PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Kognitīvā hipnoterapija Izmantojums transseksuālu personu pēcoperācijas rehabilitācijā*

I. Roja, Ž. Roja, J. Zaļkalns
XXI gadsimtā ģimenes ārstu, neirologu, seksologu, seksopatologu, endokrinologu, ginekologu, urologu un ķirurgu praksē Latvijā ir jākonsultē abu dzimumu pārstāvji, kas cieš no dzimuma disforijas, meklē iespēju mainīt savu dzimumu ķirurģiski, ar hormonu terapijas palīdzību. Latvijā, salīdzinot ar citām pasaules valstīm, nav daudz pētījumu un statistikas datu par šīm personām – transseksuāļiem – pēcpoperācijas periodā, nav datu par šo personu bio–psiho–sociālo rehabilitāciju pēc dzimuma maiņas. Raksta mērķis ir pievērst lasītāju uzmanību transseksuālām personām un īsi sniegt ieskatu mūsdienu medicīnas speciālista iespējās palīdzēt.

Kas ir transseksuālisms?

Vēl šodien Latvijas medicīnas fakultāšu studentiem tiek mācīts, ka dzimuma disforija jeb transseksuālisms ir slimība, arī daudzu specialitāšu ārsti šos indivīdus vērtē kā "patoloģiju, psihiskus hermafrodītus". Jāatzīst, šie cilvēku sugas pārstāvji cieš no diskriminācijas, sociālās stigmatizācijas.

Starptautiskās statistiskās slimību un veselības problēmu klasifikācijas 10. redakcijā (SSK-10) transseksuālisms tiek kodēts ar F 64.0 - pieaugušo personības un uzvedības traucējumu sadaļā (SSK-10; 1996). Diemžēl Latvijā daudzi ģimenes ārsti, psihoterapeiti, reizēm arī medicīnas un psiholoģijas augstskolu pasniedzēji transseksuālismu uztver kā neārstējamu slimību.

Pozitīvā pašprogrammēšana hipnoterapeitiskās meditācijas seansā Pozitīvā pašprogrammēšana hipnoterapeitiskās meditācijas seansā
1. attēls
Pozitīvā pašprogrammēšana hipnoterapeitiskās meditācijas seansā

Arī sabiedrībā nereti tādus cilvēkus vērtē kā "psihes patoloģiju", "izvirtuļus" vai citādi. Skolas, darba vidē pret viņiem var vērsties obstrukcija, psiholoģisks terors u. tml. Latvijā nav daudz pētījumu par transseksuālu personu garīgām un psihosomatiskām veselības problēmām pēc dzimuma maiņas operācijas. Grāmatā Operējošais ķirurgs profesors Viktors Kalnbērzs stāsta par savu pieredzi, "izveidojot jaunu vīrieti," - par ļoti daudzām sarežģītām operācijām cilvēkam ceļā no "bijušās sievietes" uz "jauno vīrieti" (dzimumlocekļa un uretras veidošana, šķiršanās no krūšu dziedzeriem, dzemdes utt.). [2]

Šodien medicīnas progress, īpaši dzimuma maiņas ķirurģija transseksuālām personām sniedz iespēju veikt ķermeņa korekcijas, saskaņot sevī fizisko un psiholoģisko dzimumu.

Dzimuma maiņas operācijas

Transpersonu skaits mūsdienās ir 1-2% no kopējā cilvēku skaita, Eiropā uz 30 000 vīriešu un 100 000 sieviešu ir viena transseksuāla persona, ASV dzīvo 40 000 operētu transseksuālu sieviešu. Dzimumam raksturīgas ne tikai sievieti vai vīrieti raksturojošas dzimumpazīmes (dzimumorgānu atšķirība u. c.), bet arī psiholoģiskās dzimumpazīmes (personas sevis paša/-as identifikācija) un sociālās dzimumpazīmes (sociālā uzvedība). Zinātnieki transseksualitāti saista ar H-Y antigēnu (Wilson, 2003).

Cilvēkam, kas mainījis dzimumu, nevar būt bērnu. Izveidot sievieti no vīrieša ir vienkāršāk, pietiek ar vienu etapu. Veidojot vīrieti no sievietes, ir daudzi etapi. Var būt komplikācijas. Arī finansiāli tikšana pie vīrieša dzimuma izmaksā dārgāk.

Transseksuālām personām vēl pirms operācijas jāizdzīvo sevī psiholoģiskas cīņas, var būt destruktīvi jeb pašnāvības mēģinājumi.

Pēc veiktās dzimuma maiņas operācijas - atbilstīgi Eiropas klīniku datiem - 60% transseksuālu personu cieš no psiholoģiskām problēmām, neapmierinātības ar operāciju, grūtībām pielāgoties jaunam dzimumam, sevis pieņemšanas problēmām, nožēlai par izdarīto.

Dzimuma  maiņas operācijas rehabilitācija

Eiropā un pasaulē adaptācijas jeb rehabilitācijas periodā tiek praktizēta multidimensiāla pieeja transseksuālām personām: tajā iekļauta arī psihodinamiskā kognitīvā hipnoterapija (PKH).

PKH ļauj veselīgi pārstrādāt mastektomijas psiholoģiskās problēmas, negatīvas emocijas, bailes, fantoma sāpes un psihotraumējošās atmiņas, izstrādāt jaunus uzvedības, emocionālās reaģēšanas stereotipus, "kļūt vīrišķīgākam" (Nyomura, Tomita, 2005; http://hypnosis.onelineabout.com; Roja I., 2006).

Pētījums Latvijā

2007.-2008. gadā mūsu praksē konsultētas četras baltās rases transseksuālas personas: garīgā darba veicēji, 29-33 gadus veci, pēc veiktās plānotās dzimuma maiņas operācijas, ar psihosociālām problēmām. Šie indivīdi cieta no:

  • kognitīvas trauksmes,
  • panikas lēkmēm,
  • fantoma sāpēm,
  • negatīva ķermeņa paštēla.

Eiropā un citur pasaulē mūsdienās šīm personām tiek pievērsta īpaša uzmanība saistībā ar transseksuālu personu psiho-bio-sociālu funkcionēšanu dzimuma maiņas operācijas rehabilitācijas periodā.

Raksturīgākās aktivitātes pacienta galvas smadzenēs Raksturīgākās aktivitātes pacienta galvas smadzenēs
2. attēls
Raksturīgākās aktivitātes pacienta galvas smadzenēs

Mērķis

Izmantot I. Rojas psihodinamisko kognitīvo hipnodrāmu (PKH) kā mentālu un psihosomatisku rehabilitējošu terapiju pieaugušām transseksuālām personām pēc dzimuma maiņas operācijas.

Četras baltās rases transseksuālas personas, garīga darba veicēji, vecums 29-33 gadi, pēc dzimuma maiņas operācijas (sieviešu primāro un sekundāro dzimumpazīmju likvidēšana: bilaterāla mast-, dzemdes-, salpingoovaro- ektomija, maksts, ģenitāliju rekonstrukcija, falloplastija, uretras izvadīšana, sēklinieku maisiņa izveide u. c.).

Sūdzības par panikas lēkmēm, fantoma sāpēm un negatīvu ķermeņa paštēlu, jušanas traucējumiem krūts zirnīšu apvidū, sociālās adaptācijas grūtībām.

Četrām transseksuālām baltās rases garīgu darbu strādājošām personām (vecums 29-33 gadi) ārstēšanas kursa veidā divus mēnešus tika izmantota I. Rojas psihodinamiskā kognitīvā hipnodrāmas terapija, viena seansa ilgums - 60 minūtes, seansu biežums: divas reizes nedēļā. Katamnēzes dati tika iegūti pēc 12 mēnešiem.

Metodes

Pētījuma metodes.

  • Klārka un Džeksona hipnouzņēmības tests (Clarke&Jackson, 1983) - nosakot hipnouzņēmību, uzrāda kontrindikācijas hipnoterapijas sākšanai.
  • Amerikas Hronisku sāpju asociācijas Dzīves kvalitātes skala (Flanagan, 1978) - sākot KH kursu un kursa noslēgumā: punkti no 0 līdz 10 (0 = depresīvs garastāvoklis, sociālo interešu/aktivitāšu zudums; 4= minimālas aktivitātes mājas dzīvē; 7-8 = ir darba aktivitātes, sociālas aktivitātes; 10 = ir kvalitatīvas personiskās, mājas, darba un sociālās dzīves aktivitātes).
  • Vizuālo analogu skala (VAS) personiskās trauksmes, panikas novērtēšanai, sākot KH kursu un kursa noslēgumā: punkti 0-5 (0=nav trauksmes, nav panikas lēkmju; pozitīvs sava ķermeņa pašvērtējums; 5=ir trauksme, panikas lēkmes).
  • I. Rojas kognitivā hipnodrāma - terapija/metode: ārstniecisko seansu laikā pacienta iztēlē dažādos scenārijos tiek pārstrādāti biogrāfijas psihotraumējošie notikumi, attīstīta pozitīva pašietekme. Mūsdienu neirozinātne atklājusi, ka hipnoterapeitiskās imaginācijas jeb iztēles laikā cilvēks izmanto iztēli kā pašprogrammēšanas instrumentu. Iztēles tehnika-atbilstīgi neirozinātnes atklājumiem-veicina spontānu simbolu un zīmju attīstīšanos domāšanā. Pasaules praksē izmeklējumi ar pozitronu emisijas tomogrāfu (PET) indivīda iztēles procesu laikā liecina, ka šajos procesos tiek aktivizētas dzirdes un vizuālās uztveres, kinestētiskās un jušanu zonas galvas smadzenēs, ir iespēja pārstrādāt fantoma sāpes, dažādos hipnoterapijas scenārijos stiprināt indivīda sievišķības vai vīrišķības, vēlamās uzvedības izpausmes (Lou, 1999; Roja I., 2006). 1.attēlā redzamas raksturīgākās aktivitātes pacienta galvas smadzenēs PET izmeklējuma lakā, iztēlojoties psihotraumējošo notikumu, un šo aktivitāšu samazināšanās pozitīvās pašprogrammēšanas laikā hipnoterapeitiskā meditācijas seansā (skat. 2.attēlu).

PET izmeklējums klīniskās kognitīvās hipnoterapijas seansā uzrāda ar negatīviem emocionāliem pārdzīvojumiem saistīto aktivitāšu mazināšanos galvas smadzeņu somato-sensorajās zonās (Matthew, 2005).

Rezultāti

  • KH laikā tika pārstrādātas transseksuālo indivīdu bailes un sensitivitāte attiecībā uz nepieciešamajiem izmeklējumiem pie ginekologa, ģimenes ārsta, komunicēt pārī, sabiedrībā. KH seansos pēc imaginācijas visas četras transseksuālās personas varēja iejusties savas dzīves jauno notikumu lomās, stiprināt vīrišķo paštēlu.
  • Izzuda trauksme un panikas lēkmes. Visi indivīdi apguva pozitīvu pašietekmi, izmantoja to laikā starp KH sesijām, kā arī pēc tam atbilstīgi katamnēzes datiem pēc 12 mēnešiem.
  • PKH sesiju laikā visās četrās transpersonās tika veselīgi pārstrādāta vēl kopš bērnības psihotraumējošā sava dzimuma disforija, konfliktsituācijas (māte neļāva nogriezt bizes; menstruālā cikla nepieņemšana; pazemojumi un trauksme vēlākos gados; tiesāšanās, lai panāktu juridisku dzimuma maiņas atzīšanu: ierakstu par dzimumu, vārda un uzvārda maiņu u.c.).
  • Pēc PKH jau pēc mēneša pacientiem bija izzuduša fantoma sāpes, jušanas traucējumi krūts zirnīšu apvidū. KH laikā tika pārstrādātas pacientu bailes un sensitivitāte attiecībā uz nepieciešamajiem izmeklējumiem pie ginekologa, ģimenes ārsta, komunicēt pārī, sabiedrībā.
  • KH laikā - vēlreiz iztēlē sastopoties ar pārdzīvotajām operācijām - nevienai TSP nebija vēlmes dzimumorgānu rekonstrukcijā saglabāt savas olnīcas, lai nākotnē būtu iespēja iegūt bioloģiskus pēcnācējus.
  • Ārstēšanas laikā tika ievēroti cilvēktiesību un konfidencialitātes principi.
  • Katamnēzes dati pēc 12 mēnešiem liecina, ka trīs transseksuālas personas ir mainījušas darbu, visas četras - izveidojušas veiksmīgas pāra attiecības. Visas četras personas ir aktīvi iesaistījušās sabiedriskās kustībās par androgīnu vienlīdzību mūsu sabiedrībā.
    Pētījuma rezultāti Pētījuma rezultāti
    Tabula
    Pētījuma rezultāti

Pētījumā iegūtie rezultāti apkopoti tabulā.

Secinājumi

Psihodinamiskās kognitīvās hipnoterapijas divu mēnešu kurss ir efektīva psihodinamiska ārstēšana transseksuālām personām pēc dzimuma maiņas operācijas rehabilitācijā.

  • Šī īstermiņa terapija ļauj transseksuālām strādājošām personām ar dzimuma disforiju pārvarēt psihosomatiskas un psihosociālas problēmas.
  • Transpersonu skaits mūsdienās ir 1-2% no kopējā cilvēku skaita, tāpēc nepieciešama aktīvāka šo indivīdu, arī sabiedrības, kurā tie dzīvo, tostarp ārstu, skolotāju, psihologu un psihoterapeitu, izglītošana androgīnu dzimuma korekcijas, sociālās integrācijas jomā.
  • Transseksuālisms nav slimība vai patoloģiska dzimumorientācija, kā to pareizi traktē SSK-10. Šīm personām ir nepieciešams veselīgs atbalsts jau kopš bērnības.

* Referāts nolasīts RSU zinātniskajā konferencē Rīgā 2009. gada 3. aprīlī

Literatūra

  1. SSK-10 - LR Labklājības ministrija, Rīga, 1996, I daļa: 90. lpp.
  2. Apinis P. Operējošais ķirurgs. Nacionālais apgāds, Rīga, 2004: 143, 146-148.
  3. Wilson J. D. Hormones and Sexual behavior. The Endocrinologist, 2003 May/June, vol. 13, issue 3: 208-210.
  4. Nyomura S., Tomita K. et al. A problematic complication of sex change operation. Surgery, 2005 Sept., vol. 138. issue 3: 541-543.
  5. Owww.hypnosis.rev-u.com Learn Hypnoss//
  6. Roja I. Kogntīvās hipnodrāmas pielietošana ārstnieciskajā hipnoterapijā. SIA Europrint tipogrāfija, Rīga, 2007.
  7. Clarke J. C., Jackson J. A. The "Is it possible?" protocol. J Hypnosis and behavior therapy: The treatment of anxiety and phobias. Springer Publishing Company, Inc., New York 10012, 1983.
  8. Flanagan J. C. A research approach to improving our quality of life. American Psychologist, 1978, 33: 138-147.
  9. Robinson A. et al. Visual analogue scales, standard gambles and relative risk aversion. Med.Division Marking, 2001, 21: 17-27.
  10. Lou H. C. et al. PET study of meditation and the resting state on normal counsciousness. Human brain mapping, 1999, 7: 98-105.