PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Hipertensijas pētījuma BP-CARE rezultāti un to interpretācija

J. Lācis
Arteriālās hipertensijas (AH) prevalences un kontrolētas hipertensijas dati par pacientiem, kas sasniedz mērķa asinsspiedienu < 140/90 mmHg, un augsta riska pacientiem (< 130/85 mmHg) lielākoties ir pieejami tikai par Rietumeiropas valstīm un Ziemeļameriku. Datus par hipertensijas saistību ar citiem kardiovaskulāriem riska faktoriem pārsvarā var iegūt par Rietumeiropu, bet nav datu par AH prevalenci un asinsspiediena kontroli Viduseiropā un Austrumeiropā. Lai noskaidrotu šos jautājumus, 2008. gadā tika sākts Berlin-Chemie Menarini atbalstīts BP-CARE pētījums (Blood Pressure control rate and CArdiovascular Risk profilE). [2]  

Materiāls un metode

Hipertensijas prevalence Eiropā ir 44,2% (t.sk. Vācijā - 55%, Itālijā - 38%, Grieķijā - 40%); ja salīdzinām ar Ziemeļ­ameriku, tad tur AH prevalence ir 27-30%. Rietumeiropas valstīs (Beļģija, Francija, Vācija, Ungārija, Itālija, Norvēģija, Nīderlande, Spānija un Zviedrija) AH tiek kontrolēta aptuveni 25% slimnieku. Līdzīgi ir arī Ziemeļamerikā - 23%. [1] Šajā pētījumā tika iekļauti 7860 arteriālās hipertensijas slimnieki vecumā no 30 līdz 75 gadiem un tika iesaistīti 811 ģimenes ārsti vai speciālisti kardiologi no deviņām Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm (no Albānijas, Baltkrievijas, Bosnijas, Čehijas, Latvijas, Rumānijas, Serbijas, Slovākijas un Ukrainas).

Pētījuma mērķis:

  • novērtēt, cik pacientu sasniedz asinsspiediena kontroli saskaņā ar ESH/ESC vadlīnijām:
    • pacientiem ar zemu vai vidēju kardiovaskulāro (KV) riska profilu-
    • pacientiem ar augstu vai ļoti augstu KV riska profilu-≤ 130/80mmHg.
  • novērtēt, cik pacientu sasniedz mērķa spiedienu ≤130/80mmHg 24stundu ambulatorās asinsspiediena monitorēšanas laikā.

KV riska profilu noteica demogrāfisko rādītāju, klīnisko riska faktoru un subklīnisko orgānu bojājumu pazīmju summa (skat. tabulu). 1537 pacientiem tika novērtēta asinsspiediena kontrole gan klīniski, gan ambulatori ar 24 stundu monitorēšanu.

BP-CARE pētījumā iekļauto pacientu raksturojums BP-CARE pētījumā iekļauto pacientu raksturojums
Tabula
BP-CARE pētījumā iekļauto pacientu raksturojums

Kardiovaskulārā riska novērtējums tika veidots saskaņā ar slimnieku anamnēzes datiem, klīniskajiem asinsspiediena datiem un mērķa orgānu bojājumu pakāpi.

Riska faktorus novērtēja, summējot orgānu bojājumus (insults vai tranzistora cerebrāla išēmiska lēkme, miokarda infarkts, perkutāna koronāra intervence vai ķirurģiska koronārā revaskularizācija, nieru mazspēja), un 70% slimnieku pētījumā bija ar augsta un ļoti augsta riska pakāpi.

Izmeklējumu profils

Pētījuma dalībnieku izmeklējumu profils:

  • EKG reģistrēta- 99%;
  • EhoKG- 65%;
  • karotīdu USG- 24%;
  • acs fundoskopija- 68%;
  • mikroalbumīnūriju noteica- 10%;
  • ambulatora AS monitorēšana- ~20%

Tika izvērtēti arī citi rādītāji:

  • svars, augums un ĶMI, vidukļa apkārtmērs (vīr. >102cm; siev. >88cm);
  • KV slimību un ģimenes anamnēze;
  • ieradumi un KV riski;
  • hipertensijas ilgums un pašreizējā ārstēšana;
  • standarta laboratorie izmeklējumi (asins glikozes līmenis, ABLH un triglicerīdi, seruma kopējais holesterīns, seruma kreatinīns, hematokrīts, AlAT, AsAT, K+ un urīna analīze);
  • cukura diabēts (glikoze >126mg/dl, diabēta medikamentu lietošana);
  • subklīniski orgānu bojājumi: EKG vai EhoKG sirds kreisā kambara hipertrofijas pazīmes; retinopātijas III-IV pakāpe; USG miega artēriju ateromatozās plātnes; GFĀ

Rezultāti

Pētījumā tika iekļauti 98,8% atlasīto pacientu. Iekļauto pacientu skaits ievērojami atšķīrās starp valstīm: visvairāk iekļāva Baltkrievija (40,6%), bet vismazāk Ukraina - 1,3% (Latvija - ~5%).

Vadlīniju rekomendēto izmeklējumu apjoms bija neapmierinošs, izņemot EKG gandrīz 100%; EhoKG - 64,5%; fundoskopija - 67,8%; karotīdā USG - 24,1%, bet mikroalbmīnūriju pārbaudīja tikai 10%.

Pētījumā paaugstināts asinsspiediens (AS) bija 85% (kas ir 1,3 reizes biežāk nekā atbilstīgai vecumgrupai populācijā - 58%), bet vidējais asinsspiediens pētījumā bija 149,3 ± 17/88 ± 11 mmHg. Latvijā un pētījumā kopumā iesaistītajiem pacientiem gan sistoliskais, gan diastoliskais vidējais asinsspiediens bija līdzīgi. Vidējais sistoliskais AS bija tuvu 150 mmHg un diastoliskais nedaudz zem 90 mmHg (ievērojamas atšķirības starp valstīm).

Ap 25% pacientu sasniedza AS

1. attēlā redzams, ka 24 stundu AS monitorēšana ļauj labāk novērtēt arteriālās hipertensijas pakāpi, izslēgt tā saucamo "kabineta" hipertensiju, labāk novērtēt prognozi un izvēlēties optimālu kombinētu terapiju.

BP-CARE pētījuma rezultāti: kontrolētās/nekontrolētās hipertensijas datu salīdzinājums kabineta AH pacientiem un 24 stundu ambulatorā pārraudzībā BP-CARE pētījuma rezultāti: kontrolētās/nekontrolētās hipertensijas datu salīdzinājums kabineta AH pacientiem un 24 stundu ambulatorā pārraudzībā
1. attēls
BP-CARE pētījuma rezultāti: kontrolētās/nekontrolētās hipertensijas datu salīdzinājums kabineta AH pacientiem un 24 stundu ambulatorā pārraudzībā

Smēķēšanas prevalence kopumā bija zema. Lielai daļai pacientu bija hiperholesterinēmija, palielināts svars, aptaukošanās, cukura diabēts vai metabolais sindroms. Bieži anamnēzē bija KV slimības un subklīniski orgānu bojājumi, tas nozīmē, ka lielākajai daļai iekļauto pacientu bija augsts vai ļoti augsts risks. Bija atšķirības starp valstīm arī dzimuma, vecuma, ķermeņa svara, asins glikozes un lipīdu profila rādītājos, lai gan vidēji vīriešu un sieviešu skaits bija līdzīgs, vecums ~60 gadi, lipīdu profils suboptimāls un asins glikoze nedaudz paaugstināta.

Pētījumā kombinētu terapiju saņēma 87% pacientu. Diemžēl pagaidām nav publicēts, kādu kombinēto terapiju pacienti saņēma.

Diskusija

Arteriālā hipertensija asociējas arī ar citiem KV riska faktoriem - palielinātu svaru vai aptaukošanos, hiperholesteriēmiju, glikozes intoleranci vai cukura diabētu, kas ne tikai paaugstina kopējo risku, bet arī apgrūtina ārstēšanu vai pat padara to neiespējamu. [3]

BP-CARE pētījumā iegūtie dati ir līdzīgi Rietumeiropas publicētajiem datiem. Kontrolēto pacientu īpatsvars ievērojami neatšķiras no Rietumeiropas datiem. [5] Turklāt Rietumeiropas pētījumos iekļauj gan ārstētus, gan neārstētus pacientus. Turpretim BP-CARE pētījumā iekļāva tikai ārstētus pacientus, tāpēc vispārējā populācijā stāvoklis, iespējams, ir sliktāks nekā Rietumeiropas valstīs, kas varētu būt saistīts ar sliktāk organizētu veselības aprūpes sistēmu un mazākām iespējām ārstēt ar moderniem medikamentiem.

Medikamentu kombinācijas, salīdzinot ar Rietumeiropas valstīm, ir vienkāršākas, apmēram par 30-35%, bet šajā pētījumā bija iekļauti pacienti ar augstu un ļoti augstu KV risku, tāpēc biežāk bija nepieciešama kombinēta terapija.

Tas, ka speciālistu ārstēšana nebija labāka kā nespeciālistu, izskaidrojama ar to, ka speciālistiem bija pacienti ar nopietnākiem subklīniskiem orgānu bojājumiem.

AS kontrole joprojām ir nopietna neatrisināta problēma gan Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs, gan Rietumeiropas valstīs. Slikta AS kontrole asociējas ar ievērojamu KV risku un nefatālām komplikācijām. Nekontrolēts sistoliskais AS prognostiski ir nopietnāks nekā diastoliskais, it īpaši gados vecākiem pacientiem.

Secinājumi

  • Tikai nedaudz vairāk par 25% slimnieku AS tika kontrolēts un kontrole bija vienādi zema neatkarīgi no dzimuma un vecuma.
  • Labāks rezultāts bija speciālistiem, sliktāks- pacientiem ar augstu un ļoti augstu riska pakāpi (KSS- 15,6%, insults- 9,8%, NM- 12%, diabēts- 12,2%).
  • Asinsspiediena kontrole dažādās valstīs bija atšķirīga.
  • Labāka bija diastoliskā spiediena kontrole.
  • Kontrole bija neapmierinoša augsta riska slimniekiem ar KSS, insultu, nieru mazspēju.
  • Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs asinsspiediena kontrole ir neapmierinoša, bet maz atšķiras no Rietumeiropas hipertensijas kontroles rezultātiem.

Kāds ir patiesais stāvolis Latvijā?

Latvijā, protams, AH prevalence nav mazāka, iespējams, tā ir pat augstāka nekā citās Eiropas valstīs. Latvijā veiktie epidemioloģiskie pētījumi apstiprina šo tendenci: AH slimnieku skaits pieaug saistībā ar vecumu, ar nelielām atšķirībām dzimumā (skat. 2. attēlu).

Asinsspiediena prevalence Latvijā [6] Asinsspiediena prevalence Latvijā [6]
2. attēls
Asinsspiediena prevalence Latvijā [6]

DIA-Screen programmā (2003), kur piedalījās arī Latvija, tika iekļauti 4625 pacienti no 100 ģimenes ārstu praksēm, kuriem cukura diabēta riska punktu summa bija ≥ 10 un no kuriem 379 pacientiem cukura diabēts tika atklāts pirmo reizi. Šajā grupā 87,2% bija arteriālā hipertensija. 25% šo slimnieku antihipertensīvos medikamentus nelietoja vispār, 38% lietoja tikai vienu preparātu, divus preparātus lietoja 28%, trīs preparātus 8%, bet četrus preparātus

LKI 1997. gadā Rīgā veiktajā pētījumā vecumgrupā no 40 līdz 69 gadiem paaugstināts asinsspiediens bija 58%. [9] Rīgas pilsētas populācijā hipertensijas prevalence bija 41,8 ± 1,4%, lauku populācijā 40,5 ± 1,6% (vecumā virs 45 gadiem bija 61,2% Rīgā un 63,7% laukos). Asinsspiediena kontrole tika sasniegta attiecīgi 7,2 ± 2,7% un 9,9 ± 1,6%. Slimnieki saņēma AKE inhibitorus 31,5%, diurētiķus - 21% un b blokatorus - 20%. AH kontrole ar monoterapiju bija ļoti zema. Ar AKE inhibitoriem kontrolēja AH 6,9 ± 0,9%, ar kalcija antagonistiem - 5,6 ± 1,2%, b blokatoriem - 12,5 ± 2% un ar diurētiķiem - 3,8 ± 1,4%. [10]

Latvija piedalījās arī WHO CINDI programmā. Tika iekļauti 2460 vīrieši un 1529 sievietes: Rīgā 1117 vīrieši un 1529 sievietes, Kuldīgā 844 vīrieši un 992 sievietes. Šajā pētījumā rezultāti bija ievērojami labāki. 17,5% sasniedza mērķa asinsspiedienu

Rekomendācijas

Kādas ir rekomendācijas hipertensijas pacientu ārstēšanai Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs?

  • Pacienti ar augstu un ļoti augstu riska pakāpi jāārstē saskaņā ar vadlīnijām daudz agresīvāk.
  • Ambulatorā AS monitorēšana ļauj diferencēt no "baltā halāta" hipertensijas un piemērot iedarbīgāku ārstēšanas stratēģiju.
  • Jāizvēlas pierādījumos balstīta kombinētā terapija ar moderniem antihipertensīviem līdzekļiem optimālās devās.
  • Jāpievēršas plašai populācijas izglītošanai par veselīgu dzīvesveidu un sabalansētu uzturu, kā arī maksimāli jāuzlabo pacientu līdzestība attiecībā uz pareizu medikamentozo terapiju un sadarbību ar ārstu.

Literatūra

  1. Haijar I, Katchen TA. Trends in prevalence, awareness, treatment and control of hypertension in the United States, 1988-2000. JAMA, 2003 Jul 9; 290: 199-206.
  2. Grassi G, Cifkova R, et al. Blood pressure control and cardiovascular risk profile in hypertensive patients from cetral and eastern Eropean countries: results of the BP-CARE study. Eur Heart J, Advance Access published November 3, 2010.
  3. Mancia G, Facchetti R, et al. Relationship of Office, home and ambulatory blood pressure to blood glucose and lipid variables in the PAMELA population. Hypertension, 2005; 45: 1072-1077.
  4.  Mancia G, Grassi G, et al. Metabolic syndrom in the Pressioni Arteriose Monitorati E Loro Associazioni (PAMELA) study: daily life blood pressure, cardioac damage and prognosis. Hypertension, 2007; 49: 40-47.
  5. Kotseva K, Wood D, et al. EUROASPIRE study grup. EOROASPIRE III: a survey on the lifestyle, risk factors and use of cardioprotective drug therapies in coronary patients from 22 European countries. Eur J Cardiovasc Prev Rehabil, 2009; 16: 121-137.
  6.  Dzerve V, Lejnieks A. Hypertension in Latvia - epidemiology and management. Blood Press, 2005; 14 (Supl 2): S29-S32.
  7. LKI. Rīgas iedzīvotāju sirds un asinsvadu slimības un to riska faktori. Rīga, 2000.
  8. Lācis J. Rezistentās hipertensijas kombinētā terapija. Latvijas Ārsts, 2009/aprīlis: 24.
  9. Pīrāgs V, Bricina N, Eisaka I, Dzērve V. Kāda patiesā saslimstība ar cukura diabētu Latvijā ? Cukura diabēta skrīninga programmas DIA-Screen pirmie rezultāti.
  10.  Dzērve V, Lejnieks A. Hypertension in Latvia - epidemiology and management.
  11.  Dzerve V, Britcina N, et al. Prevalence ad control of hypertension in Latvia. J of Human Hypert, 2004; 18: 587-590.
Raksts žurnālā