Ikdienā mūsu āda pilda dažādas funkcijas un nereti ir pirmais orgāns, kas saskaras ar dažādiem fizikāliem un ķīmiskiem faktoriem. Dažas no svarīgākajām ādas funkcijām ir ķermeņa temperatūras regulācija, aizsargbarjeras funkcija pret mehāniskiem, termiskiem un fiziskiem ievainojumiem un bīstamām vielām, kalpo kā sensorais orgāns, piedalās D3 vitamīna sintēzē. Āda arī kalpo kā spogulis dzīves gaitā uzkrātajam saules starojumam, kas var izpausties no ādas fotonovecošanās pazīmēm līdz ļaundabīgu ādas veidojumu attīstībai.
Ultravioletais (UV) starojums
Gada gaišajos mēnešos jādomā par ādas aizsardzību pret ultravioleto starojumu. Šis starojums ir daļa no elektromagnētiskā spektra un pēc viļņu garuma tiek iedalīts UVC (100—280 nm), UVB (280—315 nm) un UVA (315—400 nm).
Īsā viļņu garuma UVC ir visbīstamākais UV starojuma veids, tomēr to pilnībā absorbē atmosfēra un tas nesasniedz Zemes virsmu. Ar nelieliem izņēmumiem UVC starojumam nav lielas nozīmes cilvēka ikdienas dzīvē.
Vairāk nekā 95 % no saules UV starojuma, kas sasniedz Zemes virsmu, ir UVA starojums, atlikušo daļu jeb ~ 5 % veido UVB starojums. Cilvēka āda diezgan efektīvi aizsargā pārējo organismu no saules UV starojuma kaitīgās ietekmes, jo UV starojums neiekļūst dziļāk par ādu. UVA viegli sasniedz dermas slāni, savukārt lielākā daļa UVB tiek absorbēta epidermā un tikai neliela daļa sasniedz papillāro dermu. Saules apdegumu var radīt gan UVA, gan UVB stari, taču tieši UVB viļņu garums izraisa ādas apdegumu (eritēmu), bet hronisks UVA staru bojājums pakļauj ādu fotonovecošanās procesiem.
| Fotonovecojušas ādas pazīmes: pigmentācijas izmaiņas (gaiši un tumši plankumi), teleangiektāzijas, ādas elasticitātes samazināšanās (krunkošanās). |
Tomēr abi saules UV starojuma veidi var izraisīt mutācijas DNS molekulās, kas atrodas epidermas un dermas šūnās. Šīs specifisko gēnu mutācijas, piemēram, p53 gēna, kalpo kā palaidējmehānisms dažādu ādas audzēju attīstībai, piemēram, aktīniskām keratozēm, bazaliomai, plakanšūnu karcinomai un melanomai.
Indivīda tendence iegūt saules apdegumus un iedegumu pēc saules iedarbības tiek izmantota ādas fototipu klasificēšanai. Fitzpatrick klasifikācijā tiek izdalīti seši ādas fototipi, attiecīgi izdala indivīdus: sākot ar gaišu ādas krāsu, gaišiem vai rudiem matiem un zilām vai zaļām acīm, kuri atbilst I fototipam, un beidzot ar indivīdiem ar tumši brūnu ādas krāsu, tumšiem matiem un brūnām acīm jeb VI fototips.
Cilvēki, kas atbilst I fototipam, gandrīz nekad nenosauļojas, tikai apdeg, bet indivīdi ar VI fototipu gandrīz nekad neapdeg. Indivīda jutība pret īstermiņa UV staru ietekmi korelē arī ar viņa uzņēmību ilgtermiņa ietekmei pēc saules staru iedarbības.
Kopumā cilvēkiem ar lielāku akūtu saules jutību ir arī lielāks risks saslimt ar ādas vēzi pēc hroniskas UV staru iedarbības.
Kādi vides faktori ietekmē UV staru iedarbību uz cilvēku?
- Gadalaiks un diennakts laiks. UV intensitāti galvenokārt nosaka saules augstums debesīs. Vidējos platuma grādos visaugstākā UV staru aktivitāte ir vasaras mēnešos četru stundu periodā ap pusdienlaiku. Šajā laikā saules stari krīt vistaisnākajā leņķī, bet agrā rītā vai pēcpusdienā saules stari cauri atmosfērai iziet lielākā leņķī. Tādējādi vairāk UV starojuma tiek absorbēts un mazāk sasniedz zemi.
- Platuma grādi. Jo tuvāk ekvatoram, jo UV intensitāte lielāka. Tuvāk ekvatoram saules stariem jāveic mazāks attālums, lai pārvietotos cauri atmosfērai, tādējādi tā spēj absorbēt mazāk kaitīgā UV starojuma.
- Augstums. Palielinoties augstumam, atmosfēras daudzums, kas absorbē UV starojumu, samazinās. Ar katriem 1000 m virs jūras līmeņa UV līmenis pieaug par ~ 10 %.
- Mākoņi. Nedrīkst par zemu novērtēt UV starojuma daudzumu, kas iziet cauri mākoņiem! Visaugstākais UV starojuma līmenis ir skaidros laikapstākļos, mākoņu sega aiztur tikai daļu no šā starojuma. Ja mākoņu slānis ir plāns, tiem ir maza ietekme UV starojuma aizturē, jo izkliedes rezultātā tie UV līmeni var pat paaugstināt.
- Virsmu atstarošanās. Jāatceras arī par atstarojošo virsmu ietekmi uz UV līmeni, piemēram, augsne vai ūdens atstaro mazāk nekā 10 % no krītošā UV starojuma, smiltis atstaro ~ 15 %, bet svaiga sniega sega var atstarot pat līdz 80 % UV staru, tādējādi palielinot ekspozīciju UV stariem.
UV indekss
UV indekss (UVI) ir starptautiska standartizēta mērījumu skala, kas nosaka saules izdalītā UV starojuma vērtību, lai noteiktu UV starojuma intensitāti noteiktā vietā un laikā. Indeksa vērtība ir skalā no 1 līdz 11+.
Jo augstāks UVI, jo lielāks ir ādas un acu bojājumu potenciāls un jo mazāk laika vajag, lai radītu kaitējumu ādai. UVI korelē ar diennakts laiku, viszemākais tas ir agrā rītā, tad pakāpeniski palielinās un vislielāko vērtību sasniedz ap pusdienlaiku, pēc tam atkal samazinās.
Starptautiskas organizācijas iesaka lietot saules aizsargkrēmus, nēsāt nosedzošu apģērbu, kad UVI ir 3. Savukārt no UVI 6 vēlams izvairīties no ilgstošas atrašanās saulē no plkst. 11 līdz 16, kā arī papildus lietot aizsargkrēmu pret sauli, nosegt galvu ar cepuri un nēsāt saulesbrilles.
No UVI 8 jāveic visi nepieciešamie pasākumi ādas pasargāšanai no spēcīgajiem saules stariem, no plkst. 11 līdz 16 būtu ieteicams saulē neuzturēties.
Kā pasargāt sevi no saules radītiem ādas bojājumiem?
- Atbilstošs apģērbs — cepure ar platām malām, saulesbrilles, krekls ar garām piedurknēm, bikses ar garām starām, izmantot apģērbu ar UPF (Ultraviolet Protection Factor).
- Izvēlēties plaša spektra aizsargkrēmu pret sauli, pievēršot uzmanību, ka aizsardzība paredzēta gan no UVB , gan UVA starojuma. Krēms jāuzklāj ~ 30 minūtes pirms došanās laukā.
- Sekot līdzi UVI un no plkst. 11 līdz 16 neatrasties tiešos saules staros.
- Atrasties ēnā, piemēram, zem saulessarga, kokiem. Jāatceras, ka daļa UV starojuma var atstaroties no apkārtējām virsmām, tāpēc aizsargkrēmu pret sauli būtu vēlams uzklāt arī tad, ja uzturas ēnā.
Redzamā gaisma
Zilā gaisma
Redzamā gaisma ir tā elektromagnētiskā spektra daļa, kuru var uztvert cilvēka acs. Elektromagnētiskajā spektrā redzamā gaisma atrodas starp UV starojumu un infrasarkano starojumu un atbilst viļņu garumam 380—780 nm. Redzamās gaismas spektru veido vairākas krāsas (sarkana, oranža, dzeltena, zaļa, zila un violeta).
Pēdējos gados plaši apspriesta zilās gaismas lietderība un kaitīgums cilvēka organismam, īpaši ādai un organismam kopumā. Zilā gaisma ietilpst redzamās gaismas spektrā starp viļņu garumu no 400 līdz 500 nm, šajā diapazona zilā gaisma iedalās augstas un zemas enerģijas zilajā gaismā. Galvenais zilās gaismas avots ir saules gaisma, taču digitālie ekrāni (viedtālruņu, datoru un TV ekrāni), gaismas diodes (LED) un dienasgaismas apgaismojums kalpo kā papildu avoti, tātad zilās gaismas iedarbība ir neizbēgama. Pieaug bažas par ilgtermiņa sekām, ko rada ekrāna tuvums un ekspozīcijas ilgums ekrāna priekšā, pat ja zilās gaismas ietekme, ko rada elektronisko ierīču ekrāni, ir daudz mazāka nekā saules iedarbība.
Ir pierādīts, ka zilās gaismas ietekmē rodas oksidatīvi bojājumi ādā — līdzīgi kā UV starojuma gadījumā. Tā kā zilās gaismas viļņu garums ir lielāks un enerģija ir zemāka nekā UV gaismai, zilā gaisma var iekļūt dziļākos ādas slāņos, radot šūnu disfunkciju un DNS bojājumus.
Tas var negatīvi ietekmēt fotonovecošanos un izraisīt iekaisīgus ādas stāvokļus, jo dziļākie ādas slāņi satur šūnas un fermentus, kas tieši ietekmē šādus procesus.
Pārāk ilgstoša un intensīva zilās gaismas iedarbība var stimulēt melanocītus un izraisīt pigmentācijas problēmas, piemēram, melasmu un lentigo solaris. UV izraisītā melanoģenēze pētīta detalizēti, tomēr mehānismi, kas zilās gaismas ietekmē izraisa hiperpigmentāciju, lielākoties nav līdz galam izprasti.
Viena no teorijām — zilās gaismas izraisītas pigmentācijas mehānisms ietver opsīnus, epidermas gaismjutīgu proteīnu grupu, kas var uztvert starojumu un radīt pigmentāciju. Ir noskaidrots, ka divas galvenās molekulas, kas mediē šūnu reakciju uz zilo gaismu, ir slāpekļa oksīds un reaktīvās skābekļa sugas (ROS). Pārmērīga ROS iedarbība uz ādas šūnām var veicināt paātrinātu novecošanos, izraisīt hiperpigmentāciju un melasmu. Radot DNS bojājumus, šīs nestabilās ķīmiskās vielas izraisa arī iekaisumu un kolagēna un elastīna destrukciju, tāpēc samazinās ādas tvirtums un paātrinās fotonovecošanās. Ādas šūnās zilā gaisma aktivē fermentu matrices metaloproteināzes, kas, kā pierādīts, arī noārda kolagēnu un paātrina novecošanās procesu.
Zilās gaismas priekšrocības
Zilās gaismas ietekme uz ādu ir atkarīga no viļņu garuma un ekspozīcijas intensitātes. Ievērojot atbilstošus protokolus, zilā gaisma tiek izmantota tādu dermatožu ārstēšanā kā akne, atopiskais dermatīts, psoriāze.
Tai tiek piedēvētas pretiekaisuma, antiproliferatīvas īpašības, kā arī spēja samazināt cutibacterium acnes baktēriju folikulāro kolonizāciju. Jāatzīmē, ka zilās gaismas terapijā gaismu izstarojošo ierīci parasti izmanto īsu laiku (15—25 minūtes) vienā sesijā un procedūras parasti ir īstermiņa.
Kā izvairīties no nelabvēlīgās zilās gaismas ietekmes?
Tā kā saules gaisma ir galvenais zilās gaismas avots, jālieto adekvāts aizsargkrēms pret sauli. Lielākā daļa šo aizsargkrēmu tiek ražoti aizsardzībai pret UVA un UVB stariem, tie tiek dēvēti par ķīmiskajiem saules aizsargkrēmiem. Savukārt fiziskie aizsargkrēmi pret sauli satur tādas neorganiskās sastāvdaļas kā dzelzs oksīds, cinka oksīds un titāna dioksīds, kas atstaro gan UV starus, gan zilo gaismu.
Mūsdienās darbs nav iedomājams bez strādāšanas pie datora un saziņas viedtālruņos.
Ir dažādas iespējas, kā samazināt zilās gaismas starojumu no tām, piemēram, zilās gaismas ekrāna filtri vai ekrāna aizsargi, ierīces var pārslēgt nakts režīmā.
Taču prevencija vienmēr ir labākais veids, kā izvairīties no nevēlamām sekām, tāpēc brīžos, kad nav absolūtas nepieciešamības, ieteicams izvairīties no ilgas saskares ar viedierīcēm, kas izstaro zilo gaismu.
Sarkanā gaisma
Arī sarkanā gaisma ir daļa no redzamās gaismas spektra ar viļņu garumu 625—725 nm. Sarkanās gaismas stari sasniedz dziļākus ādas slāņus, līdz pat 6 mm dziļumam. Tieši pēdējos gados tiek runāts un izzināts vairāk par tās iedarbību un efektiem uz ādas stāvokli, tirgū ienāk dažādas LED iekārtas terapijai ar sarkano gaismu mājas apstākļos. Dažādi pētījumi pierādījuši sarkanās gaismas efektivitāti tādu hronisku iekaisīgu dermatožu ārstēšanā kā akne un psoriāze, jāpiebilst, ka tas tiek darīts ārsta kabinetā atbilstoši terapijas protokolam.
Aktualizējies jautājums par sarkanās gaismas terapiju estētiskiem nolūkiem ādas atjaunošanai. Atšķirībā no termiskām ādas tvirtuma atjaunošanas procedūrām, piemēram, radiofrekvences un fokusētas ultraskaņas, gaismas diodes nerada termiskus bojājumus. LED sistēmas sekmēto ādu atjaunojošo efektu rada mehānisms, kas pazīstams kā fotobiomodulācija.
Fotobiomodulācija stimulē kolagēna sintēzi, fibroblastu proliferāciju, augšanas faktorus un ekstracelulārās matrices veidošanos, aktivējot šūnu mitohondriju elpošanas ceļus. Šā procesa rezultātā var novērot sejas tvirtuma atjaunošanos, liftinga efektu, mīmikas krunciņu samazināšanos. Pretiekaisuma īpašības ir kā zilajai gaisma, tā arī sarkanajai gaismai.
Dažādas LED ierīces lietošanai mājās ir nopērkamas jau vairākus gadus, taču tās atšķiras no ierīcēm ārsta kabinetā. Vislielākā atšķirība ir jaudā, kas drošības nolūku dēļ ir mazāka, tāpēc vēlamā rezultāta sasniegšana var būt ilgāka.
Infrasarkanais starojums
Infrasarkanais starojums veido ~ 40 % no saules gaismas, kas sasniedz zemi, un atbilst 760 nm līdz 1 mm elektromagnētiskā viļņa garumam. Šajā diapazonā izšķir IR–A (760—1400 nm), IR–B (1400—3000 nm) un IR–C (3000 nm—1 mm).
Infrasarkanais starojums dažādos apmēros var nokļūt epidermā, dermā un zemādas audos. Vislabāk infrasarkano starojumu mēs uztveram kā siltuma sajūtu. Ilgu laiku tika uzskatīts, ka šim starojumam ietekmes ziņā uz ādu slikto īpašību ir vairāk nekā labo. Šādos pētījumos izmantoja ļoti lielu infrasarkano staru devu, kas daudzkārt pārsniedza to, kas dabiskā ceļā sasniedz Zemes virsmu ar saules gaismas starpniecību.
Šie pētījumi pierādīja, ka ļoti intensīvs infrasarkanais starojums var kaitēt ādai — paaugstinoties temperatūrai, tiek degradēts kolagēns, palielinās metaloproteināžu aktivitāte, taču jāatceras, ka izmantotā intensitāte neatbilda dabā sastopamajai. Savukārt nesenāki pētījumi uzsver, ka atbilstoša intensitāte, ko nosaka viļņu garums un ekspozīcijas ilgums, var būt ādai labvēlīga — tiek stimulēti pretiekaisuma citokīni, palielinās šūnu atjaunošanās procesi, tiek veicināta kolagēna sintēze, kas var sniegt pretnovecošanās efektu.
Kopsavilkums
- Āda kalpo kā spogulis dzīves gaitā saņemtai fizikālo faktoru ietekmei, kas var izpausties no ādas fotonovecošanās pazīmēm līdz ļaundabīgu ādas veidojumu attīstībai.
- Ik gadu aktuāla ādas aizsardzība pret ultravioleto starojumu, tā kaitīgās ietekmes mazināšanu.
- Pieaug bažas par ilgtermiņa sekām, ilgstoši strādājot ar viedierīcēm, pat ja zilās gaismas ietekme, ko rada elektronisko ierīču ekrāni, ir daudz mazāka nekā saules iedarbība.
- Rakstā vēstīts par ultravioletā starojuma, redzamās gaismas un infrasarkanā starojuma ietekmi uz ādas veselību.
