Galvassāpes ir viens no izplatītākajiem iemesliem ārsta apmeklējumam. Vairākumam pacientu, kas sūdzas par atkārtotām, epizodiskām galvassāpēm, to cēlonis nav saistīts ar kādu strukturālu anomāliju, tās ir primāras, piemēram, saspringuma galvassāpes vai migrēna. Tomēr daļai pacientu galvassāpju iemesls ir sekundārs.
1. attēls
Magnētiskās rezonanses traktogrāfija
Sekundāras galvassāpes
Biežākās intrakraniālās patoloģijas - sekundāru galvassāpju cēlonis:
- galvas smadzeņu audzēji un citi tilpuma procesi;
- Chiari I malformācija;
- hemorāģija (intrakraniāla, subdurāla, subarahnoidāla);
- idiopātiska intrakraniāla hipertensija;
- infekcijas (cerebrīts, encefalīts, meningīts);
- obstruktīva hidrocefālija;
- asinsvadu patoloģijas (vaskulāras malformācijas, aneirismas, arteriovenozas fistulas, artēriju stenozes, venozo sinusu trombozes, vaskulīti).
Lai gan sekundāras galvassāpes ir ievērojami retāk, šo patoloģiju izslēgšanai rekomendējami radioloģiskie izmeklējumi.
Radioloģiska izmeklēšana
Magnētiskā rezonanse
Magnētiskā rezonanse mūsdienās kļuvusi par visinformatīvāko un visbiežāk lietoto metodi dažādu intrakraniālu patoloģiju diagnostikā. Šai izmeklēšanas metodei raksturīga visaugstākā izšķirtspēja, ar kuras palīdzību var teicami vizualizēt galvas smadzenes un citas intrakraniālas struktūras.
Metode, kuras pirmsākumi medicīnā meklējami pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados, ir strauji attīstījusies un šobrīd ir plaši pieejama arī Latvijā.
Kādas ir magnētiskās rezonanses priekšrocības un kāpēc ieteiktu to kā izvēles metodi intrakraniālu patoloģiju diagnostikā?
- Teicama galvas smadzeņu struktūras vizualizācija - magnētiskās rezonanses izmeklējumā labi var atšķirt un izvērtēt smadzeņu balto un pelēko vielu, galvas smadzeņu apvalkus, diagnosticēt intrakraniālus tilpuma procesus.
- Ar dažādu programmu palīdzību var izvērtēt kraniālos nervus un asinsvadus.
- Vaskulāro struktūru izmeklēšanā izmanto magnētiskās rezonanses angiogrāfiju, ar ko iespējams vizualizēt artērijas un venozās struktūras, diagnosticēt stenozes, aneirismas, arteriovenozas fistulas un arteriovenozas malformācijas. Šādu asinsvadu patoloģiju atklāšana ļauj savlaicīgi lietot saudzīgas, minimāli invazīvas endovaskulāras ārstēšanas metodes.
- Magnētiskās rezonanses attīstības dēļ šodien var veikt tādus funkcionālus galvas smadzeņu izmeklējumus kā MR difūzija, MR perfūzija. Šīs metodes dod iespēju atšķirt galvas smadzeņu audzēju no intrakraniāla abscesa, akūtu išēmisku insultu no hroniska.
- Salīdzinoši jauna metode ir MR traktogrāfija, ar kuras palīdzību var vizualizēt galvas smadzeņu traktus un noteikt to saistību ar patoloģisku procesu, tam ir liela nozīme neiroķirurģiskas operācijas plānošanā.
- MR spektroskopija dod iespēju netieši izvērtēt galvas smadzeņu un patoloģiskā procesa ķīmisko sastāvu un metabolismu.
Magnētiskajā rezonansē dažādu intrakraniālu patoloģiju diagnostikā visai bieži lieto kontrastvielu, kuras sastāvā ir paramagnētiska viela gadolīnijs. Kontrastvielas pastiprinātu uzkrāšanos novēro patoloģiskos audos - hematoencefalās barjeras bojājuma vai hipervaskularizācijas dēļ. Atšķirībā no kontrastvielām, ko lieto rentgenā un datortomogrāfijā, tās nav nefrotoksiskas, nesatur jodu, tās var izmantot arī pacientiem ar nieru funkcijas traucējumiem.
Magnētiskajā rezonansē netiek izmantots jonizējošais starojums - metode ir nekaitīga, tāpēc ieteicama gadījumos, kad jāizmeklē jauni cilvēki, bērni un grūtnieces. Magnētiskās rezonanses aparatūra ir dārga, lieli ir arī tās ekspluatācijas izdevumi, tāpēc arī izmeklējumi nav lēti, tomēr, salīdzinot ar citām radioloģiskām izmeklēšanas metodēm, informācija ir daudz izsmeļošāka un ieguvumi viennozīmīgi atmaksājas.
