Āda ir ķermeņa ārējā sega, kas aizsargā un piedalās vielu apmaiņā. Āda ir cilvēka lielākais orgāns, par kuru jārūpējas un pret kuru jāizturas saudzīgi. Ja tā ir bojāta, cilvēka dzīves kvalitāte pasliktinās gan no kosmētiskā viedokļa, gan arī no somatiskā un psihiskā.
Rūpīgi jākopj jebkurš ādas defekts — kā nieze sausas ādas vai oda koduma dēļ, tā izgulējums, kas radies pēc nepilnvērtīgas aprūpes. Par faktoriem un dažām ārstēšanas iespējām šajā rakstā.
Kas ir niezes vaininieks vecāka gadagājuma cilvēkiem un kā ar to cīnīties, lai pasargātu no ādas bojājuma?
Ādas nieze ir viena no biežākajām dermatoloģiska spektra sūdzībām vecāka gadagājuma cilvēkiem. Novecojusi āda ātrāk kļūst sausa, kairināta, ir lielāks risks iekaisuma un ādas bojājuma attīstībai.
Niezes iemesli var būt kseroze, pārlieku bieža ādas mazgāšana ar sausinošām ziepēm, sauss, auksts gaiss telpās un ārā, dermatozoonozes, dažādas somatiskas slimības.
Kompleksajā niezes terapijā plaši izmanto antihistamīna preparātus, kas bloķē histamīna receptorus.
1976. gadā tika radīti divi hinuklidilkarbinola atvasinājumu grupas medikamenti — hifenadīns un sehifenadīns. Galvenā atšķirība no iepriekš ražotajiem H1 receptoru bloķētājiem — šie preparāti neizraisa sedatīvu efektu. Pētījumā par 50—70 gadus veciem pacientiem ar dermatozi pierādīta sehifenadīna efektivitāte niezes mazināšanā, laba panesība, anti–eksudatīvas īpašības un ātrāks darbības efekts, salīdzinot ar klemastīnu. [1]
Vai ir terapeitisks līdzeklis pret odu kodumu izraisītu hipersensitivitāti?
Pēc oda koduma nereti attīstās niezoša, sārta papula, kas pāriet tikai pēc ilgāka laika, bet tas, protams, rada diskomfortu. Starpnieki alerģiskai reakcijai koduma vietā ir histamīns un IgE antivielas, tāpēc varētu pieņemt, ka antihistamīna lietošana šo reakciju mazina vai novērš, lietojot profilaktiski!
Lai pilnībā pārliecinātos, ka antihistamīni (rupatadīns) der odu kodumu atstāto pēdu mazināšanā, pētnieki veica divkārt nepārredzamu, ar placebo kontrolētu šķērsgriezuma pētījumu. Kontroles un rupatadīna grupai novērtējot ādas bojājuma apjomu pēc Aedes aegypti moskīta koduma uz apakšdelma, noskaidrojās, ka tiem, kas profilaktiski saņēmuši 10 mg rupatadīna, mazāka ir gan koduma izraisītā alerģiskā reakcija, gan nieze. [2]
Vipera berus jeb parastā odze — kad, kur un kam dzeļ biežāk?
Parastā odze ir visizplatītākā odžu suga Eiropā — gan kontinenta ziemeļos, gan dienvidos. Tā ir relatīvi maza (pieaugušas odzes garums līdz 65 cm), indīga čūska ar raksturīgu zigzaga ornamentu uz muguras.
Odzes dzēlums 2—3 mm dziļš, indes daudzums atkarīgs no kodiena ilguma un citiem faktoriem; indei piemīt citotoksiskas un hemorāģiskas īpašības.
Odzes inde var nogalināt 6—60 stundas pēc koduma — kritiskas ir pirmās 12 stundas. Galvenie lokālie simptomi ir tūska, koduma vietā un pa limfātisko ceļu gaitu var veidoties zilums. Koduma vieta var būt/nebūt sāpīga. Sistēmiskie simptomi: hipotensija, slikta dūša, vemšana, caureja, svīšana, vazokonstrikcija, tahikardija, sejas, mutes, mēles, rīkles angioneirotiskā tūska, urtikārija, bronhospazmas.
No oktobra vidus līdz februārim odzei ir ziemas miegs, pārējā gada laikā tā ir aktīva un bīstama. Lielbritānijā konstatēts, ka par odžu dzēlumiem visbiežāk ziņo jūnijā, jūlijā un augustā (72,6 %), visvairāk gadījumu fiksēts jūlijā (33,2 %).
Čūskas dzēlums visbiežāk reģistrēts rokā (51,6 %), cenšoties rāpuli satvert, un kājā (38,2 %), nejauši uzkāpjot, taču ir arī retāki un neticamāki gadījumi: zālājā guļošam 14 mēnešus vecam bērnam odze iekodusi ausī, bet Zviedrijā astoņus gadus vecam zēnam peldes laikā čūska iekoda kaklā.
Procentuāli biežāk odzes kodumi reģistrēti vīriešiem, nevis sievietēm vai bērniem. Bērnu grupā vislielākā iespēja sastapties ar indīgo rāpuli ir 5—14 gadus veciem puišiem. [3]
Kādas ir brūču kopšanas iespējas?
Galvenais mērķis, aprūpējot brūci, ir palīdzēt pacientam iespējami drīz atgūt iepriekšējo funkcionēšanas līmeni. Brūces dzīšana ir dinamisks process, tātad arī apkopei jābūt tādai pašai, līdzekļus izvēloties gan samērīgi ādas bojājuma pakāpei, gan pacienta vēlmēm.
Vaļējas brūces apkopšanas pamatprincips — ja nevari to iedzert, to nedrīkst liet uz vaļējas brūces! Attīrošajiem līdzekļiem jābūt izotoniskiem un ar neitrālu pH līmeni. Ja brūce ir kombinācijā ar sekundāru infekciju, neilgi jālieto līdzekļi ar pretmikrobu īpašībām.
Jāizvēlas pareizs un piemērots brūces pārsējs — tāds, kas absorbē eksudātu, nepielīp pie brūces un neveido jaunu ādas bojājumu. No jaunākajiem pārsējiem var pieminēt kompozīta materiāla pārsējus, hidrogelus, daļēji caurlaidīgus plāksterus. [4]
Kā novērst un ārstēt tulznas?
Aktīviem cilvēkiem, kas daudz sporto un kustas, uz kājām nereti veidojas tulznas. Lai gan tulznas nav medicīniski bīstams stāvoklis, tās var radīt diskomfortu — sāpes, kas ierobežo fizisko aktivitāti.
Pasākumi, kā novērst tulznu veidošanos, ir dažādi: slodzei piemērotu apavu izvēle, “divu zeķu pāru” metode, pārsēju, plāksteru un lubrikantu lietošana. Ja tulzna tomēr izveidojusies, konservatīva terapija paātrinās ādas bojājuma dzīšanu, mazinās sāpes. Pētnieki secinājuši, ka tulznu ārstēšanā nav nepieciešama plašas ādas zonas fiksācija ar plāksteri, jo tas nerada papildu ieguvumu ārstēšanā. [5; 6]
Vai propoliss varētu būt alternatīva antibiotikām viegla apdeguma gadījumā?
Propoliss ir dabiskas izcelsmes viela no bišu vaska ekstrakta. Propolisam ir pretmikrobu, pretiekaisuma un rētu stāvokli uzlabojošas īpašības.
Meklējot alternatīvu antibiotikām, izzināja divus līdzekļus — propolisu saturošu dermatoloģisku līdzekli un sudraba sulfadiazīnu, lai salīdzinātu, kā tie ārstē vieglas pakāpes (virspusēju) apdegumu, kas nav lielāks par 20 % no ķermeņa virsmas.
Pētnieki neatrada atšķirību līdzekļu ietekmē uz baktēriju kolonizāciju brūcēs, tomēr, lietojot propolisu, novēroja, ka brūce dzīst labāk un efektīvāk mazinās iekaisums. [7]
Kā dekspantenols darbojas uz bojātas ādas?
Visā Eiropā brūču un ādas aprūpē jau desmitiem gadu lieto 2—5 % dekspantenolu, kas stimulē savainotas cilvēka ādas reģenerāciju. Galvenie dekspantenola efekti: epitelizācijas veicināšana, granulācijas veidošanās un niezes mazināšana.
Tā efektivitāte pierādīta divkārt nepārredzamā klīniskā pētījumā: brūcei, kas piecas dienas ārstēta ar dekspantenolu saturošu emulsiju, krietni mazinājusies eritēma un bijis veiksmīgs dzīšanas process. Arī histoloģiski pierādīts, ka šī viela veicina audu dzīšanu. [8]
Kādi faktori var ietekmēt izgulējumu veidošanos senioriem pēc gūžas lūzuma?
Itālijā ik gadu tiek fiksēti 88 647 gūžas lūzumu gadījumi, bet šādi lūzumi saistīti ar augstāku mirstības rādītāju, lielākiem kustību ierobežojumiem un sliktāku dzīves kvalitāti.
Izgulējumi šiem pacientiem rodas gadījumos, kad nav ievērotas stingras aprūpes prasības, un pacientiem ar gūžas lūzumu tie attīstās 8,8—55 % gadījumu.
Jāņem vērā daži faktori, kas var ietekmēt to, vai veidosies izgulējumi:
- vecums, dzimums, aktivitāte pirms lūzuma, citi iepriekšējie lūzumi un traumas, blakusslimības, barojums, hidratācija, psihiskais stāvoklis, farmakoterapija;
- matrača biezums, sāpju līmenis, iestājoties NMP uzņemšanā, asinsaina, operācijas veids, uzturēšanās ilgums intensīvajā terapijā, inkontinences novēršanas pasākumi, izmantotās ierīces, lai fiksētu lauzto ekstremitāti, aprūpētāja pieejamība, fizioterapijas pieejamība, asistētas vai paša iniciētas pozīciju maiņas gultā;
- organizatoriskie faktori — laiks kopš lūzuma notikuma līdz NMP centram, nepieciešamība pārvest uz citu slimnīcu, fizioterapijas sākšanas laiks. [9]
Kuri labāki — vienreizlietojamie vai vairākreiz lietojamie paladziņi?
Pētījumā, kur testēja vienreizlietojamos un vairākreiz lietojamos paladziņus, lai noskaidrotu, kuri ir labāki, novēršot inkontinences radīto kontaktdermatītu un izgulējumus, piedalījās 462 pacienti.
Izrādījās, ka vienreizlietojamie paladziņi samazina ar slimnīcu saistītu izgulējumu biežumu, bet neietekmē kontaktdermatīta iznākumu. [10]
Kāds ir efekts rētas masāžai?
Hipertrofiskas rētas ir bieža komplikācija pēc apdeguma, pat 77 % gadījumu. Hipertrofiskas rētas ietekmē psihoemocionālo stāvokli, ir kosmētisks defekts, var ierobežot kustības, radot kontraktūras, sāpes, niezi, trauksmes izjūtu.
Rētas masāža ir neķirurģiska metode, kā šos simptomus mazināt vai novērst. Vairāku pētījumu analīze liek secināt, kā rētas masāža (metodes ir dažādas) samazina rētas augstumu, vaskularitāti, sāpes, niezi, depresijas simptomus. Taču pētījumu skaits ir ierobežots un pārliecinoši kvalitatīvu pētījumu nav. Nepieciešami apjomīgi klīniskie pētījumi, lai izstrādātu hipertrofisku rētu pārvaldības vadlīnijas, kur iekļautas arī rētu masāžas metodes. [11]
Literatūra
- Elkin VD, Schastlivtseva LV, Sedova TG, Bolotova AA. The role of sequifenadine in the combined treatment of pruritic dermatoses in the adult and elderly patients. Clin Dermatol Venerol, 2011; 5: 82.
- Karppinen A, Brummer–Korvenkontio H, Reunala T, Izquierdo I. Rupatadine 10 mg in the treatment of immediate mosquito–bite allergy. Journal Of The European Academy Of Dermatology And Venereology: JEADV [serial online], 2012; 26(7): 919–922.
- Reading C. Incidence, pathology, and treatment of adder (Vipera berus L.) bites in man. Journal Of Accident & Emergency Medicine [serial online], 1996; 13(5): 346–351.
- McEwan C. Wound cleansing and dressing. American Journal Of Clinical Dermatology [serial online], 2000; 1(1): 57–62.
- Ramsey M. Managing Friction Blisters of the Feet. The Physician And Sportsmedicine [serial online], 1992; 20(1): 116–124.
- Janssen L, Allard N, Ten Haaf D, et al. First–Aid Treatment for Friction Blisters: "Walking Into the Right Direction?" Clinical Journal Of Sport Medicine: Official Journal Of The Canadian Academy Of Sport Medicine [serial online], 2018; 28(1): 37–42.
- Gregory S, Piccolo N, Piccolo M, et al. Comparison of propolis skin cream to silver sulfadiazine: a naturopathic alternative to antibiotics in treatment of minor burns. Journal Of Alternative And Complementary Medicine (New York) [serial online], 2002; 8(1): 77–83.
- Ebner F, Heller A, Rippke F, Tausch I. Topical use of dexpanthenol in skin disorders. American Journal Of Clinical Dermatology [serial online], 2002; 3(6): 427–433.
- Chiari P, Forni C, Guberti M, et al. Predictive Factors for Pressure Ulcers in an Older Adult Population Hospitalized for Hip Fractures: A Prognostic Cohort Study. Plos One [serial online], 2017; 12(1): e0169909.
- Francis K, Pang S, Cohen B, et al. Disposable Versus Reusable Absorbent Underpads for Prevention of Hospital–Acquired Incontinence–Associated Dermatitis and Pressure Injuries. Journal Of Wound, Ostomy, And Continence Nursing: Official Publication Of The Wound, Ostomy And Continence Nurses Society [serial online], 2017; 44(4): 374–379.
- Ault P, Plaza A, Paratz J. Scar massage for hypertrophic burns scarring—A systematic review, Burns, 2018; Vol. 44, Issue 1: 24–38.
