Valsts pētījumu programmas “Biomedicīna sabiedrības veselībai” ietvaros 2014.—2017. gadā pirmoreiz tika iekļauts arī psihiskās veselības projekts “Nozīmīgāko psihisko slimību un kognitīvās disfunkcijas radīto veselības problēmu izpēte un sloga samazināšana”.
Aktualitāte
Psihiskie traucējumi kā darba nespējas cēloņi veido 26,6 % no visiem potenciāli zaudētiem veselīgas dzīves gadiem jeb disability adjusted life years (DALY) Eiropā, tādējādi kļūstot par galveno slimību radītā sloga cēloni.
Būtiskākie DALY cēloņi ir depresija (7,2 % no kopējā sloga Eiropā), demence (3,7 %), ar alkohola lietošanu saistītās slimības (3,4 %). Eiropā sieviešu populācijā prevalē depresija, vīriešu populācijā — ar alkohola lietošanu saistītās slimības.
Pētījumā konstatētais rādītājs par depresijas attīstības biežumu pēdējās divās nedēļās Latvijā ir 6,7 %, biežāk tā attīstās sievietēm, pilsētniekiem, mazākumtautībām, personām ar alkohola atkarību, personām, kas savu veselības stāvokli vērtē kā zemu, ir neapmierināti ar dzīves kvalitāti. [1] SPKC un NVD 2013. gadā publicētajā pētījumā atklāts, ka ar depresīviem traucējumiem gada griezumā slimo ap 115 000 cilvēku, no kuriem apmēram 70 000 ir cilvēki ģimenes ārstu praksē vai tie, kas palīdzību meklē pie citiem speciālistiem. Diemžēl reālu medicīnisku palīdzību saņem tikai nepilni četri tūkstoši. Primārajā aprūpē depresija netiek pietiekami labi atpazīta un pienācīgi ārstēta. [2]
Pētījuma apraksts
Mērķis
Pētījuma mērķis bija iegūt datus par depresijas, trauksmes un citu psihisko traucējumu izplatību primārajā veselības aprūpē, pētīt depresijas un trauksmes ietekmi, saistību ar blakusslimībām.
Modelis
Pētījums tika veikts 24 ģimenes ārstu praksēs visā Latvijā. Darba ietvaros tika veidotas zinātniskas publikācijas, atsaucoties uz iegūtajiem datiem.
Pacientiem, kas ģimenes ārstu apmeklēja medicīniska (ne administratīva) iemesla dēļ, lūdza aizpildīt depresijas (PHQ–9) un trauksmes (GAD–7) sijājošās diagnostikas anketas. Strukturētā intervijā ieguva arī sociāli demogrāfiskos datus, veica mērījumus sistemātiskā koronārā riska izvērtēšanai (SCORE), veica holesterīna eksprestestu, noskaidroja smēķēšanas statusu un noteica karboksimonoksīdu (CO) izelpotajā gaisā.
Datus par somatisko stāvokli un ikdienā lietotajiem medikamentiem ieguva no medicīniskās dokumentācijas. Ne vēlāk kā divas nedēļas pēc vizītes pie ģimenes ārsta pacientus intervēja telefoniski, izmantojot psihisko traucējumu diagnostiskās intervijas Mini International Neuropsychiatric Interview (MINI) 6.0.0. versiju.
Rezultāti
Pētījumā piedalījās 1585 cilvēki, no tiem visos pētījuma posmos — 1485 un tika intervēti ar MINI. No respondentiem 489 bija vīrieši (31,2 %), 1076 sievietes (68,8 %). Pēc MINI skalas rezultātiem 16,1 % (n = 233) šobrīd bija trauksmes traucējumi: ģeneralizēta trauksme, panikas traucējumi, agorafobija, sociālās fobijas, obsesīvi kompulsīvi traucējumi, posttraumatiskā stresa sindroms.
Visbiežākie trauksmes traucējumi bija agorafobija — 8,1 % (n = 117) un ģeneralizēta trauksme — 6,1 % (n = 89). Klīniski nozīmīga trauksme (GAD–7 skala ≥ 10) tika noteikta 10,1 % respondentu (n = 156). Pašreizēja depresijas epizode bija 10,2 % respondentu, bet dzīves laikā klīniski nozīmīga depresija bijusi 28,1 % cilvēku. Daļa rezultātu apkopoti 1.—3. attēlā.
Trauksme un SAS pacients
Plaši epidemioloģiskie pētījumi liecina, ka panikas lēkmes palielina kardiovaskulāro notikumu risku. Ģeneralizēta, fobiska trauksme un panikas lēkmes var pasliktināt konstatētās sirds—asinsvadu sistēmas slimības (SAS) gaitu.
Divās nesenās meta–analīzēs noteikts, ka trauksme ir neatkarīgs riska faktors koronārām sirds slimībām un miokarda infarkta komplikācijām. Līdz šim Latvijā nav veikti epidemioloģiskie pētījumi, kur būtu novērtēta trauksme cilvēkiem ar SAS. [4; 5; 6; 7; 8]
Pētījuma rezultāti rāda, ka pētītajā populācijā 17,1 % (n = 268) bija pacienti ar SAS. Vīriešiem SAS izplatība bija nedaudz lielāka nekā sievietēm (18,4 % iepretī 16,5 %). Dzimums nebija būtisks SAS prognozes indikators. Pētītajā populācijā saslimstība ar SAS bija atkarīga no vecuma, izglītības, nodarbinātības, vidukļa apkārtmēra, ģimenes stāvokļa un depresijas.
Cilvēkiem vecumā pēc 65 gadiem bija visaugstākais SAS risks: 29,5 (16,89—49,96, p < 0,001). Pēc visu sociāli demogrāfisko faktoru korekcijas pacientiem ar klīniskām trauksmes pazīmēm (GAD–7 vērtējums ≥ 10) bija 1,59 reizes lielākas izredzes, ka attīstīsies SAS, lai gan šis fakts nebija statistiski nozīmīgs (p = 0,07). MINI rezultāti liecina, ka ģeneralizēta trauksme par 9 % palielina SAS risku, bet arī tas nav statistiski nozīmīgs (p = 0,79) rezultāts. [9]
Depresija un SAS pacients
SAS joprojām ir galvenais saslimstības un mirstības cēlonis Latvijā. Bez modificējamiem faktoriem (ķermeņa masa, fiziskās aktivitātes, smēķēšana, hipertensija, hiperholisterinēmija), kas ir nozīmīgi SAS profilaksei, pēdējos gados arī depresija atzīta par svarīgu un potenciāli maināmu SAS riska faktoru. Latvijā līdz šim nav veikti epidemioloģiskie pētījumi, kas pēdējos 20 gados novērtētu depresijas izplatību sirds—asinsvadu sistēmas slimību pacientiem.
Mūsu pētījuma rezultāti rāda, ka depresijas simptomi saglabāja statistiski nozīmīgu saistību saslimstībai ar SAS. Pacientiem ar klīniskiem depresijas simptomiem (PHQ–9 skalas rezultāts ≥ 10) pielāgotā izredžu attiecība (adjusted odds ratio — aOR) bija 1,98 (1,34—2,93, p = 0,001). Vislielākā OR 2,4 (1,49—3,86, p < 0,001) ir pacientiem ar mēreniem depresijas simptomiem (PHQ–9 skala = 10—14). Rezultāti apkopoti 4. attēlā un 1. tabulā.
Pētījumā tika atklāta statistiski nozīmīga saikne starp depresiju (PHQ–9, MINI) un SAS. PHQ–9 skala ≥ 10 un depresijas epizode dzīves laikā pēc MINI skalas rezultātiem bija saistītas ar lielāku risku saslimšanai ar SAS. [10]
Depresija un 10 gadu mirstības risks no SAS
23,4 % (n = 367) no pētāmās populācijas primārās aprūpes praksēs bija pacienti ar SCORE ≥ 10 %. Depresijas klīniskie simptomi (PHQ–9 ≥ 10) bija 15 % indivīdu (n = 233). Spriežot pēc MINI rezultātiem, depresijas epizode intervēšanas brīdī bija 10,2 % (n = 148) un depresija dzīves laikā bijusi 28,1 % (n = 410).
Pētītajā populācijā ļoti augsts mirstības risks no SAS bija saistīts ar zemāku izglītības līmeni, sliktu ekonomisko stāvokli, šķirtu laulību vai atraitņa statusu, dzīvošanu pilsētā, lielāku vidukļa apkārtmēru un ķermeņa masas indeksu, mazkustīgu dzīvesveidu, cukura diabētu un depresiju.
Pēc sociāli demogrāfisko, tradicionālo kardiovaskulāro riska faktoru, trauksmes un depresijas korekcijas saglabājās statistiski nozīmīga saistība ar SCORE ≥ 10 %. Pacientiem ar klīniskiem depresijas simptomiem (PHQ–9 ≥ 10) bija 1,57 reizes (95 % TI; 1,06—2,33; p = 0,03) lielāks risks uz ļoti lielu iespējamību SAS attīstībai. Lielākais risks 4,00 (95 % TI; 2,62—6,10; p < 0,001) bija cilvēkiem, kas dzīvo Rīgā, salīdzinot ar lauku rajona iedzīvotājiem. [11]
PHQ–9 anketa
Izstrādātas daudzas sijājošās diagnostikas metodes, no kurām vairākas veiksmīgi izmanto primārajā aprūpē, lai atklātu depresiju. Pacientu veselības aptaujas lapas (PHQ–9) deviņu jautājumu garastāvokļa modulis izstrādāts, lai primārajā aprūpē diagnosticētu pacientus ar depresīviem traucējumiem. [12; 13]
Mērķis bija novērtēt latviešu un krievu valodas versijas PHQ–9 derīgumu un nobeiguma rādītājus Latvijai lielā valsts mēroga pētījumā primārajā aprūpē.
PHQ–9 anketu aizpildīja 1459 pacienti un atbildēja uz MINI telefonintervijas jautājumiem (2. tabula), 908 respondenti runāja latviski. 551 respondents aizpildīja PHQ–9 un tika telefoniski intervēts MINI krievu valodā. Intervijai ar MINI nepiekrita 116 respondenti (9,2 % vīriešu un 6,3 % sieviešu).
Spriežot pēc rezultātiem no MINI intervijas, 10,2 % (95 % TI; 8,7—11,8) bija pašreizēja depresijas epizode un 28,1 % (95 % TI; 25,9—30,4) bijusi de-presijas epizode dzīves laikā. Pašreizēja depresijas epizode biežāk bija krieviski runājošiem pacientiem.
Iekšējās saskaņotības koeficients (Kronbaha alfa) no PHQ–9 bija 0,82 latviešu valodā un 0,78 versijai krievu valodā. Optimālais cut–off score 8 tika noteikts versijām latviešu un krievu valodā.
PHQ–9 jutīgums latviešu valodā bija 74,7 %, specifiskums 84,0 %, pareizi klasificējot 83,2 %. PHQ–9 jutīgums krievu valodā bija 78,8 %, specifiskums 80 %, pareizi klasificējot 79,9 % (3. tabula). Izslēgšanas rādītājs jeb cut–off score 10 PHQ–9 versijai latviešu valodā jutīgumu samazinātu līdz 60,8 % un specifiskumu palielinātu līdz 91,2 %. Izslēgšanas rādītājs 10 PHQ–9 versijai krievu valodā jutīgumu samazinātu līdz 66,7 % un specifiskumu palielinātu līdz 89,7 %.
Depresijas skola
VPP apakšprojekta ietvaros bija paredzēts izstrādāt izglītojošu materiālu, depresijas un neirotisko traucējumu algoritmu ģimenes ārstiem un novērtēt tā efektivitāti primārajā aprūpē. 2016. gada nogalē dažādās Latvijas pilsētās notika desmit izglītojošas nodarbības, ko vadīja RSU Psihiatrijas un narkoloģijas katedras docētāji prof. E. Rancāns, Dr. J. Vrubļevska un Dr. R. Ivanovs.
Prof. M. Taube izstrādāja depresijas pārvaldības shēmu ģimenes ārstiem (5. attēls). Ar biežāk izmantotajiem antidepresantiem var iepazīties 4.tabulā.
