Pēdu ādas struktūra, salīdzinot ar citām ķermeņa daļām, ir unikāla. Tās loma ir pārvarēt un pielāgoties ārējiem stresoriem fiziskas slodzes apstākļos, tāpēc epidermā, lielākoties stratum corneum daļā, ir struktūras, kādu nav nekur citur, piemēram, telpiski izkārtots keratīns, lai nodrošinātos pret fizikāliem iedarbības faktoriem.
Ar ko atšķiras normāla un hiperkeratozes skarta pēdu āda?
Stratum corneum hiperkeratoze ir viena no pirmajām atbildreakcijām uz kādu ārēju faktoru. Hiperkeratozes gadījumā dermas un epidermas šūnas reaģē uz stresu (piemēram, spiedienu) un producē vairāk iekaisuma citokīnu, kas veicina nepilnīgu korneocītu diferenciāciju un stratum corneum bioķīmiskās un strukturālās pārmaiņas. Tas var būt iemesls nepilnīgai desmosomu degradācijai, patoloģiskai lipīdu kārtas formācijai, tālāk seko korneocītu adhēzija un deskvamācija un stratum corneum sabiezēšana, papēdī veidojot tulznas, varžacis un plaisas.
Šajās bojājuma vietās mitruma līmenis ādā ir pat četras reizes mazāks nekā veselā pēdu ādā, šī āda ir arī mazāk elastīga un ar izteiktāku virsmas tekstūru. [3]
Vai izvēlētā profesija var būt riska faktors mehāniskai dermatozei?
Dažādas blakusslimības (par cukura diabēta pacientiem lasiet atsevišķā sadaļā) ir samērā pašsaprotams iemesls dažādām ādas patoloģijām, taču jāatceras arī par specifisku profesiju pārstāvjiem, kas cieš no dažādiem ādas bojājumiem pēdā.
Daiļslidotājiem, hokejistiem un skrituļotājiem iespējamas dažādas mehāniskas traumas, infekcijas un iekaisīgi procesi, ja nav izvēlēts piemērots ekipējums vai nav ievēroti profilaktiski pasākumi. Visbiežākās dermatozes ir dažādi ādas sabiezējumi, bullas, tulznas, varžacis, petehijas (jeb melnais papēdis — talon noir), onihokriptoze. Šie bojājumi veidojas no pastāvīgas berzes, bīdes spēka, spiediena un sadursmes ar dažādām virsmām. [9]
Līdzīgi ir flamenko dejotājām, kas bieži sūdzas par plantāru hiperkeratozi un metatarsālām sāpēm, kas varētu būt flamenko kurpju augstā papēža dēļ un tāpēc, ka pēda hroniski atrodas neērtā piespiedu pozā. [10]
Kā psihiskā veselība ietekmē pēdu veselību?
Aptaujājot pacientus ar nopietniem psihiskā spektra traucējumiem, atklājas, ka 80 % ir vismaz viena podoloģiska rakstura problēma.
Visbiežāk šie pacienti sūdzas par sāpēm pēdās (48 %), nagu bojājumiem (35 %) un varžacīm, tulznām (28 %). Šādi izplatības rādītāji ir 4—11 × lielāki nekā vispārējā populācijā ziņotie.
Arī pēc sociāli demogrāfisko faktoru, psihiskās slimības un vispārējo veselību ietekmējošo faktoru pielāgošanas podoloģiskie traucējumi joprojām ir statistiski ticami saistāmi ar psihisku slimību. [11]
Vai pēdu sausums ir riska faktors izgulējumu attīstībai?
Spiediena radītas čūlas ir nopietna problēma gan ambulatorā un stacionārā praksē, gan arī aprūpes namos. To novēršana ir būtiska pacienta labbūtībai. Pamata iemesli izgulējumu attīstībai ir zināmi, bet sausas ādas loma šajā gadījumā ir neskaidra.
Lai noteiktu, vai ir saistība starp sausu ādu un spiediena čūlu attīstību (galvenokārt papēža un potītes ādas zonās), tika veikts daudzcentru krustenisks pētījums, kurā secināja, ka 71,9 % pacientu ar papēža/potītes izgulējumiem (2+ pakāpes) ir sausa kāju un/vai pēdu āda, tātad xerosis cutis varētu būt riska faktors spiediena radīto čūlu attīstībai senioriem. [4]
Kura pacientu grupa īpaši jāsargā no ādas sausuma?
Cukura diabēta pacienti pieredz dažādas izmaiņas ādā, kas bieži vien var būt cukura diabēta pirmā pazīme vēl nediagnosticētiem pacientiem! Sākotnēji pacienti lielākoties sūdzas par ādas sausumu un ar to saistītu diskomfortu.
Eksperti uzskata, ka defektīva ādas aizsargbarjera ir pirmais solis pretī ūdens zudumam šūnās, kas izraisa sausumu, hiperkeratozi un iekaisumu. Maigi attīrošie līdzekļi un mitrinātāji rekomendēti visiem cukura diabēta pacientiem, kam ir diabēta pēdas radīti ādas bojājumi, ihtioziformas ādas izmaiņas, kseroze un keratosis pilaris. Vislielākais izaicinājums varētu būt pacientu līdzestība, izpratne un izglītošana ādas kopšanas jautājumos. [7]
Jāpiebilst, ka hiperkeratoze sastopama pat 51 % cukura diabēta pacientu un ir statistiski nozīmīgs riska faktors pēdu čūlu attīstībai. [8]
Vai urea saturošie līdzekļi joprojām tiek atbalstīti?
Urīnvielu rekomendē ādas mitrināšanai pacientiem ar sausu, īpaši kopjamu ādu.
Tomēr šobrīd nav pētījumos rastu pierādījumu, ka urea saturoši līdzekļi noder papēžu kopšanas kosmētikā un ārstnieciskajos līdzekļos.
Tāpēc britu rekomendācijās šobrīd iekļauts norādījums, ka papēžu kopšanai nav jāizvēlas līdzekļi (krēmi, balzami, aerosoli), kas satur urea, bet pacientiem, kas tādus jau lieto, būtu jāpārskata nepieciešamība tos lietot un, visticamāk, jāmaina pret citiem. [2]
Kā pareizi jālieto emolienti?
Emolienti dažādu dermatoloģisku problēmu risināšanā bieži vien tiek lietoti par maz. Tos lietojot pareizi, atjaunojas ādas mitruma līmenis, aizsargbarjera, mazinās nieze un sausums. Turklāt gadījumos, kad sasniegts slimības relapss, emolientu lietošana turpināma arī pēc problēmas atrisināšanas.
Nerekomendē emolientus ieteikt tikai kosmētisku apsvērumu dēļ. Šobrīd nav pētījumu, vai kāds konkrēts emolients būtu pārāks, līdzeklis jāizvēlas tā sastāva un risināmās problēmas dēļ, ievērojot pacienta vēlmes un iespējas, ādas sausuma pakāpi un zonu.
Jo treknāks emolients, jo tas būs efektīvāks kā mitrinātājs, bet jārēķinās, ka šie līdzekļi pacientam var nepatikt, jo tik ātri neuzsūcas, ir neparocīgāki lietošanai (treknākos līdzekļus rekomendē uzklāt uz nakti). Turklāt pārlieku bieža trekno emolientu lietošana var radīt folikulīta risku. Priekšroka dodama emolientiem, kas fasēti traukos ar sūknīti, jo tos vieglāk lietot un mazinās risks antibakteriālai kontaminācijai. [1]
Kāda ir dekspantenola loma ādas kopšanā?
Pantotēnskābe ir nepieciešama epidermas normālai funkcionēšanai. Tā ir koenzīma A komponents, kurš ir līdzfaktors dažādu enzīmu katalizētu reakciju pamatā, piedaloties ogļhidrātu, taukskābju, olbaltumvielu un citu bioloģiski aktīvu vielu metabolisma procesos.
Lokāli dekspantenolu (pantotēnskābes analogu) lieto kā mitrinātāju, uzlabojot stratum corneum mitruma līmeni, mazinot transepidermālā ūdens zudumu un saglabājot ādas mīkstumu un elastīgumu. Pētījumi in vivo un in vitro uzrāda tā pretiekaisuma efektu, piemēram, eksperimentāli inducētas ultravioleto staru eritēmas gadījumā.
Dekspantenols kā adjuvants, lietojot apmēram 3—4 nedēļas, mazina tādus simptomus kā ādas kairinājums, sausums, raupjums, zvīņošanās, nieze, eritēma, erozijas/fisūras. [5]
Kāda ir glicerīna loma ādas kopšanā?
Glicerīns ir trihidroksialkohols, ko jau desmitiem gadu izmanto lokāli lietojamu dermatoloģisko preparātu sastāvā. Tā loma ir mitrināt ādu, uzlabot elastīgumu un nodrošināt epidermas barjerfunkciju.
Glicerīns piedalās stratum corneum lipīdu vielmaiņas procesos, aizsargā pret kairinošiem faktoriem, veicina desmosomu degradācijas procesu un ir katalizators labākai brūces dzīšanai. Dažos pētījumos pierādītas pat glicerīna antibakteriālās īpašības. [6]
Vai pēdu kopšana novērš kājas amputācijas risku?
Kopš šā pētījuma publicēšanas pagājuši 20 gadi, taču svarīgākais no pētījuma secinājumiem palicis nemainīgs: pacientiem, kam ir risks apakšējās ekstremitātes amputācijai (nekontrolēta cukura diabēta pacienti, perifēru vaskulāru slimību pacienti, kā arī pacienti ar gangrēnu), šo risku samazina regulāra pēdu aprūpe!
Varžacu tīrīšana, tulznu aprūpe un sadziedēšana, nagu kopšana un apgriešana, ādas krēmu un emolientu uzklāšana, citi higiēnas pasākumi un uzturošā terapija gandrīz 4 × samazina risku apakšējās ekstremitātes amputācijai, ja salīdzina ar pēdu nekopšanu. [12]
Var, protams, teikt, ka pētījumam ir daudz metodoloģisku un tehnisku ierobežojumu, taču arī mūsdienās podoloģiju sauc par svarīgu integrētās medicīnas daļu pacienta dzīves kvalitātes uzlabošanai. [13]
