SPKC dati liecina, ka visvairāk diagnosticētais ļaundabīgais audzējs 2015. gadā bija krūts vēzis. Jā, to ārstē arvien veiksmīgāk, taču kas notiek pēc krūts vēža ārstēšanas? Šajā rakstā apskatīsim biežākās problēmas, ar ko pacientes saskaras pēc krūts vēža ārstēšanas, kā arī rehabilitācijas posmus.
Klīniskie piemēri
Pacientei 57 gadi. 2007. gadā operēts ļaundabīgs audzējs kreisajā krūtī, ordinēta ķīmijterapija un staru terapija. Pacientes psiholoģiskais stāvoklis smags, ir grūtības pārvarēt stresu, sāpes kreisajā krūtī un rokā. Paciente atzīmē sāpes un stīvumu locītavās. Pēc terapijas pieaug tūska kreisajā rokā. Pacientei pēc operācijas iestājās menopauze, zuda reproduktīvā funkcija. Ir kustību ierobežojumi kreisajā pusē, paciente var pacelt roku taisni par 170 grādiem, uz sāniem par 170 grādiem. Muskuļu spēka un izturības mērena samazināšanās kreisajā pusē. Paciente nevar atgriezties iepriekšējā darbā, grūtības atrast jaunu darbu.
1. attēls
Pasākumi, kas ietekmē dzīves kvalitāti (rehabilitācija)
Pacientei 52 gadi. 2013. gadā ļaundabīga audzēja dēļ veikta operācija kreisajā krūtī. Pacientes emocionālais stāvoklis smags, ir izteikta tirpšana kreisajā pusē, ierobežotas kustības kreisajā rokā, atzīmē izteiktas sāpes kreisajā pusē. Paciente var pacelt roku taisni par 160 grādiem, uz sāniem par 160 grādiem. Muskuļu spēks un izturība kreisajā pusē izteikti samazināti. Pacientei grūti pārvarēt stresu, atzīst psihologa palīdzības nepieciešamību.
2. attēls
Rehabilitācijas komanda
Pacientei 67 gadi. 1991. gadā veikta operācija labajā krūtī, pirms operācijas bijusi apstarošana, pēc operācijas — ķīmijterapija. 2006. gadā atkārtota operācija, ķīmijterapija un apstarošana. Ir izteikts elpas trūkums, paciente nevar uzkāpt 3. stāvā. 2012. gadā parādījās sirds aritmija. Pacientei ir sāpes gūžu locītavās. Labā roka pietūkst. Pēc operācijas iestājās menopauze, zuda reproduktīvā funkcija. Ir kustību ierobežojumi labajā rokā, paciente roku var pacelt taisni par 160 grādiem, uz sāniem par 160 grādiem. Muskuļu spēks un izturība mēreni samazināti, vairāk labajā pusē. Pacientei grūti pārvarēt stresu, lieto nomierinošus medikamentus. Atzīmē, ka bijusi nepieciešama psihologa palīdzība.
Pacienšu novērošana pēc vēža ārstēšanas
Jānovērtē konstitucionālie simptomi (anoreksija, svara zudums, nogurdināmība, bezmiegs), kaulu veselība (sāpes, to lokalizācija, raksturs, provocējošie un atvieglojošie faktori), plaušu simptomi (pastāvīgs klepus, elpas trūkums), neiroloģiski simptomi (galvassāpes, slikta dūša, vemšana, vājums, nejutīgums, tirpšana), kuņģa—zarnu trakta simptomi (sāpes labajā augšējā kvadrantā, izmaiņas vēdera izejas regularitātē, uroģenitālie simptomi (asiņošana no maksts, iegurņa sāpes, urinēšanas grūtības), psiholoģiskie simptomi (depresija, trauksme), reproduktīvās un endokrīnās sistēmas simptomi (karstuma viļņi, dispareinija, maksts sausums, seksuāla disfunkcija, auglības problēmas).
Fizikālā izmeklēšana jāveic katrā vizītē. Fizikālās izmeklēšanas minimums:
- krūts, krūškurvja sienas, paduses izmeklēšana. Skartā krūts, krūškurvja siena, kontralaterālā puse, bilaterāli padušu rajoni un supraklavikulārās bedrītes jāizmeklē padziļināti. Jānovērtē, vai šajos rajonos nav jaunu veidojumu, ādas pārmaiņu, kas varētu liecināt par recidīva attīstību (1. tabulā). Ja veikta mastektomija ar vai bez krūts rekonstrukcijas, jānovērtē grieziena un apkārtējās ādas izskats, jāveic palpācija;
1. tabula
Pazīmes, kas var liecināt par krūts vēža recidīvu
- balsta—kustību aparāta izmeklēšana. Ja ir aizdomas par limfātisko tūsku, jānosaka un jāsalīdzina abu roku apkārtmērs. Mugurkaula, krūšu kaula, ribu un iegurņa palpācija, lai novērtētu kaulu jutīgumu;
- krūškurvja orgāni: jāveic perkusija un auskultācija; jānovērtē iespējama sirds mazspēja;
- vēderdobums: jānovērtē vēdera priekšējās sienas labā augšējā kvadranta jutīgums un/vai organomegālija;
- neiroloģiska izmeklēšana: jānovērtē līdzsvars, gaita, sensoriskā un motoriskā funkcija;
- ginekoloģiska izmeklēšana: sievietēm, kam nav veikta totāla histerektomija, īpaši svarīgi tas ir sievietēm, kas lieto tamok-sifēnu, jo ir palielināts endometrija audzēju attīstības risks.
Rekomendācijas pacienšu novērošanai pēc krūts vēža ārstēšanas — 2. tabulā.
2. tabula
Rekomendācijas pacienšu novērošanai pēc krūts vēža ārstēšanas
Ieteikumi dzīvesveida jomā
Pacientes bieži vaicā, kā uzlabot vispārējo veselības stāvokli pēc krūts vēža ārstēšanas. Dzīvesveida pārmaiņas sniedz lielāku kontroles izjūtu pār dzīvi, turklāt efektīvi veicina gan fizisko, gan psihisko veselību un, iespējams, uzlabo iznākumu. Novērojumu pētījumi liecina, ka fiziskā slodze, normāla svara uzturēšana un alkohola lietošanas ierobežošana samazina krūts vēža recidīvus un mazina mirstību izdzīvotājiem pēc vēža izārstēšanas.
Fiziskā slodze, diēta, ķermeņa masa
Šie rādītāji parāda uzņemtās (diēta), izlietotās (fiziskā aktivitāte) un uzglabātās enerģijas (ķermeņa masa) līdzsvaru. Katrs no šiem rādītājiem saistīts ar iznākumu, īpaši pēc krūts vēža ārstēšanas.
Soju saturoši produkti
Krūts vēža pacientēm sojas produkti nav vēlami tāpēc, ka satur fitoestrogēnus. Lai arī nav pierādījumu, ka sojas lietošana uzturā ietekmē recidīvu risku, teorētiski ir risks, ka fitoestrogēni varētu stimulēt hormonjutīgu audzēju augšanu un tāpēc sojas produktu lietošana varētu būt bīstama. Šā iemesla dēļ sojas produktu lietošanu iesaka ierobežot.
Līdzīgi nav skaidrs arī citu uztura bagātinātāju efekts (vitamīni lielās devās, selēns, cinks, varš un citi).
Alkohola lietošana
Nav pārliecinošu pierādījumu tam, ka alkohola lietošana ir saistīta ar palielinātu vēža recidīvu risku. Pētījumā LACE (Life After Cancer Epidemiology) pētīti 1897 sieviešu alkohola lietošanas paradumi pēc krūts vēža ārstēšanas (vidēji 2 gadus pēc vēža diagnosticēšanas). Noskaidrots, ka sievietēm, kas lietoja > 6 g alkohola dienā (> 3—4 alkoholiski dzērieni nedēļā), bija lielāks recidīvu risks un mirstība krūts vēža dēļ nekā sievietēm, kas lietoja < 0,5 g dienā. Noskaidrots, ka alkohola lietošana vairāk ietekmēja sievietes ar lieko svaru un sievietes pēcmenopauzes vecumā.
Reproduktīvās veselības sarežģījumi
Menopauzes simptomi
Tādi menopauzes simptomi kā karstuma viļņi, maksts sausums un maksts atrofija var attīstīties ķīmijterapijas dēļ (sievietēm pirmsmenopauzes vecumā) un hormonterapijas dēļ.
Karstuma viļņi
Sievietēm ar karstuma viļņiem efektīvi palīdz ne–hormonāla farmakoloģiska ārstēšana ar gabapentīnu vai selektīviem serotonīna atpakaļsaistes inhibitoriem/serotonīna—noradrenalīna atpakaļsaistes inhibitoriem (jāuzmanās, ja sieviete lieto tamoksifēnu, jo serotonīna atpakaļsaistes inhibitori var ietekmēt enzīmu CYP2D6, kas tamoksifēnu pārvērš aktīvajā formā).
Nefarmakoloģiski karstuma viļņus klīniskajos pētījumos veiksmīgi ārstē ar akupunktūras metodi.
Seksuālā disfunkcija
Seksuālā aktivitāte pēc krūts vēža ārstēšanas var kļūt nepatīkama vai pat sagādāt sāpes. Seksuālā disfunkcija šīm pacientēm saistīta ar depresiju. Dispareinijas gadījumā efektīva ir hormonālā terapija, maksts mitrinātāji/lubrikanti un psihoterapija.
Lokāla estrogēnu terapija
Lokālu estrogēnu lietošanu vērtē pretrunīgi, īpaši, ja sievietei bijis hormonu receptoru pozitīvs krūts vēzis. Lai gan vienā pētījumā pierādīts, ka vagināla estrogēna lietošana paaugstina asinīs cirkulējošā estradiola līmeni, citos pētījumos šāda sakarība nav novērota. Vaginālas estrogēna lietošanas ietekme uz recidīvu risku novērtēta kā neitrāla — ne palielina, ne samazina.
Vaginālu estrogēnu lietošanu ordinē individuāli, izvērtējot anamnēzes datus, simptomus un riska—ieguvuma attiecību.
Topisks lidokaīns
Sievietēm ar dispareiniju, kas izpaužas kā izolēts jutīgums maksts vestibulārajā daļā, pētījumos pierādīta efektīva topiska lidokaīna lietošana.
Pilnu raksta versiju lasiet DOCTUS 2016. gada oktobra numurā!
