Endometriozes pacienšu datu analīze

Tā kā endometrioze zinātniekiem un ārstiem visā pasaulē rada daudz neatbildētu jautājumu un vienota viedokļa par endometriozes etioloģiskajiem un klīniskajiem aspektiem vēl joprojām nav, kā arī ņemot vērā to, ka Latvijā endometriozes klīnisko un reproduktīvo datu izpēte nav veikta, tika izvēlēta tieši šīs klīniskās situācijas dziļāka izpēte.

Pētījuma hipotēzes

Balstoties pasaulē veikto endometriozes pētījumu rezultātos, tika izvirzītas šādas darba hipotēzes:

• endometriozes slimnieču vidējais vecums ir no 25līdz 35gadiem;
• pacienšu biežākā sūdzība ir dismenoreja, ir saīsināts menstruālā cikla garums un ilgstošas menstruācijas;
• sievietēm ar II (A) asins grupu ir predispozīcija endometroīdām olnīcu cistomām;
• laparoskopijas laikā endometriozes perēkļus biežāk konstatē lig.sacrouterinum apvidū.

Lai izvirzītās hipotēzes pārbaudītu, pētījumā analizēja laparo sko pis ki pierādītu endometriozes slimnieču reproduktīvos un klīniskos datus.

Metodika

Pētījuma veids bija retrospektīvi aprakstošs, analizējot datus, kas iegūti no pacienšu klīniskajām slimības vēsturēm. Pētījumā tika iekļautas 82 laparoskopiski pierādītas endometriozes slimnieces, kas bija stacionētas laika periodā no 2004. gada janvāra līdz 2009. gada septembrim SIA "Lags - centrs" stacionārā. Pētījums tika veikts laika periodā no 05.10.2009. līdz 18.12.2009. ar RSU Ētikas komitejas atļauju. Datu apkopošana tika veikta, izmantojot īpaši izstrādātu anketu, kur fiksēja dzīves un slimību anamnēzi. Iegūtie dati tika apkopoti un statistis ki ap strā dāti ar MS Excel un SPSS (16.0) datorprogrammu palīdzību.

Pētījuma rezultāti

Vispārējie dati

Pētījuma slimnieču vecums bija no 22 līdz 46 gadiem. Vidējais vecums bija 31,8 gadi. Vislielākais slimnieču skaits - 50 (60,98%) bija vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem.

Analizējot pacienšu piederību noteiktai ABO sistēmas asins grupai un Rh faktoram, pētījuma grupā ir pārstāvētas pacientes ar visām ABO sistēmas asins grupām. Vislielākais pacienšu skaits ir ar I (0) un II (A) asins grupu, attiecīgi 29 (35,37%) un 28 (34,15%) pacientes. Gandrīz visām pētījuma grupas pacientēm ir pozitīvs Rh faktors. Negatīvs Rh faktors ir tikai 7,41% pacienšu.

Menstruālais cikls

Dati par pētījuma endometriozes slimnieču menstruālo funkciju: menarche vecums ir diapazonā no 10 līdz 17 gadiem un vidējais menarche vecums ir 13,2 gadi. 55 (67,07%) endometriozes slimniecēm ir 28-30 dienas garš menstruālais cikls. Lielākajai endometriozes slimnieču daļai - 55 (67,07%) - menstruācija ilgst no 3 līdz 5 dienām. Vidēji stipru menstruālo asiņošanu atzīmē 64,63% slimnieču. Stipra asiņošana ir 6,1% slimnieču, savukārt nelielu asiņošanu atzīmē tikai viena endometriozes slimniece. 28,05% gadījumu nebija datu par menstruālās asiņošanas stiprumu.

Reproduktīvie dati

63,41% slimnieču klīniskajās vēsturēs nebija datu par dzimumdzīves sākumu. Vidējais dzimumdzīves sākšanas vecums pacientēm bija 17,7 gadi.

Analizējot slimnieču reproduktīvos datus, konstatēts, ka 42 (51,2%) slimniecēm bijusi vismaz viena grūtniecība. Pētījumā endometriozes slimniecēm grūtniecību skaits variē no vienas (60,47%) līdz sešām (4,65%). 42 slimniecēm, kam bija bijusi grūtniecība, ir šāds grūtniecības iznākuma sadalījums: 43% (n=23) grūtniecības iznākums bija ar dzemdībām laikā, 7% (n=4) bija priekšlaicīgas dzemdības, 11% (n=6) sievietēm anamnēzē ir spontānais aborts, 9% (n=5) slimnieču bija missed abortion, bet 30% (n=17) slimnieču grūtniecība tika pārtraukta, izdarot mākslīgu grūtniecības pārtraukšanu.

Klīniskie dati

85,37% endometriozes slimnieču bija sūdzības. Visbiežākā sūdzība ir par neauglību - 54,9%; otrā biežākā sūdzība ir par sāpīgu menstruāciju jeb dismenoreju (skat. 1. attēlu).

Pusei (53,26%) endometriozes slimnieču anamnēzē nav ginekoloģiskas saslimšanas, bet 13,04% ir bijis akūts dzemdes piedēkļu iekaisums.

Pētījuma grupā Duglasa telpā endometriozes perēkļi lokalizēti 80,5%. Otra biežākā lokalizācija izrādījās lig. sacrouterinum rajonā - 63,4%. Veziko-uterīnajā telpā endometriozes perēkļi ir 36,6% gadījumu (skat. 2. attēlu).

Saaugumi visbiežāk novērojami Duglasa telpā - 42,7% un lig. sacrouterinum apvidū - 35,4%. Olnīcu saaugumi ar apkārtējiem audiem ir 24,4% slimnieču, savukārt peritubāri saaugumi - 18,2%. 35,4% slimnieču saaugumi netika konstatēti.

Endometroīdas cistomas bija gandrīz pusei no laparoskopiski operētajām endometriozes slimniecēm. 15,85% endometroīdas cistomas lokalizējās kreisajā pusē, 17,07% - labajā pusē. Savukārt abās pusēs endometroīdās cistomas bija 14,63% endometriozes slimnieču.

Pētījuma grupā endometriozes stadiju sadalījums ir šāds: I stadija diagnosticēta 21,95% (n=18) slimnieču, II stadija - 17,07% (n=14) slimnieču. Visbiežāk sastopama III stadija - 31,71% (n=25), bet IV stadija - 29,27% (n=24) slimnieču.

36,29% slimnieču laparoskopijas laikā tika konstatēta arī cita patoloģija. 14,12% slimnieču tika diagnosticēti miomatozie mezgli, 3,53% gadījumu pacientēm bija olvadu necaurlaidība, turklāt skaitliski vienādi kreisajā pusē, labajā pusē, kā arī abās pusēs.

Apkopojot datus par endometriozes slimnieču blakus saslimšanām un veiktām operācijām, jākonstatē, ka 67 (81,71%) slimnieces nav atzīmējušas nekādas blakus saslimšanas. 9,3% slimnieču tikusi veikta apendektomija. 4,65% slimnieču bija strumektomija, kā arī tikpat lielam slimnieču skaitam jau tikusi veikta diagnostika laparoskopija ar aizdomām par endometriozi. 65,12% slimnieču iepriekš nav veiktas nekādas operācijas.

Diskusija

Veiktajā pētījumā endometriozes slimnieču vecuma datu rezultāti sakrīt ar Francijā veikta pētījuma datiem, bet mūsu pētījuma pacientes bija jaunākas, salīdzinot ar nesen veiktu pētījumu Lielbritānijā, kur pacienšu vidējais vecums bija 35,1 gads. [5; 6] Mūsu pētījums, kur vislielākais pacienšu skaits (60,98%) bija vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem, un līdzīgi pētījumi citās valstīs apliecina, ka ar endometriozi visbiežāk slimo šā vecuma sievietes. [2; 3; 7; 8; 9; 10; 11].

Pacienšu asins grupu un Rh faktora analīzes rezultāti atšķiras no ASV pētījumā iegūtiem datiem, kur endometriozes slimniecēm dominē II (A) asinsgrupa. [12] Nav daudz pētījumu par endometriozi saistībā ar asins grupu. Līdz ar to nevar pārliecinoši teikt, ka sievietes ar I (0) un II (A) asinsgrupu slimo ar endometriozi biežāk. Jāņem vērā arī asins grupu sadalījums populācijā dažādos pasaules reģionos. Daži literatūras avoti norāda, ka ir predispozīcija olnīcu endometroīdās cistomas pacientēm ar II (A) asinsgrupu. [8] Arī mūsu pētījums parāda, ka tieši slimniecēm ar II (A) asinsgrupu ir lielākais endometroīdo cistomu skaits - 41,2% no kopēja cistomu skaita.

Spriežot pēc literatūras avotiem, garāka menstruācija un īsāks menstruālais cikls sievietei uzskatāmi kā riska faktori retrogrādai menstruācijai caur olvadiem uz vēdera/iegurņa dobumu, kas varētu būt viens no endometriozes patoģenēzes momentiem. [1; 3; 8; 9; 10; 11] Taču ir arī dati par pilnīgi pretējo, t.i., ka ne visām sievietēm ar retrogrādu menstruāciju ir īsāks menstruālais cikls un ilgstošāka mens­truācija un attīstās endometrioze, tāpat ne katrai sievietei ar endometriozi tiek pie ra dī ta ret rogrādā menstruācija. [2; 10]. Šā pētījuma rezultāti neapstiprina arī faktu, ka sievietēm ar īsāku menstruālo ciklu, garāku un stiprāku menstruālo asiņošanu ir lielāka endometriozes attīstības varbūtība.

Dzimumdzīves sākuma vecums jeb coitarche tiek uzskatīts par svarīgu riska faktoru ne tikai endometriozes gadījumā, bet arī citu ginekoloģisku saslimšanu gadījumā, līdz ar to ir ticis izvērtēts pētījumos. [10] Mūsu pētījumā bija pieejami dati par dzimumdzīves sākuma vecumu tikai 36,59% slimnieču, tādējādi iegūtie dati nevarēja būt noderīgi ticamu secinājumu iegūšanai.

Epidemioloģiskos pētījumos iegūtie dati par endometriozi un grūtniecību skaitu sievietei liecina, ka sievietēm ar lielāku grūtniecību skaitu endometriozes saslimšanas risks, iespējams, samazinās. [2] Šajā pētījumā iegūtie pacienšu reproduktīvie dati neapstiprina šo faktu, jo praktiski pusei (51,2%) pētījuma slimnieču bija bijusi vismaz viena grūtniecība anamnēzē.

Mūsu pētījuma rezultāts attiecībā uz sūdzību esamību (85,5%) ir pārliecinošāks nekā Lielbritānijā veikta pētījuma rezultāti, kur sūdzības atzīmēja 73% slimnieču. [5] Galvenā sūdzība mūsu pētījuma grupā ir neauglība (54,9%) un tieši primārā neauglība, kas ir līdzīgi Krievijā veiktā pētījumā. [13] Mūsu dati nesakrīt ar literatūras avotiem un ASV veikto pētījumu, kur tiek pierādīts, ka dismenoreja ir biežākā endometriozes slimnieču sūdzība. [2] Atšķirību rezultātos varētu skaidrot ar to, ka Latvijas sievietes dodas pie ārsta un tiek nosūtītas uz stacionāru laparoskopijas veikšanai tādās situācijās kā neauglības diagnoze vai tad, ja ir konstatēts veidojums piedēkļos, un diagnostiskā vai ārstnieciskā laparoskopijā tiek diagnosticēta endometrioze, bet ar dismenoreju mēģina tikt galā pašas vai tiek ārstētas simptomātiski ambulatori bez endometriozes pierādījuma laparoskopiski.

Vairākums pētījuma pacienšu atzīmēja anamnēzē iekaisīga rakstura saslimšanas (13,04% akūts dzemdes piedēkļu iekaisums). Šāds rezultāts liek domāt par iekaisīga rakstura saslimšanu un endometriozes saistību, jo vairāk tāpēc, ka ir daudz pētījumu un apstiprinājumu tam, ka endometriozes attīstībā nozīme ir imunoloģiskiem faktoriem, kam ir arī būtiska loma iekaisīgu procesu attīstībā. [4; 15; 16]

Analizējot endometriozes perēkļu un saaugumu biežāko lokalizāciju pētījuma grupas pacientēm, jāsecina, ka rezultāti sakrīt ar literatūras datiem. [9; 10] Literatūras avotu izpēte ļauj secināt, ka tāda endometriozes perēkļu un saaugumu lokalizācija izskaidrojama ar retrogrādās menstruācijas plūsmu. [3; 4; 9; 10]

Laparoskopiski operētām endometriozes slimniecēm visbiežāk tika diagnosticēta III un IV (60,98%) endometriozes stadija. Ņemot vērā to, ka 85,73% slimnieču sūdzības tomēr bija, tāda pirmreizēji diagnosticēta stadija varētu būt izskaidrojama ar to, ka pacientes novēloti devušās pie ārsta vai arī endometrioze nav tikusi laikus diagnosticēta.

Laparoskopija ne tikai sniedz informāciju par endometriozes esamību, bet arī ļauj noteikt citas patoloģijas. Nedrīkst aizmirst, ka bez endometriozes var būt arī citas ginekoloģiskas patoloģijas, kam ir nozīme klīniskajā izpausmē. Dažām pacientēm (3,53%) bija arī olvadu necaurlaidība, kas ir viens no neauglības attīstības faktoriem. [8; 10; 16]

Lai vispārinātu pētījuma rezultātus, būtu veicama padziļināta statistisko datu analīze, izmantojot tikai tos raksturlielumus, par kuru ticamību nav šaubu. Būtu vēlams veikt pro­spektīvu pētījumu ar precīzi izstrādātu protokolu lielākam laparoskopiski pierādītas endometriozes slimnieču skaitam Latvijā.

Kopsavilkums

• Laparoskopiski pierādīto endometriozes slimnieču vidējais vecums ir 31,8gadi.
• Vislielākais slimnieču skaits ir vecuma grupā no 25līdz 34gadiem.
• Menstruālā cikla garums, menstruācijas ilgums un menstruālās asiņošanas stiprums nevar tikt uzskatīti par paaugstināta riska faktoriem.
• Grūtniecības neesamība anamnēzē nevar tikt uzskatīta par paaugstinātu riska faktoru.
• Pētījumā endometriozes slimnieču biežākā sūdzība ir neauglība.
• Endometriozes perēkļi un saaugumi biežāk lokalizēti Duglasa telpā.
• Pētījuma rezultāti apstiprina faktu par pacienšu ar II(A) asins grupu predispozīciju endometroīdām cistomām.
• Biežāk slimība tiek diagnosticēta III-IVstadijā.
• Laparoskopija sniedz visplašāko informāciju par endometriozes procesa plašumu pacientei un ļauj diagnosticēt arī citas mazā iegurņa orgānu patoloģijas.