Diētas kļūdu sekas

Hipokrats teicis: “Mēs esam tas, ko mēs ēdam.” Un mēs arī jūtamies tā, kā mēs ēdam. Pareiza diēta nereti ir viena no efektīvākajām metodēm dažu slimību ārstēšanā, bet nepareizs uzturs var kļūt par saslimšanas cēloni vai paasināt hronisko slimību simptomus. Diētas kļūdu dēļ var rasties diezgan plašs simptomu spektrs, tomēr visbiežāk kļūdains uzturs rada tādas problēmas kā caureja, aizcietējumi, vemšana, dažādu veidu vēdersāpes.

Vemšana pēc saindēšanās ar pārtiku

Par saindēšanos ar pārtiku visbiežāk liecina šādi sim-ptomi: slikta dūša, vemšana un caureja. ASV katrs sestais iedzīvotājs reizi gadā saindējas ar pārtiku.

Biežākie izraisītāji tam, ka cilvēki saindējas ar pārtiku, ir baktērijas (E. coli, Listeria, Salmonella, Campylobacter, C. botulinum), parazīti (Toxoplazma) un vīrusi (norovīruss, rotavīruss, A hepatīts).

Visbiežāk inficētie produkti ir gaļa, olas un piens, tāpēc šo produktu uzglabāšanā un pagatavošanā jāuzmanās īpaši, tāpat jāuzmanās ar “gatavajiem produktiem” — vārītu, sagrieztu gaļu, mīkstajiem sieriem un fasētajām sviestmaizēm. Lai izvairītos no pārtikas toksikoinfekcijas, augļi un dārzeņi jāmazgā rūpīgi, gaļas un jūras produkti jāpagatavo pareizā temperatūrā, svarīgi ir pārtiku uzglabāt pareizi.

Alerģiskas reakcijas (pārtikas alerģija)

Pārtikas alerģiju visbiežākie simptomi ir slikta dūša, vemšana, caureja, izsitumi uz ādas vai nātrene, nieze un elpas trūkums.

Pārtikas alerģija saistīta ar individuāla organisma imūnsistēmas īpatnībām, alerģijas parasti rodas zīdaiņa vecumā vai agrā bērnībā, bet skolas vecuma bērniem tās parasti izzūd.

Gandrīz jebkurš pārtikas produkts kādam indivīdam var izraisīt alerģisku reakciju, taču ir daži biežākie pārtikas alergēni, kas izraisa nevēlamu reakciju, piemēram, piens un piena produkti, olas (īpaši olas baltums), soja un sojas produkti, kvieši un kviešu produkti, zemesrieksti (aizvien pieaugoša sastopamība zīdaiņu vecumā). Stipru alerģiju vecākiem bērniem un pieaugušajiem var izraisīt rieksti, zemesrieksti, jūras veltes. Šie biežākie alergēni jālieto īpaši piesardzīgi, jo diagnosticēt pārtikas alerģiju ne vienmēr ir viegli.

Caurejas

Caureja ir šķidra vēdera izeja vismaz trīs reizes 24 stundās. Akūtā gadījumā caureja ir ne tikai pārāk bieža, bet arī lielapjoma. Caureja būtībā ir aizsargreakcija, kad ar paātrinātas zarnu darbības palīdzību organisms cenšas atbrīvoties no mikrobiem, to toksīniem un nesagremotas barības.

Galvenie caurejas iemesli

Caureju var izraisīt:

• diētas kļūdas. Caureja var būt sekas alerģiskai reakcijai pret konkrētiem pārtikas produktiem, piemēram, pienu, saldumiem. Vēdera darbības traucējumi novērojami, pastiprināti lietojot nemazgātus augļus. Caureja vērojama arī saindēšanās gadījumā, piemēram, ar sēnēm vai alkoholu.
• Infekcijas. Galvenie akūtas caurejas cēloņi:  vīrusi (norovīruss, rotavīruss, adenovīruss, astrovīruss un citi); baktērijas (Staphylococcus aureus, Bacillus cereus, Salmonella, Campylobacter, Shigella, enterotoksigēni Escherichia coli, Clostridium difficile un citi); vienšūņi (Cryptosporidium, Giardia, Cyclospora, Entamoeba u.c.).

Otrs biežākais akūtas infekciozas caurejas iemesls ir saindēšanās ar pārtiku. To visbiežāk izraisa bojāta, nepareizi uzglabāta, neapstrādāta vai nepietiekami apstrādāta pārtika (īpaši karstā laikā), kurā savairojušies mikrobu toksīni. Bīstamākie produkti ir kūkas ar putukrējumu, piena produkti, gaļa. Kaut arī bieži vien grūti noskaidrot, kāda pārtika ir potenciālais caurejas avots, simptomu parādīšanās brīdis var būt svarīgs signāls diagnozei (1. tabula).

Hospitālā caureja

Galvenais caurejas cēlonis pacientiem, kuri lieto antibiotikas, kuri pēdējos mēnešos lietojuši antibiotikas vai kuri bijuši stacionārā vairākus mēnešus pirms saslimšanas ar caureju, ir C. difficile kolīts.

Ceļotāju caureja

Šāda veida gremošanas traucējumi rodas, kad cilvēks nonāk svešā vidē un lieto neikdienišķu pārtiku. Zarnu infekcijas un caurejas bieži rodas Eiropas valstu iedzīvotājiem, kas ceļo uz siltajām zemēm — Āziju, Āfriku un Latīņameriku. Eksotiskās zemēs lietojot vietējo ūdeni, pārtiku, nepieradis organisms kļūst pastiprināti jutīgs pret vīrusiem un baktērijām. Caureja var sākties jau divas trīs dienas pēc ieceļošanas, retāk pēc nedēļas vai pēc atgriešanās mājās.

Hroniska caureja

Attīstības valstīs hronisku caureju bieži izraisa hroniskas bakteriālas, sēnīšu un parazitāras infekcijas, nereti arī funkcionālie traucējumi, malabsorbcija un iekaisīgu zarnu slimības. Attīstītajās valstīs bieži cēloņi ir kairinātu zarnu sindroms, iekaisīgu zarnu slimības, malabsorbcijas sindromi (piemēram, laktozes nepanesība un celiakija) un hroniskas infekcijas (īpaši pacientiem ar imūndeficītu). Caurejas bīstamākās sekas ir organisma atūdeņošanās un elektrolītu disbalanss. Akūtas caurejas gadījumā cilvēks zaudē daudz šķidruma un elektrolītu, kas jāuzņem atpakaļ ūdens, tēju veidā. Caurejas simptomātiskai mazināšanai var izmantot arī medikamentus (5. tabula).

Aizcietējumi

Aizcietējumi ir pasaulē visizplatītākā gremošanas problēma, kas saistīta ar lielām izmaksām. Aizcietējumu izplatība Amerikā ir 2—27 %  (atšķiras kritēriji aizcietējumu definēšanā), lielākajā daļā pētījumu norādīti vidēji 15 %. Aizcietējumu izplatība pieaug ar vecumu, visstraujāk — pēc 65 gadiem. Sievietēm aizcietējumi attīstās biežāk.

Aizcietējumus definē kā vēdera izeju, kas retāka par trim reizēm nedēļā, tomēr šī definīcija nav universāla. Visbiežāk ar aizcietējumiem saprot regulāru ilgstošu vēdera izejas aizturi (ilgāk par 48 h), apgrūtinātu zarnu trakta iztukšošanos, sistemātisku nepietiekamu fēču izdali (mazāk par 300 g 72 stundās).

Aizcietējumu cēloņi ir dažādi. Retāk vēdera aizcietējumi ir pirmā metabolisma problēmu izpausme (cukura diabēts, hipotireoze, hiperkalciēmija, intoksikācija ar smagajiem metāliem). Aizcietējumi var būt saistīti ar neiroloģiskām vai obstruktīvām zarnu slimībām (2. tabula). Aizcietējumu cēlonis var būt arī blakusparādība pēc zāļu lietošanas (3. tabula). Tomēr lielākajai daļai cilvēku neviens no šiem cēloņiem nav atrodams un aizcietējumi saistīti ar kļūdām uzturā. Tāpēc visiem pacientiem, kam ir aizcietējumi, noteikti jāievēro pareizi uztura principi.

Aizcietējumu mazināšana

Ieteikumi aizcietējumu mazināšanai:

• ir vērts rakstīt uztura un vēdera izeju dienasgrāmatu;
• kuņģa—resnās zarnas refleksa stimulācijai tualeti apmeklēt pēc ēdienreizēm. Zarnu trakta darbība pēc ēdienreizēm ir aktīva, un tas ir laiks, kad fēces izdalīsies visvieglāk;
• resnās zarnas masāža (slimnieks katru dienu veic pats);
• jānostiprina ikdienas zarnu darbība, nedrīkst ignorēt defekācijas tieksmi. Ja ignorē ķermeņa signālus, laika gaitā signāli kļūst vājāki;
• būtu vēlams regulāri nodarboties ar vingrošanu vai aizvietot to ar garām pastaigām.

Hronisku vai ieilgušu aizcietējumu gadījumā noder medikamentoza terapija (5. tabula).

Ieteikumi veselīgam uzturam

Jālieto sabalansēts uzturs, kurā ir kviešu pilngraudu produkti, augļi un dārzeņi. Aizcietējumi tikai retos gadījumos ārstējami neatliekamā kārtā, tāpēc problēmu bieži var atrisināt ar ēšanas režīma maiņu (pievienojot ēdienam šķiedrvielas).

Ieteicams pievienot 20—35 g šķiedrvielu dienā (4. tabula), bet, palielinot šķiedrām bagātus produktus uzturā, var izraisīt vēdera uzpūšanos un meteorismu. To var samazināt līdz minimumam, sākot ar nelielu šķiedrvielu daudzumu, un lēnām palielināt, līdz fēces kļūst mīkstākas un vēdera izeja biežāka. Kofeīnu saturoši dzērieni jādzer no rīta. Jālieto pietiekams šķidruma daudzums (2—3 l dienā), izņemot tādu slimību pacientus, kam tas nav atļauts.

Dedzināšana (gastroezofageālā refluksa slimība)

Grēmas jeb dedzināšana aiz krūšu kaula ir pieaugoša problēma visā pasaulē, kas būtiski ietekmē pacientu dzīves kvalitāti. Grēmu biežākais iemesls ir gastroezofageālā atviļņa slimība — hroniska slimība, kad kuņģa saturs patvaļīgi nonāk barības vadā.

Pasaulē katrs desmitais pieaugušais ik dienu jūt dedzināšanu aiz krūšu kaula, Rietumeiropā tie ir apmēram 20 % cilvēku. Viens no biežākajiem iemesliem ir gastroezofageālā refluksa jeb atviļņa slimība, taču jāatceras, ka simptomi var būt saistīti arī ar citām slimībām, piemēram, dispepsiju, divpadsmitpirkstu zarnas un kuņģa čūlu, ļaundabīgiem audzējiem augšējā gremošanas traktā. Literatūrā aprakstīti vairāki iemesli, kas izraisa grēmas: aptaukošanās, kairinoši produkti, apjomīgas, retas maltītes, alkohols, kafija, smēķēšana, stress un medikamenti.

Ieteikumi veselīgam uzturam

Daudzi pacienti apgalvo, ka, mainot diētas paradumus, jūtas labāk un dedzināšana aiz krūšu kaula mazinās. Lai gan zinātniski tam ir vidēja līmeņa pierādījums un ieteikumi ir mazefektīvi, tik un tā svarīgi ar pacientiem runāt par diētas kļūdām, jo, šos ieteikumus individualizējot, iespējams ilgtermiņā samazināt protonu sūkņu inhibitoru devas un kursa ilgumu.

Pacientiem jāskaidro, ka ēdienreizes jāietur 5—6 reizes dienā (ik pēc 2—3 stundām), jāēd nelielām porcijām, barība kārtīgi jāsakošļā, iespējami biežāk jāierobežo treknas un sātīgas maltītes. Ieteicams izvairīties no ieraduma pēc ēšanas apgulties — labāk 1,5—2 stundas uzturēties vertikālā stāvoklī, neēst trīs stundas pirms naktsmiera. Īpaši pacientiem jāizskaidro alkohola lietošanas un smēķēšanas negatīvā ietekme uz ārstēšanas rezultātu.

Nevēlamie pārtikas produkti

Literatūrā apraksta vairākus dzērienus, no kuriem būtu jāizvairās: saldi dzirkstoši dzērieni, sulas (īpaši citrusaugļu), kvass, kafija un alkoholiskie dzērieni. Labāk lietot ūdeni, melno un zaļo tēju, izņemot piparmētru tēju.

Gastroezofageālā atviļņa slimības paasinājumu laikā svarīgi atturēties no ķiplokiem, sīpoliem, tomātiem un to izstrādājumiem, pipariem, asām uzkodām, no maltītes izslēgt ceptu, kūpinātu vai marinētu gaļu un zivis.

Svarīgi atcerēties par piena produktiem — vēlams izvairīties no pilnpiena, saldā krējuma un skābpiena produktiem, tos aizvietot ar pienu ar zemu tauku saturu, termiski apstrādātu biezpienu. Attiecībā uz saldumiem un desertiem jāizvairās no šokolādes lietošanas uzturā, konditorejas izstrādājumiem un riekstiem, tos aizvietojot ar biskvītu, pudiņiem un medu. Būtisku kuņģa gļotādas karinājumu rada svaigi cepta maize un smalkmaizītes, tāpēc uzturā labāk lietot sausiņus vai bezrauga maizi, kā arī graudaugus — rīsus, griķus, kukurūzu un kviešu putraimus. Lielākajai daļai pacientu tikai dzīvesveida un ēšanas ieteikumi nebūs efektīvi, tāpēc tie jākombinē ar medikamentozu terapiju — protonu sūkņu inhibitoriem (5. tabula).

Koliku veida sāpes (žults kolikas)

Žults kolikas ir viena no patoloģijām, ko visbiežāk provocē ēšanas kļūdas. Žults kolikas var rasties vairāku cēloņu dēļ:

• žultsakmeņu veidošanās. Sāpes rodas, kad akmens no žultspūšļa pārvietojas uz tā kakliņu vai žultsceļiem. Tas traucē normālai žults attecei, tāpēc žultspūslī paaugstinās spiediens, tiek iestiepta orgāna sieniņa, kas provocē stipras sāpes,
• žultsceļu motilitātes traucējumi — diskinēzijas,
• žults sabiezējums,
• iedzimtas žultsceļu anomālijas.

Biežāk žults kolikas mēdz būt sievietēm, cilvēkiem ar lieko svaru, kuņģa—zarnu trakta patoloģijām, hormonterapijas lietotājiem.

Klīniskās izpausmes

Galvenais simptoms ir stipras koliku veida sāpes labajā paribē, kas var izstarot uz labo plecu vai lāpstiņu. Dažreiz pacients sūdzas par sāpīgumu mugurā, kaklā vai visā vēderā. Sāpes biežāk parādās naktī, pēc sātīgām vakariņām vai alkohola lietošanas. Sāpju lēkmi pavada vemšana bez atvieglojuma, siekalošanās, vēdera uzpūšanās, dažreiz žultsceļu obstrukcijas gadījumā parādās pārejoša dzelte. Pacienti var sūdzēties par ķermeņa temperatūras paaugstināšanos, fēces kļūst gaišākas, urīns — tumšāks. Lēkmes ilgums mēdz atšķirties: parasti tā ilgst ap sešām stundām, bet var turpināties no piecām minūtēm līdz trim dienām. Lēkme parasti rodas pēkšņi, to var izraisīt fiziska slodze, stress, infekcijas un citi faktori, tomēr biežāk žults kolikas attīstās pēc treknu, ceptu, žāvētu, asu ēdienu, kā arī pēc alkohola lietošanas.

Žults izdalīšanās tievajās zarnās atkarīga no Oddi sfinktera aktivitātes. Starp ēdienreizēm (interdigestīvajā periodā) sfinkters ir kontrahēts, lai novērstu žults izplūšanu divpadsmitpirkstu zarnā. Rezultātā spiediens kopējā žultsvadā pieaug un žults, kas tika producēta hepatocītos, sāk uzkrāties žultspūslī. Žultspūšļa epitēlijs reabsorbē ūdeni un elektrolītus, padarot žulti koncentrētāku un biezāku. Savukārt gremošanas perioda intestinālās fāzes signāli stimulē žults sekrēciju: taukskābes un noteiktas aminoskābes, kas nonāk divpadsmitpirkstu zarnā, kairina zarnas enteroendokrīnas šūnas, sekretē hormonu holecistokinīnu (CCK). CCK stimulē žults-pūšļa gludās muskulatūras kontrakcijas, atslābina Oddi sfinkteru. Tieši tāpēc diētas kļūdas ir biežākais žults koliku cēlonis — notiek CCK producējošo šūnu hiperstimulācija un žultspūšļa kontrakcijas izkustina akmeņus.

Ieteikumi veselīgam uzturam

Lai izvairītos no kolikām, īpaši tiem, kam jau ir pierādīti žultsakmeņi, no diētas jāizslēdz:

• pusfabrikāti un junk food ēdieni. Lielais tauku daudzums šo ēdienu saturā ir grūti sagremojams. Būtu lietderīgi atteikties arī no čipsiem, cepumiem, šokolādes un kūkām. To visu var aizvietot ar veselīgākam uzkodām, piemēram, svaigiem vai žāvētiem augļiem;
• piena produkti ar augstu tauku saturu — saldējums, sviests, pilnpiens. Žultsakmeņu slimības gadījumā jāizvēlas vājpiens, jogurts ar zemu tauku saturu;
• asie ēdieni ar sarkanajiem pipariem. Ļoti intensīvas sāpju lēkmes var provocēt meksikāņu virtuves ēdieni. Sarkano piparu vietā labāk lietot ne tik asas garšvielas, piemēram, zaļos piparus;
• garšvielas un mērces. Par žults koliku cēloni var kļūt arī majonēze, kečups, asas salātu mērces, olas un eļļu saturošas mērces un pastu mērces. Žultsakmeņu slimības gadījumā racionālāk izmantot dabisku kečupu un neasas sinepes vai vispār atteikties no liekām garšvielām;
• izvēloties gaļu, priekšroka dodama liesai gaļai. Trekna cūkgaļa vai liellopa gaļa (īpaši cepta vai žāvēta) ir viens no biežākajiem koliku cēloņiem. Pareizāk lietot vistas vai tītara gaļu, zivs, proti, produktus, kas nesatur daudz dzīvnieku tauku.

Jostveida sāpes (pankreatīts)

Reaģējot uz uzņemto uzturu, aizkuņģa dziedzeris sekretē gremošanas enzīmus, šķidrumu un bikarbonātus. Regulāciju (gan stimulējošo, gan inhibējošo) nodrošina neirālie refleksi, kuņģa—zarnu trakta hormoni un absorbētās uzturvielas.

Enzīmu sekrēcija notiek četrās fāzēs: cefāliskajā, kuņģa, intestinālajā un interdigestīvajā. Cefāliskajā fāzē par stimulējošo faktoru kļūst ēdiena izskats un smarža, kad izdalās līdz 20 % no kopējā enzīmu daudzuma. Kuņģa fāzē sekrēcijas stimuls ir kuņģa sieniņas izstiepšanās, kas arī nodrošina 20 % no enzīmu apjoma. Intestinālā fāze sākas, kad barība un kuņģa skābe sasniedz divpadsmitpirkstu zarnu. Izdalās 60—70 % no enzīmu apjoma, kā arī bikarbonāti skābes neitralizācijai. Šīs fāzes mediatori ir CCK un sekretīns: CCK stimulē enzīmu izdalīšanos, sekretīns atbild par bikarbonātiem. Sekrēcijas hiperstimulācija var provocēt akūta pankreatīta lēkmi.

Akūta pankreatīta cēlonis 30 % gadījumu ir pārmērīga alkohola lietošana. To skaidro dažādi. Alkohols mēdz palielināt enzīmu sintēzi acinārajās šūnās, paaugstināt acīnu jutību pret CCK un potencēt CCK aktivitāti, turklāt alkohola lietotājiem palielinās toksisko metabolītu daudzums, kas arī negatīvi ietekmē aizkuņģa dziedzera funkciju.

Ieteikumi veselīgam uzturam

CCK izdalīšanos stimulē taukskābes un atsevišķas aminoskābes. Lai izvairītos no pankreatīta lēkmes, rekomendē atteikties no vairākiem produktiem. Tie ir:

• konservētā pārtika. Gaļas konservos ir daudz tauku, bet konservētie dārzeņi ir bagāti ar sāli un citām garšvielām,
• konditorejas izstrādājumi, kas satur gan dzīvnieku taukus, gan augu eļļas, kas ir kontrindicēti aizkuņģa dziedzera slimību pacientiem,
• sēnes, jo tajās ir daudz kaloriju, tas ir grūti sagremojams pārtikas produkts, kas var pārslogot aizkuņģa dziedzeri un būt iemesls orgāna iekaisumam,
• pipari un asas garšvielas. Garšvielas ir kairinošas un stimulē sekrēciju: jo asāka garšviela, jo lielāka varbūtība, ka attīstīsies lēkme.
• trekna un cepta gaļa, jo tajā ir daudz tauku, kas var pārstimulēt aizkuņģa dziedzera sekrēciju,
• kāposti, jo tiem ir žulti dzenošs efekts,
• gāzētie dzērieni, jo gāze kairina un izstiepj kuņģa sienu, stimulē divpadsmitpirkstu zarnas sieniņu.

KOPSAVILKUMS

• Nepareizs uzturs var kļūt par saslimšanas cēloni vai paasināt hronisko slimību simptomus.
• Diētas kļūdu dēļ var rasties diezgan plašs simptomu spektrs, tomēr visbiežākās problēmas ir caureja, aizcietējumi, vemšana, dažādu veidu sāpes vēderā.
• Lai izvairītos no pārtikas toksikoinfekcijas, augļi un dārzeņi jāmazgā rūpīgi, gaļas un jūras produkti jāpagatavo pareizā temperatūrā, svarīgi ir pārtiku uzglabāt pareizi.
• Biežākie pārtikas alergēni, kas izraisa alerģisku reakciju, ir piens un piena produkti, olas, soja un sojas produkti, kvieši un kviešu produkti, zemesrieksti.
• Aizcietējumi tikai retos gadījumos ārstējami neatliekamā kārtā, tāpēc problēmu bieži var atrisināt ar ēšanas režīma maiņu (pievienojot ēdienam šķiedrvielas).
• Visbiežāk žults kolikas attīstās pēc treknu, ceptu, žāvētu, asu ēdienu, kā arī pēc alkohola lietošanas.
• Akūta pankreatīta cēlonis 30 % gadījumu ir pārmērīga alkohola lietošana.
• Pareiza diēta nereti ir viena no efektīvākajām metodēm augstākminēto slimību ārstēšanā.