Indikācijas mākslīgo piena maisījumu lietošanai

Terminoloģija

• Ekskluzīva barošana — zīdainis tiek barots tikai ar mātes pienu (arī atslauktu krūts pienu) un nesaņem nekādus citus šķidrumus vai cietu barību, izņemot medicīniski indicētas zāles, minerālvielas vai vitamīnu pilienus
• Jaukta/kombinēta barošana — bērns papildus mātes pienam saņem mākslīgo piena maisījumu
• Piena maisījums zīdaiņiem (zīdaiņu formula) — zīdaiņiem paredzēta pārtika, ko lieto līdz 12 mēnešu vecumam un kas apmierina un nodrošina visas zīdaiņa uztura vajadzības līdz piebarojuma sākšanai
• Follow-On formula — zīdaiņiem paredzēta pārtika, ko lieto no sešu mēnešu vecuma, parasti tad, kad sāk piebarošanu. Šā maisījuma sastāvu ES Komisija apstiprināja 1991. gadā. Kaut gan pēc atjauninātas Direktīvas 2006/141/EK (22.12.2006.) tās sastāvs ir līdzīgs, to nedrīkst izmantot kā krūts piena aizstājēju pirmajos sešos dzīves mēnešos
• Growing Up Milk (GUM) — mākslīgais piena maisījums, kas paredzēts lietošanai 1—3 gadus veciem bērniem

Mākslīgais piena maisījums ir droša alternatīva barošanai ar krūti. Ja kaut kāda iemesla dēļ māte pieņem lēmumu barošanu ar krūti nesākt vai to pārtraukt, tas jārespektē un jāsniedz profesionāla un korekta informācija par maisījumu izvēles iespējām mūsu valstī, jāizglīto par pareizu lietošanu un jāinformē par izmaksām. Jāatceras, ka tad, ja barošanu ar piena maisījumu rekomendē medicīnas speciālists, tas jāsaskaņo ar bērna māti un jāiegūst viņas piekrišana.

Jāpatur prātā, ka medicīnas speciālistu atbildība ir veicināt barošanu ar krūti. Tajā pašā laikā jārespektē vecāku izvēle. Lielākā daļa sieviešu izjūt vainu un pat zaudējumu, bērnu barojot ar piena maisījumu.

Kad tiek pieņemts lēmums par bērna barošanu ar maisījumu, medicīnas speciālistam jābūt sagatavotam, lai sniegtu vecākiem informāciju:

1. par bērna vecumam un veselības stāvoklim piemērotiem un valstī iegādājamiem maisījumu veidiem bērniem līdz 12 mēnešu vecumam,
2. par izmaksām, kas saistītas ar maisījuma lietošanu (ietverot maksu par pudelītēm, knupīšiem, sterilizatoriem un parējām ar gatavošanu un uzglabāšanu saistītām ierīcēm),
3. par maisījuma pareizu pagatavošanu un izmantošanu.

Maisījuma apjoms

Nepieciešamo maisījuma apjomu (tabula) rēķina uz dzimšanas svaru, kamēr nav atjaunojies fizioloģiskais ķermeņa masas zudums.

Pazīmes, ka bērns tiek barots pareizi:

1. diennakts laikā tiek mainītas 6+ autiņbiksītes,
2. vienmērīgs (bet ne pārmērīgs) ķermeņa masas pieaugums,
3. psihomotoriskā attīstība atbilst vecuma standartiem.

Ir svarīgi informēt vecākus, ka bērns diennaktī ne vienmēr spēj apēst vienādu maisījuma daudzumu un ka uz iesaiņojuma norādītā informācija par apjomu, kas bērnam būtu jāapēd konkrēta vecumā, ir rekomendējoša un nebūt neder visiem bērniem.

Atsevišķi jāizrunā, ka, sākot barošanu ar piena maisījumu, vēdera izeja var kļūt retāka un biezāka nekā ar krūti barotiem bērniem. Tā ir normāla parādība. Tomēr, ja bērnam sākas aizcietējumi, tas var norādīt, piemēram, uz nepareizu maisījuma pagatavošanas tehniku.

Maisījumu veidi un īpašības

Lielākajai daļai veselo, laicīgi dzimušo bērnu ir piemēroti maisījumi uz govs piena bāzes, tāpēc priekšroka tiek dota tiem, nevis sojas, kazas piena modificēto laktozi saturošiem maisījumiem.

NB! Medicīnas iestāde un/vai medicīnas darbinieks nedrīkst rekomendēt vienu konkrēta ražotāja maisījumu!

Starptautiskais krūts piena aizstājēju aprites kodekss

PVO 1981. gadā izstrādāja Starptautisko krūts piena aizstājēju aprites kodeksu, kura mērķis ir veicināt barošanu ar krūti, kā arī ierobežot un regulēt piena maisījumu un ar to saistīto produktu mārketingu (reklāmas kampaņas, cenu atlaides).

Kodekss ir iekļauts likumdošanā vairākās valstīs. Latvijas likumdošanā tas iekļauts daļēji (MK noteikumi Nr. 370), t.i., kā aizliegums medijos reklamēt krūts piena aizstājējus un organizēt cenu atlaides un kampaņas piena maisījumiem, kas paredzēti bērniem no dzimšanas līdz 12 mēnešu vecumam.

Codex Alimentarius

Codex Alimentarius ir starptautiski atzītu standartu, vadlīniju un rekomendāciju apkopojums par pārtikas produkciju un tās drošumu. Kodeksu izstrādāja 1963. gadā dibinātā PVO un ANO pārtikas un lauksamniecības organizācijas komisija.

Komisijas mērķis ir aizstāvēt patērētāju veselību, nodrošināt godīgu praksi pārtikas starptautiskā tirdzniecībā un veicināt valsts un NVO sadarbību pārtikas izstrādes un tirdzniecības procesā. Kodeksa standarts Nr. 72 par prasībām mākslīgo piena maisījumu sastāvam, kvalitātei un drošumam bērniem līdz 12 mēnešu vecumam tika pieņemts 1981. gadā, pārskatīts 2007. gadā.

Standarta mākslīgo piena maisījumu īpašības

1. Laktalbumīna un kazeīna attiecība ir 60 : 40, kas līdzinās krūts pienam.
2. Enerģētiskā vērtība ~ 67 kcal/100 ml jeb 20 kcal/30 ml (min. 60 un maks. 70 kcal/100 ml).
3. Olbaltumvielu saturs no 1,8 g līdz 3 g/100 kcal (minimālais daudzums attiecas uz govs piena olbaltumu saturošiem maisījumiem. Maisījumiem, kas sastāv no citas izcelsmes proteīniem, minimālās vērtības var būt atšķirīgas, piemēram, sojas maisījumā olbaltuma saturs nedrīkst būt mazāks par 2,25 g/100 kcal).
4. Tauku saturs no 4,4 g līdz 6 g/100 kcal (nedrīkst lietot komerciāli hidrogenizētas eļļas un taukus).
5. Ogļhidrāti no 9 g līdz 14 g/100 kcal (priekšroka laktozes un glikozes polimēriem).
6. Ir papildināti ar dzelzi, kalciju, fosforu, magniju, nātriju un kāliju, varu un cinku, kā arī ar taukos un ūdenī šķīstošiem vitamīniem, tāpēc lielākajai daļai laicīgi dzimušo bērnu tie nav jāsaņem papildus.
7. Dažādu ražotāju viena tipa mākslīgiem piena maisījumiem ir līdzīgs sastāvs, tāpēc mainīt tos savā starpā neskaidrās bērna pašsajūtas vai vecāku trauksmes dēļ nav pamatoti.
8. Mākslīgais piena maisījums var saturēt garo ķēžu polinepiesātinātās taukskābes (LCPUFA), prebiotiķus un probiotiķus. Kaut gan no ražotāju puses tas bieži tiek reklamēts kā papildu ieguvums gan neiroloģiskai attīstībai, gan imunoloģiskai veselībai, pierādījumu līmenis, lietojot tos veseliem bērniem, ir vājš.
9. Šobrīd pētījumi neuzrāda, ka daļēji/viegli hidrolizēto un hipoalerģisko piena maisījumu lietošana samazina alerģisko slimību sastopamību.

Specializētie piena maisījumi

Specializētās formulas, kas izstrādātas zīdaiņiem ar gremošanas/ēdināšanas traucējumiem, nozīmē pediatrs, bērnu gastroenterologs un bērnu alergologs.

“Plaši hidrolizētie” (extensively hydrolysed) mākslīgie piena maisījumi (PEPTI, PEP, PEP AC, MCT) un aminoskābju maisījumi (Neocate) tiek izmantoti tādos gadījumos kā govs piena olbaltuma nepanesība, pārtikas proteīna inducēts enterokolīts un proktīts, eozinofils ezofagīts.

Uz sojas proteīna bāzes veidotie maisījumi var būt alternatīva “alerģiskiem” bērniem, kas vecāki par sešiem mēnešiem, bet netiek rekomendēti jaundzimušajiem. Un vēlreiz vēlos piebilst, ka mainīt piena maisījumu pret citu (cita ražotāja, citas hidrolizācijas pakāpes, cita pamatsastāva) nelielu izsitumu, bērna nemiera vai vecāku stresa dēļ ir nepamatoti un ļoti bieži nesniedz nekādus ieguvumus.

Maisījumu biezinātāji

Piena maisījumam iespējams pievienot biezinošās vielas. To var izdarīt gan ražošanas procesā, gan vecāki var pievienot specializētus preparātus, gatavojot maisījumu mājās. Šo piedevu pamatā ir ciete un ceratoniju pupiņu sveķi.

Ja maisījuma sastāvam tie pievienoti ražošanas procesā, tad nosaukumā parasti figurē burti AR (antireflux vai an­tiregurgitation). Šo vielu izmantošana var samazināt vidēji izteiktu zīdaiņu atgrūšanu un svarīgo uzturvielu zudumu, ja pacientam ir augšanas aizture. Tomēr šie maisījumi vai maisījumu piedevas nav indicēti visiem zīdaiņiem ar atgrūšanu, kas citādi apmierinoši aug un attīstās.

Vecāku izglītošana

1. Jāsniedz informācija par pudelīšu veidiem, to pareizu izmantošanu un sterilizāciju.
2. Jāsniedz informācija par maisījuma pareizu pagatavošanu (pievēršot uzmanību konkrēta ražotāja instrukcijai uz iesaiņojuma).
3. PVO rekomendē maisījuma pagatavošanai izmantot 70 ℃ siltu ūdeni, jo šāda temperatūra iznīcina baktērijas, bet jāatzīmē, ka gatavošanas procesā var zust arī atsevišķi vitamīni un barības vielas.
4. Lai neapdedzinātos, uzvārītais ūdens 30 minūtes jāatstāj atdzist, tikai tad jāgatavo maisījums.

Kādos gadījumos māte nedrīkst barot ar krūti?

Barošana ar krūti un barošana ar atslaukto krūts pienu ir kontrindicēta, ja:

1. bērnam diagnosticēta klasiskā galaktozēmija,
2. mātei ir HIV un:

• viņa nelieto antiretrovirālās terapijas līdzekļus vai
• lieto antiretrovirālās terapijas līdzekļus, bet vīruss grūtniecības/dzemdību laikā nav pietiekami apslāpēts vai pēc dzemdībām nav pietiekamā mērā apslāpējams,

3. māte ir inficēta ar cilvēka T šūnu limfotropiskā vīrusa I vai II tipu,
4. māte lieto tādus narkotiskos līdzekļus kā opioīdi, PCP (fenilciklidīns) vai kokaīns,
5. mātei apstiprināta Ebolas vīrusslimība vai ir aizdomas par iespējamu inficēšanos ar to.

Barošana ar krūti un barošana ar atslaukto pienu jāpārtrauc uz laiku, ja:

1. mātei ir bruceloze,
2. māte lieto medikamentus, kuru lietošanas periodā laktācija ir kontrindicēta,
3. mātei tiek veikta izmeklēšana ar radioaktīvām vielām,
4. mātei ir aktīva HSV infekcija ar bojājumiem krūts dziedzera rajonā (var turpināt barot ar otru krūti, ja tā nav skarta un bojājuma vietas ir pilnīgi pārklātas, lai izvairīties no transmisijas),
5. mātei ir vējbakas (kamēr viņa tiek uzskatīta par infekciozu).