Meteorisms – simptoms kam nopietnākam

Fizioloģija

Cilvēka kuņģa-zarnu traktā normāli veidojas apmēram 20-150 ml gāzu stundā. Zarnu gāzu veidošanās intensitāte un daudzums ikdienā atkarīgs no tā, ko apēdam un izdzeram. Gāzes kuņģa-zarnu traktā nonāk ar norīto gaisu, veidojas zarnās un difundēšanas procesā no asinīm. No uzņemtā uztura gāzes veidojas, uz to darbojoties kuņģa-zarnu trakta izstrādātajiem fermentiem, skābēm, hormoniem un galvenokārt baktērijām. Kuņģa-zarnu traktā vidēji normāli ir apmēram 900 cm3 gāzu. Kāds ir to tālākais ceļš? Tās daļēji uzsūcas zarnās, daļēji tiek izvadītas uz ārpusi. No organisma caur zarnu traktu vidēji dienā tiek izvadīti apmēram 0,5-1,5 litri gāzu. Zarnu gāzu sastāvā ir slāpeklis, skābeklis, ogļskābā gāze, ūdeņradis, metāns, sērūdeņradis. Specifisko smaku tām piešķir aromātiskie savienojumi - indols, skatols, sērūdeņradis, merkaptāns. Šis ir normāls fizioloģisks process, kam nevajadzētu sagādāt diskomforta, pilnuma, pūšanās vai sāpju sajūtu.

Kritēriji

Romas III kuņģa-zarnu trakta funkcionālo traucējumu kritēriji nosaka: C2 - funkcionāla zarnu uzpūšanās ir:

• pūšanās sajūta vai redzama vēdera uzpūšanās 3dienas mēnesī pēdējo trīs mēnešu laikā;
• nav pietiekamu simptomu funkcionālās dispepsijas, kairinātu zarnu sindroma vai citu funkcionālu kuņģa-zarnu trakta slimību diagnozei.

Turklāt abiem šiem kritērijiem pacientam jābūt vismaz trīs mēnešus, pirmajiem simptomiem jāparādās sešus mēnešus pirms diagnozes noteikšanas.

Šie ir stingri kritēriji, un tikai pēc visu pārējo pastiprinātu gāzu veidošanās un uzkrāšanās jeb meteorisma iemeslu izslēgšanas pastiprinātu gāzu uzkrāšanos droši var saukt par funkcionālu un terapiju izvēlēties atbilstīgi meteorisma iemesliem.

Izplatība un iemesli

Tā kā nav īsti korektu statistikas datu par meteorisma sastopamību populācijā (tas varētu būt saistīts ar simptoma subjektivitāti un uzskaites grūtībām), par meteorisma biežumu varētu spriest pēc to slimību vai patoloģisko stāvokļu epidemioloģijas, kuru viens no sim­ptomiem ir pastiprināta vēdera uzpūšanās.

Pirmais no iemesliem, runājot par pastiprinātu gāzu veidošanos un uzkrāšanos zarnās, ir pastiprināta to produktu lietošana uzturā, kas veicina gāzu veidošanos. Pamatā gāzu veidošanās iemesls ir ogļhidrāti. Tauki un olbaltumvielas gāzu veidošanos izraisa ļoti mazā mērā, tāpēc tos kā meteorisma cēloni nepiemin. Galvenie meteorismu izraisošie ogļhidrāti un tos saturošie produkti apkopoti 1. tabulā. Kā atsevišķs gāzu pastiprinātas veidošanās iemesls tiek minētas šķiedrvielas. Te gan jāatgādina, ka ir šķīstošās un nešķīstošās šķiedrvielas. Un gāzu problēmas rada tieši šķī

stošās šķiedrvielas. Šķīstošās un nešķīstošās šķiedrvielas saturošie produkti apkopoti 2. tabulā.

Malabsorbcijas sindromi

Runājot par uztura produktiem, kas veicina meteorisma veidošanos, ar to cieši saistīti malabsorbcijas sindromi, kuru viens no klīniskajiem simptomiem (bet ne vienīgais) ir vēdera uzpūšanās. Viena no biežākajām šīs grupas patoloģijām ir laktozes intolerance. Tā visvairāk skar dzelteno rasi, Amerikas afrikāņu un indiāņu populāciju, ļoti bieži ir Dienviditālijas pamatiedzīvotājiem, retāk ziemeļeiropiešiem. Nav precīzu statistikas datu par laktozes nepanesības biežumu Latvijā, bet pieļauj, ka Latvijā tā varētu skart apmēram 20-25% pieaugušo. Laktozes intolerance rada zarnu gļotādas bojājumu un pastiprinātu zarnu baktēriju proliferāciju, kuras dēļ notiek rūgšanas un pūšanas procesi, rodas attiecīgi klīniskie simptomi, no kuriem raksturīgākie ir caureja, meteorisms, reizēm - sāpes vēderā. Simptomi nav specifiski, taču, rodoties aizdomām par iespējamu laktozes nepanesību, kā samērā drošs diagnozes kritērijs ir simptomu mazināšanās/izzušana pēc piena produktu izslēgšanas no uztura.

Retākas ir citu cukuru - fruktozes, glikozes, galaktozes, saharozes - malabsorbcijas. Klīniskie simptomi ir līdzīgi kā laktozes nepanesības gadījumā, pēc šo ogļhidrātu saturošo produktu izslēgšanas no ēdienkartes simptomi mazinās vai pāriet pavisam.

Celiakija

Ja iepriekš minētās patoloģijas saistītas ar ogļhidrātu nepanesību, tad celiakija jeb spru, jeb glutēna enteropātija - ar kviešu, miežu un rudzu olbaltuma glutēna sastāvdaļas gliadīna toksisko iedarbību uz galvenokārt tievo zarnu epitēlija šūnām. Toksiskās darbības dēļ mazinās šo šūnu izdalītie enzīmi, esterāzes un hidrolāzes, līdz ar to ir traucēti absorbcijas procesi tievajās zarnās. Tā veidojas celiakijas slimībai raksturīgie simptomi - caureja, vēdera uzpūšanās un flatulence, atsevišķos gadījumos arī aizcietējumi. Celiakijai ir tipiska ne tikai klīniskā simptomātika no kuņģa-zarnu trakta puses, bet tā skar praktiski visas orgānu sistēmas.

Celiakijas izpausmes var būt arī: deficītu anēmijas, nogurums, sāpes kaulos un locītavās, artrīti, osteopēnija, osteoporoze, depresija, menstruālā cikla traucējumi, neauglība, dermatīti.

Par celiakiju pieejamā literatūra un publikācijas ir plašas un daudz, 3. tabulā apkopoti produkti, kas nav lietojami celiakijas slimības pacientiem.

Aerofāgija

Viens no meteorisma iemesliem nereti ir aerofāgija - gaisa rīšana. Neliela daudzuma gaisa rīšana ir fizioloģiska. Gaisu ierijam sarunājoties, ēdot (īpaši, ja ēdot sarunājamies vai ēdam pārlieku ātri, lieliem kumosiem, pietiekami nesakošļājot), dzerot gāzētus dzērienus, košļājot košļājamo gumiju, smēķējot. Aerofāgijas iemesli ir arī zobu protēžu lietošana, pozitīva spiediena skābekļa aparāta lietošana pacientiem ar miega apnoju, tā ir arī nevēlama blakusparādība plaušu un kardiovaskulāro saslimšanu pacientiem, kas tiek ārstēti ar neinvazīvo ventilāciju, kā arī žagošanās. Savukārt žagošanos izraisa gandrīz tie paši faktori, kas pastiprinātu gaisa rīšanu: pārēšanās, ātra ēšana, pēkšņa temperatūras maiņa apkārtējā vidē, gāzētu dzērienu, alkohola lietošana, sausa maize, smēķēšana, smiešanās. Aerofāgijas sekas var būt kuņģa-zarnu trakta orgānu pastiprināta piepūšanās, kā rezultātā palielinās diafragmas mobilitāte. Apmēram 8% gadījumu aerofāgija saistīta ar garīga rakstura saslimšanām un psihosomatiskām saslimšanām. Šajos gadījumos traucēta koordinācija starp rīšanas un elpošanas funkcijām. Paaugstināta stresa apstākļos aerofāgijas un to pavadošo simptomu (arī meteorisma) biežums palielinās. Ja aerofāgija nav saistīta ar garīga rakstura saslimšanām, tad galvenais terapijas princips ir novērst apstākļus, kas rada vai veicina aerofāgiju. Pacientiem ar organiskas izcelsmes aerofāgiju un tās radītajiem sarežģījumiem terapijā lieto hlorpromazīnu.

Meteorisms kā simptoms

Ļoti plašs patoloģiju spektrs, kam viens no simptomiem ir pastiprināta gaisa veidošanās un uzkrāšanās kuņģa-zarnu traktā, ir slimības, kas skar tieši kuņģa-zarnu traktu un tā atsevišķas daļas.

Aizkuņģa dziedzera saslimšanas

Visbiežāk vēdera pūšanās un meteorisms tiek minēts kā viens no simptomiem aizkuņģa dziedzera saslimšanu gadījumā. Un tas ir saprotami, jo aizkuņģa dziedzeris ir orgāns, kas diennaktī izdala apmēram 2,5 litrus sulas ar gremošanas fermentiem. Tie ir gan pro teo lī tiskie, gan lipolītiskie, gan amilolītiskie fermenti, gan nukleāzes un tripsīna inhibitori. Līdz ar to saprotams, ka, rodoties jebkuras etioloģijas aizkuņģa dziedzera saslimšanai ar ekzokrīno disfunkciju un fermentu daudzuma samazināšanos, pasliktinās uzņemto uztura produktu fermentācijas process, palielinās zarnu baktēriju proliferācija, pastiprinās rūgšanas un pūšanas procesi zarnās, pastiprināti veidojas gāzes, kas rada vēdera pūšanos, sāpes, meteorismu.

Akūts pankreatīts

Akūta pankreatīta visbiežākie iemesli ir žultsceļu patoloģija, divpadsmitpirkstu zarnas patoloģija, alkohola pārmērīga lietošana. Akūta pankreatīta gadījumā tiek bojātas aizkuņģa dziedzera acinārās šunas. Tripsīna atbrīvošanās rezultātā notiek citu aizkuņģa dziedzera fermentu aktivācija, kuras sekas ir aizkuņģa dziedzera iekaisums. Šo iekaisumu sauc arī par dziedzera pašsagremošanos. Process ir samērā straujš, klīnikā prevalē sāpju sindroms, ko no studiju laikiem atceramies kā jostveida sāpes ar sliktu dūšu un vemšanu tipiskākos gadījumos. Akūta pankreatīta gadījumā prevalē sāpes, bet meteorisms pieminēts reti.

Hronisks pankreatīts

Hroniska pankreatīta gadījumā galvenais etioloģiskais faktors ir alkoholisms. Retāki hroniska pankreatīta iemesli: tropiskais jeb malnutrīcijas hroniskais pankreatīts, ģenētiski noteiktais hroniskais pankreatīts, hroniskais pankreatīts cistiskās fibrozes gadījumā, idiopātiskais hroniskais pankreatīts, obstruktīvais, pēctraumas un ar hiperkalciēmiju saistītais hroniskais pankreatīts. Hroniskam pankreatītam raksturīgs ilgstošs iekaisuma process vai bieži pankreatīta paasinājumi ar sāpju lēkmēm. Bieža ir malabsorbcijas sindroma pievienošanās hroniska pankreatīta vēlīnākajās stadijās, ar ko arī izskaidrojamas sūdzības par vēdera pūšanos, caureju, ķermeņa masas samazināšanos. Pankreatīta diagnostikā izvērtē anamnēzes datus, nosaka fermentu (amilāzes, lipāzes) līmeni asinīs un izmanto attēldiagnostikas metodes.

Kairinātu zarnu sindroms

Kairinātu zarnu sindroms (KZS) ir vēl viena patoloģija, kad diezgan biežs sim­ptoms ir meteorisms. Tā kā tiek uzskatīts, ka KZS ir ap 30% pasaules populācijas un viens no sindroma diagnostiskajiem kritērijiem ir vēdera uzpūšanās un uzspīlēta vēdera sajūta, tad var teikt, ka gandrīz trešdaļa pasaules iedzīvotāju cieš vai sajūt diskomfortu no pārmērīgas gāzu uzkrāšanās. Arī par KZS publikāciju ir daudz, tāpēc atgādinājumam tikai kairinātu zarnu sindroma diagnostikas kritēriji.

Romas III kritēriji: KZS ir recidivējošas vai pastāvīgas sāpes vai diskomforts vēderā vismaz 3 dienas mēnesī pēdējo 3 mēnešu laikā, ko pavada šādi simptomi:

• atvieglojums pēc defekācijas;
• defekācijas biežuma izmaiņas;
• vēdera izejas konsistences izmaiņas.

Manninga kritēriji:

• sāpes samazinās pēc defekācijas;
• sāpes kombinējas ar šķidru vēdera izeju;
• sāpes kombinējas ar biežāku vēdera izeju;
• redzami palielināts vēdera apjoms (meteorisms);
• gļotas fēcēs;
• atlieku pilnuma sajūta pēc defekācijas.

Ir jāpiepildās vismaz 4 no šiem kritērijiem, simptomiem jāilgst vismaz 3 mēnešus, un tie ir parādījušies vismaz 6 mēnešus pirms diagnozes noteikšanas.

Tā kā KZS cēloņi nav zināmi, tiek uzskatīts, ka to izraisa psihosociāli faktori, un KZS cieši tiek saistīts ar veģetatīvās nervu sistēmas disfunkciju. Diagnozi nosaka pēc rūpīgas izmeklēšanas, un tikai tad, kad izslēgta organiska patoloģija un simptomi atbilst diagnostikas kritērijiem, varam pacientam noteikt šo diagnozi un, izskaidrojot šīs slimības būtību, pārrunāt iespējamo ārstēšanas taktiku.

Zarnu baktēriju proliferācijas sindroms

Zarnu baktēriju proliferācijas sindroms (biežāk saukts par zarnu disbakteriozi) ir stāvoklis, kad tiek izjaukts līdzsvars zarnu normālajā mikroflorā. Disbakteriozes visbiežākie iemesli:

• antibakteriālā terapija;
• nesabalansēts uzturs;
• aizcietējumi, dažādas izcelsmes enterīti, enterokolīti un enteropātijas;
• gastropātijas ar skābes samazināšanos;
• nepamatoti ilgstoša vai pārmēru lielas devas protonu sūkņa inhibitoru lietošana.

Disbakteriozes agrīnie simptomi ir diskomforts vēderā, vēdera uzpūšanās, vēdera izejas izmaiņas - biežāk caureju veidā. Taču klasisko disbakteriozes klīniku nosaka sekundāri pievienojies malabsorbcijas sindroms ar anēmiju, olbaltumvielu, ogļhidrātu un tauku deficītu. Disbakteriozes diagnostikā lietojam bakterioloģiskos uzsējumus no tievo zarnu aspirāta (metodes sarežģītības dēļ plašāk izmanto fēču bakterioloģisko izmeklēšanu, kas gan nav tik informatīva un precīza), kā arī elptestus. Disbakteriozi ārstē, novēršot tās iemeslus un evakuējot baktērijas (antibakteriāla terapija, ņemot vērā izsētā materiāla jutību uz antibiotikām). Pēc antibakteriālās mērķterapijas plaši tiek lietoti bakteriālie preparāti, kas satur vēlamo baktēriju kultūru un normalizē mikrofloru. Taču jāpiebilst, ka probiotikām, lai veicinātu konkrēto sugu augšanu, bieži pievieno fruktooligosaharīdus, bet optimālā fruktooligosaharīdu daudzuma pārsniegšanas sekas var būt vēdera uzpūšanās. Līdz ar to secinām, ka "jo vairāk, jo labāk" šajā gadījumā neder, arī probiotikas jālieto pārdomāti.

Akūti stāvokļi

Gastroenteroloģijā ir akūti stāvokļi, kas norit ar meteorismu un vizuāli redzamu vēdera uzpūšanos; vispirms jāmin akūts peritonīts, kura biežākie iemesli ir:

• vēdera dobo orgānu perforācijas;
• infekcijas izplatīšanās no cita orgāna vai limfogēni/hematogēni;
• vēdera orgānu traumatisks bojājums;
• jatrogēns peritonīts.

Viens no galvenajiem zarnu nosprostojuma jeb ileusa simptomiem ir zarnu uzpūšanās. Virs nosprostotās vietas zarnā uzkrājas gaiss un šķidrums. Jo zemāk ir nosprostojums, jo vairāk uzpūsts vēders. Bez zarnu uzpūšanās svarīgi simptomi ir sāpes vēderā, vemšana, fēču aizture un gāzu nenoiešana. Šie akūtie stāvokļi ļoti savlaicīgi jādiagnosticē un pacients nekavējoties jānogādā stacionārā.

Meteorisms un nervu sistēma

Caurskatot vairākas mācību grāmatas, publikācijas, zinātniskos rakstus un interneta vietnes, atradu kopsakarību arī ar citu orgānu sistēmu patoloģijām, kad viens no simptomiem mēdz būt meteorisms.

Tātad meteorisms ir biežs simptoms pacientiem ar somatoformiem traucējumiem un veģetatīvās sistēmas disfunkciju. Statistikas dati par somatoformu traucējumu prevalenci ir dažādi. Eiropā viena gada prevalence ir vidēji ap 6%, sievietēm apmēram 5 reizes biežāk. Visbiežāk šiem pacientiem ir mainīga rakstura sūdzības gan par galvassāpēm, gan par sāpēm mugurā, muskuļos, vēderā un krūtīs. Šie pacienti pieprasa vairāk laika, lielāku uzmanību, gana daudz līdzekļu tiek iztērēts dažādiem šo pacientu izmeklējumiem un manipulācijām, kas bieži vien ir ļoti dārgi. Tomēr vienmēr jāatceras, ka pacientam ar somatiskiem traucējumiem mēdz būt arī organiska rakstura saslimšanas, ko neklasificē kā funkcionālas, līdz ar to atšķirsies vai būs jāmaina diagnostikas un terapijas taktika. Pacientu ar somatoformiem traucējumiem ārstēšana ir tiešām laikietilpīga: pacietīgi un uzmanīgi jāizskaidro diskomforta iemesli, pacientiem ar depresiju un trauksmi nepieciešama psihoterapeitiska palīdzība, jālieto medikamenti.

Ir aprakstītas atsevišķas neiroloģiskas patoloģijas, kad viens no pavadošajiem simptomiem ir kuņģa-zarnu trakta disfunkcija, arī meteorisms. Viena no biežākajām šādām slimībām ir Parkinsona slimība. Visredzamākā un diagnostikā parasti visnoderīgākā simptomātika ir no motorās puses ar trīci, rigiditāti un gaitas traucējumiem, taču ne maznozīmīgi ir citi simptomi: slikta dūša, aizcietējumi, meteorisms, miega traucējumi, sāpes locekļos, ādas izmaiņas, uroģenitāla disfunkcija.

Kā ļoti retu simptomu meteorismu piemin arī dažu neiromuskulāro slimību (miastēnijas, Lamberta-Ītona sindroma, Gijēna-Barē autoimūnas radikulopātijas) gadījumā.

Meteorisms un citas organisma sistēmas

Psihiatrijā meteorisms minēts pie saslimšanām, kam raksturīga komorbiditāte, piemēram, 45-85% pacientu ar autismu un autisko spektru raksturīgi gremošanas sistēmas traucējumi, arī meteorisms. Tāpat meteorisms kā viens no komorbīdajiem simptomiem aprakstīts depresijas slimniekiem.

Endokrinoloģijā pārmērīgu gāzu uzkrāšanos zarnās apraksta gan iedzimtas, gan iegūtas hipotireozes gadījumā. Hipotireozes formas, kas izpaužas klīniski, ir apmēram 2% iedzīvotāju, sievietēm 10 reizes biežāk. Galvenie hipotireozes iemesli:

• hronisks autoimūns tireoidīts;
• pēcoperācijas hipotireoze;
• vairogdziedzera mazspēja pēc radioaktīvā joda terapijas;
• medikamentu izraisīta hipotireoze.

Paralēli klasiskajām hipotireozes klīniskajām izpausmēm, kā augšanas un attīstības traucējumi, vielmaiņas traucējumi, nervu sistēmas traucējumi, reprodukcijas traucējumi, bieži apraksta arī gremošanas sistēmas traucējumus - aizcietējumus, meteorismu (ap 3-4% hipotireozes pacientu), kuņģa evakuācijas un zarnu motorikas palēnināšanos. Hipotireozes diagnostika nav nedz sarežģīta, nedz arī pārmēru dārga, tāpat vairogdziedzera hormonterapija hipotireozes ārstēšanā ir ar pietiekami labiem rezultātiem, veicinot hipotireozes simptomu mazināšanos un TSH normalizēšanos.

Medikamentu izraisīts meteorisms

Medikamenti, kuru lietošanas blaknēs pieminēts meteorisms:

• antibakteriālie līdzekļi (amoksicilīns, azitromicīns, sulfametoksozols, trimetoprimsciprofloksacīns, klaritromicīns, eritromicīns, klindamicīns, norfloksacīns);
• pretvīrusu preparāti (aciklovirs, brivudīns);
• pretsēnīšu preparāti (flukanazols, ketokonazols);
• pretmalārijas līdzekļi;
• antihipertensīvie līdzekļi (diltiazēms, atenolols, enalaprils, metoprolols, olmesartāns, perindoprils, verapamils);
• statīni (atorvastatīns, rosuvastatīns);
• hipoglikemizējošie līdzekļi (metforāls ārstēšanās sākumā, sulfanil­urea);
• antidepresanti (amitriptilīns, sertralīns, paroksetīns);
• neiroleptiķi (bupriona hidrohlorīds, haloperidols, hlorprotiksēns);
• trankvilizatori (diazepāms, alprazolams);
• nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (nimesulīds, deksketoprofēns, diklofenaks, ibuprofēns, ketoprofēns, naproksēns, meloksikāms);
• protonu sūkņa inhibitori (esomeprazols, lansoprazols).

Secinājumi

Daudz ir slimību un patoloģisko stāvokļu, kad viens no pavadošajiem simptomiem ir pastiprināta gāzu uzkrāšanās vēderā. Visbiežāk tomēr ir funkcionāla rakstura meteorisms. Tikai rūpīga pacienta izjautāšana par ēšanas paradumiem, dzīvesveidu, iepriekš pārciestām slimībām, ģimenes anamnēzi kopā ar laboratorās, vizuālās un endoskopiskās izmeklēšanas datiem ļauj secināt par simptoma nopietnību un nepieciešamajām terapijas metodēm. Jāievēro t.s. sarkanā karoga princips jeb simptomi, kas liek izslēgt funkcionāla meteorisma diagnozi un turpināt izmeklēt pacientu:

• anēmija;
• rektāla asiņošana;
• nakts sāpes;
• svara zudums;
• malignitāte ģimenē;
• dzelte;
• organomegālija, veidojumi vēdera dobumā.