Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Probiotikas mutes veselībai. Vai tas ir iespējams?

A. Brinkmane, I. Maldupa, E. Senakola
Probiotikas mutes veselībai. Vai tas ir iespējams?
Pixabay
Vairāk nekā gadsimtu zobārsti zina galvenos mutes saslimstību ietekmējošos faktorus, un kādu laiku jau šķita, ka esam iemācījušies kontrolēt kariesa izplatību. Tomēr pēdējās desmitgadēs novērotais saslimstības biežums ar bērnu zobu agrīnu kariesu arī ekonomiski attīstītās valstīs norāda, ka ar tradicionālām metodēm kontrolēt šo slimību neizdodas.

Visā pasaulē šobrīd arvien aktīvāk tiek pētītas dažādas kariesa ārstēšanas taktikas, arī Rīgas Stradiņa universitātē pētnieku komanda Zobu terapijas un mutes veselības katedrā sāk ERAF un PostDoc Latvia atbalstītu projektu “Jaunas neinvazīvas agrīna bērnu zobu kariesa ārstēšanas metodes”. Viena no mutes slimību ārstēšanas cerībām nākotnē ir probiotikas.

Probiotiku raksturojums

Probiotikas ir baktērijas vai citi dzīvi mikroorganismi, kas, lietojot tos adekvātā daudzumā, uzlabo vai saglabā saimniekorganisma veselību. [1] Tātad probiotikas ir savdabīgs medikamentu veids, kuru sastāvā ir dzīvi organismi. Ir arī citas vielas, kuru nosaukumi liecina par līdzīgu darbību — prebiotikas (vielas, pēc kuru nonākšanas saimnieka mikrobiotā attīstās saimniekam vajadzīgajiem mikroorganismiem labvēlīga vide, tiek veicināta labo mikrobu savairošanās, tā kavējot patogēnu attīstību) un sinbiotikas (forma, kas apvieno gan probiotikas, gan prebiotikas). [2]

Probiotikas var būt medikamentu formā (visbiežāk kā jogurta kapsulas) vai kā piedevas ēdieniem, īpaši skābpiena produktiem — jogurtiem, kefīriem, bet arī piena pulveriem, specializētajai bērnu un dzīvnieku pārtikai. Prebiotikas un sinbiotikas parasti ir piedevas higiēnas līdzekļiem vai pārtikas produktiem. Medicīnā probiotikas definētas kopš pagājušā gadsimta 60. gadiem, bet popularitāti tās ieguvušas pēdējos 20 gados, arī zobārstniecībā.

Mutes mikrobiotas loma veselībā

Mutē mums ir ap 700 dažādu sugu mikroorganismu, [3; 4] turklāt, jo lielāka sugu dažādība, jo labāk veselībai. [5; 6] Zināms, ka nekas dabā nav tāpat vien, un arī mūsu mutes mikroorganismiem ir vairāki svarīgi uzdevumi, ar kuriem cilvēka šūnas netiek galā, piemēram, mutes baktērijas ir vienīgās mūsu “superorganismā”, kuras spēj ar pārtiku uzņemtos nitrātus pārvērst par nitrītiem, kas tālāk tiek degradēti līdz slāpekļa monoksīdam, savukārt tas iesaistās asinsspiediena regulācijā un kuņģa gļotādas aizsardzībā. [7]

Ar terminu “superorganisms” saprotam cilvēka organismu kopā ar visiem sinbiotiski mūsos un uz mums dzīvojošajiem mikroorganismiem, [8; 9] un šo labo mikroorganismu piesaistīšanās spējas mums noteiktas jau ģenētiski. [10]

Mutes mikrobiota un tās saistība ar slimību attīstību

Kāpēc gan rodas slimības, ja visi priekšnoteikumi liecina, ka mūsu organismā vajadzētu vairoties tikai mums derīgām, labām, veselību uzturošām baktērijām? Atbilde meklējama mūsu uzvedībā. Jo modernāks dzīvesveids, jo pārstrādātāku pārtiku uzņemam un jo mazkustīgāks dzīvesveids, jo vide labajiem mikroorganismiem kļūst nelabvēlīgāka un potenciāli patogēnajiem mikroorganismiem — labvēlīgāka. [11]

Šī sakarība medicīnā zināma sen, bet zobārstniecībā slimību izraisīšanā bieži lieki tiek vainoti ģenētiskie faktori vai patogēni mikroorganismi. Jāatzīst, ka visas trīs populārākās slimības mutē — kariess, periodontīts un kandidoze — saistītas ar disbiozi mutes mikrobiotā. [5; 14] Tas nozīmē, ka vide mutē nav labvēlīga baktērijām, kuras mums nodrošinātu veselību, un tā noteikti nav laba ziņa, jo mute ir kuņģa—zarnu trakta sākuma posms, saistīts ar pārējo gremošanas sistēmu, līdz ar to saistāms ar daudzām citām slimībām, kuru etioloģijā būtiska loma ir gremošanas trakta baktērijām. [17]

Visbiežākā mutes slimība — kariess — pēc jaunākās definīcijas ir disbiotiska polimikrobiāla slimība, ko izraisa patobionti (1. tabula). [15] Līdz šim ir dzirdēts par antibakteriālu kariesa ārstēšanu [23; 24] un par pret–kariesa vakcīnām, [25] bet šī pieeja būtu aktuāla tikai tad, ja kariesu uzskatītu par infekcijas slimību. Tomēr, kaut arī vairākkārt apšaubīta antibakteriālo līdzekļu efektivitāte kariesa ārstēšanā, joprojām ir zinātnieku grupas, kuri veic šādus pētījumus. [26] Kariesa antibakteriālās ārstēšanas kustība aizsākās pagājušā gadsimta otrajā pusē, kad tiešām spēkā bija teorija, kur nozīmīgu lomu kariesa attīstībā piešķīra baktērijām, [29] līdz ar to cerība, ka kariesu varētu izārstēt, tiekot vaļā no konkrētām baktērijām, bija populāra, un to papildus veicināja industrijas atbalsts šādiem pētījumiem. [30; 31] Tomēr tas tika darīts, lai novērstu uzmanību no kariesa galvenā izsaucēja — cukura. [32]

Infekcijas un disbiotiskas slimības salīdzinājums [15] Infekcijas un disbiotiskas slimības salīdzinājums [15]
1. tabula
Infekcijas un disbiotiskas slimības salīdzinājums [15]

Zobārstniecībā tiek lietots termins “fermentējamie ogļhidrāti”, ar ko saprotam visus ogļhidrātus, ko glikolīzes procesā mutē var pārstrādāt baktērijas. Praktiski tie ir ogļhidrāti, kuri atrodas ārpus šūnām un ir pietiekami mazas molekulas, lai baktērijas tos varētu uzreiz iekļaut savā metabolismā. Tie ir visi cukuri un sašķeltas cietes molekulas, izņemot piena cukuru un to, kas atrodas veselos svaigos augļos, bet iekļaujot augļu sulas, un tos mēdz klasificēt kā ne–piena ekstracelulāros ogļhidrātus, kaut arī šobrīd vienkāršības labad tiek rekomendēts lietot terminu “brīvie cukuri”. [33]

Tomēr termins “brīvie cukuri” var maldināt, radot iespaidu, ka runa ir tikai par saldajiem ogļhidrātiem. Jāatceras, ka arī augstā temperatūrā apstrādātas cietes molekulas kļūst pieejamas baktērijām, tātad arī tādi nesaldi produkti kā kartupeļu čipsi, sāļie cepumi un citi sāļie mīklas izstrādājumi iekļaujas šajā grupā.

Miokrobiotas attīstība kopš dzimšanas

Šie fermentējamie ogļhidrāti ir galvenais mutes mikrobiotas izmaiņu iemesls. Cilvēks piedzimst ar spēju piesaistīt organismam vajadzīgas baktēriju sugas un pamazām tās iegūst no apkārtējās vides. [10; 34] Vēl nesen zobārsti mēdza rekomendēt jaunajām māmiņām salabot zobus un izvairīties no zīdaiņa karotes vai knupīša laizīšanas, lai mazulim nenodotu ar kariesu saistīto mikrofloru, bet tagad zinām, ka nav būtiski tas, kādi mikroorganismi nonāk mutē, toties ir svarīgi, kāda vide tos sagaida mutes mikrobiotā. Tieši no vides būs atkarīgs, vai mutē “brīvi peldošie” mikroorganismi tiks iesaistīti bioplēvē un kļūs par pastāvīgu mutes mikrobiotas iemītnieku vai ne. Tagad zinām, ka mātes mikrobioma nodošana bērnam ir ļoti svarīga imūnās sistēmas attīstībai. [35]

Iespējams, jau pirms dzimšanas tiek sākta mūsu mikrobiotas veidošana, bet droši zinām, ka vieni no pirmajiem mutes mikroorganismiem tiek iegūti no dzemdību kanāliem, tātad sagaidām, ka mikrobiotas sastāvs dabiskās dzemdībās un ar ķeizargriezienu dzimušiem bērniem atšķirsies. [36; 37] Tā kā viena no būtiskākajām mutes funkcijām ir saistīta ar muti kā gremošanas sistēmas sākumu, jau no pirmajām dzīves minūtēm orālā mikrobioma attīstība ir ļoti cieši saistīta ar uzturu — līdzīgi kā ar zarnu mikrobiotu.

Tikai loģiski, ka mātes pienam ir nozīmīga loma mikrobiotas veselīgā konstruēšanā. [38] Mātes piens satur ap 200 dažādu baktēriju sugu: Staphylococcus, Streptococcus, Lactococcus, Leuconostoc, Weissella, Enterococcus, Propionibacterium, Lactobacillus un Bifidobacterium ģinšu sugas. Ceļi, kā baktērijas nonāk piena dziedzeros, vēl nav pilnībā skaidri, bet zināms, ka tas nav tikai saistīts ar piena piesārņošanos no mātes ādas, kā tika uzskatīts; baktērijas pienā ir jau pirms piena nokļūšanas ārvidē. [38] Viena no būtiskajām bērna pirmā ēdiena sastāvdaļām ir cilvēka piena oligosaharīdi, [39] kas, kā izrādās, dažādām mātēm atšķiras, un atšķirības var būt atkarīgas no mātes asinsgrupas. [40] Tieši dažādie ologisaharīdi pienā ir viens no faktoriem, kas nosaka, kādas baktēriju sugas tur būs, jo šīs pašas baktērijas arī palīdz sašķelt ogļhidrātus, tā bērnu nodrošinot ar viņam vajadzīgajām uzturvielām.

Baktēriju satura dēļ mātes pienu varētu uzskatīt par sava veida probiotiku, tomēr tas, kādas baktērijas tur būs, protams, ir atkarīgs arī no mātes mikrobiotas, tātad arī no tā, ko māmiņa ēd. [41] Mēs tikai varam nojaust, cik būtiski ir mūsu ēšanas paradumi dažādos dzīves posmos un kādas sekas tie var atstāt gan uz mūsu organismu, gan uz mūsu bērnu veselību. Un vēl viens fakts, kas liecina par mikrobu nozīmi it visā, ir iespēja veicināt mātes piena rašanos ar probiotikām — L. salivarius un L. fermentum pozitīvi ietekmē gan mātes, gan bērna veselību. [42]

Uztura loma

Mūsdienās bieži vien vecāki ļoti rūpējas par savu jaundzimušo, tiek veicinātas dabiskas dzemdības un zīdīšana. Šie apstākļi kombinācijā ar ģenētiski noteikto bērna spēju piesaistīt sev labos mikroorganismus veicina veselīga mikrobioma veidošanos, tomēr mums jārūpējas par labiem apstākļiem mūsu mikrobiem visas dzīves garumā. [10; 34]

Un šajās rūpēs būtiskākais ir uzturs — jo mazāk pārstrādāts un šķiedrvielām bagātāks ir mūsu uzturs, jo lielāka ir baktēriju daudzveidība mūsu organismā. [13] Īpaši uzņēmīgi vides pārmaiņām ir zīdaiņi un mazi bērni. Lai arī ģenētiski ir noteikta tieksme piesaistīt cilvēka organismam derīgos un labos mikroorganismus, laikā, kad mikrobiota tikai attīstās, ir daudz tukšu nišu, kur vieglāk iedzīvoties arī nelabvēlīgām baktērijām, ja ar saviem paradumiem radām tām labvēlīgu vidi.

Protams, šīs vides izmaiņas var notikt jebkurā dzīves posmā, bet ir daži kritiskie posmi, kad vides izmaiņas sagaidāmas uztura paraduma maiņu dēļ: zīdīšanas pārtraukšana, piebarojuma sākšana, bērnudārzs, skola, kabatas naudas došana u.tml. Jaunie vecāki ikdienā bieži pakļauti dažādiem mītiem, kas saistīti ar bērna uzturu, un joprojām sabiedrībā nav nostabilizējušies cilvēka mikrobiotai veselīgi ēšanas paradumi.

Regulāra rūpnieciski pārstrādātās pārtikas un līdz ar to brīvo cukuru nonākšana mutes dobumā “piespiež” baktērijas metabolizēt šīs ogļhidrātu molekulas, tā apkārtējā vidē palielinot skābes koncentrāciju (glikolīzes procesā izdalīto organisko skābju dēļ). Bioplēvē uz zobiem rodas skāba vide, kurā arī neitrālu vidi mīlošas baktērijas kādu laiku var pielāgoties un turpināt eksistēt, bet, ja šie ēšanas paradumi ieilgst, pamazām savairojas acidofilās un acidogēnās baktērijas, kas turpina vidi radīt arvien skābāku, tā izskaužot “labās baktērijas” un veicinot tikai acidofilo baktēriju augšanu un vairošanos. Mikrobiotā samazinās sugu dažādība, [6] skābās vides dēļ notiek zobu emaljas demineralizācija, iesākot kariozo procesu mutes dobumā. [43]

Kariesu bieži vien asociē ar caurumiem zobos, kurus zobārsts aizplombē, bet, ja izprotam kariesa etioloģiju, kļūst skaidrs, ka zobārstiem ir ierobežotas iespējas pacientu patiesi izārstēt no kariesa; kariess, visticamāk, norādīs arī uz citām slimībām vai to riskiem izmainītās mikrobiotas dēļ.

Kā vienmēr, labākā slimības ārstēšana ir profilakse, tātad ideālā variantā mēs radām uztura paradumus, kas veicinās cilvēka organismam labvēlīgo mikrobu vairošanos, tā izvairoties gan no kariesa, gan no periodonta slimībām, kandidozes, mutes vēža un citām sistēmiskām slimībām; tomēr industrijas ietekme un modernais dzīvesveids ir noteicis, ka liela daļa sabiedrības ir pretējā situācijā — ar mikrobiotu, kas saistāma gan ar mutes, gan vispārējām slimībām. Un viena no mūsu cerībām ir probiotikas.

Probiotikas

Probiotiku lietošana mutes dobuma veselības veicināšanai, īpaši kariesa profilaksei izrādās sarežģītāka nekā probiotikas zarnu mikrobiotas uzlabošanai. Kā minēts iepriekš, kariesu tā sākuma stadijās izraisa tieši labās mikrobiotas baktērijas. Pat pie jau ar aci redzamiem emaljas bojājumiem bieži netiek atrastas tipiski ar kariesu saistītās Streptococcus mutans, Lactobacillus spp. un Propionibacterium acidifaciens, [6] bet gan tā saucamie non–mutans streptokoki un citas mums būtiskās baktērijas; pat dziļā dentīna kariesā tiek atrastas baktērijas, kas atrodamas arī veselas mutes mikrobiotā. [44]

Tātad, ja centīsimies pacientam iedot vairāk vesela cilvēka mikrobiotā sastopamo baktēriju, bet pacients uztura paradumus nemainīs un vide mutē, līdz ar to arī bioplēvē, būs skāba, tad arī nosacīti “labās baktērijas” turpinās emaljas demineralizāciju.

Uztura paradumus mainīt nav viegli, un tam ir arī dažādi bioloģiski skaidrojumi. Par spīti cukura atkarību izraisošajam efektam un kopējai negatīvajai ietekmei uz mūsu organismu [45] cukurs ietekmē arī mūsu mikrobiotu, turklāt šī ietekme ir abpusēja, kas mūs ieved tādā kā patoģenēzes burvju lokā: piemēram, tiem, kas uzturā bieži lieto saldinātus dzērienus, saldās garšas sajūta ir pavājināta un tajā pašā laikā viņu mutē tiek saražots vairāk pienskābes, kas ir tipisks vielmaiņas galaprodukts ar kariesu saistāmām baktērijām; tātad iespējams, ka palielināto vēlmi pēc saldā šiem cilvēkiem nosaka acidofilās baktērijas mutes dobumā. [46]

Zinātnieki ir centušies radīt probiotikas arī mutes dobumam, atsevišķos in vitro un klīniskos pētījumos tās pat uzrāda efektivitāti (2. tabula). Tomēr šo pētījumu metodoloģijā bieži atrodamas problēmas: probiotiķos izmantojamās baktērijas var dzīvot arī skābā vidē, tātad var piedalīties kariesa veidošanā, tām var nebūt efekts vai tas konstatēts tikai īslaicīgos pētījumos, turklāt dažas no šīm baktērijām labāk saistās ar gļotādas epitēliju, nevis ar bioplēvi uz zoba emaljas, tāpēc efekts nav sagaidāms. [47]

Probiotiķi, to izcelsme un iespējamie efekti uz mutes veselību Probiotiķi, to izcelsme un iespējamie efekti uz mutes veselību
2. tabula
Probiotiķi, to izcelsme un iespējamie efekti uz mutes veselību

Viens no interesantākajiem neseniem atklājumiem mutes mikrobioloģijā ir Streptococcus dentisani — baktērija, kuras klātbūtnē neaug tādas baktērijas kā S. mutans, S. sobrinus, F. nucleatum un P. intermedia un kura var augt pH 6—7,5, tātad nav acidofila baktērija. Šī baktērija ir daudzsološāka par citām probiotiķos izmantotajām sugām, jo ne tikai ir atrodama veselu indivīdu mikrobiotā, bet nav atrodama pacientiem ar kariesu. [91] Šī baktērija joprojām nav komercializēta, iespējams, problēmas radīs tās lietošanas drošums, [92] tomēr zinātnieki joprojām cer atrast kādu produktu, kas mums palīdzētu mutē noturēt veselīgo mikrobiotu, tā izvairoties no kariesa, periodonta slimībām, kandidozes un halitozes.

Secinājumi

Izprotot mikrobu lomu mutes veselībā un slimību etioloģijā, ir skaidrs, ka ar šā brīža zināšanām mums nav nevienas “brīnumbaktērijas”, kas slimību izraisošo mikrobiomu pārvērstu veselību veicinošā, un, pat ja tāda būtu, tad, nemainot uztura paradumus, efekts būtu īslaicīgs. Tomēr probiotikas var būt ļoti noderīgas, kad radusies disbioze mikrobiotā un nepieciešama labo baktēriju atjaunošana, piemēram, pēc antibiotiku lietošanas vai tad, ja slimību dēļ nolemts mainīt ikdienas paradumus, tā paredzot spēju noturēt ar probiotikām panākto efektu un uzturēt mums labvēlīgās baktērijas.

Uztura maiņa ir sarežģīta, to ietekmē kultūras un audzināšanas faktori, uztura paradumu dēļ organismā notiekošie procesi. Tomēr ir kaut kas, ko varam darīt: fluorīdam bez remineralizējošās darbības ir arī prebiotiķa īpašības — tas kavē acidofilo baktēriju metabolismu, bet netraucē labvēlīgo baktēriju augšanu. [93] Tātad fluorīdu saturošu zobu pastu regulāra lietošana ir drošākais līdzeklis veselīgas mutes mikrobiotas uzturēšanai. Un tas nav vienīgais — izrādās, arī dažādi enzīmi darbojas kā prebiotiķi, un arī tos var pievienot zobu pastām, tāpēc zobu pastas ar fluorīdiem un enzīmiem dos papildu efektu. [94]

Ja spējam mainīt uztura paradumus, tad labākais, ko varam sniegt mikroorganismiem, kuri mums nodrošina veselību, ir šķiedrvielām bagāti uztura produkti (dārzeņi, augļi, pilngraudu produkti) un fermentētie piena produkti (bezpiedevu jogurts, kefīrs, siers). [97; 98] Un vēl labāk — lai uztura paradumi dzīvē nebūtu jāmaina, veicināsim veselīgus paradumus mūsu bērniem, jo viņu mikrobiota ir īpaši jutīga pret vides izmaiņām.

No zinātnes sagaidām, ka uzmanība arvien vairāk tiks pievērsta baktēriju funkcijām, nevis to specifiskiem nosaukumiem, jo viena un tā pati baktērija dažādu cilvēku mikrobiotā var veikt atšķirīgu funkciju, bet vairākas baktērijas ar dažādiem nosaukumiem vienā mikrobiotā var veikt vienu un to pašu funkciju. [5]

 

Literatūra

  1. Organization WH, Others. Food and Agriculture Organization of the United Nations. (2001) Report of a Joint FAO/WHO expert consultation of evaluations of health and nutritional properties of probiotics in food including powder milk and live lactic acid bacteria in Cordoba, Argentina. Probiotics in Food: Health and Nutritional Properties and Guidelines for Evaluation.
  2. Guarner F, Khan AG, et al. World Gastroenterology Organisation Global Guidelines: probiotics and prebiotics October 2011. J Clin Gastroenterol, 2012 Jul; 46(6): 468–481.
  3. HO. HOMD: Human Oral Microbiome Database [cited 2020 May 8] http: //www.homd.org/
  4. Aas JA, Paster BJ, et al. Defining the normal bacterial flora of the oral cavity. J Clin Microbiol, 2005; 43(11): 5721–5732.
  5. Marsh PD, Zaura E. Dental biofilm: ecological interactions in health and disease. J Clin Periodontol, 2017; 44 Suppl 18: S12–22.
  6. Wolff D, Frese C, et al. Bacterial biofilm composition in caries and caries–free subjects. Caries Res, 2013; 47(1): 69–77.
  7. Bryan NS, Tribble G, Angelov N. Oral Microbiome and Nitric Oxide: the Missing Link in the Management of Blood Pressure. Curr Hypertens Rep, 2017; 19(4): 33.
  8. Kilian M, Chapple ILC, et al. The oral microbiome—an update for oral healthcare professionals. Br Dent J, 2016; 221(10): 657–666.
  9. Sender R, Fuchs S, Milo R. Are We Really Vastly Outnumbered? Revisiting the Ratio of Bacterial to Host Cells in Humans. Cell, 2016; 164(3): 337–340.
  10. Gomez A, Espinoza JL, et al. Host Genetic Control of the Oral Microbiome in Health and Disease. Cell Host Microbe, 2017; 22(3): 269–278.e3.
  11. Adler CJ, Dobney K, et al. Sequencing ancient calcified dental plaque shows changes in oral microbiota with dietary shifts of the Neolithic and Industrial revolutions. Nat Genet, 2013; 45(4): 450–455, 455e1.
  12. Weyrich LS, Duchene S, et al. Neanderthal behaviour, diet, and disease inferred from ancient DNA in dental calculus, 2017; 544: 357–361. http: //dx.doi.org/10.1038/nature21674
  13. Gomez A, Petrzelkova KJ, et al. Gut Microbiome of Coexisting BaAka Pygmies and Bantu Reflects Gradients of Traditional Subsistence Patterns. Cell Rep, 2016; 14(9): 2142–2153.
  14. Kilian M. The oral microbiome—friend or foe? Eur J Oral Sci, 2018; 126 Suppl 1: 5–12.
  15. Simón–Soro A, Mira A. Solving the etiology of dental caries. Trends Microbiol, 2015; 23(2): 76–82.
  16. Zaura E, Mira A. Editorial: the oral microbiome in an ecological perspective. Front Cell Infect Microbiol, 2015; 5: 39.
  17. Teichman EM, O’Riordan KJ, et al. When Rhythms Meet the Blues: Circadian Interactions with the Microbiota–Gut–Brain Axis. Cell Metab, 2020; 31(3): 448–471.
  18. Hulme H, Meikle LM, et al. Microbiome–derived carnitine mimics as previously unknown mediators of gut–brain axis communication. Sci Adv, 2020; 6(11): eaax6328.
  19. Bercik P. The microbiota–gut–brain axis: learning from intestinal bacteria? Gut, 2011; 60(3): 288–289.
  20. Holmes E, Li JV, et al. Understanding the role of gut microbiome–host metabolic signal disruption in health and disease. Trends in Microbiology, 2011; 19: 349–359.
  21. Weber D, Holler E. Microbiome and Diseases: Graft–Versus–Host Disease. The Gut Microbiome in Health and Disease, 2018: 195–208.
  22. Kinross JM, Darzi AW, Nicholson JK. Gut microbiome–host interactions in health and disease. Genome Medicine, 2011; 3: 14. http: //dx.doi.org/10.1186/gm228
  23. Kuang X, Chen V, Xu X. Novel Approaches to the Control of Oral Microbial Biofilms. Biomed Res Int, 2018; 2018: 6498932.
  24. Rechmann P, et al. Integrating Caries Management by Risk Assessment (CAMBRA) and Prevention Strategies Into the Contemporary Dental Practice. Compend Contin Educ Dent, 2018; 39(4): 226–33; quiz 234.
  25. Patel M. Dental caries vaccine: are we there yet? Lett Appl Microbiol, 2020; 70(1): 2–12.
  26. Wang Y, Li J, et al. Effect of non–fluoride agents on the prevention of dental caries in primary dentition: A systematic review. PLoS One, 2017; 12(8): e0182221.
  27. Walsh T, Oliveira–Neto JM, Moore D. Chlorhexidine treatment for the prevention of dental caries in children and adolescents. Cochrane Database Syst Rev, 2015; 4: CD008457.
  28. James P, Parnell C, Whelton H. The caries–preventive effect of chlorhexidine varnish in children and adolescents: a systematic review. Caries Res, 2010; 44(4): 333–340.
  29. Loesche WJ. Chemotherapy of dental plaque infections. Oral Sci Rev, 1976; 9: 65–107.
  30. Kearns CE, Glantz SA, Apollonio DE. In defense of sugar: a critical analysis of rhetorical strategies used in The Sugar Association’s award–winning 1976 public relations campaign. BMC Public Health, 2019; 19(1): 1150.
  31. Kearns CE, Glantz SA, Schmidt LA. Sugar industry influence on the scientific agenda of the National Institute of Dental Research’s 1971 National Caries Program: a historical analysis of internal documents. PLoS Med, 2015; 12(3): e1001798.
  32. Sheiham A, James WPT. Diet and Dental Caries: The Pivotal Role of Free Sugars Reemphasized. J Dent Res, 2015; 94(10): 1341–1347.
  33. England PH. SACN Carbohydrates and Health Report. London: TSO, 2015.
  34. Freire M, Moustafa A, et al. Longitudinal Study of Oral Microbiome Variation in Twins. Sci Rep, 2020; 10(1): 7954.
  35. Hesselmar B, Sjöberg F, et al. Pacifier cleaning practices and risk of allergy development. Pediatrics, 2013; 131(6): e1829–1837.
  36. Dominguez–Bello MG, Costello EK, et al. Delivery mode shapes the acquisition and structure of the initial microbiota across multiple body habitats in newborns. Proc Natl Acad Sci USA, 2010; 107(26): 11971–5.
  37. Drell T, et al. The Influence of Different Maternal Microbial Communities on the Development of Infant Gut and Oral Microbiota. Sci Rep, 2017; 7(1): 9940.
  38. Jeurink PV, et al. Human milk: a source of more life than we imagine. Benef Microbes, 2013; 4(1): 17–30.
  39. Bode L. Human milk oligosaccharides: every baby needs a sugar mama. Glycobiology, 2012; 22(9): 1147–1162.
  40. Thurl S, Munzert M, et al. Variation of human milk oligosaccharides in relation to milk groups and lactational periods. Br J Nutr, 2010; 104(9): 1261–1271.
  41. Collado MC, Laitinen K, et al. Maternal weight and excessive weight gain during pregnancy modify the immunomodulatory potential of breast milk. Pediatr Res, 2012; 72(1): 77–85.
  42. Jiménez E, Fernández L, et al. Oral administration of Lactobacillus strains isolated from breast milk as an alternative for the treatment of infectious mastitis during lactation. Appl Environ Microbiol, 2008; 74(15): 4650–4655.
  43. Marsh PD. Sugar, fluoride, pH and microbial homeostasis in dental plaque. Proc Finn Dent Soc, 1991; 87(4): 515–525.
  44. Liu G, Wu C, Abrams WR, Li Y. Structural and Functional Characteristics of the Microbiome in Deep–Dentin Caries. J Dent Res, 2020; 99(6): 713–720.
  45. Lustig RH, et al. Public health: The toxic truth about sugar. Nature, 2012; 482(7383): 27–29.
  46. Gardner A, So PW, Carpenter GH. Intraoral Microbial Metabolism and Association with Host Taste Perception. J Dent Res, 2020; 99(6): 739–745.
  47. Taipale T, et al. Bifidobacterium animalis subsp. lactis BB–12 administration in early childhood: a randomized clinical trial of effects on oral colonization by mutans streptococci and the probiotic. Caries Res, 2012; 46(1): 69–77.
  48. Valdez RMA, Dos Santos VR, et al. Comparative in vitro investigation of the cariogenic potential of bifidobacteria. Arch Oral Biol, 2016; 71: 97–103.
  49. Beighton D, Al–Haboubi M, et al. Oral Bifidobacteria: caries–associated bacteria in older adults. J Dent Res, 2010; 89(9): 970–974.
  50. Plonka KA, et al. A longitudinal study comparing mutans streptococci and lactobacilli colonisation in dentate children aged 6 to 24 months. Caries Res, 2012; 46(4): 385–393.
  51. Power DA, Burton JP, et al. Preliminary investigations of the colonisation of upper respiratory tract tissues of infants using a paediatric formulation of the oral probiotic Streptococcus salivarius K12. Eur J Clin Microbiol Infect Dis, 2008; 27(12): 1261–1263.
  52. Krasse P, Carlsson B, et al. Decreased gum bleeding and reduced gingivitis by the probiotic Lactobacillus reuteri. Swed Dent J, 2006; 30(2): 55–60.
  53. Çaglar E, Kuscu OO, et al. A probiotic lozenge administered medical device and its effect on salivary mutans streptococci and lactobacilli. Int J Paediatr Dent, 2007 Aug 21.
  54. Martin–Cabezas R, et al. Clinical efficacy of probiotics as an adjunctive therapy to non–surgical periodontal treatment of chronic periodontitis: a systematic review and meta–analysis. J Clin Periodontol, 2016; 43(6): 520–530.
  55. Laleman I, Detailleur V, et al. Probiotics reduce mutans streptococci counts in humans: a systematic review and meta–analysis. Clin Oral Investig, 2014; 18(6): 1539–1552.
  56. Teughels W, Durukan A, et al. Clinical and microbiological effects of Lactobacillus reuteri probiotics in the treatment of chronic periodontitis: a randomized placebo–controlled study. J Clin Periodontol, 2013; 40(11): 1025–1035.
  57. Stensson M, Koch G, et al. Oral administration of Lactobacillus reuteri during the first year of life reduces caries prevalence in the primary dentition at 9 years of age. Caries Res, 2014; 48(2): 111–117.
  58. Kraft–Bodi E, Jørgensen MR, et al. Effect of Probiotic Bacteria on Oral Candida in Frail Elderly. J Dent Res, 2015; 94(9 Suppl): 181S–186S.
  59. Keller MK, Bardow A, et al. Effect of chewing gums containing the probiotic bacterium Lactobacillus reuteri on oral malodour. Acta Odontol Scand, 2012; 70(3): 246–250.
  60. Twetman S, Derawi B, et al. Short–term effect of chewing gums containing probiotic Lactobacillus reuteri on the levels of inflammatory mediators in gingival crevicular fluid. Acta Odontol Scand, 2009; 67(1): 19–24.
  61. İnce G, Gürsoy H, et al. Clinical and Biochemical Evaluation of Lozenges Containing Lactobacillus reuteri as an Adjunct to Non–Surgical Periodontal Therapy in Chronic Periodontitis. J Periodontol, 2015; 86(6): 746–754.
  62. Szkaradkiewicz AK, et al. Effect of oral administration involving a probiotic strain of Lactobacillus reuteri on pro–inflammatory cytokine response in patients with chronic periodontitis. Arch Immunol Ther Exp, 2014; 62(6): 495–500.
  63. Flichy–Fernández AJ, et al. The effect of orally administered probiotic Lactobacillus reuteri–containing tablets in peri–implant mucositis: a double–blind randomized controlled trial. J Periodontal Res, 2015; 50(6): 775–785.
  64. Galofré M, Palao D, et al. Clinical and microbiological evaluation of the effect of Lactobacillus reuteri in the treatment of mucositis and peri–implantitis: A triple–blind randomized clinical trial. J Periodontal Res, 2018; 53(3): 378–390.
  65. Godovanets OI, Kotelban АV, et al. Clinical and immunologic assessment of a complex of therapeutic–preventive measures concerning chronic catarrhal gingivitis in children with comorbid diabetes mellitus. Wiad Lek, 2020; 73(2): 298–301.
  66. Pinto GS, Cenci MS, et al. Effect of yogurt containing Bifidobacterium animalis subsp . lactis DN–173010 probiotic on dental plaque and saliva in orthodontic patients. Caries Res, 2014; 48(1): 63–68.
  67. Twetman S, Stecksén–Blicks C. Probiotics and oral health effects in children. Int J Paediatr Dent, 2008; 18(1): 3–10.
  68. Kuru BE, et al. The Influence of a Bifidobacterium animalis Probiotic on Gingival Health: A Randomized Controlled Clinical Trial. J Periodontol, 2017; 88(11): 1115–1123.
  69. Cildir SK, et al. Reduction of salivary mutans streptococci in orthodontic patients during daily consumption of yoghurt containing probiotic bacteria. Eur J Orthod, 2009; 31(4): 407–411.
  70. Schwendicke F, et al. Effects of heat–inactivated Bifidobacterium BB12 on cariogenicity of Streptococcus mutans in vitro. Arch Oral Biol, 2014; 59(12): 1384–1390.
  71. Toiviainen A, et al. Impact of orally administered lozenges with Lactobacillus rhamnosus GG and Bifidobacterium animalis subsp. lactis BB–12 on the number of salivary mutans streptococci, amount of plaque, gingival inflammation and the oral microbiome in healthy adults. Clin Oral Investig, 2015; 19(1): 77–83.
  72. Singh RP, Damle SG, Chawla A. Salivary mutans streptococci and lactobacilli modulations in young children on consumption of probiotic ice–cream containing Bifidobacterium lactis Bb12 and Lactobacillus acidophilus La5. Acta Odontol Scand, 2011; 69(6): 389–394.
  73. Alanzi A, Honkala S, et al. Effect of Lactobacillus rhamnosus and Bifidobacterium lactis on gingival health, dental plaque, and periodontopathogens in adolescents: a randomised placebo–controlled clinical trial. Benef Microbes, 2018; 9(4): 593–602.
  74. Caglar E, Kuscu OO, et al. Short–term effect of ice–cream containing Bifidobacterium lactis Bb–12 on the number of salivary mutans streptococci and lactobacilli. Acta Odontol Scand, 2008; 66(3): 154–158.
  75. Burton JP, Drummond BK, et al. Influence of the probiotic Streptococcus salivarius strain M18 on indices of dental health in children: a randomized double–blind, placebo–controlled trial. J Med Microbiol, 2013; 62(Pt 6): 875–884.
  76. Benic GZ, et al. Oral probiotics reduce halitosis in patients wearing orthodontic braces: a randomized, triple–blind, placebo–controlled trial. J Breath Res, 2019; 13(3): 036010.
  77. Di Pierro F, Zanvit A, et al. Cariogram outcome after 90 days of oral treatment with Streptococcus salivarius M18 in children at high risk for dental caries: results of a randomized, controlled study. Clin Cosmet Investig Dent, 2015; 7: 107–113.
  78. Hedayati–Hajikand T, et al. Effect of probiotic chewing tablets on early childhood caries––a randomized controlled trial. BMC Oral Health, 2015; 15(1): 112.
  79. Zahradnik RT, Magnusson I, et al. Preliminary assessment of safety and effectiveness in humans of ProBiora3, a probiotic mouthwash. J Appl Microbiol, 2009; 107(2): 682–690.
  80. Burton JP, Chilcott CN, et al. A preliminary study of the effect of probiotic Streptococcus salivarius K12 on oral malodour parameters. J Appl Microbiol, 2006; 100(4): 754–764.
  81. Zupancic K, et al. Influence of Oral Probiotic Streptococcus salivarius K12 on Ear and Oral Cavity Health in Humans: Systematic Review. Probiotics Antimicrob Proteins, 2017; 9(2): 102–110.
  82. Hu L, Mao Q, et al. Effects of Streptococcus salivarius K12 with nystatin on oral candidiasis–RCT. Oral Dis, 2019; 25(6): 1573–1580.
  83. Wescombe PA, Hale JDF, Heng NCK, Tagg JR. Developing oral probiotics from Streptococcus salivarius. Future Microbiol, 2012; 7(12): 1355–1371.
  84. Vicario M, et al. Clinical changes in periodontal subjects with the probiotic Lactobacillus reuteri Prodentis: a preliminary randomized clinical trial. Acta Odontol Scand, 2013; 71(3–4): 813–819.
  85. Cannon M, et al. Effectiveness of CRT at measuring the salivary level of bacteria in caries prone children with probiotic therapy. J Clin Pediatr Dent, 2013 Autumn; 38(1): 55–60.
  86. Cannon ML, Vorachek A, Le C, White K. Retrospective Review of Oral Probiotic Therapy. J Clin Pediatr Dent, 2019; 43(6): 367–371.
  87. Tahmourespour A, et al. Lactobacillus rhamnosus biosurfactant inhibits biofilm formation and gene expression of caries–inducing Streptococcus mutans. Dent Res J, 2019; 16(2): 87–94.
  88. Rodríguez G, Ruiz B, et al. Probiotic Compared with Standard Milk for High–caries Children: A Cluster Randomized Trial. J Dent Res, 2016; 95(4): 402–407.
  89. Villavicencio J, Villegas LM, et al. Effects of a food enriched with probiotics on Streptococcus mutans and Lactobacillus spp. salivary counts in preschool children: a cluster randomized trial. J Appl Oral Sci, 2018; 26: e20170318.
  90. Schwendicke F, Dörfer C, et al. Cariogenic effects of probiotic Lactobacillus rhamnosus GG in a dental biofilm model. Caries Res, 2014; 48(3): 186–192.
  91. López–López A, et al. Health–Associated Niche Inhabitants as Oral Probiotics: The Case of Streptococcus dentisani. Vol. 8, Frontiers in Microbiology, 2017. http: //dx.doi.org/10.3389/fmicb.2017.00379
  92. Conrads G, et al. Commentary: Health–Associated Niche Inhabitants as Oral Probiotics: The Case of Streptococcus dentisani. Vol. 9, Frontiers in Microbiology, 2018. http: //dx.doi.org/10.3389/fmicb.2018.00340
  93. Bradshaw DJ, Marsh PD, et al. Effects of glucose and fluoride on competition and metabolism within in vitro dental bacterial communities and biofilms. Caries Res, 2002; 36(2): 81–86.
  94. Daly S, et al. A randomised clinical trial to determine the effect of a toothpaste containing enzymes and proteins on gum health over 3 months. J Dent, 2019; 80(S1): S26–32.
  95. Pedersen AML, et al. Gingival health status in individuals using different types of toothpaste. J Dent, 2019; 80 Suppl 1: S13–18.
  96. Adams SE, et al. A randomised clinical study to determine the effect of a toothpaste containing enzymes and proteins on plaque oral microbiome ecology. Sci Rep, 2017; 7: 43344.
  97. Woodward M, Rugg–Gunn AJ. Chapter 8: Milk, Yoghurts and Dental Caries. Monogr Oral Sci, 2020; 28: 77–90.
  98. Woelber JP, Tennert C. Chapter 13: Diet and Periodontal Diseases. Monographs in Oral Science, 2020: 125–133. http: //dx.doi.org/10.1159/000455380
Saistītie raksti

Dažādas menopauzes hormonu ārstēšanas metodes rada dažādus riskus

Pētnieki ir analizējuši septiņu dažādu hormonu terapiju ietekmi uz menopauzes simptomiem, trombu, insultu un infarkta risku. Pētījums, kurā piedalījās apmēram miljons sieviešu vecumā no 50 līdz 58 gadiem, ir lielākais un visaptverošākais pašlaik izrakstīto hormonālo vielu pētījums pasaulē. Rezultāti rāda, ka riski atšķiras atkarībā no aktīvās vielas un tā, kā zāles tiek lietotas.

Doctus

Epilepsija grūtniecības laikā: neiropsihiskais bērna novērtējums sešu gadu vecumā

Pretepilepsijas medikamentiem ir potenciāli teratogēns efekts, to lietošana grūtniecības laikā var ietekmēt augļa neiroloģisko attīstību. Folātu lietošana grūtniecības iznākumus uzlabo, bet augstas devas literatūrā ziņo kā riskantas. ASV pētnieku komanda salīdzinājusi neiropsihisko stāvokli bērniem, kuru mātēm ir epilepsija (Mep) un mātēm, kam epilepsija nav (Mves). Analīzē ņemta vērā pretepilepsijas medikamentu ekspozīcija līdz trešajam grūtniecības trimestrim.

Doctus
Raksts žurnālā
Lasītākais Doctus.lv

Dažādas menopauzes hormonu ārstēšanas metodes rada dažādus riskus

Pētnieki ir analizējuši septiņu dažādu hormonu terapiju ietekmi uz menopauzes simptomiem, trombu, insultu un infarkta risku. Pētījums, kurā piedalījās apmēram miljons sieviešu vecumā no 50 līdz 58 gadiem, ir lielākais un visaptverošākais pašlaik izrakstīto hormonālo vielu pētījums pasaulē. Rezultāti rāda, ka riski atšķiras atkarībā no aktīvās vielas un tā, kā zāles tiek lietotas.

Doctus

Kad skābes atvilnis nepadodas terapijai. Domājam par žults atvilni!

Žults atvilnis jeb žults reflukss, jeb duodenogastroezofageālais reflukss ir medicīnisks stāvoklis, kad žults, kas ir aknu ražota gremošanas sula, no divpadsmitpirkstu zarnas plūst uz kuņģi un reizēm uz barības vadu. Šis atvilnis var izraisīt diskomfortu, sāpes un citus simptomus, kas bieži vien ir līdzīgi skābes refluksa (gastroezofageālā atviļņa slimības jeb GEAS) simptomiem un sūdzībām.

T. Raikstiņa, V. Skuja

Hroniskas sāpes vairākās ķermeņa zonās saistītas ar kardiovaskulāru disfunkciju

Hroniskas sāpes ir galvenais invaliditātes iemesls pasaulē. Vairākos pētījumos ziņots par hronisku ne–vēža sāpju izplatību 8,7—64,4 %. Tādi hronisku sāpju stāvokļi kā muguras, iegurņa sāpes un fibromialģija saistīti ar kardiovaskulāru slimību attīstību. Kaut saistības mehānisms vēl ir maz pētīts, tiek pieņemts, ka iemesls jāmeklē hroniska iekaisuma virzienā, kas negatīvi ietekmē arī vaskulāro funkciju. Šajā pētījumā analizēts, kā plašas hroniskas sāpes ietekmē kardiovaskulārās disfunkcijas attīstību.

Doctus

Optimālās kombinācijas 2. tipa cukura diabēta terapijā

Raksta mērķis ir aplūkot dažas jaunākās terapijas kombinācijas pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu. 2021. gadā veiktā apkopojumā ziņots gan tas, ka ~ 10,5 % pieaugušo vecumā no 20 līdz 75 gadiem slimo ar 2. tipa cukura diabētu, gan tas, ka gandrīz puse nezina — viņi dzīvo ar šādu slimību (latenta gaita). Tiek prognozēts, ka līdz 2045. gadam ar cukura diabētu slimos viens no astoņiem pieaugušajiem.

I. Ruža, S. Smirnova

Prof. MĀRIS TAUBE, psihiatrs: Laimes atslēgas

Viņa laimes atslēgas ir divas. Ģimene, par kuru domājot, pārņem drošības izjūta, un darbs, kuram redzi patiesu jēgu. Profesors MĀRIS TAUBE ikdienā vada RPNC Ambulatoro centru “Veldre” un RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedru. Izgājis karjeras lokus, nu jau desmit gadus atgriezies pie psihiatrijas pacientiem, jo tieši šajā darbā rod vislielāko iespēju reāli palīdzēt.

G. Jansone

Epilepsija grūtniecības laikā: neiropsihiskais bērna novērtējums sešu gadu vecumā

Pretepilepsijas medikamentiem ir potenciāli teratogēns efekts, to lietošana grūtniecības laikā var ietekmēt augļa neiroloģisko attīstību. Folātu lietošana grūtniecības iznākumus uzlabo, bet augstas devas literatūrā ziņo kā riskantas. ASV pētnieku komanda salīdzinājusi neiropsihisko stāvokli bērniem, kuru mātēm ir epilepsija (Mep) un mātēm, kam epilepsija nav (Mves). Analīzē ņemta vērā pretepilepsijas medikamentu ekspozīcija līdz trešajam grūtniecības trimestrim.

Doctus

Priekškambaru mirdzēšana. Ko vēsta jaunās ESC 2024 vadlīnijas?

32 000 dalībnieku, 5400 ekspertu un lektoru — tik plašs pulks nozares entuziastu no 30. augusta līdz 2. septembrim tikās Eiropas Kardiologu asociācijas kongresā Londonā. Arī Doctus bija iespēja pieslēgties notikumiem attālināti, lai varam lasītājiem pastāstīt par jaunumiem vadlīnijās. Oktobra numurā sniedzām ieskatu par izmaiņām arteriālās hipertensijas vadlīnijās, šoreiz pievēršamies priekškambaru mirdzēšanai (PM) — biežākajai aritmijai pasaulē.

S. Paudere–Logina
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U