Klīniskajā praksē ārstējot slimniekus ar nagu bojājumiem, bieži jāsastopas ne tikai ar eksternu faktoru radītiem bojājumiem, bet arī ar hronisku dermatožu un internu slimību radītiem nagu bojājumiem. Raksta mērķis ir apkopot jaunāko pētījumu teorētiskās zināšanas un apvienot tās ar klīnikā gūto pieredzi, ārstējot slimniekus ar onihodistrofijām – naga plātnītes bojājumu, ko izraisa ilgstošs naga matrices kairinājums. Bojājuma klīniskās izpausmes ir atkarīgas no etioloģiskā faktora un patoloģiskās iedarbības ilguma, veida un dziļuma.
Hroniskas dermatozes
Psoriātisks nagu bojājums
Psoriātisks nagu bojājums jeb onychia psoriaticum sastopams 10-30% gadījumu, un šīs grupas pacientiem ir paaugstināts risks attiecībā uz psoriātisku artrītu.
Pazīmes un slimības norise
Kā pirmās pazīmes psoriātiska nagu bojājuma gadījumā ir punktveida iespiedumi naga plātnītē, ko rada zemnaga gultnē lokalizētie keratinizācijas traucējumi (skat. 1. attēlu). Slimībai progresējot, zemnaga audu hiperkeratinizācija rada sabiezētu, trauslu un nespodru naga plātnīti, kas neārstējot rezultējas ar oniholīzi, proti, naga plātnītes atdalīšanos no gultnes.
5. attēls
Pacients ar atopisku plaukstu un onihodistrofiju
Diagnostika un ārstēšana
2010. gada maijā psoriāzei veltītajā kongresā Vīnē notika plašas diskusijas par jaunākajām iespējām psoriāzes diagnostikā un pacientu aprūpē. Eksperti atzina, ka, praksē ārstējot psoriātisku onihiju, tiek lietoti kortikosteroīdus saturoši krēmi un ziedes, taču to efektivitāte ir minimāla. Izteiktu un progresējošu bojājumu gadījumos laikus sākta citostatisko līdzekļu (metotreksāts, ciklosporīns), leflunomidum, A vitamīna derivātu (acitretīna) lietošana palīdz novērst estētisko bojājumu un patoģenētiski darbojas pret psoriātisko artrītu un onychia psoriaticum. Šīs grupas līdzekļu lietošana prasa pastiprinātu vispārējā veselības stāvokļa kontroli un regulāras bioķīmiskās analīzes, tāpat metotreksāta lietošanas laikā jākontrolē preparāta kumulatīvā koncentrācija un dažkārt jāizsver padziļinātas aknu analīzes lietderība.
Dermatologi auditorijā uzdeva jautājumu, vai nav mēģināts lokāli lietot citostatiķus, piemēram, metotrekstātu, uz ko tika sniegta atbilde, ka šīs grupas līdzekļi, lokāli ievadīti audos, ir ar sliktu penetrāciju, jo molekulas ir lipofilas. No klīniskās prakses zināms, ka lokāli lietotie kortikosteroīdi daļā gadījumu ir efektīvi, taču pacientam ir paaugstināts risks attiecībā uz mikro skopis ko sēnīšu invāziju (sekundāri sakarā ar steroīdu reducēto imunitāti). Daļā gadījumu tiek kombinēta lokālā kortikosteroīdu terapija ar pretsēnīšu lokālo terapiju.
Lietojot kortikosteroīdus lokāli, ir ādas atrofijas rašanās risks. Kongresā tika uzsvērts, ka D vitamīna analogi profilaktiski darbojas pret audu atrofiju. Šajos gadījumos var izvēlēties kombinētos D vitamīna analogu un kortikosteroīdu krēmus, piemēram, calcipotriolum krēmu vai ziedi. Kongresa dalībnieki sekcijas beigās pozitīvi jokoja, ka jāgaida "daivonail" izgudrošana farmācijas plašajā tirgū, jo nagu laka psoriātiskās onihijas kūrēšanai līdz šim nav bijusi pieejama.
Lichen ruber planus
Pazīmes un slimības norise
Lichen ruber planus gadījumos onihodistrofiskas naga plātnītes izmaiņas konstatē tajos gadījumos, kad lihenoīdās pāpulas lokalizējas naga matricē vai saknes daļā, bet klīniskās izpausmes būs atkarīgas no lokalizācijas (mediāla, distāla, laterāla, kombinēta). Pēc klīniskajām izpausmēm izolēts nagu bojājums var nebūt atšķirams no onihomikozes (skat. 2. attēlu).
2. attēls
Naga bojājums Lichen planus slimniekam
Diagnostika un ārstēšana
Diferenciāldiagnostikā palīdz uzsējums no naga plātnītes bojātās daļas. Jāatceras, ka mikroskopiskās sēnītes nereti mēdz uzslāņoties citām hroniskām dermatozēm, tāpēc to diagnosticēšana nenozīmē aizdomās turētās hroniskās dermatozes noliegšanu. Šajos gadījumos vadās pēc klīniskās ainas izmaiņām ārstēšanas procesā. Ja, izārstējot onihomikozi, nagu plātnītes bojājums saglabājas, jādomā par citu dermatožu diagnozi apstiprinošu metožu izmantojumu. Biopsija netiek veikta gadījumos, kad uzslāņojusies sekundārā bakteriālā vai mikroskopisko sēnīšu patogēnā mikroflora. Šajos gadījumos vispirms sanē sekundāro patogēno mikrofloru, lai nepieļautu tās dziļāku invāziju audos.
Lichen planus 25% gadījumu var izpausties ar izolētu gļotādu bojājumu, ādas izsitumu lokalizācija biežāk ir distāla un simetriska, taču perēkļus var konstatēt arī citās lokalizācijās, bet atipisku bojājumu gadījumos diagnozi precizē ar biopsiju.
Lokālajā terapijā tiek lietoti kortikosteroīdus saturoši krēmi un ziedes.
Darjē slimība
Keratosis follicularis jeb Darier slimība, jeb Darier-White slimība ir autosomāli dominanta genodermatoze, ko klīniski raksturo taukainas hiperkeratotiskas pāpulas seborejiskajās zonās, nagu distrofiskas izmaiņas (skat. 3. attēlu) un gļotādas izmaiņas.
3. attēls
Nagu distrofiskās izmaiņas keratosis follicularis slimniekam
Patoģenēze
Mutācijas gēnā ATP2A2 izsauc keratosis follicularis. ATP2A2, kas lokalizējas 12q23-24.1, kodē endoplazmatiskā tīkla Ca2+ - ATP izoformas 2 proteīnu (SERCA2), kas ir kalcija jonu pumpis. Šis pumpis uztur zemu citoplazmatisko Ca2+ līmeni, aktīvi transportējot kalcija jonus no citosola uz endoplazmatiskā tīkla tubulām.
Abnormāla keratinocīta-keratinocīta adhēzija un aberanta epidermas keratinizācija ir primārās keratosis follikularis histoloģiskās pazīmes.
Pazīmes un slimības norise
Keratosis follicularis (Darjē slimības) pacienti skartajos apvidos subjektīvi bieži jūt niezi un dažreiz sāpes. Darjē slimnieki ir paaugstināta riska grupā attiecībā uz bakteriālajām un virusālajām slimībām, īpaši herpes simplex vīrusa un poxvirus infekcijām.
Primārie bojājumi parādās kā miesaskrāsas vai dzeltenbrūnas pāpulas, kas vēlāk veido kārpveida virsmas. Parasti pirmie perēkļi parādās seborejiskajās virsmās - piere, skalps, nazolabiālais trijstūris, ausis, krūškurvis, mugura.
80% pacientu ir jaukta ieloku virsmu iesaistīšanās ar pāpulām cirkšņos, padusēs, zem krūtīm. Roku iesaistīšanās patoloģiskajā procesā ir bieži - aptuveni 95% gadījumu. Plaukstu bojājumi: punktveida keratoze - 80%, palmārie iedobumi (palmar pit) - 80%, hemorāģiskas mākulas
Acrokeratosis verruciformis līdzīgie bojājumi - uz plaukstu dorsālajām virsmām plakanas pāpulas ar kārpveida virsmu - ir ~50% gadījumu. Interesanti, ka pacientiem ar Hopf acroceratosis verruciformis (novēro tikai plaukstu dorsālo virsmu bojājumus) atrod mutācijas IATP2A2, un tas liek domāt, ka šis sindroms ir keratosis follicularis (Darjē slimības) lokalizēta forma.
4. attēls
Pacients ar atopisku plaukstu
Diagnostika
Sarkanas un baltas vertikālas līnijas naga plātnītē, kas distālajā daļā veido V veida šķēlumu, ir keratosis follicularis (Darjē slimības) tipisks nagu plātnītes bojājums. Nagu bojājumi, kas jāņem vērā, diagnosticējot Darjē slimību:
balti un sarkani līnijveida zarojumi,
vertikāli nagu plātnītes iespiedumi,
šķērsrievas,
dalīšanās un šķelšanās pa vertikālajām līnijām,
subungvāla hiperkeratoze.
Nagu bojājumi atopiskā dermatīta pacientiem
Atopiskā plauksta un pēda parasti sastopama pieaugušo vecumā pacientiem ar hronisku ādas iekaisumu.
Pazīmes un slimības norise
Atopisku plaukstu un pēdu raksturo ādas sausums, plaisas, lobīšanās. Paasinājumu periodos āda šajos apvidos kļūst sarkana, sulo, parādās pāpulas (skat. 4. attēlu). Biežāk paasinājumi ir ziemas sezonā. Ja hroniskais iekaisuma process skar naga matrici, tad - atbilstīgi bojājuma lokalizācijai - novēro naga plātnītes distrofiskas izmaiņas, kas var rezultēties pat ar oniholīzi (skat. 5. attēlu).
Ārstēšana
5. attēls
Pacients ar atopisku plaukstu un onihodistrofiju
Terapija ir pamatslimības ārstēšana, iespējamo alergēnu (to skaitā kontaktalergēnu) eliminācija, emolientu regulāra lietošana, kā arī imūnmodulatoru lietošana. Smagākos gadījumos tiek ordinēta citostātiska perorāla terapija.
Sistēmiskā sklerodermija
Pazīmes
Sistēmiskās sklerodermijas forma var radīt izmaiņas gan pirkstu falangās, gan nagos (skat. 6. attēlu). Roku pirksti falangu rezorbcijas dēļ kļūst mazāki, kutikulas kļūst cietas un raupjas. Mikroskopējot naga gultni, konstatē sīko asinsvadu patoloģijas. Periunguālo eritēmu konstatē arī tādu reimatoloģisku slimību gadījumos kā, piemēram, dermatomiozīts/polimiozīts.
Nagu plātnītē novēro:
6. attēls
Sclerodermia sistēmiskā forma. Čūlas pirkstu galos, naga distrofiskas izmaiņas
punktveida iespiedumus,
rievas,
Beau's līnijas,
leikonihiju (baltus plankumus/svītras),
oniholīzi.
Ārēju faktoru izraisītas onihodistrofijas
Koilonihija
Koilonihija ir abnormāls naga plātnītes izliekums (skat. 7. attēlu). Naga plātnīte ir plāna un ieliekta uz iekšpusi. To var novērot izteiktas dzelzs deficīta anēmijas gadījumos.
Naga plātnītes izmaiņas var radīt jebkurš hronisks kairinājums, piemēram, ilgstoša macerācija, "ieraduma" jeb patvaļīga ādas kairināšana ap nagiem, nepareizi veikts manikīrs/pedikīrs.
Bioloģisku faktoru izraisītas onihodistrofijas
Sēnīšu infekcijas
Sēnīšu infekcijas ir eksternu bioloģisku faktoru grupa, kas spēj radīt būtiskas izmaiņas gan periunguālajā zonā, gan naga plātnītē. Mikroskopiskās patogēnās un nosacīti patogēnās, kā arī saprofītiskās (candida) sēnītes predisponējošu faktoru klātbūtnē rada izmaiņas naga krāsā, tekstūrā un formā (skat. 8. attēlu).
7. attēls
Pacients ar koilonihiju
Bakteriālas infekcijas
Bakteriālas infekcijas, kas lokalizējas ap naga valnīti vai zem naga plātnītes, var izraisīt naga plātnītes diskolorizāciju un keratinizācijas traucējumus. Bakteriālu infekciju izsaukts paronihijs parasti ir sāpīgs, audi ap nagu ir pietūkuši.
Infekcija ar Pseudomonae spp. baktērijām rada zaļo nagu sindromu. Tas parasti attīstās cilvēkiem, kas hroniski macerē plaukstas. Zaļgani diskolorētā plātnīte parasti atdalās no naga gultnes - notiek oniholīze.
Ārstēšanā lokāli lieto antibiotiku šķīdumus. Smagākos gadījumos perorālo kursu izvēlas pēc uzsējuma iznākuma un jutības spektra rezultātiem uz antibiotikām, kā arī objektīvās atrades izvērtējuma.
8. attēls
Pacients ar onihomikozi
Arī sistēmiskas bakteriālas infekcijas, piemēram, bakteriāls endokardīts, var radīt izmaiņas naga plātnītē. Tipiskākās ir splinter hemorāģijas.
Vīrusinfekcijas
Vīrusinfekcijas, piemēram, HPV izraisītas kārpas, lokalizējoties ap nagu un ieaugot naga gultnē, rada naga formas destruktīvas izmaiņas - audu HPV radītas hiperproliferācijas dēļ (skat. 9. attēlu). Subjektīvi pacients jūt sāpes.
Iekšķīgo slimību izraisītas onihodistrofijas
Nagu izmaiņu cēloņi var būt virkne hronisku iekšķīgu slimību:
9. attēls
Pacients ar palmārām kārpām
kardiovaskulārās,
plaušu (dzelteno nagu sindroms- lūstoši, dzeltenīgi, trausli, nespodri nagi),
nieru,
aknu,
vairogdziedzera,
audzēji,
sistēmiska amiloidoze,
vitamīnu un mikroelementu trūkums,
malnutrīcija.
Internu hronisku slimību gadījumos ir ilgstoši traucēta oksigenācija un barības vielu piegāde naga matricē. Rezultātā naga plātnīte ir trausla, šķeļas, lūst, parādās Beau's līnijas, plātnīte var atdalīties no naga gultnes (oniholīze).
Par žultsakmeņiem liela daļa pacientu uzzina tikai pēc vēdera ultrasonogrāfijas izmeklējuma, jo žultsakmeņi pārsvarā ir asimptomātiski. Literatūras dati vēsta, ka piecu gadu laikā simptomi attīstīties 10 % žultsakmeņu pacientu, bet 20 gados — 20 % pacientu. Dislipidēmija, diabēts, aptaukošanās, insulīnrezistence, kā arī diētas pārkāpumi saistīti ar žultsakmeņu attīstības riska pieaugumu.
Ceļa locītavas endoprotezēšana ir efektīva metode, lai mazinātu sāpes un uzlabotu funkcionalitāti pacientiem ar ceļa locītavas osteoartrītu (OA). Tomēr pēcoperācijas locītavas nestabilitāte ir nozīmīgs faktors, kas var ietekmēt pacienta apmierinātību un funkcionālos rezultātus. Nestabilitāte, kas ir viens no biežākajiem revīzijas iemesliem (10—26 %) pēc totālas ceļa locītavas nomaiņas, [1] tiek saistīta ar intraoperatīvu neprecīzu saišu balansēšanu vai bojājumu, piemēram, mediālās kolaterālās saites (MKS) traumām, kuru sastopamības biežums tiek lēsts no 1,2 % līdz 2,7 %. [2]
Kalprotektīns ir kalciju saistošs proteīns, ko audu iekaisuma gadījumā ražo neitrofilie leikocīti un monocīti. Kalprotektīnu atklāja 20. gadsimta 80. gados. Mūsdienās kalprotektīna līmeņa noteikšanu fēcēs plaši lieto iekaisīgu zarnu slimību (IZS) diagnostikā un pacientu novērošanā. Ar laboratoriskās analīzes metodēm to var izmērīt dažādos bioloģiskajos šķidrumos: asinīs, siekalās un urīnā. Vairāki pētījumi apstiprina kalprotektīna līmeņa serumā korelāciju ar autoimūnām slimībām. Kalprotektīns fēcēs ir specifisks marķieris IZS diagnostikā. [9]
Raksta auditorija — galvenokārt ģimenes ārsti, taču ikdienas praksē sāpes sprandā un ar tām saistītās galvassāpes kļūst par īstu izaicinājumu arī neirologiem un citu specialitāšu ārstiem. Aplūkojam lielākoties tieši sprandu un plecu joslu, ne tik daudz kakla priekšējās daļas sāpes, apkopojot gan personīgo pieredzi, gan literatūras datus. Raksts sadalīts divās daļās: spranda sāpes (skartais līmenis C5—Th1) un cervikogēnas galvassāpes (C1—C4).
Doctus februāra numurā ieskatījāmies nelielā HOPS komplikāciju daļā, lielāko uzsvaru liekot uz HOPS paasinājuma atpazīšanu un ārstēšanu. Šajā numurā plašāks ieskats pulmonālās hipertensijas (PH) un hroniskas elpošanas mazspējas radītajos izaicinājumos. Raksta noslēgumā torakālā ķirurga skaidrojums par ķirurģisku komplikāciju radīto slogu HOPS pacientiem, kā arī ģimenes ārsta skatījums uz ikdienas sadarbību un līdzestību.
Sieviešu veselība menopauzes gados arvien vairāk tiek atzīta par globālu veselības prioritāti, jo tieši šajā periodā sievietes ir vērā ņemama sabiedrības daļa — arī Latvijā sieviešu īpatsvars pēc 42 gadu vecuma pārsniedz vīriešu. Tāpēc būtiski vērst gan pašu sieviešu, gan visas sabiedrības uzmanību uz veselības aspektiem un slimību profilaksi. [2] Menopauze ir fizioloģisks sarežģītu hormonālu izmaiņu periods, un tas ir nozīmīgs posms pacienšu uzraudzībā, jo hormonālie procesi, kad pazeminās dzimumhormonu līmenis, ietekmē ne tikai reproduktīvo sistēmu, bet arī citas ķermeņa funkcijas. [9]
Par žultsakmeņiem liela daļa pacientu uzzina tikai pēc vēdera ultrasonogrāfijas izmeklējuma, jo žultsakmeņi pārsvarā ir asimptomātiski. Literatūras dati vēsta, ka piecu gadu laikā simptomi attīstīties 10 % žultsakmeņu pacientu, bet 20 gados — 20 % pacientu. Dislipidēmija, diabēts, aptaukošanās, insulīnrezistence, kā arī diētas pārkāpumi saistīti ar žultsakmeņu attīstības riska pieaugumu.
Lielākā daļa neķirurģisko un neinvazīvo ārstēšanas metožu muguras lejasdaļas sāpēm jaunā sistemātiskā pārskatā un meta-analīzē nespēja pārspēt placebo efektu, un tikai 10 % no tām nodrošināja nelielu sāpju mazināšanos.
Jauns pētījums pirmo reizi ir atklājis, ka ekstrēmas svara svārstības cilvēkiem ar aptaukošanos un sirds un asinsvadu slimībām būtiski palielina nāves risku – gan svara zudums, gan svara pieaugums paaugstina riska līmeni.
Amerikas Savienotajās Valstīs laikā no 2010.-2023.gadam maratonos un pusmaratonos finišējuši vairāk kā 29 miljoni dalībnieku no visas pasaules. Tas ir trīs reizes lielāks skaits, kā pirms ~20 gadiem. Pieaugošā interese piedalīties nopietnās skriešanas sacensības rada uzmanību uz potenciālu nevēlamu kardiālu notikumu attīstības risku, piemēram, pēkšņu sirds apstāšanos maratonistam.
Pacientiem ar metabolo disfunkciju saistītu steatohepatisko aknu slimību (MASLD) ir ievērojami augstāks risks mirt no gandrīz visiem galvenajiem nāves cēloņiem. Visizteiktākie relatīvie riski novēroti hepatocelulārai karcinomai (HCC) un ar aknu saslimšanām saistītai mirstībai, savukārt augstākie absolūtie mirstības rādītāji – no ne-HCC vēža un sirds un asinsvadu slimībām.
Veselības ministrija sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos, rosinot precizēt zāļu recepšu izrakstīšanas kārtību, ierobežojot papīra recepšu veidlapu apriti un konkretizējot ārstniecības personu specialitātes, kuras ir tiesīgas izrakstīt receptes.
D vitamīna deficīts tiek uzskatīts kā viens no multiplās sklerozes (MS) riska faktoriem un ir saistīts ar slimības aktivitātes riskiem. Pieejamā informācija par suplementācijas ieguvumiem šobrīd gan ir konfliktējošā līmenī.
Kardiovaskulāras slimības (KVS) ir vadošais saslimstības un mirstības cēlonis visā pasaulē. Tās ir atbildīgas par aptuveni 1/3 nāves gadījumu globāli. Neskatoties uz plaši pieejamām rekomendācijas artreriālās hipertensijas skrīningā, diagnostikā un pārvaldībā, liela daļa pacientu paliek nediagnosticēti vai neārstēti. Zema līdzestība gan dzīvesstila izmaiņām, gan antihipertensīvo medikamentu lietošanai ir nozīmīgs faktors sliktai asinsspiediena kontrolei.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas ārsti, studējot starptautisko medicīnisko literatūru un balstoties līdzšinējā ārstēšanas pieredzē, izmantojuši radošu risinājumu un pielietojuši līdz šim neizmantotu diagnosticēšanas metodi pacientam ar reti sastopamām pēcoperāciju komplikācijām. Veicot intraoperatīvu fluorescences limfogrāfiju, izdevās identificēt vien 0,2 milimetrus lielu bojātā limfvada posmu, un operācijas laikā šis defekts tika veiksmīgi slēgts. Īstenotā operācija ir unikāla ne tikai Latvijas, bet arī starptautiskā mērogā
Norepinefrīns ir pirmās līnijas vazopresors pacientiem ar septisku šoku. Nepastāv stingras rekomendācijas, kad un vai būtu nepieciešams pievienot otru vazopresoru, piemēram, vazopresīnu.
ĶMI nenodrošina informāciju par pacienta tauku distribūciju ķermenī, kamēr vēdera apkārtmērs palīdz novērtēt potenciālu abdominālu aptaukošanos. Zviedru pētnieki secinājuši, ka vēdera apkārtmēra mērījumi vīriešiem salīdzinājumā ar ĶMI ir labāks marķieris ar aptaukošanos saistīta vēža attīstības riska noteikšanā.
