Apvienojot pasaules medicīnas lielāko rūpju objektu – antibiotiku rezistenci, rietumvalstu attīstītās sabiedrības pārtikas alerģiju skarto daļu un sabiedrības imunitātes nostiprināšanas nozīmi, iezīmējas vesela zarnu trakta problēma, kur zarnu mikrofloras kvalitātes un kvantitātes sardzē darbojas probiotikas. Veicinot izpratni, uzklausīsim ekspertu viedokļus – par vai pret?
Starp galvenajām mūsdienu medicīnas rūpēm ir rezistence pret antibiotikām. Šodien ir sastopamas infekcijas, ko izraisa pret dažām antibiotikām rezistentas baktērijas, kas izraisa ciešanas, invaliditāti un nāvi, rada lielu finansiālu slogu gan veselības aizsardzības sistēmai, gan sabiedrībai kopumā.
Pārtikas alerģija skar arvien vairāk cilvēku industriāli attīstītās valstīs - alerģija pret pārtikas produktiem ir apmēram 25% bērnu un desmitdaļai pieaugušo.
Kas kopīgs mikrobu rezistencei ar pārtikas alerģiju? Zarnu trakts! Tā uzdevums neaprobežojas tikai ar barības vielu gremošanu un absorbciju, nozīmīga funkcija ir aizsardzība pret potenciāliem patogēniem. Zarnu trakts ir lielākais imūnais orgāns - tievajā zarnā atrodas 80% organisma plazmas šūnu. Svarīgs faktors, kas ietekmē zarnu veselību, ir zarnu mikrofloras kvalitāte un kvantitāte - labvēlīgo baktēriju triljoni, kas dzīvo simbiozē. Dilemma - lietot vai nelietot, kādos gadījumos lietot, kādos nelietot, kāds ir ideāls probiotiķis, cik lietot - lasiet ekspertu viedokļus un izdariet secinājumus.
Mikrobiologa viedoklis
P. Kārtraits (P. Cartwright)
Nozare, kas strauji attīstās
Probiotikas ir joma, kas strauji attīstās, mainot uzskatus un attieksmi pret sevi, palīdzot cilvēkam gan ārstēt, gan atvieglot dzīvi, gan saglabāt veselību. Ārstiem un farmaceitiem vajadzētu nopietni izturēties pret šiem preparātiem.
Ne tik tālajā, bet varbūt tālajā 1908. gadā zinātnieks Iļja Mečņikovs konstatēja, ka atsevišķas baktērijas stimulē Vibrio cholerae augšanu, bet citas to nomāc. Par šo darbu viņš tika apbalvots ar Nobela prēmiju. Tautā probiotikas pazina un lietoja jau senākos laikos, raudzējot pienu, iegūstot jogurtu, kefīru, paniņas.
2002. gadā sākās zinātniskie probiotiku pētījumi, un daudzi ārsti uzdeva jautājumu: "Ko teikt pacientiem par probiotikām? Kādi ir to kaitīgie aspekti?" Mana 2002. gada atbilde bija: "Nav ne kaitīgu, ne labu aspektu, tas ir ļoti dārgi!" Ir pagājuši seši gadi, un mainījies viedoklis.
Probiotiķi ir dzīvo mikroorganismu kultūras, kas labvēlīgi ietekmē gremošanas traktu un organisma veselību kopumā. Medicīnas zinātne uzskatīja, ka antibiotikas uzvarēs visas baktērijas un vīrusus, infekcijas slimību nebūs. Tā bija frontāla kauja - antibiotiķi un mikrobi, bet ļoti ātri šī kauja tika zaudēta, iegūstot tādu parādību kā antibakteriālā rezistence - tā ir viena no galvenajām mūsdienu medicīnas problēmām cīņā ar infekcijām. Runājot par probiotikām, esam ieguvuši jaunu, draudzīgu armiju, kas mūsu imūnajai sistēmai palīdz cīnīties ar svešiem mikrobiem un nepazīstamiem ķīmiskiem savienojumiem pārtikā gan ikdienā, gan apmeklējot eksotiskas ārvalstis.
Bērns parasti piedzimst ar praktiski sterilu kuņģa-zarnu traktu, tāpēc mātes piens mazulim ir vislabākais, jo nodrošina veselīgu attīstību. Gadījumā, kad ir nepieciešams uzsākt mākslīgo vai papildu barošanu, izvēle ir jāizdara rūpīgi. Pamatā ir jāizvēlas bērnu pārtika, kas maksimāli spētu nodrošināt mazuļa veselīgu attīstību un labsajūtu atbilstīgajā vecumā. Tāpēc ir svarīgi vērst uzmanību uz produkta sastāvdaļām, lai tas saturētu visus mazuļa attīstībai nepieciešamos vitamīnus, minerālvielas un - ieteicams - probiotiķus. Šādu uztura līdzsvaru mēs varam panākt ar funkcionālo pārtiku - produktu grupu ar noteiktām bioloģiski aktīvām sastāvdaļām, kas pozitīvi ietekmē cilvēka organisma funkcijas. Svarīgi ir pareizi šajā aspektā rūpēties par priekšlaikus dzimušiem bērniņiem.
Kā zarnu traktā darbojas probiotiķi?
Probiotiķi veido apkārtējo vidi vietējās mikrofloras atjaunošanai, konkurē ar patogēno mikrofloru par uzturvielām, par piestiprināšanās vietām uz gļotādas, uzlabo epiteliālo barjeru, modulē gļotu imūnās funkcijas.
Zarnu traktā notiek mikrofloras simbioze (piemēram, resnajā zarnā ir viens triljons baktēriju/gm).
Procesa ieguvumi:
- aizsardzība pret patogēno mikrofloru,
- nodrošinājums ar enerģiju un vit-amīniem,
- ietekme uz imūno sistēmu.
Aizsardzība pret patogēniem - organisms ir daudz, daudz vājāks pret infekcijām bez mikrofloras; mikroflora konkurē par uzturvielām, kā arī rada palielinātu skābumu, kas darbojas baktericīdi.
Nodrošināšana ar enerģiju un vit amīniem - līdz pat 10% cilvēka nepieciešamās enerģijas nodrošina resnās zarnas darbība; baktērijas ražo B grupas un K vit-amīnus.
Ietekme uz imūno sistēmu - imūnās sistēmas attīstība bērnībā, alerģiju un au toimūno slimību saistība, ar zarnām saistīto limfoīdo audu veidošanās stimulācija.
Kāds ir ideāls probiotiķis?
Viennozīmīgas atbildes zinātnē grūti sniegt. Dažādas baktērijas noderīgas dažādos gadījumos. Ārstam savā praksē nav laika eksperimentēt, tāpēc kā mikrobiologs ieteiktu:
- lietot dažādu baktēriju maisījumu: tas dod lielākas cerības par spēcīgāku iedarbību visā kuņģa-zarnu traktā;
- vēl viens būtisks aspekts bioterapijā - baktērijām jātiek garām kuņģa barjerai, jāizdzīvo zarnu ekosistēmā. Visvājāk pasargātas pret to ir pienskābās baktērijas, Lactobacillus acidofilus tikai 1,5% gadījumu sa sniedz tievās zarnas;
- baktērijām jāpaliek dzīvotspējīgām uzglabājot. Šajā aspektā daudzi pārtikas produkti ar pievienotajām baktērijām zaudē; uzglabājot ledusskapī, tiem ir ierobežots derīguma termiņš;
- tām jābūt pietiekamā daudzumā, lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku koloniju veidošanos zarnās;
- ilgs derīguma termiņš un stabilitāte istabas temperatūrā. Tas nozīmē, ka atdzesēti piena produkti veikalos pilnīgi noteikti neatbilst iepriekš minētajiem kritērijiem.
Kādos gadījumos ir acīm redzams labums no probiotiķiem?
Atsaucoties uz zinātnisko pētījumu analīzi, tika konstatēts, ka:
- akūtas caurejas gadījumā bērniem, lietojot probiotikas profilaksē un ārstēšanā, tā samazinājās par vienu dienu (P
- ar antibiotiku lietošanu saistīta caureja: lietojot probiotikas no kursa sākuma, risks mazinās par 50-60% - to pierādīja deviņu randomizētu, dubultaklu, placebo kontrolētu pētījumu meta-analīze; [2]
- čūlaina kolīta (ČK) un žultspūšļa iekaisuma gadījumos, lietojot probiotiķus gan profilaktiski, gan ārstnieciski, novēro remisijas perioda pagarināšanos - septiņos no astoņiem randomizētiem, kontrolētiem pētījumiem konstatēja būtisku ieguvumu ČK pacientiem; [3]
- ceļotāju caureja, lietojot profilaktiski;
- pirms laika dzimušiem bērniem lietot profilaktiski;
- aizcietējumu ārstēšanā - samazina tranzīta laiku zarnā;
- 132 zīdaiņiem, kuru mātēm ģimenes anamnēzē bija alerģija, pirmajos sešos dzīves mēnešos tika parakstītas probiotikas vai placebo. Divu gadu vecumā 35% bērnu bija atopiskais dermatīts. Ar dermatītu, kur tika lietotas probiotikas, slimoja uz pusi mazāk (23%) nekā placebo grupā (46%) P
Kā lietot probiotikas un kādos gadījumos tās nelietot?
Probiotiku darbību pastiprina prebiotikas - ogļhidrāti, kas netiek šķelti tievajā zarnā un tiek fermentēti resnajā zarnā, darbojas kā barības vielas labvēlīgajām baktērijām, veicina to augšanu. Kombinējot probiotikas (labvēlīgās baktērijas) ar prebiotikām (barības vielām), tiek pagarināta dzīvo mikroorganismu dzīvildze un uzlabotas implantācijas spējas.
Labākais laiks probiotiku uzņemšanai ir ar ēdienu, jo tas paaugstina kuņģa pH, palielina izdzīvotspēju. Otrs labākais laiks - no rīta pirms brokastīm.
Ja cilvēkam ir ļoti novājināta imunitāte, probiotiķu lietošana var radīt problēmas.
Gastroenterologa viedoklis
Prof. A. Danilāns
Simt zināmo un deviņsimt nezināmo
Visus jautājumus ap šo problēmu varētu iedalīt divās lielās grupās. Vispirms - runājot par probiotikām, nekas īpašs jau nav atrasts. Tas nav nekāds izcilais medicīnas zinātnes sasniegums. Paši autori gan tā nedomā, apgalvojot, ka labās baktērijas stiprina zarnu sieniņu, imunitāti un ko tikai vēl ne. Jaunas ārstēšanas iespējas - arī nav nekā izcila. Otrs aspekts: svarīgi šajā jomā darboties, pētīt, jo gaidāmi lieli notikumi un atklājumi.
Cilvēks nevar dzīvot bez baktērijām, visu miljoniem garo attīstības periodu cilvēks dzīvojis kopā ar baktērijām. Stāsts par dzīvo dabu nav stāsts par cilvēku vai ziloni, bet gan par baktērijām. 80% no visas dzīvās radības veido baktērijas, cilvēks ir tikai ir neliels atzars. Baktēriju ir ļoti daudz, vairāk nekā 1000 pasugu, bet cilvēks pazīst tikai niecīgu daļu no tām. Atrast baktērijas var pēc DNS, bet kāda tā baktērija "izskatās", zinātne vēl nevar atbildēt. Varbūt nebūšu precīzs, bet zinātnieki pilnībā pazīst ap 100 baktēriju. Kas notiek ar pārējām 900? Tas ir lielais nezināmais. Baktērijas ir ļoti nozīmīgas - tāda ir atbilde uz jautājumu, vai baktērijas ir svarīgas. Ar tām būtiski ir sadzīvot, izzināt. Mēs esam liela, tāla izpētes ceļa pašā sākumā.
Par probiotiķiem ir dilemma - kuras baktērijas ir labākas, kāpēc tieši šīs trīs no 1000 ir tās labākās, kādās kombinācijās, kādās attiecībās, kādās situācijās - tie ir neatbildētie jautājumi, uz kuriem medicīnas zinātne pašlaik vēl nedod skaidru atbildi.
Labās baktērijas nostiprina, veicina un tā tālāk, runājot dzejnieka vārdiem. Tikai nav konkrētas atbildes, kāpēc šīs piedāvātās ir tās labākās. Ir salīdzinošie pētījumi par to, ka probiotikas palīdz pie caurejām ceļotājiem un bērnu zarnu darbības traucējumu gadījumos. Tas ir gandrīz viss. Tālāk ir teorētiskas ziņas, ko nevajag apstrīdēt - tās ir daļēji patiesas, jo nav vēl līdz galam pierādītas, pārspriedumu līmenī, bet pierādījumu vēl nav. Ir daudzas labas lietas, kurām nav pierādījumu.
Cilvēks ir pieradis, ka vajag lietot tabletīti, nevar bez tās iztikt - ja sāp, ja ir slikti. Iedzer tableti vai kapsulu - un paliek vieglāk. Darbojas sava veida placebo efekts. Nevajag aizliegt to, kas sniedz labumu vai apmierinājumu. Tad kāpēc neiedzert tādu kapsuliņu, kas satur probiotikas ar labajām baktērijām, nav bīstama, atsakoties no toksiskāka medikamenta, bet iegūt prieku?! Vēl izlasa, ka pagarinās mūžs - kļūst pavisam apmierināts! Tas varbūt pasargās cilvēkus no citu medikamentu - uzsveru - nevajadzīgas lietošanas!
Placebo - tas ir šo uztura bagātinātāju pluss. Probiotikas ir mazkaitīgas, tas tiešām ir pierādīts, uzlabo cilvēka subjektīvo stāvokli!
Droši lietojamas jebkuram cilvēkam?
Tā gan nevarētu teikt. Baktērijas "sastrādājas" ar cilvēka organismu, palīdz tam daudzos veidos. Bet baktērijām kā jau dzīvai radībai piemīt viena īpašība - visu "izzināt", noteikti iekļūt makroorganismā. No tievās zarnas, no resnās zarnas nokļūt iekšējos orgānos, lai apskatītos, kā tur izskatās, nokļūt asinsritē, limfas ritē. Tur taču ir labas lietas - dzelzs, barības sastāvdaļas utt., kur tām nav ļauts atrasties.
Kad cilvēka organisms ir kādas slimības novājināts, ir pierādīts, ka šīs labās baktērijas kļūst bīstamas. Cilvēkiem ar smagu aizkuņģa dziedzera iekaisumu (pētījumā ap 200 pacientu) mirstība bija katrs piektais; vienai slimnieku grupai deva visus labākos medikamentus, kas nepieciešami pie šīs saslimšanas, otras slimnieku grupas ārstēšanā vienīgā atšķirība bija tā, ka pievienoja probiotikas - lai uzlabotu pašsajūtu, izvairītos no antibiotiku izraisītas disbakteriozes. Mirstība lielāka bija to slimnieku grupā, kur terapijā tika pievienotas probiotikas, bet labās baktērijas "izmantoja brīdi". Ārstu slēdziens - kategorisks. Smagu pankreatītu gadījumā probiotikas nedrīkst lietot! Arī pie dažām aknu saslimšanām, lai izvairītos no baktēriju ielaušanās.
Galvenais - nevajag no viena grāvja braukt otrā. Ja cilvēkam nav smags pankreatīts, bet jālieto antibiotikas, ir viegla caureja, zarnas uzpūšas, diskomforts vēderā, tad var pievienot probiotikas - tās uzlabos subjektīvo pašsajūtu. Literatūrā ir aprakstīti gadījumi, kad vajag izskaust helikobaktēriju. Spēcīgi cilvēki, organisms nav novājināts, bet traucē kuņģa čūla. Vienlaikus izskaužot helikobaktēriju ar antibiotikām, var lietot probiotikas. Nav datu, ka rezultāts ir labāks, bet pašsajūta uzlabojas.
Rekomendējamais ilgums: viena nedēļa vai desmit dienas - tik ilgi, cik lieto antibiotikas, plus vēl kādu dienu.
Kad probiotikas lietot profilaktiski?
Ceļotāju caurejas - nonākot tālās zemēs, svešu baktēriju ielenkumā, rodas caurejas. Tādos gadījumos probiotikas var lietot profilaktiski - sākt to lietošanu pirms ceļojuma. Ir dati, ka ceļotāju caureju tad novēro retāk.
Var lietot probiotikas arī tad, ja bērns visu laiku dzīvojis mājās un gaidāma došanās uz skolu/bērnudārzu. Bērns nonāk jaunā vidē, tātad "svešo baktēriju" ielenkumā, un sākas īslaicīgas caurejas. Ja kādu nedēļu pirms došanās uz skolu vai bērnudārzu tiek lietotas probiotikas, tas stāvokli atvieglo. Protams, neapgalvoju, ka visiem bērniem pirms skolas jālieto probiotikas - tas jāizlemj, ņemot vērā konteksta apstākļus, piemēram, cik jutīgs ir bērns utt. Tur jau slēpjas ārsta aroda māksla.
Nav precīzu datu par probiotiku lietošanas devu. Varbūt vajag vairāk lietot? Varbūt mazāk? Daži ražotāji piedāvā - mūsu preparātā ir trīs baktērijas, konkurentam tikai divas! Jau esot pat sešu baktēriju apvienojums! Varbūt tieši šīs labās baktērijas savā starpā cīnās kā lielākie ienaidnieki? To vajadzētu pierādīt salīdzinošos pētījumos.
Probiotikas kā piedevas pārtikas produktos - par vai pret?
Bērna zarnu trakts ir sterils, ja nelieto pre-, pro- un sim- biotikas, lietojot mātes pienu, bet dažu dienu laikā savairojas baktērijas un ir viss, kam tur jābūt.
Literatūrā nav tādu datu, ka ir cilvēki, kas visu mūžu būtu saņēmuši kādu baktēriju, bet otra grupa - ne. Un tiem pirmajiem būtu garāks augums, viņi būtu gudrāki, skaistāki, tīrāku ādu utt. Otrs grāvis - kilogramiem ēst baktērijas. Cilvēkā jau ir vismaz divi kilogrami baktēriju (vairāk nekā smadzeņu šūnu!), baktērijas diennaktī vairojas, pēc divām dienām ir čet ri kilogrami, pēc trim dienām jau puds! Lai nesavairotos par daudz, tās tiek izmestas ārā, atstājot divus kilogramus sēklai. Dzīve ir nežēlīga, labās baktērijas labprāt ieņemtu mūsu vietu.
Tomēr priecīgā nots ir tā, ka nākotne ir daudzsološa, gaidāmi reāli atklājumi šajā jomā, pētījumi ir jāturpina.
Dietologa viedoklis
Dr. A. Brēmanis
Probiotiķi saimnieka organismam dod vairākus labumus. Šīs baktērijas producē organiskās skābes, kas kavē zarnu traktā esošo patogēno baktēriju vairošanos, tādējādi saglabājot optimālu līdzsvaru. Atsevišķi probiotiķu veidi (bifidobaktērijas, arī Saccharomyces boulardii) stimulē sekretorā imunoglobulīna IgA produkciju, tādējādi spēcinot imūnsistēmas darbību.
Probiotiķu lietošana mazina arī laktozes nepanesības simptomus, jo baktēriju fermenti veic šā piena cukura sašķelšanu tievajās zarnās un tas var veiksmīgi uzsūkties. Turklāt labvēlīgās baktērijas ražo īso ķēžu taukskābes - etiķskābi, propionskābi un sviestskābi, kuras kā enerģijas avotu izmanto resnās zarnas gļotādas šūnas, kā arī B grupas vitamīnus.
Antibiotiku lietošana ļoti bieži maina dabīgo līdzsvaru resnās zarnas mikroflorā. Tāpēc probiotiķu lietošana ir ļoti ieteicama jau no paša kursa sākuma un turpināma vismaz nedēļu pēc antibiotiku pārtraukšanas.
Probiotiķu lietošanai praktiski nav nekādu kontrindikāciju.
Ideāls probiotiķis būs tāds, kas veiksmīgi pārvarēs kuņģa skābo vidi, tiks garām arī žults agresīvajai iedarbībai un veiksmīgi iedzīvosies zarnu traktā.
Probiotiķi var būt gan kapsulās, gan arī pārtikas produktos. Piemēram, visi raudzētie piena produkti satur zināmu daudzumu pienskābo baktēriju, mūsdienās pārtikas ražotāji piedāvā šādus produktus ar konkrētas probiotiskās baktērijas piedevu. Der atcerēties, ka arī skābēti produkti, piemēram, skābi kāposti, lietoti termiski neapstrādātā veidā, dos zināmu ieguldījumu labvēlīgo baktēriju papildināšanai.
Visbeidzot jāatceras, ka arī baktērijām gribas ēst. Mūsu uzdevums ir rūpēties par pietiekamu balastvielu klātbūtni savā ēdienkartē, jo tieši tās nodrošina iespēju probiotiskajām baktērijām izdzīvot, vairoties un apgādāt saimnieka - tas ir, mūsu - organismu ar visiem iepriekš minētajiem labumiem.
