bojātas audzēja šūnu membrānas, notiek šķidruma aizture un šūna sabrūk. Audzēja šūnu dalīšanās ātrums (mitotiskā aktivitāte) nosaka arī audzēja šūnu atšķirīgo reakcijas ātrumu uz staru terapiju: labdabīgu veidojumu, patoloģisku asinsvadu jaunveidojumu regresija notiek lēnāk (vidēji 18 mēnešos—2 gados), bet ļaundabīgu audzēju gadījumā audzēja sabrukšana var notikt dažās nedēļās, jo audzēja šūnas dalās ātri.

Stereotaktiskā radioķirurģija var būt vienīgā ārstēšanas metode audzējiem ķirurģiski grūti pieejamās vietās, kā arī tad, ja pacientam ķirurģiska operācija ir kontrindicēta vai pacients no tās atsakās. Lai sasniegtu iespējami labāko ārstēšanas rezultātu, radioķirurģiju var kombinēt ar citām ārstēšanas metodēm.

Ir trīs pamata stereotaktiskās radioķirurģijas metodes ar tehnoloģiski atšķirīgām iekārtām:

• dabiskā radioaktīvā izotopa kobalta–60 radioķirurģija (Gamma Knife®);
• radioķirurģijai pielāgoti lineārie paātrinātāji, piemēram, Novalis Tx®, Elekta Synergy®;
• robotizētā stereotaktiskā radioķirurģija ar CyberKnife®.

Gamma Knife® gadījumā 201 kobalta staru avots izvietots sfēriski, koncentrējot devas maksimumu vienā punktā. Mainot aplikatora lielumus un pozīciju, devas sadalījumu var pielāgot konkrētam audzējam. GammaKnife® galvaskausa imobilizācijā izmanto speciālu imobilizācijas rāmi, ko ar skrūvju palīdzību nekustīgi fiksē pie pacienta galvaskausa. Imobilizācijas rāmis atļauj apstarot galvaskausa audzējus, visu apstarojuma devu pievadot tikai vienā frakcijā.

Radioķirurģiju un frakcionēto stereotaktisko staru procedūru var veikt ar speciāli pielāgotiem lineārajiem paātrinātājiem (Novalis Tx®, Elekta Synergy®). Pacienta pozīciju pirms procedūras nosaka ar koniskā staru kūļa datortomogrāfu, kas integrēts lineārā paātrinātājā, kā arī ar rentgena staru Exact Trac 6D sistēmu. Lineārais paātrinātājs vienā pacienta pozīcijā atļauj staru lauka rotāciju ap vienu rotācijas asi. Pacienta pozīcijas nemainīgumu procedūras laikā kontrolē rentgena lampas un detektori.

Par CyberKnife®

CyberKnife® iekārtā lineārais paātrinātājs savienots ar robotizētu mehānismu — roku, kas ļauj staru kūli virzīt jebkurā virzienā un ap jebkuru rotācijas asi. Atšķirībā no iepriekš minētajām tehnoloģijām tas ļauj devas sadalījumu audos brīvi pielāgot audzēja formai un pacienta anatomijai nesaistīti ar noteiktām rotācijas asīm un telpas punktiem (non–coplanar planning). CyberKnife® kontrolē pacienta pozīcijas precizitāti procedūras laikā. Ja radušās novirzes no plānotās pacienta pozīcijas, to nekavējoties koriģē. Atkārtotas un regulāras pacienta pozīcijas kontroles dēļ pacienta imobilizācijai nav jālieto fiksācijas rāmis vai ļoti stingra imobilizācijas termoplastiskā maska, jo robotizētās radioķirurģijas sistēma pēc noteikta algoritma ļauj kompensēt pat vissīkākās novirzes no pacienta pozīcijas. Ja audzēja izmēri vai blakus audi neļauj visu devu pievadīt vienā frakcijā, ar CyberKnife® bez grūtībām devu var sadalīt 2—5 frakcijās, mazinot komplikāciju risku.

Šobrīd SRC Sigulda patstāvīgi veic intrakraniālu jaunveidojumu ārstēšanu, bet citas audzēja lokalizācijas audzēju ārstēšanu veic sadarbībā ar Hamburgas CyberKnife® radioķirurģijas klīniku. Tuvākajā nākotnē SRC Sigulda plānotas arī ķermeņa stereotaktiskās staru terapijas procedūras muguras smadzeņu, prostatas, aknu, plaušu un citu lokalizāciju audzējiem. Intrakraniālu jaunveidojumu ārstēšanā CyberKnife® var lietot gan ļaundabīgu, gan labdabīgu, gan arī cerebrālu metastāžu gadījumā.

Indikācijas labdabīgu jaunveidojumu ārstēšanā

Arteriovenozas malformācijas

Stereotaktisko radioķirurģiju izmanto dažādu lokalizāciju arteriovenozo malformāciju (AVM) gadījumā, ja mezgla (nidus) diametrs ir mazāks par 3 cm. Pilnīga oklūzija iespējama 54—93 % gadījumu, taču jāņem vērā, ka parasti tas notiek 2—3 gadu periodā pēc ārstēšanas. Vidēji lielu un lielu AVM gadījumā pilnīgas oklūzijas nodrošināšanai bieži jākombinē dažādas ārstēšanas metodes, un stereotaktiskā radioķirurģija šajos gadījumos ir nozīmīga līdzās ķirurģiskai ārstēšanai un endovazālai embolizācijai.

Meningiomas

Ķirurģiski veikta radikāla rezekcija, ja vien iespējama, ir zelta standarts meningiomu ārstēšanā. Taču iespējams postoperatīvs meningiomas recidīvs, kā arī ir gadījumi, kad droša un saudzīga rezekcija nav iespējama, piemēram, galvaskausa pamatnē lokalizētu meningiomu gadījumā, un šajos gadījumos SRS/SRT ir izvēles ār-stēšanas metode. SRS/SRT var izmantot nerezecējamu meningiomu ārstēšanai, kā arī pēc ķirurģiskas rezekcijas, ja operācijas laikā nav izdevies audzēju rezecēt pilnībā. Pamatā SRS/SRT meningiomu ārstēšanā izmanto:

• ja tās lokalizētas galvaskausa pamatnē, ieaugušas kavernozajā sinusā, vietās, kur tās nav iespējams ķirurģiski izdalīt bez izteikta smadzeņu struktūru bojājuma,
• ja pacients atsakās no ķirurģiskas iejaukšanās,
• ja ķirurģiska ārstēšana kontrindicēta,
• reziduālu postoperatīvu audu gadījumā.

Efektīva meningiomu ārstēšanā ir arī abu metožu (ķirurģiskās un radioķirurģijas) kombinācija.

Vestibulāras švannomas

Vestibulāro švannomu radioķirurģiska ārstēšana ir diskutējams jautājums. Vairāki pasaules klases neiroķirurgi uzskata, ka tās noteikti jāoperē, tomēr būtu jāņem vērā arī pacienta kritēriji, lai izvēlētos pareizo ārstēšanas metodi. Stereotaktiskā ķirurģija ir izvēles metode pacientiem, kas vecāki par 65 gadiem, pacientiem, kam audzējs daļēji rezecēts, bet pēc rezekcijas joprojām novēro audzēja augšanu, kā arī pacientiem, kas nevēlas ķirurģisku operāciju vai kam tā kontrindicēta. Parasti švannomas, kas ir lielākas par 3 cm, ārstē ķirurģiski, bet mazākas par 3 cm var ārstēt gan ķirurģiski, gan ar SRS/SRT — ārstēšanas rezultāti līdzīgi, tomēr pacientiem, kas ārstēti ar SRS/SRT, ir nedaudz labāki kraniālo nervu saglabāšanas rādītāji. Šobrīd nervu bojājumus pēc staru terapijas novēro tikai nelielam pacientu skaitam, to attīstības biežums tieši atkarīgs no švannomas izmēra. Visbiežāk nervu bojājumus novēro n. vestibulocochlearis, n. facialis, n. trigeminus.

Hipofīzes adenomas

SRS/SRT ir viena no izvēles ārstēšanas metodēm hipofīzes adenomu gadījumā, un to visbiežāk izmanto mikroadenomu vai adenomas recidīvu gadījumā. Ļoti svarīgi pirms paredzamās procedūras izvērtēt audzēja attālumu līdz redzes nerviem.

Kavernozas angiomas

Indikācijas SRS/SRT lietošanai kavernozu angiomu ārstēšanā joprojām ir pretrunīgas. SRS/SRT ir viena no izvēles iespējām kopā ar novērošanu un mikroķirurģisku rezekciju, taču jo-projām nav nopietnas ticamības pētījumu datu par noteiktiem kritērijiem un taktiku kavernozu malformāciju gadījumā. SRS/SRT jāapsver gadījumos, kad kavernozas angiomas lokalizētas ķirurģiski grūti pieejamās vietās, piemēram, smadzeņu stumbrā. Dažos literatūras avotos iesaka apsvērt SRS, ja kavernozā angioma atkārtoti asiņojusi.

Citi veidojumi

Hemangioblastomas (ja ir neliels primārais mezgls), kraniofaringiomas, pineālā rajona audzēji, neirocitomas, ependimomas, oligodendrogliomas. Šo veidojumu ārstēšanā stereotaktiskajai radioķirurģijai ir nozīme, ja pēc ķirurģiskas iejaukšanās saglabājušies atlieku audzēja audi, ja ir nelabvēlīga audzēja lokalizācija vai ir audzēja recidīvi. To var izmantot arī kā papildinājumu konvencionālajai (3D) staru terapijai vai tad, ja kontrindicēta ķirurģiska operācija. SRS izmanto arī trijzaru nerva neiralģijas ārstēšanā, ja ķirurģiskās ārstēšanas metodes nav bijušas sekmīgas, operācija ir kontrindicēta vai pacients no tās atsakās.

Ļaundabīgi audzēji

Glioblastomas

Glioblastoma ir infiltratīvs audzējs, kas pacientiem saistās ar sliktu dzīvildzes prognozi. Pamatmetode glioblastomu ārstēšanā ir ķirurģiska rezekcija + staru terapija + ķīmijterapija. Sterotaktiskā radioķirurģija monoterapijā neuzrāda lielāku efektivitāti, bet to var izmantot kā papildu metodi 3D staru terapijai vai intensitātes modulētai staru terapijai. Tāpat to var izmantot atkārtotai apstarošanai, ja attīstījies audzēja recidīvs.

Astrocitomas, zemas pakāpes gliomas

Zemas pakāpes astrocitomu gadījumā pamata ārstēšana ir ķirurģiska rezekcija + konvencionāla staru terapija. Lai arī SRS efektivitāte astrocitomu ārstēšanā dažādos literatūras avotos svārstās 67—87 % robežās, parasti SRS/SRT nav pirmās izvēles metode, tomēr tā apsverama recidīvu gadījumā, ja audzējs atrodas ķirurģiski grūti sasniedzamā vietā.

Cerebrālas metastāzes

Cerebrālās metastāzes ir visbiežākais intrakraniālo audzēju veids (24—45 % vēža pacientu), tās sastop pat biežāk par primārajiem smadzeņu audzējiem. Visbiežāk galvas smadzenēs meta-stazējas elpošanas orgānu, krūts dziedzera vai melanomas audzēji. Uzlabojoties pamatslimības kontrolei un neiroradioloģisko izmeklējumu pieejamībai, ir vērojams un nākotnē sagaidāms šo pacientu skaita pieaugums. Mūsdienīga cerebrālo metastāžu ārstēšana ir dažādu metožu kombinācija, tās mērķis ir iespējami pagarināt dzīvildzi, uzlabot pacienta dzīves kvalitāti.

Sākotnējā audzēja morfoloģiskais tips un metastāžu lokalizācija nosaka metodi: ķirurģiska rezekcija, SRS vai abu metožu kombinācija. Daļā gadījumu nepieciešama visu galvas smadzeņu apstarošana. Galvas smadzeņu metastāžu ārstēšanā tiek pētīta ķīmijterapija (arī lokāla), tomēr ķīmijterapija galvas smadzeņu metastāžu ārstēšanā ir maznozīmīga. Ārstēšanas metodes vai kombinācijas izvēle nav vienkāršs uzdevums. Dzīvildzes prognozes novērtēšanai, taktikas izvēlei ir dažādi prognozes indeksi, ko pamato ar klīniskajiem parametriem, metastātiskā procesa plašumu, pacienta vispārējo veselības stāvokli, metastāžu raksturojumu, to lokalizāciju un skaitu, kā arī primārā audzēja tipu.

Lai gan lielākā daļa pacientu, kam izdevusies lokāla kontrole, mirst no slimības progresēšanas ārpus galvas smadzenēm, biežākais nāves iemesls ir metastāžu recidivēšana un centrālās nervu sistēmas simptomu progress.

Ķirurģiska ārstēšana

Ķirurģiskai ārstēšanai ir vairākas būtiskas priekšrocības. Tā kā ne vienmēr uzreiz iespējams noteikt primāro audzēju, ķirurģiska ārstēšana ir zelta standarts, ja intrakraniāla metastāze izmeklējama histoloģiski. Ķirurģiskā metode ļauj ātri samazināt audzēja masas efektu, uzlabot lokālo kontroli, ārstēt recidīvus, rezecēt lielus veidojumus. Lai arī iespējas un rezultāti ir pārliecinoši, jāņem vērā, ka tā ir invazīva, pacients ilgstoši atrodas stacionārā, metodes izmantošanu ierobežo metastāžu skaits un tā gluži kā jebkura invazīva procedūra saistīta ar noteiktu infekcijas risku. Pirms neiroķirurģiskas operācijas vienmēr jānovērtē iespējamās komplikācijas pēcoperācijas periodā, tālākā dzīves kvalitāte. Jebkurš neiroloģisks deficīts samazina pacienta dzīves kvalitāti, kā arī pasliktina pēc-operācijas dzīvildzes prognozi, un šādos gadījumos tālāka kompleksa ārstēšana nebūs iespējama. Tāpēc, ja ķirurģiska ārstēšana ir izvēles metode, tai jānotiek maksimāli kvalitatīvi un iespējami saudzīgi. Labāki rezultāti sasniedzami, ja operācijas laikā izmanto mikroķirurģisku metodi, neironavigāciju, intraoperatīvu ultraskaņu un intraoperatīvu kontroli.

Sterotaktiskā radioķirurģija

Vairākos liela mēroga prospektīvos pētījumos secināts, ka SRS ir izvēles metode pacientiem ar ne vairāk par četrām cerebrālām metastāzēm.

Šobrīd tā atzīta par efektīvu galvas smadzeņu metastāžu ārstēšanas metodi pat gadījumos, kad primārais audzējs nav kontrolēts. Ja meta-stāzes ārstē radioķirurģiski, pacientu dzīves kvalitāte var būtiski uzlaboties. Jaunākā tendence, kuras pamatotība vēl jāpierāda kontrolētos pētījumos ar pacientu iedalījumu pēc nejaušības principa, ir kombinēta ķirurģiska un stereotaktiskās radioķirurģijas metode ar mērķi uzlabot rezekcijas kvalitāti — šī kombinācija var ievērojami samazināt lokālu recidīvu biežumu. Ķirurģiskās un radioķirurģiskās cerebrālu metastāžu ārstēšanas priekšrocības uzskaitītas 1. un 2. tabulā. SRS/SRT nav lietderīga:

• ja ir lielas metastāzes (> 4 cm),
• ja ir daudzveidīgas metastāzes,
• ja tām ir nozīmīgs masas efekts,
• ja nepieciešama histoloģiskās diagnozes noteikšana.

Visu galvas smadzeņu apstarošana

Visu galvas smadzeņu apstarošana ir pretrunīga iespējamo agrīno un vēlīno blakņu dēļ. Pierādīts, ka visu galvas smadzeņu apstarošana reģionālo centrālās nervu sistēmas metastāžu attīstības risku ļauj samazināt no 41 % līdz 33 %. Apstarojot galvas smadzenes, var uzlabot lokālu un distālu metastāžu kontroli un samazināt neiroloģisku cēloņu nāves iespēju, tomēr dzīvildzes uzlabošanā metode nav izrādījusies efektīva.

Ķīmijterapija

Cerebrālu metastāžu ārstēšana, izmantojot ķīmijterapiju, ir mazefektīva, jo tikai nedaudzi preparāti spēj šķērsot hematoencefālo barjeru. Pēc histoloģiskās diagnozes apstiprināšanas to var apsvērt krūts vai sīkšūnu plaušu vēža metastāžu gadījumā pacientiem ar minimālām klīniskām izpausmēm vai ar cerebrālu metastāžu recidīvu. Tomēr biežāk tie preparāti, kas pierādīti efektīvi primārā audzēja ārstēšanai, nav efektīvi to pašu šūnu populāciju cerebrālu metastāžu ārstēšanā.

Noslēgumā

Dažādu intrakraniālu patoloģiju veiksmīgas ārstēšanas pamatā ir daudzdisciplīnu pieeja un vislabākais rezultāts sasniedzams, cieši un veiksmīgi sadarbojoties neiroķirurgiem, staru terapeitiem, onkologiem ķīmijterapeitiem un pārējiem pacienta ārstēšanā iesaistītajiem.

Vairāk informācijas SRC Sigulda tīmekļa vietnē http://www.cyberknife-sigulda.com vai pa tālruni 20270077.

Stereotaktiskās radioķirurģijas centra Sigulda iekārtas CyberKnife® M6 iegādē un centra būvniecībā ieguldīti 5,6 miljoni eiro, no kuriem 3,8 miljoni eiro ir bankas Citadele piešķirtais aizdevums, bet 1,8 miljoni eiro — privātais kapitāls. Projekts tiek īstenots Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras programmas Augstas pievienotās vērtības investīcijas 4. kārtas ietvaros un finansēts no ERAF piešķirtajiem līdzekļiem. Ieguldījums jūsu nākotnē!

VIEDOKĻI

EGILS VALEINIS, neiroķirurgs, PSKUS Neiroķirurģijas klīnikas vadītājs

Viena no pirmajām SRC Sigulda pacientēm bija mana paciente, kurai konstatēts neliela izmēra labdabīgs smadzeņu apvalku audzējs — meningioma smadzeņu stumbra priekšpusē — ķirurģiski ļoti grūti sasniedzamā vietā. Meningiomas izdalīšana ķirurģiski draudētu ar komplikācijām, jo liela iespēja traumēt galvas smadzeņu nervus, turklāt meningioma arī pēc radioloģiskiem datiem bija ļoti blīva, kalcinēta, tāpēc tās ķirurģiska izdalīšana varētu būt apgrūtināta. Pacientei bija arī cienījams vecums un vērā ņemamas blakusslimības. Tā kā audzējs bija salīdzinoši neliels, neradīja neiroloģisku simptomātiku — nebija indikāciju audzēju izdalīt, lai likvidētu smadzeņu stumbra nospiedumu, galvenais mērķis bija nepieļaut audzēja palielināšanos. Izvērtējot šo apstākļu kopumu, sapratu, ka pacientei ieteicama ārstēšana ar CyberKnife® — viņa ir pirmā paciente, kurai metode izmantota. Stereotaktiskās radioķirurģijas metodi vērtēju pozitīvi. Tā, protams, neaizstāj neiroķirurgu — ir patoloģijas, kad CyberKnife® metode nebūs efektīva. Bieži, izvērtējot attēldiagnostikas izmeklējumus, konstatējam, ka audzēju nevar pilnībā izdalīt. Audzēji bieži vien ir infiltratīvi, ieaug galvaskausa pamatnē, kavernozajos sinusos, bieži ķirurģiski iespējams izdalīt tikai daļu audzēja, likvidēt smadzeņu nospiedumu — pēc tam būtu vērtīgi papildus ārstēt ar CyberKnife®. CyberKnife® var izmantot kā primāru metodi, ja piekļuve audzējam ir pārāk komplicēta un komplikāciju risks pārāk liels. CyberKnife® ir liela nozīme cerebrālo metastāžu ārstēšanā, ar to iespējams destruēt vairākas metastāzes reizē, kad ķirurģiski tas nav iespējams, jo vai nu metastāžu skaits ir par lielu un metastāzes par mazu, lai tās operētu atklātā ceļā, vai tās atrodas dziļi smadzenēs, — tad CyberKnife® varētu būt izvēles metode. Skaidrs, ja ir viena liela metastāze, būtu labāk to ķirurģiski izdalīt, tas ātri mazinātu tilpuma efektu uz smadzenēm, tūsku, kas ir ap metastāzi, bet gadījumos, kad metastāzes ir mazākas, dziļāk un vairāk, tad CyberKnife® metode varētu būt efektīvāka.

 

IGORS AKSIKS, Dr. habil. med., neiroķirurgs, vertebrologs, P. Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca

Par CyberKnife® metodi smadzeņu patoloģiju ārstēšanai sāku interesēties 2005. gadā, kad noklausījos prof. Adlera (ASV) referātu Pasaules neiroķirurgu kongresā. Kļuva skaidrs, ka šai neinvazīvajai ķirurģijas metodei ir perspektīva un ka tā ir neiroķirurģijas nākotne. Diemžēl visi centieni ieviest šo progresīvo metodi Latvijā kā pirmajā valstī Austrum-eiropā jau 2006.—2007. gadā atdūrās pret universitāšu slimnīcu administrāciju pretestību un Veselības ministrijas neieinteresētību, tāpēc projekts tika apturēts. No 2006. gada līdz 2014. gadam ārstēšanai ar CyberKnife® esmu nosūtījis deviņus pacientus (uz Minheni, Vičenzu, Sanktpēterburgu). Pacientu diagnozes — atlieku meningioma kavernozā sinusā (pēc parciālas rezekcijas), dzirdes nerva neirinoma, arteriovenoza malformācija, galvas pamatnes meningioma. Apmēram sešos mēnešos pēc procedūras pacientiem novēro ievērojamu patoloģijas apjoma redukciju ar simptomu mazināšanos vai izzušanu.

 

GUNTA PURKALNE, asoc. prof., onkologs ķīmijterapeits, Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas priekšsēdētāja

Jebkura papildu ārstēšanas iespēja vēža pacientam vienmēr ir apsveicama!

Šajā gadījumā arī jaunā tehnoloģija CyberKnife® — tā paredzēta īpašai pacientu grupai, kam ir mazi primāri vai metastātiski audzēji, ko izoperēt sarežģīti, jo tie ir ķirurģiski grūti pieejamās vietās, vai arīdzan gadījumos, kad nepieciešama iespējami saudzīgāka staru terapija, nebojājot apkārtējos audus.

Metode ir droša, mazāk toksiska pacientam, jo ir iespēja apstarot tikai mazo metastāzi, tāpēc ārstēšana ir kopumā saudzīgāka. Negribu teikt, ka ar jaunās ierīces ienākšanu Latvijā atrisināsies visas vēža problēmas, bet tā ir papildu iespēja, ko pacients var izvēlēties.

Kā onkologs ķīmijterapeits varu teikt: jo vairāk pacientam ir iespēju, jo efektīvāku un drošāku, mazāk toksisku ārstēšanu pacientam varam izvēlēties — jo labāk!

 

Raksts sagatavots pēc Latvijas Neiroķirugu biedrības izbraukuma sēdē (Sigulda, 27.11.2015.) un Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas izbraukuma sēdē (Sigulda, 16.12.2015.) nolasītajām lekcijām:

1. K. Auslands  “Cerebrālu metastāžu ārstēšanas iespējas”
2. E.  Valeinis “Labdabīgu audzēju ārstēšana galvā neiroķirurga skatījumā”
3. M. Mežeckis “CyberKnife® priekšrocības smadzeņu radioķirurģijā”