Pārtikas alerģijas šobrīd ietekmē ap 5 % pieaugušo un 8 % bērnu visā pasaulē. Pārvaldības stratēģijas ir ierobežotas — izvairīšanās no alergēna, nodrošināšanās ar intramuskulāru epinefrīnu un perorāliem antihistamīniem nejaušas produkta apēšanas gadījumā, kā arī imūnterapija. Arvien populārāka kļūst agrīnas iepazīstināšanas metode zīdaiņiem ar augstu risku pārtikas alerģijas attīstībai, palēninot sensibilizācijas sastopamību populācijā.
Kādi vides faktori ietekmē pārtikas alerģijas attīstību?
IgE mediēta pārtikas alerģija ir pieaugošs sabiedrības veselības slogs visā pasaulē. Kaut zināms, ka liela loma pārtikas alerģiju attīstībā ir ģenētiskajiem faktoriem, tomēr tiek ziņots par gadījumu skaita pieaugumu vienas paaudzes ietvaros, un mazticams, ka vienīgais iemesls būtu izmaiņas cilvēka genomā.
Arī vides faktori, visticamāk, iespaido pārtikas alerģiju attīstību, piemēram, ir t.s. sterilās vides teorija, kad bērns dzīves sākumā nav iepazīstināts ar pietiekami plašu mikroorganismu klāstu, jo dzīvo pārāk tīrā vidē, tādējādi traucējot attīstīties normālai imūnsistēmas atbildreakcijai, zarnu trakta mikrobiotas sastāvam.
Cits iemesls — gaisa piesārņojums, kas jau kļuvis par nopietnu problēmu industrializētās pilsētās un pierādīts kā nopietns riska faktors bronhiālās astmas attīstībā un slimības gaitā. Dati par saistību ar pārtikas alerģijām ir neviendabīgi, bet vairāki mehānismi tiek analizēti kā potenciāli ticami.
Arī ziedputekšņiem varētu būt sava loma pārtikas alerģijas attīstībā. Ir veikti pētījumi, kuros pierādīts, ka saskare ar nezāļu ziedputekšņiem grūtniecības laikā palielina risku sensibilizācijai pret pārtiku bērnam viena gada vecumā. [1]
Pārtikas alerģija — kāds ir galvenais risks?
Pirmais solis, attīstoties IgE mediētai alerģiskai reakcijai uz ēdienu, ir atpazīt anafilakses pazīmes, kas ir potenciāli dzīvību apdraudošs stāvoklis. Lielā starptautiskā pētījumā, kur ievākti dati par pacientiem ar anafilaksi, norādīts, ka 92 % bērnu novērota ādas iesaiste — angioneirotiskā tūska (53 %), nātrene (62 %), nieze (37 %) un eritēma/pietvīkums (29 %).
Kā anafilakses simptomi 45 % gadījumu novēroti arī traucējumi kuņģa—zarnu traktā, 80 % novēroja elpošanas sistēmas iesaisti, 41 % gadījumu kardiovaskulārās sistēmas iesaisti un 26 % neiroloģiskus simptomus.
Anafilakse var attīstīties uzreiz, kad ēdienu pagaršo pirmoreiz, vai nākamajā ēdienreizē — pat ja pirmajā gadījumā ēdiens reakciju nav izraisījis. Pirmās līnijas terapija anafilakses gadījumā ir epinefrīns intramuskulāri. [5]
Kā pārtikas alerģija ietekmē bērna labbūtību?
Pēdējos 20 gados uzmanība pievērsta tam, ka pārtikas alerģijas negatīvi ietekmē ar veselību saistīto dzīves kvalitāti un psihosociālo labbūtību bērniem un pusaudžiem.
Īpaši jāizceļ pusaudži ar smagāku slimības formu — jauniešiem ar veselību saistītā dzīves kvalitāte vērtēta kā zemāka salīdzinājumā ar veseliem vienaudžiem. Tāpat tiek vilktas paralēles starp pārtikas alerģiju un psiholoģisku distresu. Kvalitatīvos pētījumos iegūtie rezultāti liek domāt, ka pārtikas alerģijas slogs pediatriskajā populācijā lielākoties veidojas no satraukumiem, kas bērnu sagaida ārpus mājas, un sociālajām sekām, ko pavada ar pārtikas izvēli saistītie ierobežojumi. [3]
Atopiskais dermatīts un pārtikas alerģija — kāda saistība?
Ādas iekaisums nozīmē, ka pastiprināti tiek producēti citokīni/hemokīni, tādējādi organismā tiek uzturēts sistēmisks iekaisums. Tiek pieņemts, ka atopiskā dermatīta izraisīts sistēmisks iekaisums sistēmiski ietekmē metabolisma procesus organismā.
Daudzcentru perspektīvā kohortas pētījumā Japānā tika meklēta atopiskā dermatīta saistība ar pārtikas alerģijām, vērtējot tādus raksturlielumus kā bērna svars, augums un ķermeņa masas indekss. Tika atklāta negatīva persistējošas ekzēmas asociācija ar bērna augumu divu un trīs gadu vecumā, līdzīgas tendences novēroja arī samērīgi bērna svaram un ĶMI. Interesanti — jo agrāk atopiskais dermatīts attīstījies (pirms gada vecuma), jo stingrāka asociācija ar pārtikas alerģijas attīstību trīs gadu vecumā. [2]
Vai atteikšanās no kāda produkta palīdzēs atopiskā dermatīta pārvaldībā?
Eksperti secinājuši, ka ~ ⅓ bērnu ar vidēji smagu līdz smagu atopisko dermatītu līdztekus ir arī pārtikas alerģija. Tomēr dati par to, cik ļoti pārtikas alerģija ietekmē ādas pasliktināšanos un vai kādu produktu izslēgšana no uztura stāvokli var uzlabot, ir pretrunīgi.
Pētījumi, kuros no uztura bērnam ar AD izslēgts kāds pārtikas produkts, norāda, ka vismaz nedaudz, bet uzlabojums ādas veselībā būs novērojams, taču ārstiem ļoti rūpīgi jānovēro ēdiena un AD cēloniskā saikne, lai neizteiktu nevajadzīgus ieteikumus nelietot kādu produktu.
Paralēli jāatceras, ka, no uztura izņemot kādu pārtikas produktu, drīzāk veidosies uzturvielu deficīts, pasliktināsies bērna un vecāku dzīves kvalitāte un iespējama pat anafilaktiska reakcija uz iepriekš netraucēti lietotiem pārtikas produktiem. Īpaši maz pētīta ir AD un pārtikas mijiedarbība pieaugušajiem. [7]
Vai nātrenes iemesls var būt pārtikas alerģija?
Nātrenes iemeslus, īpaši pēc pirmās reizes, ne vienmēr var noteikt uzreiz. Viens no potenciālajiem nātrenes izraisītājiem ir ēdiens (arī dažādas piedevas). Simptomi lielākoties parādās 30 minūtes pēc produkta apēšanas.
Bērniem nātreni visbiežāk izraisīs piens, olas, rieksti, soja, bet pieaugušajiem — zivis, gliemenes, rieksti. Vidusjūras apvidos nātreni bieži izraisa persiks. Arī pārtikas piedevas jau gatavos produktos var izraisīt alerģisku reakciju nātrenes veidā, piemēram, dzeltenā pārtikas krāsa annatto un sarkanā pārtikas krāsa karmīna sarkanais diemžēl ir bēdīgi slavenas kā nātrenes un anafilakses izraisītājas. [9]
Zaļš dzīvesveids un pārtikas alerģija — kā?
Arvien populārāks mūsdienās kļūst zaļais dzīvesveids, bet, kā izrādās, jau ir atrastas jauktas šāda dzīvesveida asociācijas ar alerģiju attīstību. Tiek meklēta arī saistība ar pārtikas alerģiju.
Pētījumā Austrālijā atrasta saistība: jo zaļākā zonā bērns dzīvo pirmajā dzīves gadā, jo lielāks risks pārtikas alerģijas attīstībai. Iespējamais skaidrojums — apgabalā ir augsts ziedputekšņu līmenis gaisā, kas varētu izraisīt krusteniskas reakcijas un veidot no Th2 atkarīgu alerģisku fenotipu. Taču pētnieki norāda, ka iegūtie dati kopumā ir jaukti un to mijiedarbība kompleksa: iespējams, jāņem vērā kāds jaucējfaktors, kas šajā pētījumā netika mērīts. [4]
Vai arī orālā alerģijas sindroma pacientam ir anafilakses risks?
Orālās alerģijas sindroms (zināms arī kā ziedputekšņu—ēdiena sindroms) ir stāvoklis, ko visbiežāk pieredz pieaugušie, uz kādu ēdienu reaģējot ar viegliem, pārejošiem orofaringeāliem simptomiem (nieze, kasīšanās sajūta mutē). Tas ir viens no pārtikas alerģiju veidiem.
Arvien vairāk pētījumos parādās dati, ka orālās alerģijas sindroms sastopams visās vecumgrupās un lielai daļai pieaugušo izpaužas ar sistēmisku un anafilaktisku reakciju! Turklāt vegānais dzīvesveids (ēdienkartē daudz augļu un dārzeņu) var šā sindroma izpausmes paasināt. Īpaši jāuzmanās no dažādu smūtiju, svaigi spiestu sulu, sojas/riekstu pienu un uztura bagātinātāju lietošanas, jo, kaut arī simptomi lielākajai daļai būs viegli, tomēr daļai šāds specifisks uzturs var provocēt smagāku alerģisku reakciju attīstību. [6]
Kādas ir pārtikas alerģijas ārstēšanas stratēģijas?
Pirmā ārstēšanas stratēģija, protams, ir izvairīšanās no alergēna, bet ne vienmēr viss ir tik vienkārši. Šā brīža pētījumi rāda, ka orāla imūnterapija (OIT) vai sublingvāla imūnterapija (SLIT) īpaši efektīva ir ļoti jaunu bērnu grupā, salīdzinot ar citām vecumgrupām. Šāda terapijas metode zināma jau vairākus gadus un tiek izmantota samērā plaši.
Tāpat veikti pētījumi par dažādu imūnmodulējošo efektu lomu zīdaiņu, bērnu un pieaugušo pacientu ar pārtikas alerģiju ārstēšanā, izmantojot tādu palīgterapijas līdzekli kā anti IgE antivielas, arī ķīniešu fitoterapiju un probiotikas. Protams, arvien attīstās arī bioloģisko medikamentu izmantošana pārtikas alerģiju terapijā — šobrīd kā derīgus izvērtē gan anti IL4Rα, gan anti IL33 preparātus. [7]
Vai antihistamīni noder pārtikas alerģiju terapijā?
Lasot publikācijas par šo tēmu, jāatceras — antihistamīni netiek rekomendēti kā rutīnas medikamenti, bet gan kā glābjoši, simptomus mazinoši līdzekļi, kurus anafilakses simptomu gadījumā dažkārt rekomendē pacientam lietot līdz ar i/m epinefrīna devu.
Orālo alerģiju sindroma gadījumā antihistamīni var mazināt nepatīkamo niezi mutē, bet nav drošticamu pierādījumu, ka taktika “iedzert antihistamīnu un tad ēst jebko” ir droša. Pacientiem, kam ir izteikta simptomātika vai veidojas diskomforts vēderā, rekomendēts ēst tikai termiski kārtīgi apstrādātus produktus, lai no simptomiem izvairītos pilnībā. [8]
Arī nātrenes terapijā kā pirmais līdzeklis ir jaunākās paaudzes antihistamīns bez sedējoša efekta (bilastīns, cetirizīns, desloratadīns, levocetirizīns, rupatadīns un citi). [9] Latvijā pārtikas alerģijas radīto simptomu mazināšanā izmanto arī hifenadīnu. [10]
