Probiotiku nozīme bērna veselībā

Pēc iedziļināšanās medicīniskās literatūras dzīlēs top skaidrs, ka probiotiķu spējas aktīvi pēta arī ārpus to galvenās mājvietas. Tiek izzināta to ietekme gan uz elpošanas sistēmu, gan dažādu atopiju profilaksi/ārstēšanu. Bieži vien informācija ir pretrunīga, tāpēc lēmums par probiotiku rekomendēšanu pacientiem jāpieņem ārstam pašam.

Divdesmitā gadsimta sākumā Nobela prēmijas laureāts Iļja Mečņikovs vēstīja par probiotiku iespējamo labvēlīgo ietekmi uz cilvēka organismu. 2002. gadā Pasaules Veselības organizācija definēja terminu “probiotikas”: dzīvi mikroorganismi, kas adekvātā daudzumā sniedz labumu savam saimniekam. Pašlaik visvairāk pētītās probiotiku sugas ir Lactobacillus spp., Bifidobacterium spp. un Streptococcus spp. [1]

Jaundzimušā mikrobioms

Jaundzimušā zarnu mikrobioms līdzīgs pieauguša cilvēka zarnu traktā esošajam kļūst tikai apmēram 24 mēnešu vecumā. Zīdaiņa vecumā mikrobioms pārsvarā sastāv no bifidobaktērijām (veselam pieaugušajam ir 3 % bifidobaktēriju), tāpat plaši sastopami pienskābo baktēriju celmi. [2]

Jāpiebilst, ka mekonijs nav sterils, kā tika uzskatīts iepriekš, — arī tas sastāv no mikroorganismiem, kam ir liela loma turpmākai kuņģa—zarnu trakta attīstībai un funkcijai, ietekmējot bērna veselību nākotnē. [4]

Jaundzimušā zarnu trakta kolonizācijas periods ar jauniem mikroorganismiem savā ziņā ir kritiskais posms, kas nosaka risku tam, vai nākotnē attīstīsies kādas slimības. Tiek uzskatīts, ka zarnu mikrobioma uzlabošana perinatālajā un postnatālajā periodā ir laba profilaktiska stratēģija, respektīvi, izmantojot probiotikas, prebiotikas vai to kombināciju (sinbiotikas). [2; 4]

Probiotikas dažādu slimību ārstēšanā un profilaksē

Angļu literatūrā (PubMed) uz 2015. gadu bija 8880 publikācijas par probiotikām, no kurām pirmā nākusi klajā jau 1965. gadā. Apmēram 60 % no pētījumiem veikti ar cilvēkiem. Visbiežāk pētīti iznākumi kuņģa—zarnu trakta iekaisīgo slimību vai infekciju pārvaldībā. Tāpat tiek veikti dažādi pētījumi pediatrijā, īpaši noskaidrojot mātes lomu bērna veselībā, lietojot probiotikas grūtniecības laikā. [3]

Probiotiku darbības mehānismi

• īso ķēžu taukskābju ražošana,
• konkurējošu patogēnu izslēgšana no mikrofloras,
• žults sāļu metabolisms,
• enzīmu aktivitāte,
• imunoloģiskie efekti. [4]

Probiotikas un alerģijas

Pēdējos gados novērots straujš pieaugums ar imūno sistēmu saistītu slimību (bronhiālās astmas, alerģiska rinīta, 1. tipa cukura diabēta, Krona slimības, multiplās sklerozes u.c.) izplatībā. Viena no hipotēzēm — imūnregulācijas traucējumi, kas rodas nepieciešamo mikroorganismu trūkuma dēļ organismā, īpaši agrīnajā dzīves periodā. [1]

Osborn et al (2009) klīnisko gadījumu meta–analīzē (12 pediatriskie pētījumi, iekļaujot Lactobacilli spp., Bifidobacterium spp., S. thermophilus, Propionibacterium freudenreichii) secināja, ka trūkst pārliecinošu datu, lai pierādītu probiotiku lietderību alerģisku slimību profilaksē un pārtikas hipersensitivitātes mazināšanā zīdaiņiem. Tā kā dati pilnībā nenoliedz potenciālo efektu, nepieciešami turpmāki pētījumi. [3]

Mutes dobuma veselība

Probiotiku loma rasta tādu slimību terapijā kā kariess, hronisks periodontīts, kandidozes infekcijas un halitoze. Viens no šo slimību attīstības mehānismiem saistīts ar disbakteriozi mutes dobumā. [1]

Labās baktērijas kuņģa—zarnu traktā

Kuņģa—zarnu trakta slimības attīstās dažādu iemeslu kombinācijas dēļ: traucējumi metabolismā, imūnajās un fizioloģiskajās funkcijās, un tās visas ietekmē zarnu mikroflora. Pētījumos ar dzīvniekiem secināts, ka no mikrobiem brīvs zarnu trakts ir solis pretī vitamīnu deficītam, infekcijām, grūtībām atjaunoties zarnu epitēlijam, kā arī lēnākam zarnu kustīgumam. [1]

Neonatāls nekrotizējošs enterokolīts

Neonatāls nekrotizējošs enterokolīts (NNE) tiek raksturots kā smagas un mānīgas gaitas slimība bez standartizētiem biomarķieriem, kas varētu paredzēt slimības attīstību, trūkst arī profilaktisku pasākumu, lai to novērstu. Pirmstermiņa jaundzimušie ir galvenā riska grupa NNE attīstībai. [4]

Alfaleh et al (2001) 16 pediatrisku pētījumu meta–analīzē secināja, ka probiotikas (Lactobacilli spp., Bifidobacterium spp., S. boulardii un citas) samazina risku smaga NNE attīstībai pirms termiņa dzimušajiem, taču trūkst datu par ļoti maza svara (zem 1 kg) jaundzimušajiem. [3]

Šobrīd informācija par probiotiku lietošanu NNE gadījumā ir diezgan pretrunīga, nepieciešams turpināt labi kontrolētus, nejaušinātus pētījums, lai nodrošinātu pārliecinošus datus par drošumu, lietojot probiotikas neiznēsātiem jaundzimušajiem. [4]

Iekaisīgu zarnu slimības

Gan čūlainajam kolītam, gan Krona slimībai ir raksturīgi simptomi un klīniskās atrades, kas norāda uz imunoloģiskas dabas iekaisumu kādā no zarnu trakta posmiem. Joprojām līdz galam nav skaidri iekaisīgu zarnu slimību (IZS) palaidējmehānismi, taču dažas no hipotēzēm runā par diētas ietekmi, ģenētisko materiālu, agrīnu antibiotiku lietošanu bērnībā, D vitamīna deficītu un zarnu mikrofloras lomu. [4]

Ir diezgan daudz datu, kas apstiprina lietderīgumu čūlainā kolīta ārstēšanas shēmā pievienot probiotikas. Visvairāk pētītās ir Saccharomyces boulardii, kas pierādījušas labu terapeitisko efektu. Tomēr jāatceras, ka IZS pacienti ir imūnsupresēti — ir aprakstīts pediatrisks pacients ar čūlaino kolītu, kam pēc Lactobacillus rhamnosus GG probiotiku lietošanas attīstījās pienskābo baktēriju bakteriēmija. [4]

Aizcietējumi

Ar diētas kļūdām tiek saistīti apmēram 95 % aizcietējumu veseliem bērniem. Ir pētījumi, kas norāda, ka bifidobaktēriju vai pienskābo baktēriju pievienošana uzturam uzlabo zarnu transporta funkciju un laiku bērniem ar aizcietējumiem. [4]

Tajā pašā laikā datubāzēs MEDLINE, EMBASE un Cochrane Library, klīnisko pētījumu reģistros un atsauču sarakstos 2017. gadā veikts sistēmisks pārskats norāda, ka nav atrasti spēcīgi pierādījumi šobrīd pieejamo probiotiku lietošanai bērniem ar funkcionāliem aizcietējumiem. [5]

Kairināto zarnu sindroms

Kairināto zarnu sindroms (KZS) sastopams apmēram 10—20 % pusaudžu, biežāk meitenēm. Pastāv hipotēze, ka KZS izraisītās izmaiņas zarnu motilitātē rada izmaiņas mikroflorā, veicinot stāzi un baktēriju pāraugšanu, tādējādi pastiprinot gāzu un fermentācijas procesu veidošanos. [4]

Kādā kontrolētā, nejaušinātā, divkārt slēptā perspektīva plānojuma pētījumā par 71 bērnu vecumā no 4 līdz 16 gadiem ar KZS diagnozi dalībnieki divas reizes dienā četrus mēnešus saņēma sinbiotisku terapiju ar B. lactis B94 un 900 mg inulīna, probiotikas (to pašu B. lactis B94) vai prebiotiķi (900 mg inulīna). Rezultāti parādīja, ka sinbiotiku un probiotiku lietošana sniedza ievērojamu uzlabojumu KZS pārvaldībā, salīdzinot ar prebiotiķi monoterapijā. Turklāt sinbiotiku grupā 39,1 % bērnu sasniedza pilnīgu simptomu remisiju, salīdzinot ar prebiotiku grupu, kur remisija tika sasniegta 12,5 % bērnu (p = 0,036). [6]

Caurejas

Visā pasaulē caureja ir plaša problēma — apmēram 1,7 miljardi bērnu caurejas epizožu gadā, tas ir otrs biežākais iemesls bērna nāvei līdz 5 gadu vecumam. Probiotiku nozīmi caureju ārstēšanā nosaka caurejas iemesls (antibiotiku izraisīta, virālas vai bakteriālas dabas). Visbiežāk pētītie probiotiku celmi ir Lactobacillus GG un Saccharomyces boulardii. Jāņem vērā, ka arī citas probiotikas uzrādījušas pozitīvu efektu vieglu un vidēji smagu caureju gadījumā, bet nav līdzējušas smagas gaitas caurejas gadījumā. [4] Kādā nejaušināti kontrolētā pētījumā, kas veikts 2015. gadā Pakistānā, salīdzināja saharomīču un pienskābo baktēriju efektivitāti bērniem (6 mēneši—5 gadi) ar akūtu caureju. Bērni probiotikas pēc nejaušības principa saņēma piecas dienas divreiz dienā. Rezultāti pierādīja Saccharomyces boulardii pārākumu pār pienskābajām baktērijām ar ievērojami augstāku efektivitātes rādījumu (45 % iepretī 26 %). [7]

Analizējot 39 nejaušinātus klīniskos pētījumus (publicēti 1989.—2012. gadā), no kuriem seši bija pediatriskie, secināts, ka probiotisko celmu (Saccharomyces, Lactobacilli, Bifidobacterium, Streptococci) pievienošana antibakteriālai terapijai lielākā mērā pasargā no Clostridium difficile infekcijas attīstīšanās. [8]

Helicobacter pylori eradikācijā pēta probiotiku pievienošanu shēmai, lai novērstu antibiotiku izraisītu caureju. Bifidobacterium infantils, Bifidobacterium longum, L. acidophilus, L. casei, Lactobacillus reuteri, L. rhamnosus, Lactobacillus salivarius, Lactobacillus sporogenes un Streptococcus thermophilus tiek novērtētas kā lietderīgas eradikācijas radītas caurejas novēršanai. [9]

Elpceļu sistēmas slimības

Cochrane sistēmisko pārskatu datubāzē lasāms pārskats par probiotiku efektiem. Viens no pētītajiem virzieniem ir akūtu augšējo elpceļu trakta infekciju profilakse ar probiotikām pieaugušajiem un bērniem. Hao et al (2011), analīzē iekļaujot 14 pētījumus (sešus pieaugušajiem, astoņus pediatriskos), secināja, ka probiotikas ir pārākas pār placebo, samazinot akūta respiratora vīrusa infekcijas izpausmes un antibakteriālas terapijas nepieciešamību. Netika atrasta atšķirība starp placebo un probiotiku lietošanu saistībā ar slimības ilguma izmaiņām. Pētītie celmi bija:

• L. plantarum HEAL 9 kombinācijā ar L. paracasei 8700:2;
• L. casei Shirota;
• L. rhamnosus GG, LC705, B. breve 99 un P. freudenreichii JS kombinācija;
• L. rhamnosus GG;
• L. delbrueckii subsp. bulgaricus OLL1073R–1;
• L. casei (DN–114001);
• L. rhamnosus GG un B. lactis Bb–12 kombinācija;
• L. acidophilus un L. casei kombinācija;
• L. gasseri PA 16/8, B. longum SP 07/3 un B. bifidum MF 20/5 kombinācija;
• L. fermentum VRI–003. [3]

Probiotikas neiroloģijā un psihiatrijā

Neiroloģijā un psihiatrijā probiotikas mēģina izmantot, lai veicinātu serotonīna metabolismu depresijas pacientiem, kā arī tiek pētīta to ietekme bērniem ar autismu. [1]

Ar autiskā spektra traucējumiem strādā plašs loks speciālistu, lai panāktu labu efektu bērna attīstībā un spējā funkcionēt patstāvīgi. Autisma gadījumā sūdzības par kuņģa—zarnu trakta traucējumiem ir apmēram 3—4 reizes biežākas nekā veseliem vienaudžiem. Tāpēc viena no alternatīvās medicīnas idejām ir probiotikas, kas iedarbojas uz zarnu nervu sistēmu — starpnieku starp kuņģa—zarnu traktu un CNS. Pētījumos autiskā spektra bērniem ir atrasta būtiska atšķirība starp zarnu mikrobiomu, salīdzinot ar veselu kontroles grupu: īpaši mazāk ir fermentējošo mikroorganismu, mikrobioms ir vienveidīgāks. [4]

Noslēgumā

Domājams, ka pētījumi ar probiotikām (arī prebiotikām un to kombinācijām) turpināsies, jo, lai arī patlaban informācija ir pretrunīga, tā norāda virzienus, kur vērts informāciju meklēt pastiprināti.

Šobrīd Latvijā probiotikas ambulatorā praksē pediatrs rekomendē caurejas profilaksei ilg-stošas antibakteriālas terapijas nepieciešamības dēļ, akūtas caurejas gadījumā, lai veicinātu mikrofloras atjaunošanos, zīdaiņu koliku mazināšanai, kā arī apsver citos gadījumos, izvērtējot potenciālos ieguvumus un riskus katram pacientam individuāli.