Ilgstošs emocionāls un fizisks nogurums, motivācijas trūkums, kognitīvie traucējumi, emocionāla labilitāte un svārstīgs garastāvoklis — tā ir daļa no simptomiem cilvēkam ar izdegšanu. Pētot literatūru par izdegšanas sindromu, jūtams pārsvars pētījumu ir par veselības aprūpē strādājošajiem. Turklāt ziņots, ka veselības aprūpes speciālisti nereti baidās meklēt palīdzību un turpina izdegt. Tāpēc jāpievērš uzmanība savai un līdzcilvēku psihoemocionālajai veselībai, lai procesu apturētu laikus un sāktu ceļu pretī mentālai labbūtībai.
Kas ir izdegšanas sindroms?
Nav vienas konkrētas definīcijas izdegšanas sindromam — kādā sistemātiskā pārskatā identificētas 142 dažādas definīcijas 182 pētījumos! Dažas nianses gan lielākajā daļā no tām sakrīt — izdegšanas sindroms ir ar arodfaktoriem saistīts fenomens, kad darbinieks ar augstām prasībām pret sevi un citiem ilgstoši uzturas vidē ar augstu stresa un slodzes līmeni. Par izdegšanas sindromu ziņo dažādu profesiju pārstāvji (skolotāji, policisti, profesionāli sportisti, aprūpētāji), bet veselības aprūpes speciālistiem tas pētīts visvairāk.
Visbiežāk izdegšanas sindromu mēra ar Maslach izdegšanas sindroma aptauju, iekļaujot tādus kritērijus kā hronisks nogurums (fizisks un emocionāls), depersonalizācija (cinisms, negatīvisms, vāja piesaiste), neapmierinātība ar darbu (efektivitātes zudums, vāji sasniegumi utt.). [1]
Vai izdegšanas sindroms mediķiem ir bieži?
Laika gaitā veikti dažādi pētījumi par izdegšanas sindroma sastopamību speciālistiem, piemēram, 2020. gadā publicētā pētījumā ziņots, ka izdegšanas sindroma simptomi novēroti 52—61 % farmaceitu. [1]
Arī Latvijā veikti dažādi pētījumi šajā jomā, piemēram, 2015. gadā ziņots, ka vairāk nekā ⅓ analizēto ārstu ir augstāki emocionālā izsīkuma un depersonalizācijas rādītāji un zemi personīgo sasniegumu rādītāji. [2]
Covid–19 pandēmijas laikā šādu pētījumu bijis vairāk — ziņots par stacionāros strādājošo operējošo māsu emocionālo izsīkumu, kas sasniedzis ļoti augstu rādītāju — 89 % aptaujāto. [3] Interesants pētījums par izdegšanas sindromu un profesionālo deformāciju Covid–19 pandēmijas ietekmē veikts Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā, kur secināts, ka 29 % respondentu novērota agresīva uzvedība darba laikā, 18 % novērotas autoritāras iezīmes, 31 % demonstratīva uzvedība, norādot uz nopietnām problēmām speciālistu mentālajā labbūtībā un līdz ar to — sniegto veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātē. [4]
Vai ir zināmi riska faktori izdegšanas sindroma attīstībai?
Ziņots par tādiem kopīgiem riska faktoriem kā augošas birokrātiskās prasības, kopējais darba stundu ilgums, cieņas trūkums no kolēģu puses, atalgojums neatbilst paveiktajam darbam (līdzsvara trūkums starp ieguldījumu un atlīdzību), klīniskās autonomijas trūkums, kā arī (lai cik dīvaini tas šķistu) pieaugošais informācijas tehnoloģiju (elektronisko medicīnas ierakstu) lietojums praksē.
Ģimenes ārsti par izdegšanas sindroma simptomiem ziņo saistībā ar pavadīto laiku pie dokumentācijas, bieži vien tas ir nepietiekams. Tāpat novērota nespēja kontrolēt darba slodzi.
Vairākos pētījumos sievietēm ziņots augstāks izdegšanas risks nekā vīriešiem. Kā izdegšanas sindroma iemesls medicīnas studentiem minēts arī parādu slogs (piemēram, ASV, kur par studijām jāmaksā pašam), studenta seksuālā orientācija (homoseksuālis, biseksuālis).
Protams, jāņem vērā, ka izdegšanas sindromu var pavadīt tādas psihiskas komorbiditātes kā posttraumatisks stresa sindroms, depresija, trauksme. [1]
Kā diagnosticēt izdegšanas sindromu?
SSK–11 klasifikācijā izdegšanas sindroms klasificēts kā ar arodu saistīts fenomens, kura dēļ persona var vērsties pēc palīdzības pie veselības aprūpes speciālista. Pacientiem, kas sūdzas par izdegšanu, vienmēr jāizslēdz tādi stāvokļi kā depresija, trauksme, pašnāvības domas vai kaitīgu vielu lietošana.
Maslach izdegšanas sindroma aptauja (MBI) tiek izmantota 80 % gadījumu. Tās autori izdegšanas sindromu apraksta drīzāk kā sistēmisku problēmu, nevis individuālu diagnozi, aicinot pacientu jebkurā gadījumā izvērtēt individuāli, nevis tikai pēc anketas rezultātiem. Aptaujā tiek vaicāts par trīs komponentiem: emocionālo izsīkumu, depersonalizāciju un grūtībām profesionālajā veikumā.
Klīnicisti aicināti izvairīties no izdegšanas sindroma diagnozes noteikšanas gadījumos, kad personai ir normāla reakcija uz ekstrēma stresa pārpilniem darba apstākļiem. Tādos gadījumos jāapsver citas ar darba vietu saistītas diagnozes iespējamība. [1]
Neirotransmiteru līmenis krītas — kādi ir riski?
Vairāki pētījumi, kur analizēta molekulāro mehānismu būtība hroniska stresa laikā, norāda, ka stress saistīts ar monoamīnu neirotransmiteru regulācijas traucējumiem smadzenēs. Piemēram, pētījumi ar žurkām norāda, ka hronisks stress ievērojami pazemina dopamīna un gamma aminosviestskābes (GASS) līmeni un paaugstina 5–hidroksitriptamīna (5HT) un glutamāta (Glu) līmeni serumā. Tāpat stress palielina serotonīnerģisko neironu aktivitāti un pazemina serotonīna līmeni.
Lai noskaidrotu korelāciju starp izdegšanu darbā un neirotransmiteru līmeni veselības aprūpes speciālistiem, tika veikts pētījums, kurā piedalījās 80 cilvēki, ko novērtēja ar Maslach izdegšanas sindroma aptauju. Ar SP03 encefalofluktuogrāfu analizēja neirotransmiteru — norepinefrīna, GASS, 5HT, Glu, acetilholīna, dopamīna — līmeni galvas smadzeņu garozā.
Medicīnas darbiniekiem, kam bija augstāks hroniska izsīkuma līmenis, bija ievērojami zemāks neirotransmiteru līmenis. Korelācijas analīzē uzrādījās, ka izsīkums neatkarīgi no dzimuma un vecuma pozitīvi korelē ar 5HT, Glu un dopamīnu, bet negatīvi ar norepinefrīnu, GASS un acetilholīnu. Pētnieki secina, ka ar darbu saistīts ilgtermiņa stress var būt iemesls citu uzvedības un psihiatrisku slimību attīstībai. [10]
Kāpēc izdegšanas sindroms var būt bīstams?
Tie klīnicisti un citu profesiju pārstāvji, kam fiksēts izdegšanas sindroms, ar lielāku varbūtību ziņos par depresijas simptomiem, apsvērs pašnāvību, būs darba nespējīgi, piedzīvos nevēlamus kardiovaskulārus notikumus, turklāt šajos gadījumos tiek novērots augstāks kortizola līmenis serumā un glikozes metabolisma izmaiņas.
Izteiktāks izdegšanas sindroms, salīdzinot ar citu profesiju pārstāvjiem, veselības aprūpes speciālistiem ir specifiskās darba vides dēļ (dzīvība un nāve), miega deprivācijas un maiņu darba grafika dēļ, medicīnas vides stoiskās kultūras dēļ, izteiktās birokrātijas dēļ mazāk laika tiek pavadīts ar pacientu, tāpat ikviens mediķis raizējas par konfidencialitāti, ja ir jāmeklē palīdzība pašam sev.
Jārēķinās, ka izdegšanas sindroms saistās ar biežāk pieļautām medicīniskām kļūdām. [1]
Kognitīvie traucējumi un izdegšana — cik saistīti?
Par kognitīvās funkcijas traucējumiem pacientiem ar izdegšanas sindromu interese parādījusies pēdējos gados. Uzskata, ka izdegšana saistīta ar tādu kognitīvo domēnu traucējumiem kā uzmanība, atmiņa un lemtspēja. Der Linden et al pētījumā atklāts, ka izdegšana saistīta ar vāju veiktspēju uzdevumos, kuru veikšanai nepieciešama uzmanība un inhibīcija.
Kādā citā pētījumā, kas publicēts 2013. gadā, secināts, ka pacientiem ar izdegšanas sindromu ir īsāks uzmanības ilgums, vājāka darba atmiņa, mācīšanās un epizodiskā atmiņa. Interesanti, ka pat motivējošās intervences šiem pacientiem nav bijušas lietderīgas, lai spēcinātu kognitīvo veiktspēju.
Tā kā izdegšana ir rezultāts hroniskam stresam darba vietā, nav jābrīnās, ka šiem darbiniekiem attīstījies kognitīvs deficīts: hronisks stress negatīvi ietekmē smadzeņu darbību. Pierādīts, ka izdedzis pacients, pildot kognitīvus uzdevumus, kuru veikšanai nepieciešama uzmanība, izmanto vairāk smadzeņu resursu nekā cilvēks, kam izdegšanas sindroma nav. [9]
Izdegšana — motivācija aiziet no darba?
Veselības aprūpes speciālistu mainības rādītāji visā pasaulē ir augsti. Daudzi ar darba apstākļiem saistīti faktori medmāsām liek pārdomāt karjeras iespējas un mainīt darba vietu.
ASV veiktā pētījumā noskaidrots, ka vairāk nekā puse no pētījuma dalībniecēm ziņo par augstu darba noslodzi un plāno pamest darba vietu. Kopējais izdegšanas līmenis medmāsām ir vidēji augsts līdz augsts. Attiecīgi atrasta vidēji stipra līdz stipra korelācija starp izdegšanas sindromu un vēlmi pamest darba vietu. [7]
Vai fiziska slodze var palīdzēt psihoemocionālā stresa pārvaldībā?
Pierādīts, ka veselības aprūpes speciālistiem darba vietā pietiek ar stiepšanās vingrinājumiem desmit minūtes, lai pazeminātos trauksmes līmenis un mazinātos hroniska noguruma simptomi, uzlabotos mentālā un fiziskā labbūtība. Aeroba slodze negatīvi korelē ar depresiju — tā noder, lai cīnītos ar negatīvo stresu un mazinātu kardiovaskulāro notikumu risku.
Kādā pētījumā par 12 veselības aprūpes speciālistiem, kam 2—3 × nedēļā bija jāpiedalās stundu garā aerobā treniņā, tika novērota emocionālā izsīkuma un depersonalizācijas mazināšanās. [8]
Apzinātības treniņi — kāda ir to nozīme?
Apzinātības praksi var uzskatīt par meditācijas formu, kas mūsdienās kļūst aizvien populārāka. Tā ir zinātniski pamatota, tradicionāla metode prāta darbības uzlabošanai, stresa mazināšanai, miera iegūšanai, ko rekomendē arī izdegšanas sindroma pacientiem.
Kādā sistemātiskā pārskatā par 632 medmāsām ar izdegšanas sindromu apzinātības treniņi mazināja gan emocionālo izsīkumu, gan depersonalizāciju, toties veicināja personīgos sasniegumus darbā. [5]
Taču situāciju var uzlabot ne tikai apzinātības treniņi, bet arī sociālais atbalsts darba vietā. Medmāsām, kas jūtas atbalstītas no kolēģu un darba devēju puses, ir mazāks risks attīstīties izdegšanas sindromam per se. [6]
