Pretcaurejas līdzekļu izvēle akūtas caurejas gadījumā

Klasifikācija un ierosinātāji

Aprēķināts, ka ikviens Rietumeiropas un ASV pieaugušais iedzīvotājs ar akūtas caurejas epizodi slimo vidēji reizi gadā. [2] Visbiežāk tā norit vieglā formā un ir pašlimitējoša, taču neapšaubāmi ietekmē darbaspējas un dzīves kvalitāti.

Caureju nosaka tad, ja vēdera izeja ir par biežu (biežāk par 3 reizēm diennaktī), par šķidru (> 75% no vēdera izejas satura, tas ir ūdeņains) un par daudz (> 250 g diennaktī). Klīniskajā ainā var būt arī slikta dūša, vemšana un krampjveida sāpes vēderā.

Par akūtu caureju runā tad, ja tā ir ne ilgāk par 14 dienām; ja caureja ilgst 14-30 dienas, tā ir persistējoša, ja ilgāk par 30 dienām, tad hroniska.

Akūtas diarejas ierosinātāji visbiežāk ir dažādi infekciozi starpnieki (skat. 1. tabulu).

Terapija

Ja caureja ir vieglas formas un pēc 48 stundām veselības stāvoklis ir uzlabojies, nav drudža un vēdera izejai nav asins piejaukuma, kā arī citu sistēmiska iekaisuma pazīmju, tad ārstējas mājās.

Rehidratācija un uzturs

Akūtas caurejas gadījumā cilvēks zaudē daudz šķidruma un sāļu, tāpēc organisms atūdeņojas, ļoti strauji tas notiek zīdaiņiem, maziem bērniem un veciem cilvēkiem. Vissvarīgākā akūtas caurejas ārstēšanā ir pietiekama šķidruma daudzuma uzņemšana (ne mazāk kā 2 l/24 h). Neatkarīgi no caurejas ierosinātāja sākotnējā terapijā noteikti jāiekļauj rehidratācija. Ja pacientam nav traucēta apziņa vai cits smags dehidratācijas stāvoklis, tad rehidratāciju parasti sāk ar orāliem šķīdumiem. Akūtas caurejas gadījumā glikozes absorbcija tievajās zarnās netiek traucēta, tāpēc tievās zarnas joprojām spēj absorbēt ūdeni, ja tas satur glikozi un sāls šķīdumu, kas caurejas gadījumā palīdz ūdens absorbcijai no tievās zarnas lūmena. Ir komerciāli rehidrācijas preparāti, piemēram, rehydron pulveris, kura sastāvā ir bezūdens glikoze (Glucosum anhydricum) 10 g, Natrii chloridum 3,5 g, Natrii citras 2,9 g un Kalii chloridum 2,5 g. Pasaules Veselības organizācijas rekomendētais sāļu sastāvs akūtas caurejas gadījumā: 3,5 g NaCl, 2,9 g nātrija citrāta vai 2,5 g nātrija bikarbonāta, 1,5 g kālija hlorīda un 20 g glikozes.

Taču orālo rehidratācijas šķīdumu var pagatavot arī mājas apstākļos: litram vārīta un atdzesēta ūdens pievieno tējkaroti sāls un 8 tējkarotes cukura.

Dehidratācijas pakāpju izvērtēšanai var izmantot Dhaka metodi (skat. 2. tabulu).

Pārejoša laktāzes deficīta dēļ rekomendē izvairīties no piena produktiem uzturā un iesaka lietot t.s. BRAT diētu (no angļu valodas: B - banāni (bananas), R - rīsi (rice), A - ābolu kompots (apple sauce), T - sausiņi (toast)). Dārzeņus iesaka lietot mērenā daudzumā, tikai vārītus vai tvaicētus. Nerekomendē treknus produktus. Noderīgi ir arī buljoni un sāļie cepumi, kas palīdz kompensēt sāļu zudumu.

Akūtas caurejas simptomātiska papildterapija

Antimotilitātes preparāti

Ļoti piesardzīgi būtu jālieto antimotilitātes medikamenti (piemēram, loperamīds), kas inhibē zarnu peristaltiku un nedaudz nomāc arī zarnu sekretorās funkcijas. Tā kā caureja ir organisma aizsargreakcija, kad no organisma tiek izvadīti toksīni un diarejas ierosinātāji, antimotilitātes preparātu izmantošana varētu pagarināt slimības gaitu un retos gadījumos radīt toksiska megakolona vai hemolītiski urēmiskā sindroma risku. [2] Šīs grupas medikamentus noteikti neiesaka izmantot iekaisīgas vai asiņainas caurejas gadījumā.

Adsorbentu terapija

Akūtas caurejas gadījumā var izmantot aktīvo ogli, kas izveidota īpaši poraina, lai iegūtu lielu virsmas laukumu, ko izmanto adsorbcijai, taču ir visai maz pētījumu un datu par tās efektivitāti un lietošanas režīmu.

Dioktaedrisks smektīts spēj uz virsmas adsorbēt toksīnus, baktērijas, rotavīrusus, tādējādi mazinot to piestiprināšanos zarnu gļotādai, kā arī stiprina zarnu gļotādas barjeru, mainot gļotu reoloģiskās īpašības. [4] Plākšņveida struktūras un izteiktās plastiskās viskozitātes dēļ diosmektītam ir spēcīgas kuņģa-zarnu trakta gļotādu pārklājošas īpašības.

Diosmektīts spēj saīsināt arī laikposmu, ko infekciozais starpnieks pavada zarnās, tādējādi saīsina arī saslimšanas ilgumu. Dio-smektīta struktūras dēļ tas netiek absorbēts un metabolizēts, tāpēc preparātam ir laba panesība [4]. Diosmektīts varētu būt labs papildu terapijas līdzeklis orālai rehidratācijai, lai atvieglotu pacienta stāvokli un paātrinātu atveseļošanās procesu.

Antisekretorā terapija

Racekadotrils - darbības sākumā medikaments ir neaktīvā formā, organismā tiek sašķelts aktīvā substancē tiorfānā, kas ir enkefalināzes inhibitors. Enkefalināze ir enzīms dažādos audos, ievērojamā daudzumā tievo zarnu epitēlijā, tā ir šūnu membrānu peptidāze. Tā šķeļ enkefalīnus (dabiskas ķīmiskas vielas): saistoties ar tievās zarnas receptoriem, tie mazina ūdens un sāļu daudzumu, kas tiek sekretēts zarnas lūmenā. Enkefalīni un enkefalināze mijiedarbojoties nodrošina stabilu šķidruma līdzsvaru zarnās.

Racekadotrils aizsargā enkefalīnus no to enzimātiskas degradācijas, tādējādi pagarinot to darbību enkefalīnerģiskajās sinapsēs tievajās zarnās un samazinot hipersekrēciju.

Racekadotrils ir izteikta intestināla anti-sekretora aktīvā viela. Tam ir ātra pretcaurejas iedarbība, taču tas neietekmē zarnu tranzīta laiku. Tas kontrolē diarejas simptomus, taču tam nav rehidratējošu īpašību, tāpēc tas noteikti jākombinē ar rehidratāciju. Rekomendē izmantot tikai īslaicīgai palīgterapijai un neiesaka gadījumos, ja ir aizdomas par bakteriālu (iekaisīgu) caureju.

Arī antibiotiku izraisītas caurejas gadījumā racekadotrils nav pārbaudīts, tāpēc šādos gadījumos racekadotrilu lietot nedrīkst.

Probiotikas

Apstiprināts, ka labvēlīgo baktēriju kultūras L. reuteri ATCC 55730, L. rhamnosus GG, L. casei DN-114 00, Lactobacillus GG (ATCC 53103) un Saccharomyces cerevisiae (boulardii) ir efektīvas akūtas caurejas gadījumā, saīsinot akūtas infekcijas epizodes ilgumu, turklāt to lietošana ir droša un labi panesama. [7; 8]. Probiotiku darbības efekts katrai kultūrai atšķiras.

Antibakteriāla terapija

Viena no dilemmām, novērtējot pacientu ar akūtu caureju, ir izlemt, kad nepieciešama padziļināta izmeklēšana un specifiska ārstēšana. Tā kā lielākā daļa akūtu caureju ir vīrusu ierosinātas un noris vieglā formā, antibakteriāla terapija tiek indicēta ne visos gadījumos. Taču, ja pacientam akūta caureja noris smagā formā ar iekaisuma simptomiem (febrilitāti, asins piejaukumu, spēcīgām krampjveida sāpēm vēderā un izteiktu dehidratāciju), apsverama empīriska antibakteriāla terapija; lai precizētu ierosinātāju, jānosaka baktēriju kultūra fēcēs.

Kādās situācijās rekomendē baktēriju kultūru noteikšanu fēcēs? Pacientiem ar traucētu imūnsistēmas darbību, ar HIV inficētajiem, gados vecākiem pacientiem ar smagām blakus slimībām, pacientiem, kam novēro smagu iekaisīgas dabas caureju (asiņaina caureja ar drudzi), pacientiem, kas slimo ar kādu no iekaisīgu zarnu slimībām, lai iekaisīgu zarnu slimības paasinājumu diferencētu no citas zarnu infekcijas, kā arī dažu profesiju pārstāvjiem, piemēram, pārtikas apstrādes darbiniekiem.

Kad jāmeklē palīdzība

Ja stāvoklis neuzlabojas pirmajās 48 stundās un parādās kāds no trauksmes simptomiem, noteikti jāmeklē medicīniska palīdzība.

Trauksmes simptomi: izmainīts pacienta apziņas stāvoklis, drudzis > 38°C, asins piejaukums vēdera izejai, regulāra vemšana ar izteiktām lēkmjveida sāpēm vēderā un nespēju saņemt orālu rehidratāciju, 12 stundas nav izdalījies urīns, kā arī pacienti, kas nesen bijuši hospitalizēti vai lietojuši antibakteriālas zāles.

Noteikti vēlos atgādināt, ka akūtas caurejas ierosinātas infekcijas parasti tiek pārnestas fekāli orālā ceļā, un, lai mūsu ziemas priekus neaizkavētu bieža tualetes apmeklēšana, vissvarīgākais ir ievērot personīgās higiēnas normas.