Pastiprināta svīšana naktī. Par ko tā var liecināt?

Šajā mirklī saskaramies ar vairākiem risināmiem jautājumiem.

• Kā atšķirt svīšanu naktī no citu veidu svīšanas?
• Kādi veselības stāvokļi saistīti ar svīšanu naktī un kā anamnēze var palīdzēt pareizās diagnozes noteikšanā?
• Kā nonākt līdz diagnozei, kad svīšanai ir labdabīgs iemesls, un kā iespējami ātrāk atklāt iemeslu gadījumos, kad jāārstē neatliekami?

Pastiprināta svīšana

Sūdzības par pastiprinātu svīšanu ģimenes ārsta praksē jāuzklausa bieži. Lai gan lielākoties tai ir labdabīgs iemesls, ir gadījumi, kad šis simptoms norāda uz nopietnu sistēmisku slimību. Svarīgs pareizas diagnostikas posms ir anamnēzes ievākšana (vai tā ir izolēta svīšana naktīs? Vai ir zināms izraisītājfaktors?) un iespējamo diferenciāldiagnožu izvērtēšana. Jāatceras, ka labdabīga pastiprināta svīšana var neliecināt par varbūtību, ka attīstīsies nopietnas komplikācijas, tomēr nevar aizmirst par pastiprinātu ādas macerāciju un sēnīšu/baktēriju infekciju attīstības risku, kā arī emocionālo faktoru — pacienta fobiju no intimitātes, piedalīšanās sporta pasākumos, strādāšanas kolektīvā.

Dažādie svīšanas varianti

Sarkšana

Akūta, vienreizēja ādas asinsvadu dilatācija, kas saistīta ar ādas krāsas pārmaiņām no sārtas līdz cianotiskai. Lielākoties pirmās ķermeņa zonas, kas sarkst, ir sejas āda, kakls un krūšu augšdaļa, taču ir gadījumi, kad sarkšana novērojama visā ķermenī, nosarkst pat plaukstas un pēdas.

Karstuma viļņi

Autonomi simptomi, kas saistīti ar menopauzi: raksturīga pēkšņa un intensīva siltuma sajūta un sārtums ķermeņa augšdaļā, var būt sirdsklauves, profūza svīšana un aizkaitināmība.

Hiperhidroze

Pastiprināta svīšana, kas var būt fokāla vai ģeneralizēta, tai var būt kāds izraisītājfaktors, bet tāda var arī nebūt. Fokāla hiperhidroze lielākoties ir idiopātiska. Atšķirībā no svīšanas naktī tā neizpaužas tikai naktī, bet arī dienas laikā. Arī garīgs/psihisks stress var izraisīt simpātiskās nervu sistēmas aktivāciju, vazokonstrikciju ādā un pastiprinātu sviedru izdali. Pacientiem ar hiperhidrozi nekonstatē histoloģiskas izmaiņas sviedru dziedzeru uzbūvē vai skaitā.

Epidemioloģija un iemesli

ASV hiperhidroze konstatēta aptuveni 2,9 % populācijas. Sievietēm un vīriešiem sastopamība ir līdzīga, pirmā epizode parasti sākas bērnu—pusaudžu vecumā. Iespējamais riska faktors var būt arī iedzimtība.

Iemesli var būt dažādi. Fokālas hiperhidrozes biežākie iemesli:

• visbiežāk — idiopātiska;
• neiropātijas (piemēram, diabētiskā neiropātija);
• hroniski neirogēni iekaisumi;
• posttraumatiska siringomiēlija;
• arlekīna (harlequin) sindroms — unilaterāla hiperhidroze kā kompensējošs mehānisms anhidrozei otrā ķermeņa pusē;
• asu ēdienu, dzērienu lietošana.

Ģeneralizēta hiperhidroze parasti ir sekundāra, iekļauj arī izolētas svīšanas naktīs iemeslus:

• neiroloģiski iemesli — ortostatiska hipotensija, Parkinsona slimība, insults, autonoma disrefleksija;
• onkoloģiski procesi — limfomas, leikēmija, Castleman slimība;
• endokrīni iemesli — akromegālija, cukura diabēts, menopauze, grūtniecība, hipertireoze;
• hroniskas infekcijas — tuberkuloze, bruceloze;
• sirds mazspēja, šoks, elpošanas mazspēja;
• medikamenti;
• alkohols un citi toksīni.

Fokālas hiperhidrozes ārstēšanas iespējas

Vieglas, vidēji smagas padušu hiperhidrozes gadījumā efektīvs būs 20 % alumīnija hlorīda heksahidrāts (spēcīgs antiperspirants). Izmanto gan botulīna toksīna A intradermālas injekcijas (efektīvas apmēram 16 nedēļas pēc injekcijas un ievērojami uzlabo dzīves kvalitāti), gan topisku botulīna toksīnu A. Iespējama simpatektomija T3—T4 vai T4 līmenī. T4 līmenī veiktas simpatektomijas gadījumā ir mazāks kompensējošas hiperhidrozes risks.

Plaukstu hiperhidrozes gadījumā izmanto 20 % alumīnija hlorīda heksahidrātu, botulīna toksīna A un B injekcijas. Smagas idiopātiskas plaukstu hiperhidrozes gadījumā efektīva ir arī jontoforēze. Tā gan kontrindicēta grūtniecības, implantētu elektronisku ierīču, metāla implantātu, implantētas intrauterīnas vara spirāles gadījumā. Var veikt arī simpatektomiju.

Kraniofaciālas hiperhidrozes ārstēšanā izmanto topisku 0,5 % glikopirolāta krēmu (tas var mazināt diabēta ģenēzes sejas svīšanu), botulīna toksīna A injekcijas, klonidīnu 0,2—0,4 mg/dienā (3. pierādījumu līmenis, bet ir ziņojumi par efektivitāti). Ja svīšanu izraisījusi sertralīna lietošana, noderīgs var būt terazosīns.

Svīšana naktī

Masīvas svīšanas dēļ, kas parādās naktīs, pacientam guļot, jāmaina gultasveļa, lai neciestu no mitruma un diskomforta. Noteikti jāizslēdz drudzis, nepiemērotas (pārāk siltas) gultasveļas izvēle, paaugstināta temperatūra guļamistabā. Lai izvērtētu iespējamās svīšanas diferenciāldiagnozes, jāaptur prātā biežākie iemesli svīšanai naktī (apkopoti 1. tabulā).

Saruna ar pacientu

Svarīgākais, kas jāņem vērā diagnozes noteikšanas procesā, ir pareizi strukturēta saruna ar pacientu:

• jāļauj pacientam par sūdzībām izteikties viņa paša vārdiem, izvairoties no pārtraukšanas vai steidzināšanas;
• jāizvairās no uzvedinošiem jautājumiem, jāatlicina laiks noslēdzošiem jautājumiem visticamākās diagnozes virzienā;
• pacients bieži jutīsies neērti, stāstot, piemēram, par savu seksuālo uzvedību vai narkotiku lietošanu, tāpēc jāpanāk pacienta uzticēšanās, jāparāda, ka attieksme nebūs noraidoša vai nosodoša;
• svarīgi zināt pacienta lietoto medikamentu sarakstu.

Būtiski noskaidrot:

• sākumu — akūts, subakūts, hronisks;
• biežumu — atsevišķs gadījums, naktīs, ik nedēļu, ik mēnesi;
• raksturu — svīšanas intensitāte pastiprinās, mazinās, nemainās;
• lietotos medikamentus, pārtiku;
• citus simptomus (svara zudums, caureja, klepus, menstruālā cikla traucējumi);
• vai ir kādi papildu riska faktori — ceļojumi, neaizsargāts dzimumakts, i/v narkotiku lietošana.

Sarkanie karogi

Izolēta svīšana naktī parasti nenorāda uz kādu nopietnāku slimību, pēc pamata sūdzību izvērtēšanas jāuzdod pacientam jautājumi par to, vai kombinācijā ar svīšanu naktīs nav kāds no 2. tabulā minētajiem simptomiem.

Diagnostika

Vispirms jāizslēdz visi iespējamie racionāli izskaidrojamie iemesli svīšanai naktī. Piemēram, jāpavaicā, kādas segas izmanto, kāda ir istabas temperatūra, kā arī jāizslēdz akūta febrila slimība, piemēram, gripa. Šeit var palīdzēt diagnostiskais algoritms (3. tabula).

Tālākā taktika atkarīga no ticamākās diagnozes. Ja ir aizdomas par HIV, tuberkulozi, ļaundabīgu veidojumu, vaskulītiem, pacientam indicēta speciālista konsultācija.

Ja sarkanā karoga simptomi ir negatīvi un svīšanai naktī diagnosticē kādu no labdabīgiem iemesliem, lielākoties var palīdzēt ģimenes ārsts komandā ar ginekologu, endokrinologu vai citu speciālistu.

Kopsavilkums

• Pastiprināta svīšana ir bieža sūdzība ģimenes ārsta kabinetā. Sarunā ar pacientu nedrīkst aizmirst par viņa fobiju no intimitātes, piedalīšanās sporta pasākumos, strādāšanas kolektīvā.
• Ir vairāki pastiprinātas svīšanas varianti: sarkšana, karstuma viļņi, hiperhidroze, svīšana naktī.
• Izolēta svīšana naktī parasti nenorāda uz kādu nopietnāku slimību, pēc pamata sūdzību izvērtēšanas jāuzdod pacientam jautājumi par to, vai kombinācijā ar svīšanu naktīs nav kāds no sarkanā karoga simptomiem.
• Ģimenes ārsta taktika izriet no ticamākās diagnozes. Ja ir aizdomas par HIV, tuberkulozi, ļaundabīgu veidojumu, vaskulītiem, pacientam indicēta speciālista konsultācija.