Jaundzimušo reģistrs vēsta, ka Latvijā 2018. gadā piedzima 19 115 bērni. Vistrauslākais periods gan pašam bērnam, gan arī vecākiem ir pirmais dzīves gads, kad rodas visvairāk neskaidru jautājumu, uz kuriem jārod drošticama atbilde.
Ja ielūkojamies SPKC datos par 2017. gadu, tad “vispopulārākās” diagnozes bērniem līdz viena gada vecumam saistītas ar elpošanas sistēmu (J00—J99), gremošanas sistēmu (K00—K93) un ar perinatālo periodu saistīti noteikti stāvokļi (P00—96). Bez ievērības nevar atstāt arī neiroloģiskā spektra slimības (G00—G99; H00—H95).
2017. gadā skolai gatavi bija 19 186 bērni, no kuriem pavājināta dzirde diagnosticēta 88 bērniem, pavājināta redze — 1588 bērniem, valodas traucējumi konstatēti 1381 bērnam, skolioze — 395 bērniem un citi stājas traucējumi — 2782 bērniem.
Pārsvarā bērna aprūpe tiek nodrošināta ģimenes ārsta praksē. Šis speciālists ir pirmais logs caur vecākiem uz bērnu, iesakot labāko barošanu, aprūpi, izglītojot par drošību mājās, sniedzot pirmo palīdzību dažādu slimību gadījumā. Kad nepieciešams, iesaistās pediatrs, konsultējot specifiskāk, sniedzot ieteikumus no sava skatpunkta. Veselīga sadarbība starp ģimenes ārstu, pediatru, bērnu un viņa vecākiem ir veselīga jaunieša attīstības stūrakmens.
1. situācija: D vitamīns un tā formas
Pēdējā laikā parādījušās ilgstošas darbības D3 vitamīna formas. Vecāki, kas seko līdzi jaunumiem, ir ieinteresēti un labprāt izvēlētos šāda veida medikamentu/uztura bagātinātāju. Kāds ir jūsu viedoklis par šāda veida preparātu lietošanu zīdaiņiem, mazbērniem, pusaudžiem?
Atbilde
Dr. Daira Brenča: “Zināms, ka D vitamīnu nepieciešams papildus uzņemt gan mazam, gan lielam. Bērniem līdz trīs gadu vecumam D vitamīns jāsaņem katru dienu noteiktās devās. Parasti zīdainim iesaka 400—600 SV D vitamīna dienā. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (ESFA) palielinājusi maksimālo nekaitīgo ieteicamo diennakts D3 vitamīna devu, kas nepieciešama kaulu veselības uzturēšanai. Zīdaiņiem tā ir 1000 SV dienā, bērniem 1—10 gadu vecumā — 2000 SV dienā, pusaudžiem — pat 4000 SV dienā. Jāatceras, ka D vitamīnu mēs uzņemam arī ar kvalitatīvu pārtiku. Vajadzētu sekot līdzi kopējam uzņemtajam D vitamīna daudzumam. Objektīvs rādītājs — kopējais D vitamīna līmenis asinīs. Ilgstošas darbības D3 vitamīna formas rekomendēju bērniem, kas ir vecāki par vienu gadu. Jāseko līdzi, lai nepārdozētu.”
2. situācija: murgi un neirologs — kad?
Zīdaiņu/mazbērnu nakts murgi. Bērns naktī (jebkurā nakts laikā) pēkšņi sāk izmisīgi raudāt, uz vecāku mierināšanu nereaģē, pat pusstundu nav nomierināms. Vecāki bieži izmisumā sauc NMPD. Pēc tā visa bērns iemieg un nejūtas traucēts. Vecāki vaicā: vai bērnu vajadzētu sūtīt pie neirologa?
Atbilde
Dr. Daira Brenča: “Gandrīz katra trešā mazuļa vecāki pieredz mazāk vai vairāk izteiktus bērna miega traucējumus. Zināms, ka izšķir divas miega fāzes: ir ortodoksālais jeb lēnais miegs un paradoksālais miegs, kad mēs visbiežāk redzam sapņus. Miegā pārdzīvojam dienā gūtās emocijas. Ja paradoksālā miega fāze pieaugušajiem veido apmēram 20 %, tad zīdaiņiem un mazbērniem pat 50 %. Nakts murgi ir viens no miega traucējumu veidiem bērna vecumā, raksturīgi, ka bērns it kā pamostas, pat apsēžas, raud bez saprotama iemesla, nav nomierināms. Raudāšana var ilgt pat 30 minūtes. Pēc tam bērns atkārtoti iemieg un par to neatceras. Pastāv nakts murgu korelācija ar stresu. Ja nav kādas papildu norādes par iespējamu neiroloģisku defektu, neirologa konsultācijai nav indikāciju.”
3. situācija: vai augšanas sāpes ir iemesls bažām?
Izteiktas sāpes bērniem kājās augšanas periodā (īpaši nakts laikā). Kā mazināt? Ko pārbaudīt?
Atbilde
Dr. Daira Brenča: “Augšanas sāpes kājās bērniem var būt dažādos vecumposmos, bet visbiežāk tās raksturīgas intensīvas augšanas periodā. Sāpes rodas, skeletam strauji augot un līdz ar to iestiepjoties kaula plēvei. Augšanas sāpes parasti ir abpusējas, simetriskas, biežāk lokalizējas muskuļos, īpaši augšstilbos un ikros. Sāpes sākas dienas otrajā pusē, vakaros un naktīs, var pat traucēt iemigšanu. Visos gadījumos, kad bērns sūdzas par kāju sāpēm, obligāti jāizslēdz citi iespējamie sāpju cēloņi (trauma, reimatiskas slimības, onkoloģija). Ja runa ir tikai par augšanas sāpēm, var viegli pamasēt ekstremitātes, lokāli lietot atsāpinošās ziedes.”
4. situācija: attēldiagnostikas lietderīgums ikdienas praksē
Kāds būtu pediatra rekomendētais attēldiagnostikas izmeklējumu daudzums jaundzimušajiem (neirosonogrāfija, USG gūžām, vēderam u.c.)?
Atbilde
Dr. Daira Brenča: “Ultrasonogrāfiju un citus izmeklējumus ģimenes ārsts vai pediatrs nozīmē, ja ir tāda nepieciešamība, izvērtējot grūtniecību, dzemdības, anamnēzi, bērna veselības stāvokli un medicīniskās indikācijas. Ja ir veselības problēmas, kas jāizmeklē padziļināti vai jānovēro dinamikā, tad atbilstīgi indikācijām bērns tiek nosūtīts uz valsts apmaksātu izmeklējumu.”
5. situācija: novēlota zobu šķilšanās
Pagājušajā gadā praksē diviem zīdaiņiem problēmas ar zobu šķilšanos. Vienam zobi sāka šķilties tikai 11 mēnešu vecumā. Otrs no deviņiem mēnešiem papildus saņem kalcija preparātus, bet zobi 11 mēnešu vecumā vēl nav sākuši šķilties. Abiem regulāra profilakse ar D vitamīnu, citādi klīniski veseli bērni. Vai gadījumos, kad zobi šķiļas vēlu vai nepareizā secībā, bērns ir jāizmeklē papildus? Ja ir, tad — kādā vecumā un kādi izmeklējumi?
Atbilde
Dr. Daira Brenča: “Zobu šķilšanās laiks katram bērnam ir individuāls. Nozīme ir ģenētiskajam faktoram.
Bērnam 12 mēnešu vecumā var būt izšķīlušies jau pirmie astoņi zobiņi, taču ne mazums gadījumu, kad zobu šķilšanās vēl nav sākusies. Uzskata, ka pirmie zobi var sākt šķilties pat 15—18 mēnešu vecumā, un tas nenozīmē, ka bērns nav vesels. Visi 20 piena zobi izšķiļas līdz trīs gadu vecumam. Ja bērnam D vitamīna līmenis ir pietiekams, nevēro augšanas traucējumus vai malabsorbciju, tad vienkārši jānogaida.”
6. situācija: nemierīgs miegs un nemierīgi vecāki
Miega traucējumi mazbērnam. Praksē 13 mēnešus vecs bērns, mammai sūdzības par bērna nemierīgu gulēšanu, biežu raudāšanu naktsmiera laikā.
Kāda būtu taktika, ja ir aizdomas par miega traucējumiem bērnam? Pašreiz sākts MgB6 kurss. Drīz plānota arī apskate pie neirologa.
Atbilde
Dr. Daira Brenča: “Miega traucējumi ir apmēram 50 % bērnu. Miega traucējumu veidi:
- miega apnoja,
- parasomnijas (somnambulisms, nakts murgi),
- biheivoriālā insomnija,
- aizkavētās miega fāzes traucējumi,
- nemierīgo kāju sindroms.
Visbiežāk novēro tieši nakts murgus, kam raksturīgas pēkšņas raudāšanas epizodes, kuras var ieilgt pat pusstundu. Novēro korelāciju ar stresu. Ieteicams ievērot miega higiēnu (režīms, rituāli pirms miega). Samazināt gaismas iedarbību, mobilā tālruņa, datora, TV izmantošanu pirms miega. Bērna vispārējā veselības stāvokļa pārbaudē iekļaujama D vitamīna līmeņa noteikšana, atviļņa slimības, LOR orgānu patoloģijas izslēgšana.”
7. situācija: deformācijas un turpmākā taktika
Par galvaskausa deformācijām. Praksē trīs mēnešus veca meitenīte, kam pakauša daļas galvaskausa deformācija. Galvas izmēri normas robežās, galva aug proporcionāli. Vai un kādā vecumā būtu jānosūta uz apskati pie ķirurga? Vai līdz apmēram gada vecumam galvaskausa deformācijas var mainīties/normalizēties, ņemot vērā kaulu struktūru?
Atbilde
Dr. Daira Brenča: “Jaundzimuša bērna un zīdaiņa galvaskauss ir elastīgs, tāpēc reizēm novēro saplacinātu pakausi jeb plagiocefāliju. Veicinošs faktors ir D vitamīna hipovitaminoze, nepareiza pozicionēšana, nepietiekama grozīšana, lai bērnam neveidotos ieradums gulēt tikai uz muguras vai uz vieniem sāniem. Šādam bērniņam būtu nepieciešama fizioterapeita konsultācija, lai mazinātu deformācijas progresēšanu. Tā kā galvaskauss strauji aug tieši pirmajā dzīves gadā, tad, laikus sākot korekciju, rezultāts var būt labs.”
8. situācija: sirds troksnis trīs mēnešus vecam bērnam
Praksē puisītis, kuram trīs mēnešu vecumā sāku dzirdēt sistolisku troksni sirds rajonā. Nosūtīts uz EhoKG, bet rindā jāgaida četri mēneši. Vecāki maksas pakalpojumu nevar atļauties. Kāda būtu taktika? Citādi bērns vesels, svarā ņemas labi, dzimis laikā. Grūtniecība un dzemdības bez sarežģījumiem. Iedzimtas sirdskaites ģimenes anamnēzē vecāki noliedz.
Atbilde
Dr. Daira Brenča: “Ja bērnam ir netraucēta attīstība, pozitīva svara dinamika un nav sirds mazspējas simptomu, tad nav indikāciju steidzīgai ehokardiogrāfijai. Bērniem pirmskolas vecumā (pat 70 % bērnu) funkcionālu troksni var dzirdēt slimošanas, straujas augšanas periodā, pēc fiziskas slodzes, anēmijas gadījumā. Ar sūtīšanu uz EhoKG nav jāsteidzas. Vēlams būtu veikt pilnu asins analīzi un elektrokardiogrammu.
Minētajam bērnam sniegtās informācijas līmenī nav indikāciju steidzamam izmeklējumam.”
