Vairumā gadījumu neveseli mati ir simptoms, kas norāda uz iekšķīgām problēmām. Cilvēkiem, kuri slimo ar hroniskām kaitēm, pakļauti regulāram stresam vai pārslodzei, reti kad ir veselīgi mati. Tātad nespodri, lūstoši, plāni un citādi neveseli mati nozīmē ko vairāk par vienkāršu kosmētisku defektu. Taču tieši šis faktors vairumā gadījumu izvirzās priekšplānā, un tādējādi var iztrūkt loģiskā konsekvence, proti, ka matu atveseļošana jāsāk no iekšpuses.
Mata fizioloģija
Mata veidošanās notiek jau intruterīnā periodā - mata pēda ielokās dziļāk audos un izveidojas mata sīpoliņš. Pēc piedzimšanas sākotnēji uz mata augšanu darbojas tie paši faktori, kas ietekmē mata attīstību kopumā (ģenētika, asinsrite, uzturs). Līdz pubertātes vecumam mata veidošanos un attīstību ietekmē ģenētika. Piemēram, ja pie ārsta atved mazu bērniņu, kuram slikti aug mati, vienmēr jāatceras, kādi ir bijuši vecāki, jo bieži vien šīs īpatnības ģenētiski pārmantojas.
Katru dienu mata folikuls producē aptuveni 0,35 milimetrus garu mata stiebru. Matu veidojošās šūnas ir pavisam nelielas, salīdzinot ar to, cik lielu matu tās izaudzē. Katrā folikulā šūnas matricas mitotiskā aktivitāte un proteīnu sintēze noris nepārtraukti - visu mata augšanas laiku. Katra mata dzīves laikā ir augšanas un miera periodi. Atkarībā no iedzimtības mats aug divus līdz sešu gadus, tad izkrīt (miera periods), bet pēc aptuveni diviem trim mēnešiem sāk augt jaunais. Pēc miera perioda mats tiek veidots no jauna, un tam ir nepieciešamas jaunas izejvielas.
Lielās pārmaiņas mata augšanā saistās ar hormonālajām aktivitātēm pusaudža vecumā. Dzimumspecifiskie hormoni ietekmē mata augšanas ciklu un tā cikliskās pārmaiņas, kas nav redzamas viena mēneša laikā. Hormoni mata augšanu ietekmē nekavējoties, bet, lai to ievērotu un redzētu, vajadzīgs ilgāks laika periods.
Hormonālā regulācija
Atkarībā no tā, cik pašas mata matricas šūnas ir jutīgas pret hormoniem, mats reaģē uz hormonu ietekmi. Šo jutību nosaka specifisku receptoru skaits kodolā - ja cilvēks piedzimst ar lielu receptoru skaitu, hormoni šūnai tiks piesaistīti vairāk, mats izsīks un augs trauslāks (bet ne vienmēr ātrāk). Savukārt, ja receptoru uz šūnas kodola virsmas nav, hormoniem nav pie kā piesaistīties. Klasisks piemērs ir vīrieši - vienam parādās alopēcija, citam - nē. Ja cilvēkam ir palaimējies piedzimt bez šiem receptoriem (neviens nav viņu ģenētiski ar tiem nodrošinājis), tad viņš nekad par plikpauri nekļūs.
Sievietēm situācija ir interesantāka. Arī sievietēm receptori var būt un var nebūt, bet viņas parasti par plikpaurēm nekļūst. Balansu rada sievišķie hormoni. Biežāk pasliktināšanos var novērot menopauzes laikā, jo tad sievišķie hormoni samazinās un vīrišķajiem hormoniem vairs nav konkurentu, kā rezultātā tie var ietekmēt jutīgos receptorus (cik labi, ka cilvēks dzīvo tikai maksimums līdz simts gadiem, jo, dzīvojot, piemēram, līdz divsimts gadiem, mēs visi kļūtu par plikpauriem).
Jāuzsver, ka hormonālā regulācija lielā mērā ir atkarīga no vecuma. Piemēram, vīriešiem mats līdz 30 gadu vecumam ir nomainījies trīs reizes, pa šo laiku hormoni matu jau ir paspējuši ietekmēt, un, ja ir ģenētiska nosliece, plikpaurības pazīmes parādās tieši ap 30 gadu vecumu. Kā jau minēju, tikko hormoni parādās, tie sāk ietekmēt mata sakni un pamazām tā izsīkst, līdz spēj saražot tikai pūku matiņus, kaut arī redzamās pārmaiņas rodas tikai vēlāk. Tātad hormonam pamazām iedarbojoties uz mata sakni, tā nepazūd, bet izsīkst - un no vesela mata pāri paliek tikai pūciņa. Veicot galvas ādas biopsiju cilvēkiem, kuriem vispār nav matu, saknīšu aizmetnīšus varētu atrast, bet reāli matu augšana jau ir nomākta.
Jānorāda, ka matu pacientes lielākoties ir sievietes, jo vīriešiem tā ir gaumes lieta, bet sievietēm matu izkrišana ievērojami pasliktina dzīves kvalitāti psiholoģiskā diskomforta dēļ. Sievietēm matu problēmas var būt situācijās, kad asinsritē ir palielināts vīrišķo hormonu skaits, piemēram, olnīcu policistozes, dažādu ginekoloģisku slimību gadījumos, kā arī ģenētiski pārmantojot no tēva hormonjutīgos receptorus.
Visu apmatojumu iedala hormonnejutīgajā (skropstas, uzacis) un hormonjutīgajā (mati, ķermeņa apmatojums). Sievišķo hormonu ietekmē mati uz galvas aug labāk, bet uz ķermeņa sliktāk, savukārt vīrišķo hormonu ietekmē - otrādi, pastiprināti aug arī bārda un ūsiņas (arī sievietēm), matiņi uz krūšu galiņiem un vēdera līnijas.
Mikroelementi un vitamīni
Jāuzsver - ja mats ģenētiski ir labi veidots, tā pilnvērtīgai augšanai nekas nevar kaitēt, arī veģetārisms un pat vegānisms obligāti nenozīmē sliktākus matus. No otras puses, ņemot vērā mūsu visai viduvējo ģenētiku, piemēram, salīdzinot ar indiešiem, labāk ieteiktu izvēlēties pilnvērtīgu uzturu, kas nodrošina pilnvērtīgu visa organisma darbību.
- Cinks būtiski ietekmē mata augšanu. Pierādīts, ja trūkst cinka, mati aug blāvi un nespēcīgi, tā trūkuma dēļ ievērojami samazinās DNS un olbaltumvielu sintēze un var veidoties vāji attīstīts mats.
- Varš ir daudzu vielmaiņai nepieciešamo fermentu sastāvdaļa. Jāmin ferments tirozināze, kas katalizē reakcijas, kuru dēļ no tirozīna rodas melanīns - pigments, kas matam dod krāsu. Vara deficīta gadījumā mata stiebrā samazinās pigmenta daudzums.
- Mangāns un dzelzs - arī šie mikroelementi nepieciešami organismam, lai ražotu fermentus. Atklāts, ka mangāns, dzelzs, arī niķelis, hroms un citas minerālvielas ir RNS sastāvdaļas. Mangānam un dzelzij ir svarīga nozīme pašas RNS bioķīmiskajā sintēzē un normālā Krebsa cikla norisē, ražojot šūnām nepieciešamo enerģiju.
- C vitamīns ir viens no spēcīgākajiem antioksidantiem, kas palīdz nodrošināt organisma un ādas aizsardzību pret infekcijām, paaugstinot imunitāti.
- Bioflavonoīdi - dabisko antioksidantu regulāra lietošana aizkavē brīvo radikāļu izraisītos bojājumus šūnās, tai skaitā ādas un mata matricas šūnās. Pieaugot pētījumu skaitam pēdējos gados, pasaulē nostiprinās uzskats, ka antioksidanti var aizkavēt organisma novecošanos, kā arī vēža rašanos.
- Joda trūkums ir kritisks vairogdziedzera darbībai; savukārt gan pavājināta, gan pastiprināta vairogdziedzera darbība ir viens no matu problēmu iemesliem.
- B grupas vitamīni, īpaši B12 vitamīns, nepieciešami visām šūnām, kuras ātri dalās; tie ne tikai aktīvi piedalās ogļhidrātu, tauku un olbaltumvielu vielmaiņā, bet arī asinsrades un muskulatūras darbības procesos, regulē ādas un gļotādu šūnu veidošanos un augšanu.
- Silīcijam ir svarīga loma mata stiebra stiprināšanā.
Fizikālie faktori
Mata sakne atrodas pietiekami dziļi zem ādas (vismaz 2 mm), līdz ar to fizikālajiem faktoriem (saulei, vējam, mitrumam) reāli ir salīdzinoši neliela ietekme. Jāsaka gan - nelabvēlīgi ārējās vides apstākļi var izmainīt mata stiebra kosmētisko izskatu. Bet attiecībā uz mata saknes veselību tiem nav nozīmes.
Endogēnie faktori
Izmaiņas matos novēro vairogdziedzera slimību, deficītu, jebkuras hroniskas organisma slimības vai infekciju gadījumos. Matu izkrišanu var veicināt akūtas slimības, hronisku slimību paasināšanās, smagas pārslodzes, stress, diētas, ģenētiskie faktori, hormonālas izmaiņas organismā un galvas ādas apasiņošanas problēmas. Jebkura lielāka vai mazāka intoksikācija izraisa mata struktūras izmaiņas (piemēram, alkoholiķiem). Respektīvi, matus var dēvēt par savdabīgu veselības spoguli.
Cilvēkam, piemēram, pavasarī saaukstējoties un dažas dienas esot ar paaugstinātu temperatūru, nestabilākie mati intoksikācijas apstākļos pāriet izkrišanas fāzē. Mats uzreiz neizkrīt, bet, atdaloties no dermālās papillas, paliek noturēts apvalciņā. Apmēram pēc trīs mēnešiem jaunās mata šūnas sāk dalīties, stimulējot jauno matu augšanu, vecais mats tiek izstumts no vietas un aizvietots ar jaunataugošo. Cilvēks satraucas par (it kā) daudzo matu izkrišanu, kas gan patiesībā saistīta ar organisma intoksikāciju pirms pāris mēnešiem. Ja pacients sūdzas par pastiprinātu matu izkrišanu, svarīgi noskaidrot, kas bijis pirms pāris mēnešiem - slimības, operācijas, izteikts stress.
Vēl pie endogēnajiem faktoriem jāmin mūsdienās plaši (diemžēl) pielietotā ķīmijterapija, kuras ietekmē tiek iznīcinātas visas ātri dalošās šūnas, arī pie šīs kategorijas piederošās mata folikula šūnas. Jāpiebilst gan, ka pēc ķīmijterapijas, organisma vispārējam stāvoklim nostabilizējoties, mati parasti ataug.
Biežāk sastopamās matu problēmas
Difūza matu izkrišana
Mati izkrīt vienmērīgi visā galvas ādā, nevis konkrētās vietās. Šajā gadījumā jāskatās, vai matu izkrišana saistīta ar paša mata struktūru, respektīvi, apstākļiem, kādos tas aug. Vajadzētu novērtēt arī asinsriti, vai nav sprandas problēmu, sēnīšu infekciju. Jāizmeklē vairogdziedzeris (hipo- vai hiperfunkcija), jāizvērtē iespējamie mikro-, makroelementu un vitamīnu deficīti, medikamentu lietošana. Bieži difūzu matu izkrišanu novēro pēc akūtām slimībām, visbiežāk apmēram trīs mēnešus pēc medikamentozās, hormonālās kontraceptīvās aizvietojošās terapijas uzsākšanas.
Androgēna matu izkrišana
Ar androgēnu matu izkrišanu savā dzīves laikā sastopas 70% vīriešu un 50% sieviešu, tā ir klasiskā matu izkrišana, kad vērojama paaugstināta jutība pret androgēnajiem hormoniem. Sievietēm izdala trīs, bet vīriešiem - septiņas androgēnās matu izskrišanas pakāpes. Iemesli - tikai un vienīgi ģenētika.
Perēkļveida matu izkrišana
Perēkļveida matu izkrišanas gadījumā organisma imūnsistēma sāk ražot nepareizas antivielas pret šūnām, kas satur keratīnu vai melanīnu. Šī specifiskā imunitātes reakcija, kura skar matus un nagus, sastopama 1,5-2% cilvēku (kas nav retums). Perēkļveida matu izkrišanas vieglākā forma - retikulārā (izkrīt atsevišķi mati), bet mēdz būt arī visas galvas ādas vai pat totāla ķermeņa apmatojuma izkrišana.
Bieži šādos gadījumos maldīgi tiek meklēti audzēji, tāpēc noteikti nepieciešama dermatologa vai trihologa konsultācija. Pacientam jānodrošina pietiekami vispusīga informācija un atbalsts, jo 80% šī matu izkrišana pāriet bez ārstēšanas, bet 20% gadījumu - piemērotas terapijas rezultātā.
Infekcijas slimības
Biežāk matus un galvas ādu skar sēnīšu infekcijas - trihofitija, mikrosporija u. c. Pēdējā laikā biežo saslimšanu ar sēnīšu infekcijām skaidro ar vispārējās populācijas imunitātes pavājināšanos - parāk daudz stresa, pārslodze u. tml.
No bakteriālajām infekcijām galvas ādā jāmin koku infekcijas.
Sastopami arī daži specifiski vīrusi, piemēram, herpes vīrusi, taču tie novērojami retos gadījumos.
Vizuāli-fizikālas mata izmaiņas
Nespodri, blāvi, neelastīgi, grūti ķemmējami mati, sašķelti matu galiņi. Veselu matu pazīmes nosauktas tabulā (24. lpp.).
Dezinformējoši mīti par matiem
Mīts par neārstējamām matu problēmām
Ja pacients tiek mērķtiecīgi un sistemātiski izmeklēts, vienmēr iespējams konstatēt iemeslu, kādēļ mats kļuvis trausls un izsīkst. Lielāko daļu ar matiem saistīto problēmu iespējams diagnosticēt, līdz ar to arī piemeklēt adekvātu ārstēšanu.
Pēkšņa nosirmošana
Mīti par nosirmošanu vienas nakts laikā radušies, pateicoties Alopecia Areata, kad rodas antivielas pret pigmenta šūnām (melanocītiem) mata saknē. Minēto antivielu ietekmē izkrīt visi mati, kuri satur pigmentu, paliekot tikai sirmajiem - līdz ar to rodas iespaids, ka cilvēks ir strauji nosirmojis. Jāuzsver, ka stresa kā vienīgā ietekmējošā faktora rezultātā nosirmot nevar. Matu nosirmošana minama kā viena no novecošanas procesa komponentēm.
Tautas līdzekļi
Izbrīnu rada arī tā sauktie tautas līdzekļi (sīpolu sula, majonēze, matu mazgāšana ar kefīru, olas dzeltenumu), kurus pacienti lieto gan pēc draugu, gan, kas dīvainākais, pēc ārstu rekomendācijām. Lielākoties šiem matu kopšanas līdzekļiem nav nekāda ārstnieciska pamatojuma. Piemēram, iesmērējot matos maizi ar majonēzi, tiešām tiek panākta kondicioniera funkcija, tomēr prātīgāk būtu lietot līdzekli, kas ir paredzēts tieši matu kondicionēšanai, jo maizi no matiem ir daudz grūtāk izskalot, līdz ar to daļa vielas paliek matos, ar laiku veicinot galvas ādas iekaisumu.
Stāsts par sīpoliem ir atsevišķas uzmanības vērts. Cilvēks saspiež svaigus sīpolus un sasmērē matos, kas, protams, ir nepatīkami, jo sīpoli ož un piedevām kož, kā rezultātā galvas āda tiek kairināta, tā paliek sarkana. Sīpola nejauko aromātu cilvēks cenšas kārtīgi izmazgāt, mehāniski traumējot galvas ādu. Vēlāk, ejot pa ielu, var gadīties nepatīkami mirkļi, jo, uzlīstot lietum, nejaukā sīpolu smarža atgriežas ar uzviju. Pats interesantākais ir tas, ka matu izkrišana pēc šīs drastiskās procedūras tiešām ir pārgājusi. Sīpoliem gan tajā ir mazs nopelns, jo jaunie mati savā dabīgajā procesā ir izauguši un ārā krist negrasās. Vecāko matu izkrišanas process dabīgi ir beidzies, bet cilvēks, neskatoties uz briesmīgajām mocībām, kļūst par sīpolu fanu un procedūru iesaka arī citiem. Reizēm gadās redzēt pacientus ar tik pārkairinātu galvas ādu, ka vispirms jāārstē ielaists dermatīts.
Vizīte pie matu speciālista
Pirmā pazīme, kad jādodas uz konsultāciju pie trihologa (matu speciālista) - ja mati izkrīt ilgāk par trim mēnešiem. Otrā pazīme - ja cilvēks redz, ka matu biezums ievērojami samazinās, tie kļūst ievērojami plānāki vai sāk atkāpties. Katru dienu cilvēks zaudē aptuveni 50-100 matu, kas ir pilnīgi normāla parādība. Ja mati ir ļoti īsi, to izkrišanu var pat nepamanīt.
Matu problēmu kabinetā var vērsties pacienti ar matu un galvas ādas problēmām. Pirmajā vizītē pie trihologa tiek nozīmētas analīzes - jānosaka pilna asinsaina, feritīna līmenis, vīrišķo hormonu līmenis, sifilisa antivielas, vairogdziedzera hormoni, tai skaitā brīvais tiroksīns. Tiek ņemta mata saknītes analīze, trihogrammā novērtējot mata izkrišanu un spēju augt. Bieži cilvēkiem šķiet, ka mati pastiprināti izkrīt, bet realitātē tie izsīkst un samazinās. Noteikti tiek veikta sēnīšu infekcijas analīze, novērtēta galvas āda ap matu - specifiskas izmaiņas, ādas tīrība un stingrība. Nākamajā vizītē jau tiek nozīmēta ārstēšana, kas sievietēm vidēji varētu ilgt pusgadu, bet vīriešiem - reizēm visu mūžu (tas gan atkarīgs no katra indivīda). Svarīgi uzsvērt, ja cilvēks grib savus matus saglabāt, mūsdienās tas ir iespējams, tikai jāapbruņojas ar pacietību un jāvelta laiks ārstēšanai.
Kopējā ārstēšanas taktika matu problēmu pacientiem ietver pamatslimības korekciju, lokāli lietojamo preparātu un vitamīnu lietošanu, bet galvenā nozīme ir individuālajai pieejai katram pacientam.
Ieteikumi ģimenes ārstiem
Labāk vairākas reizes pārbaudīt savu hipotēzi, kāpēc pacientam izkrīt mati. Ja nav simtprocentīgas pārliecības, ja mati izkrīt pastiprināti (paraujot matus, saujā paliek vairāk nekā seši mati) problēmas risināšanu nevajadzētu atlikt. Iespējams, pacientam ar ķermeņa apmatojuma problēmām nepieciešama speciālista konsultācija: endokrinologa, ginekologa, trihologa palīdzība.
Svarīgi neizturēties nevērīgi, jo pacientiem šī problēma mēdz būt ļoti sāpīga. Matu izkrišana jebkuram ir psiholoģiski šokējoša, līdz ar to cilvēks sev izveido aizsargbarjeru - par to nedomāt un nerunāt, tajā pašā laikā neapzinoties, ka ir pietiekami daudz cilvēku ar līdzīgām, gribas vēlreiz uzsvērt - ārstējamām - problēmām. Saviem pacientiem esmu novērojusi dubultu stresu - gan stresu, kas saistīts ar kādiem notikumiem vai darbu, gan vēl papildu stresu par kosmētisko defektu.
