Pacientu subjektīvais diskomforts 1,5 T kodolmagnētiskās rezonanses laikā

Diemžēl pieaug ne tikai organiskās etioloģijas slimību skaits, bet arī psihoemocionālās dabas saslimšanas, kas ietekmē cilvēka vispārējo stāvokli. Ikdienas spriedze stipri iespaido cilvēka zemapziņu un attīstās tādi psihoemocionālie traucējumi kā ģeneralizēta trauksme, bezmiegs, panikas lēkmes, kā arī dažādas specifiskās fobijas: klaustrofobija, sociofobija, arahnofobija u.c. [3] Cilvēki, kuriem ikdienā ir augsts bazālā stresa līmenis, nonākot vēl lielākā stresa situācijā, šajā gadījumā kodolmagnētiskās rezonanses izmeklējumā ( MRI), nespēj adekvāti izturēt šo diagnostisko izmeklējumu. Pētījumos noskaidrots, ka lielākā daļa MRI pacientu izjūt trauksmi vai diskomfortu saistībā ar šo izmeklējumu dažādu iemeslu dēļ: dēļ paša aparāta radītā trokšņa, klaustrofobijas, ilgstošas gulēšanas nekustoties u.c. Atsevišķos gadījumos pacienti nespēj pabeigt imeklējumu, kas savukārt, slikti ietekmē agrīnās diagnostikas iespējas [5].

Magnētiskās rezonanses izmeklējuma un magnētiskā lauka ietekme uz cilvēka organismu

MRI tiek izmantots statisks magnētisks lauks, lai radītu atšifrējamus signālus. Stiprāks magnētisks lauks potenciāli palielina signāla-trokšņa un kontrasta-trokšņa attiecību, kā rezultātā veidojas attēli ar labāku spektrālo un telpisko izšķirtspēju. Pašlaik 1.5 T MRI ir rutīnas klīniskais izmeklējums. [7] MRI ir ļoti būtiskas priekšrocības [7]:

• nav jonizējošā starojuma;
• precīzu attēlu veidošanas iespējas;
• augsta pacientu tolerance;
• iespēja novērtēt anatomiskos un fizioloģiskos parametrus;
• unikālas klīniskās informācijas iegūšanas iespējas;
• neinvazīva metode.

Tomēr neraugoties uz daudziem tehniskiem uzlabojumiem, optimālu attēlu iegūšana balstās uz to, cik labi indivīds panes atrašanos MRI skenerī, apkārtējo vidi un sekojošas procedūras. Faktori, kas var samazināt pacientu toleranci pret jebkuru MRI veidu, neatkarīgi no magnētiskā lauka spēka, ir pagarināts skenēšanas laiks, apkārtējās vides temperatūra, trokšņošana, gulēšana neērtā pozā un indivīda trauksmes līmenis. Diskomforts, kas ir biežāk sastopams 3 T un augstākā lauka MR sistēmām, ietver sevī reiboni, sliktu dūšu, perifēro nervu stimulāciju un metālisku garšu mutē.[7]

Visizplatītākā problēma MRI laikā ir aparāta veidotais troksnis izmeklēšanas laikā, kas traucē valodas un dzirdes traktu izmeklēšanai. Ar troksni asociētās problēmas ietver vieglu diskomforta sajūtu, verbālās komunikācijas grūtības, paaugstinātu trauksmi, īslaicīgu dzirdes zudumu un potenciāli pastāvīgus dzirdes traucējumus.[8] Lai noteiktu, vai MR sistēmas veidotais troksnis ir spējīgs izraisīt dzirdes zudumu, pirms un pēc MRI tika testēti 24 pacienti, 14 no tiem tika veikts izmeklējums bez dzirdes protekcijas, 6 (43%) piedzīvoja īslaicīgu, vieglu dzirdes pavājināšanos. Desmit pacientus izmeklēja, izmantojot dzirdes protekcijas līdzekļus, no tiem tikai viens atzīmēja dzirdes pasliktināšanos. Tadējādi tika pierādīts, ka MRI ģenerētais troksnis var kļūt par īslaicīga dzirdes zuduma iemeslu, un, ka ar auss protektoru palīdzību no tā iespējams izvairīties.[9]

Pacienti ar labilu psihi, psihiatriskām saslimšanām, kā arī seniori un bērni var izjust lielāku trauksmi sakarā ar izmeklējumu.[8] Dažādos pētījumos izskaitļots, ka ar magnētisko rezonansi saistīts trauksmes līmenis variē no 4% līdz par 30%, un tas ietekmē skenēšanas rezultātus. [10] Ar MRI asociētu trauksmes stāvokli inducē ne tikai trokšņa līmenis, bet arī klaustrofobija. Lai gan klaustrofobija nav bieža parādība, [] pēc pēdējā Pakistānas pētījuma datiem, kas tika publicēti 2015.gada janvārī, no klaustrofobijas cieš 0.53% pacientu, un tā veicina ievērojamu nepabeigtu izmeklējumu īpatsvara palielināšanos (14,32%). [11]

Pētījums

Lai izpētītu šo problēmu, veikts pētījums, kurā tika iekļauti pacienti no Rīgas Stradiņa universitātes un Rēzeknes slimnīcas radioloģijas nodaļas, kurus izmeklēja ar MR sistēmu. Kopumā tika iekļauti 150 pacienti. Pacienti bija vecumā no 19 līdz 83 gadiem, vidējais vecums 44,04 (standartdeviācija 17,215). Pēc dzimuma pacientu sadalījums bija sekojošs: 106 sievietes (70,7%, vidējais vecums 42 gadi) un 44 vīrieši (29,3%, vidējais vecums 48 gadi). Visi pacienti tika sagrupēti trīs vecuma grupās. Sadalījums uzskatāmi parādīts 1.attēlā.

2.attēlā pacienti ir iedalīti pa dzimumiem. Tajā redzams, ka sievietēm ir divreiz biežāk bail pirms magnētiskās rezonanses izmeklējuma (p=0,009).

3.attēlā ir atspoguļots, kāda dzimuma pārstāvjiem biežāk izmanto sedāciju. Diagrammās ir uzskatāmi redzams, ka neskatoties uz to, ka sievietēm raksturīgāks lielāks baiļu līmenis izmeklējoties ar MR sistēmu, sedatīvos līdzekļus biežāk saņem tieši vīriešu dzimtas pārstāvji (p=0,05).

Visiem 150 aptaujātiem pacientiem bija jānovērtē savas sajūtas MRI laikā 5 baļļu sistēmā, izmantojot Likerta tabulu ( 1- nē, nemaz, 2- drīzāk nē, 3- iespējams mazliet, 4- jā, 5- jā, ļoti izteikti). Pieņemot, ka atbildes „1" un „2" ir negatīvas, rezultātos redzams, ka 46% aptaujāto pacientu nejūta diskomfortu izmeklējuma laikā, bet 54% izjuta to dažādās pakāpēs (no neliela diskomforta līdz pat ļoti izteiktam), kas ir parādīts 4.attēlā.

5.attēlā ir uzskatāmi redzams, ka sievietes visbiežāk atzīmēja, ka MRI laikā viņām traucē problēmas ar sirdi (paātrināta sirdsdarbība, sirdsklauves) (p=0,006), nepatīkama aparāta vibrācija (p=0,005), kā arī aukstuma sajūta (0,013). Turklāt ir statististki ticama korelācija pa vecumgrupām ( pēc Spirmena korelācijas testa): izrēķināts, ka pastāv korelācija starp diskomforta izpausmēm un vecumu: jo vecāka sieviete, jo biežāk atzīmēja vispārējo diskomfortu (p=0,01), galvassāpes/reiboņus (p=0,013), kā arī nepatīkamas vibrācijas sajūtu (p=0,023).

Savukārt vīriešiem visbiežāk traucē karstuma viļņi vai pastiprināta svīšana, metāliskā garša mutē, kā arī dzirdes pasliktināšanās. Bieži tiek atzīmēta slikta dūša vai vispārējs diskomforts. Vienīgā statistiski ticamā atšķirība ir dzirdes pasliktināšanās, tā traucē biežāk jaunus vīriešus līdz 30 gadu vecumam (p=0,018).

Diskusija

Magnētiskās rezonanses skenera troksni veido mehāniskās gradientspoļu svārstības magnētiskajā laukā. Lorenca spēks, iedarbojoties uz elektrisko strāvu, liek spolēm vibrēt, tadējādi radot troksni. Un lai padarītu MRI par labāk tolerējamu izmeklējumu, ir nepieciešams reducēt aparātu veidoto troksni. To iespējams panākt dažādos veidos: Aktīvā trokšņa reducēšana:

1. Aparatūras modifikācija, t.i. paša trokšņa avota (MR sistēmu) uzlabošana. Radītā trokšņa līmenis korelē ar lauka stiprumu: jo lielāks magnētiskā lauka spēks, jo lielāks veidotais troksnis, piem., Lorenca spēku var kompensēt, izmainot gradientu ģeometriju, izmantojot speciālus tinumus, kas nobalansētu mehānisku vibrāciju, tādējādi reducējot trokšņa līmeni līdz pat 34,9 dB; minimizējot trokšņa izplatību pa skenera komponentiem [13] vai izmantojot speciālu polsterējumu, kas darbojas kā vibrācijas amortizators. Diemžēl plašas izmaiņas MR sistēmas projektēšanā prasa milzīgus finansiālus ieguldījumus, ko lielākā daļa slimnīcu nevar atļauties. Tāpēc radīti arī citi uzlabojumi, kas palīdzēs mazināt troksni izmeklējuma laikā.

2. Programmatūras modifikācijas. MRI ir nepieciešams radīt attēlus tik ātri, cik iespējams, bet ātra attēlu radīšana savukārt izraisa lielu troksni. Mazs paātrinājuma laiks ir ļoti efektīvs trokšņa redukcijā, bet tas prasa daudz laika. Skenera veidotais troksnis MRI laikā var tikt reducēts, pielietojot modificētas attēlu veidošanas sekvences. Tas varētu būtu viegli izmantojams komerciālajos MR skeneros, kā arī varētu būt noderīgi dzirdes-verbālas apstrādes pētījumos.[12] Pasīvā trokšņa reducēšana:

3. Tā kā līdz pat 40% pacientiem attīstas ar trauksmi saistītas reakcijas (no neliela diskomforta līdz pat klaustrofobijai un panikas lēkmēm), tāpēc ikdienā ir jābūt pietiekamai ārsta-pacienta komunikācijai. [14] 2015.gada janvārī tika publicēts jauns pētījums no Turcijas par iespēju reducēt pacientu trauksmi sakarā ar MRI. Tika pētītas divas pacientu grupas: pirmā bija pētāmā grupa, kurā pacientus nodrošināja ar standartu informāciju par pašu procedūru un deva iespēju sarunāties pa mikrofonu, atrodoties MR skenerī. Otrā grupa bija kontroles grupa, kurai nepāstāstīja par izmeklējumu. Rezultātā kontroles grupā trauksme sakarā ar MRI bijusi lielākā nekā pētāmai grupai, ko apstiprināja ar anketēšanu un stresa hormonu līmeņu analīzēm.[15] Līdzīgs pētījums tapis Ēģiptē, kur arī tika pierādīts, ka pacientu informētība samazina trauksmi. [14; 16] Lai sagatavotu pacientu MRI var izmantot mūziku, sedatīvos līdzekļus, noguldīt pacientu pozīcijā uz vēdera, kā arī pielietot relaksācijas vingrinājumus.[14]

4. Lai samazinātu MR skenera troksni un tā uztveri, visiem pacientiem piedāvāt austiņas (auss aizbāžņus), piemērām, OptoActive austiņas [], kā arī veikt pacientu sedāciju .

Secinājumi

1. Sievietes biežāk tiek izmeklētas salīdzinājumā ar vīriešiem, jo vīrieši parasti daudz retāk vēršas pie ārstiem pēc palīdzības, kā arī izmeklēto vīriešu vidējais vecums ir lielāks, nekā izmeklēto sieviešu vidējais vecums.
2. Abu dzimuma pārstavjiem par visbiežāko magnētiskās rezonanses izmeklēšanas iemeslu ir CNS slimības, mugurkaula slimības un kaulu-locītavu sistēmas saslimšanas, kas sakrīt ar literatūras datiem.
3. Sievietēm biežāk sastopamas bailes pirms MRI izmeklēšanas, sievietēm dzīves anamnēzē daudz biežāk sastop panikas lēkmes.
4. Sievietēm ir tendence uz biežāku sedatīvo līdzekļu lietošanu nekā vīriešiem. Iespējams, ka, ja pacientu skaits pētījumā būtu lielāks, tas būtu apstiprinājies. To var izskaidrot ar to, ka sievietes ir sensitīvākas par vīriešiem, kā arī iespējama saistība ar panikas lēkmēm.
5. Vīriešiem biežāk dod sedatīvos līdzekļus pirms magnētiskās rezonanses izmeklēšanas, jo to vidējais vecums ir lielāks, un uzskata, ka seniori ir jūtīgāki pret troksni.
6. Vīriešiem ir tendence aizmigt MR skenerī, ko varētu izskaidrot, ka izmeklētu vīriešu vidējais vecums ir lielāks nekā sievietēm, kā arī ar to, ka pirms izmeklējuma vīriešus sedē biežāk par sievietēm.
7. 46% pacientu noliedz jebkādu diskomfortu saistībā ar MRI izmeklēšanu, savukārt 54% pacientu izjūt diskomfortu saistībā ar MRI dažādās pakāpēs.
8.  Lai samazinātu ar trauksmi saistītas reakcijas, jābūt ārsta-pacienta sadarbībai, pacients jāinformē par izmeklējumu.