PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Iesnas un klepus- zināmais nezināmajā

G. Sumeraga
Ņemot vērā nosaukumu – saaukstēšanās –, skaidrs, ka slimībai ir kāds sakars ar aukstumu, tomēr tas tā nav. Iemesls saaukstēšanās slimībām ir respiratorie vīrusi. Vīrusi nepārtraukti ir mums apkārt un arī mūsu elpceļos, protams, aukstajās sezonās- ziema, rudens, pavasaris, to koncentrācija ap mums ir lielāka.

Elpceļu anatomija un saaukstēšanās

Elpceļi sākas ar deguna dobumu un beidzas līdz ar sīkajām bronhiolām, plaušu audiem. Katram respiratorājam vīrusam ir kāda “īpaši iemīļota” lokalizācija – deguna vai rīkles gļotāda, balsene vai bronhi. Tomēr visbiežāk respiratoro vīrusu replikācija notiek aizdegunē.

Galvenais gļotādas aizsardzības mehānisms: gļotas+skropstiņu kustības, proti, pilnvērtīga skropstiņu kustība vajadzīga, lai notiktu gļotu transports un izvade (mukocillārā klīrence).

Kas notiek respiratoro vīrusu invāzijas laikā? Uz kādu brīdi mazinoties mukociliārajai klīrencei – nosalstot, aukstas kājas, lietus –, vīrusi var inficēt elpceļu epitēlija šūnas. Epitēlija šūnu bojājuma gadījumā izdalās citokīni un citi iekaisuma mediatori. Iekaisuma mediatoru ietekmē gļotādā migrē limfocīti, makrofāgi, neirtofilie leikocīti. B limfocīti → tuklās šūnas→ specifiskie imunoglobulīni.

Iekaisuma gadījumā tiek traucēta mukocilārā klīrence, rodas ūdeņaini izdalījumi. Izdalās iekaisuma mediatori sistēmiski, rodas nespēks, vājums, drudzis, galvassāpes. Iekaisuma mediatori lokāli: parādās tādi simptomi kā nieze, šķaudīšana, sauss klepus. Paplašinās deguna zemgļotādas asinsvadi, paaugstinās to sieniņu caurlaidība, kā rezultātā veidojas deguna gļotādas tūska un aizlikts deguns. Pastiprinās gļotu ražošana un izdale, kā rezultātā ir pastiprināti izdalījumi no deguna, aizdegunes, klepus ar krēpām.

Ja organisms ir labā vispārējā stāvoklī, akūtas vīrusu infekcijas gadījumā nav nepieciešama speciāla medikamentoza terapija.Tomēr mēs dzīvojam reālā pasaulē, kur arī saaukstēšanās gadījumā reizēm ir jāiet uz skolu, darbu, jālido … Tātad sākam cīņu ar simptomiem!

Aizlikts deguns

Galvenais iemesls ir deguna gļotādas asinsvadu dilatācija, kā rezultātā veidojas deguna gļotādas tūska. Vīrusa iekaisuma sākuma stadijā ir raksturīga samazināta gļotu produkcija, tāpēc vērojams gļotādu sausums. Vēlāk gļotu izdale pieaug un vērojama pastiprināta sekrēta izdale, kas arī apgrūtina deguna elpošanu.

Simptomātiska terapija

Dekongestanti darbojas stimulējot α adrenoreceptorus, kā rezultātā notiek vazokonstrikcija, samazinās deguna gļotādas tūska. Dekongestanti tiek iedalīti divās pamata grupās:

  • lokālie- deguna pilieni, aerosoli
  • sistēmiskie – tabletes, sīrupi, karstie dzērieni

Sistēmiskie dekongestanti

Šobrīd sistēmisko dekongstantu pieejamo zāļu sastāvā ir: pseidoefedrīns (PDE) un fenilefrīns (PE). Farmakoloģiski tie atšķiras ar darbības mehānismu: fenilefrīns ir tiešais α adrenoreceptoru agonists, savukārt pseidoefedrīns paaugstina  noradrenalīna līmeni asinīs. Atšķirības lietošanā balstās uz medikamentu uzsūkšanos un blakus efektiem. Uzmanīgi jālieto šādos gadījumos:

  • hipertensija
  • hipertireoidisms
  • Reno sindroms
  • koronārā sirds slimība (vazokonstrikcijas iespējamība koronārajās artērijās)
  • pacienti, kuri lieto MAO inhibitorus (depresijas ārstēšanā)
  • prostatas hiperplāzija – var izraisīt akūtu urīna aizturi

Topiskie dekongestanti

Deguna pilienu, aerosolu, krēmu sastāvā. Biežāk lietotie ir:

  • efedrīns
  • nafozolīns
  • oksimetazolīns
  • ksilometozolīns

Runājot par farmakoloģiju – preparāti stimulē α adrenoreceptorus, deguna gļotādā radot vazokonstrikciju un samazinot deguna gļotādas tūsku, mazinot sekrēciju. Ir ziņojums, ka oksimetazolīns spēj arī samazāt vīrusu replikāciju deguna gļotādā [1]

Piesardzība lietojot un kad noteikti jālieto

Jāievēro instrukcijā noteiktais lietošanas ilgums. Agrīnās izpausmes: sausums degunā, deguna asiņošana, krozas, vēlīnās- medikamentozs rinīts. Jāizvairās lietot grūtniecības laikā! Noteikti jālieto:

  • strutainu sinusītu gadījumā
  • vidusauss iekaisums
  • asaru kanāla bloks
  • lidojot ARVI gadījumā

Citas iespējas deguna aizlikuma mazināšanai

  • Skalot degunu ar sālsūdens šķīdumu.
  • Fitoterapija.
  • Aromaterapija
  • Akupunktūra

Drudzis

Drudža simptoma gadījumā ir paaugstināta ķermeņa temperatūra. Parasti drudzis kombinējas ar citiem ARVI simptomiem: nespēku, kaulu laušanu, galvassāpēm. Kāpēc rodas drudzis un citi saaukstēšanās simptomi? Kad vīruss invadē elpceļu gļotādu, imūnā tiek izdalīti daudzi un dažādi iekaisuma mediātori, kuru uzdevums ir aktivizēt imuno sistēmu, lai organisms uzvarētu cīņā ar vīrusu. Iekaisuma mediatori iedarbībā veidojas prostaglandīni, tiek paaugstināta ķermeņa temperatūra.

Simptomātiska terapija

Terapijā izmanti nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus. Bloķē abu– gan iekasuma, gan bāzes – prostaglandīnu sintēzi. Protektīvo bāzes prostoglandīnu sintēzes nomākums izpaužas NSPL blaknēs. Tiek plaši lietoti un parasti ir laba panesamība. Biežāk lietotie ir:

  • aspirīns
  • ibuprofēns
  • paracetamols
  • diklofenaks

Salīdzinot ibuprofēnu ar paraceptamolu, ibuprofēns var ietekmēt un vājināt beta blokātoru, kaptoprila darbību, bet pastiprināt diurētiķu darbību. Paracetamolam ir mijiedarbība ar karbamazepīnu, isoniazīdu, varfarīnu, zidovudīnu. Ibuprofēns ir kontrindicēts pacientiem, kuriem ir iedzimta sirdskaite, hipertensija, samazināta nieru funkcija. Savukārt paracetamols kontrindicēts pacientiem ar aknu slimību, alkohola lietošanu

Paracetamols ir viens no biežāk lietotajiem NSPL. Parasti viegli panesams, maz blaknes. Devas 10 līdz 15 mg/kg/ik 4 –6 h. Svarīgi atcerēties: vienmēr jārēķina devas – pat pieaugušajiem. Pieaugušais – 50 kg  smags: 10x 50= 500 mg; pieaugušais 100 kg smags: 100x10= 1000 mg

Lietojot paracetamolu, esiet uzmanīgi un vienmēr padomājiet par iespējamu: aknu saslimšanu, par kuru pacients pats nezina (\hepatīts C), alkohola lietošanu, vīrusa infekcija+paracetamols+ alkohols= aknu bojājums, dienas maksimālā deva ir 4 g, bet toksiskā deva ir 8 g.

Sāpes kaklā

Sāpes kaklā rada gļotādas iekaisums un/vai kairinājums rīkles un balsenes gļotādā (aizdegunes tecēšana, klepus, krēpas. Sāpes var būt ļoti dažādas- ļoti vieglas līdz par ļoti intensīvām. Bieži kakla sāpes izstaro uz ausīm n. Glossopharyngeus inervācijas dēļ.

Vīrusu izraisītas versus baktēriju izraisītas kakla sāpes

Svarīgi ir diferencēt vīrusu izraisītas kakla sāpes no bakteriāla iekaisuma.

Vīrusu izraisītas kakla sāpes (1. attēls): parasti sāpes vieglas vai vidēji stipras, siekalas norit ir viegli, bieži vēro t.s. “tukšā malka simptomu”, kad norijot uz brīdi sāpes pierimst, temperatūra ir viegli paaugstināta vai arī ļoti augsta, nav aplikuma uz mandelēm, sauss klepus.

Apsārtums un pietūkums uz rīkles mugurējās sienas un mandeļu lokiem Apsārtums un pietūkums uz rīkles mugurējās sienas un mandeļu lokiem
Apsārtums un pietūkums uz rīkles mugurējās sienas un mandeļu lokiem

1a-thumb 1a-thumb
1a-thumb
Bakteriālas infekcijas (2. attēls) gadījumā sāpes ir izteiktas, novērojama īpaši sāpīga ir rīšana, ķermeņa temperatūra paaugstināta līdz 38 C, ir eksudāts uz mandelēm (strutas).

Simptomātiska terapija

Vīrusa faringīta gadījumā ieteicama:

  • kakla skalošana ar sālsūdeni, tēju u.c., BET siltu šķidrumu, nevis karstu
  • lokāli atsāpinoši līdzekļi – tabletes, aerosols
  • pārklāt un aizsargāt rīkles gļotādu- eļļas aerosolu,
  • antibiotikas- ja baktēriju superinfekcija
  • NSPL – sāpju mazināšanai,
  • nav ieteicamas tvaika inhalācijas - ir elpceļu infekcijas risks.

Klepus

Saaukstēšanās gadījumā klepus iemesls var būt jebkurā elpceļu līmenī.Deguns: deguna aizlikums rada sausu gaisu rīkles/balsenes gļotādā, aizdegunes tecēšanu.Rīkles līmenī: kairinājums un/vai iekaisums rīkles gļotādā.Klepus iemesls var būt arī balsenes gļotādas iekaisums vai kairinājums, kā arī dziļie elpceļi: traheja, bronhi, iekaisums dziļo elpceļu gļotādā, bronhospazms.Vēlreiz jāatceras: kas notiek elpceļu gļotādā respiratoro vīrusu infekcijas gadījumā. Rodas mukociliārā kompleksa bojājums, nav gļotu, nav skropstiņu kustību –tas rada sausu klepu. Plaušās- parasimpātiskās nervu sistēmas aktivācija izraisa bronhospazmus. Vēlāk pastiprinās gļotu produkcija – parādās produktīvs (mitrs) klepus.

Simptomātiska terapija

Sausa klepus gadījumā terapijas mērķis ir mazināt kairinājumu un bronhospazmus. Jālieto pietiekams šķidruma daudzums – 2-3 l dienā. Jāmitrina gaiss. Jāmazina bronhospazmus. Ieteicams lietot ekspektorantus – gvaifenezīnu.

Produktīva klepus gadījumā terapijas mērķis ir veicināt krēpu evakuāciju. Tāpat ir jālieto pietiekams šķidruma daudzums– 2-3 l dienā un jāmitrina gaiss. Ieteicams lietot

Mukolītiķus (ACC, ambroksolu, bromheksīns). Mukolītiķus vienmēr papildus jākombinē ar krūšu kurvja vibromasāžu, drenāžas vingrinājumiem.

Ja salīdzina mukolītiķus un ekspektorantus, tad ekspektoranti uzlabo gļotu izdali, veicina elpceļu sekrēta apjomu, neietekmē epitēlija skropstiņu kustības. Visefektīvākais un lētākais ekspektorants ir ūdens parenterāli. Savukārt mukolītiķi maina krēpu biofizikālās īpašības, šķeļ muciņa polimērus, fibrīnu, pazemina gļotu viskozitāti, kā arī uzlabo mukociliāro klīrenci, palielinot epitēlija skropstiņu kustību frekvenci.

Literatūra

  1. 49th Interscience Conference on Antimicrobial Agents and Chemotherapy (ICAAC): Abstract V-536. Presented September 13, 2009.