Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Ceļotāju tromboze

I. Bruņenieks
Atvaļinājuma laikā daudzi plāno doties tuvākos un tālākos ceļojumos. Lai pēc ceļojuma būtu tikai pozitīvas atmiņas, ceļojumam pienācīgi jāsagatavojas un jāparedz arī riski, kas var sabojāt pozitīvās emocijas. Ceļotāju aktivitātes pieaugums pēdējos gados saistās arī ar dziļo vēnu trombozes incidences palielināšanos. Londonas Hītrovas lidostas pētījumā katra piektā nāve pēc ilgstošiem lidojumiem saistīta ar plaušu artērijas trombemboliju pēc ceļotāju dziļo vēnu trombozes. [1]

Definīcija un epidemioloģija

Ceļotāju tromboze ir viens no dziļo vēnu trombozes (DVT) veidiem, kas neprecīzi tiek saukta par ekonomiskās klases sindromu. Tas tiek skaidrots ar pārāk šauriem sēdekļiem, mazkustīgu piespiedu stāvokli, kas biežāk attiecināms uz lidmašīnu ekonomisko klasi. Taču pētījumi liecina, ka dziļo vēnu tromboze var attīstīties jebkurā lidmašīnas sēdvietā. Tāpat pētījumos pierādīts, ka dziļo vēnu tromboze var attīstīties jebkurā situācijā, kad ilgstoši ir ierobežots kustīgums - gari lidojumi, ilgstoša braukšana ar automobili vai ceļošana vilcienā. Tāpēc precīzāks formulējums būtu "ceļotāju tromboze". Pētījumā MEGA (Multiple Environmental and Genetic Assessment of risk factors for venous thrombosis) secināts, ka kopumā ceļošana divas reizes palielina venoza trombembolisma iespējamību (OR = 2,1; 95% TI [1]). Risks lidojumā bija līdzīgs riskam ceļojumā ar vilcienu, autobusu vai automobili, maksimālais risks ir pirmajā nedēļā pēc ceļojuma. [7]

Saslimstība

Pēdējās desmitgadēs veikti vairāki gadījumu kontroles, kohortas un sistemātiski pētījumi par ceļotāju trombozi un plaušu embolismu.

Vācijā veiktā pētījumā tika salīdzināta DVT pasažieriem pēc ilgstoša lidojuma (> 8 stundas) ar neceļojošiem pacientiem kontroles grupā. Starp ceļotājiem vēnu tromboze bija 2,8% ceļotāju, salīdzinot ar 1% kontroles grupā, riska attiecība 2,8. [7]

Vienā pētījumā tika salīdzināts DVT risks biznesa un ekonomiskās klases pasažieriem, nevienam no 900 pasažieriem, kas lidoja no Londonas uz Johannesburgu (Dienvidāfrikā), ultrasonoskopiski netika atklāta DVT, tomēr paaugstināti D dimēru rādītāji tika konstatēti 8,2% no visiem pasažieriem. Jāatzīmē, ka palielināts D dimēru daudzums bija ne tikai ekonomiskās klases pasažieriem, bet arī biznesa klases pasažieriem (attiecīgi 12,2% un 7,2%). [7]

Kuipers ar kolēģiem veica kohortas pētījumu par 8755 lielas starptautiskas kompānijas darbiniekiem 5 gadu periodā. Tika novērtēts lidojumu biežums, DVT simptomu biežums, kas saistīti ar ilgstošu lidošanu (> 4 stundas). Novērošanas periods pēc lidošanas bija 8 nedēļas. Kopumā tika novēroti 22 trombožu gadījumi, incidences riska attiecība bija 3,2 (95% TI [1]), kas nozīmē, ka DVT atgadās vienā no 4656 ilgstošajiem lidojumiem. [7]

Čandras un kolēģu meta-analīzē par 14 pētījumiem (11 gadījumu kontroles, 2 kohortas un viens šķērsgriezuma pētījums) ar kopumā 4055 pacientiem ar vēnu trombembolismu (VTE) tika secināts, ka kopējais ceļotāju VTE relatīvais risks ir 2 (95% TI [1]), salīdzinot ar tiem, kas neceļo. Autori konstatēja devas-atbildes attiecību starp ceļošanas ilgumu un vēnu trombembolismu: VTE risks paaugstinās par 18% pēc katrām divām ceļošanas stundām ar sauszemes transportlīdzekli un par 26% lidojot. [7]

Iemesli un riska faktori

Precīzs ceļotāju trombozes iemesls īsti nav skaidrs. Galvenais DVT veidošanās iemesls ir saspiesta, šaura sēdēšana vairākumā lidmašīnu, nepietiekams kustīgums un sēdēšana ar saliektiem ceļgaliem. DVT veicinošie faktori ir arī hipoksija lidmašīnās, dehidratācija un miega līdzekļu lietošana. Piespiedu mazkustīguma dēļ tiek komprimētas vēnas, pasliktinās venozā asinsrite kājās, nepietiekami darbojas "kāju ikru muskulatūras sūknis". Asins plūsma vēnās palēninās, veidojas venoza stāze, kas var provocēt dziļo vēnu trombozes veidošanos. Arī dažādas citas saslimšanas, kas ietekmē asins plūsmu vēnās un asins recēšanu, var palielināt iespējamību trombu izveidei kāju vēnās.

Riska faktori

Visus ceļotājus pēc trombožu riska pakāpes var iedalīt trīs grupās. Riska grupas skat. tabulā.

Ceļotāju trombožu riska grupu klasifikācija [7] Ceļotāju trombožu riska grupu klasifikācija [7]
Tabula
Ceļotāju trombožu riska grupu klasifikācija [7]

Simptomi

Ne vienmēr DVT gadījumā var novērot kādus raksturīgus simptomus. Dažkārt tā var noritēt arī asimptomātiski. Biežākie un tipiskākie simptomi ir dedzinoša sajūta un ādas izmaiņas (sārta līdz zilgana) slimajā kājā. Bieži ir arī sāpes šajā reģionā, sāpes ikru muskulatūrā. Dažādu veidu sāpes krūtīs un elpošanas traucējumi var liecināt par plaušu artērijas trombemboliju. Šādos gadījumos nepieciešama neatliekama izmeklēšana un ārstēšana.

Jāatceras, ka DVT simptomi ne vienmēr attīstās lidojuma laikā vai tūlīt pēc tā, sim­ptomi var parādīties trīs dienas vai pat divas nedēļas pēc lidojuma. [8]

Spriežot pēc informācijas Austrijas gaisa pasažieru Medicīnas servisa datubāzē, trešdaļai ceļotāju trombozes pacientu tika konstatēta plaušu artērijas trombembolija. 65,3% pacientu novēroja izolētu DVT. 21% pacientu bija jaunāki par 40 gadiem. Vidējais ilgums no ceļojuma beigām līdz simptomu izpausmei bija 2,4 dienas (0-20 dienas). Tikai 53,8% pacientu pirms lidojuma bija nosakāmi DVT riska faktori. [1]

Profilakse

Lai arī nav tiešas saistības starp lidojumiem un dziļo vēnu trombozi, tomēr pirms ceļojuma un tā laikā būtu jāievēro dažādi profilaktiski pasākumi.

Pētījumā tika pierādīts, ka veseliem brīvprātīgajiem ilgstošas sēdēšanas laikā asins plūsma paceles vēnā samazinās par 40%, vēl lielāks samazinājums ir tad, ja sēžot pēdas neskar grīdu. [7] Ilgstošas sēdēšanas laikā, palielinot kāju muskuļu aktivitāti, uzlabojas arī venozā asinsrite. To var panākt ar nelielu pastaigu pa eju starp krēsliem vai ar nelieliem apakšstilba un pēdas vingrinājumiem. Kādā pētījumā pierādīts, ka neliela kāju izkustināšana palielina asins plūsmu paceles vēnā, samazina kājas apjomu un fibrinolītisko aktivitāti pēc četru stundu imobilizācijas.

Noteikti pietiekamā daudzumā jālieto šķidrums un jāizvairās no alkohola un kafijas lietošanas, jo tas veicina dehidratāciju.

Tāpat būtiski izvēlēties piemērotu un ērtu apģērbu, kas neveicina vēnu nospiešanu.

Profilaktiskās vai ārstnieciskās kompresijas zeķes uzlabos venozo asinsriti kājās un samazinās DVT veidošanās iespējamību. Divos sistemātiskos apskatos pierādīta kompresijas zeķu efektivitāte ceļotāju trombožu profilaksē. Salīdzinot pasažierus pēc ilgstoša lidojuma (lidojuma laiks bija vismaz 7 stundas), kuri lietoja kompresijas zeķes, un tos, kuri nelietoja, DVT izredžu attiecība bija 0,1 (95% TI []). Pievienotais pozitīvais efekts tiem, kas lietoja kompresijas zeķes, bija mazāks kāju tūsku biežums pēc ceļojuma. Autori secināja, ka kompresijas zeķu lietošana saistīta ar nozīmīgu asimptomātisku DVT attīstības riska samazinājumu. [7]

Atbilstīgi ceļotāju veselības stāvoklim un riska faktoriem profilaktiskos pasākumus varētu iedalīt trīs grupās.

  • Zema riska grupa- praktiski lielākā daļa pieaugušo pasažieru. Profilaktiski kustību vingrinājumi- bieža piecelšanās kājās, kāju vingrinājumi sēdus stāvoklī, izometriskas muskuļu kontrakcijas, šķidruma pietiekama uzņemšana (vismaz 250ml katras 2stundas) un izvairīšanās no pārmērīgas alkohola lietošanas. Jāizvairās arī no trankvilizatoru un miega zāļu lietošanas.
  • Vidēja riska grupa- šiem pacientiem ceļojuma laikā būtu jāvelk Ivai IIkompresijas klases pusgarās kompresijas zeķes. Atsevišķos gadījumos jālieto mazmolekulārais heparīns.
  • Augsta riska grupa- pacientiem ceļojumu laikā rekomendē arī medikamentozo profilaksi ar mazmolekulārajiem heparīniem (1reizi dienā subkutānas injekcijas profilaktiskās devās no ceļojuma pirmās dienas līdz dienai, kad atgriežas mājās). [1]

Diagnostika

Ceļotāju trombozes diagnostikas pamats ir klīniskā aina un galvenokārt dupleksa USS izmeklējums. Sāpes ikru muskulatūrā, izolēta vienas kājas tūska, kājas ādas izmaiņas pēc ceļojuma var liecināt par problēmām vēnā. Tad nekavējoties vajadzētu apmeklēt speciālistu (flebologu), lai noteiktu precīzu diagnozi un saņemtu pareizu terapiju. Dziļo vēnu trombozes diagnostika bez dupleksa USS ir kā zīlēšana kafijas biezumos.

Ārstēšana

Ambulatora ārstēšana

Ceļotāju trombozes terapija neatšķiras no dziļo vēnu trombozes terapijas. Pacientam jāsāk antikoagulantu terapija ar perorāliem līdzekļiem. Antikoagulanti novērš tromba palielināšanos, pazemina plaušu trombembolijas un recidīvu riska līmeni. Deva pacientam jāpielāgo individuāli, līdz INR asins koagulogrammā sasniedz 2-3. Līdz vēlamā koagulogrammas rezultāta sasniegšanai pacientam paralēli antikoagulantiem jāsaņem mazmolekulārie heparīni terapeitiskās devās. Sasniedzot INR 2-3, pacients turpina saņemt tikai perorālos antikoagulantus.

Lai mazinātu tūsku kājā/-ās un veicinātu tromba rekanalizāciju bez paliekošām sekām, pacientam nepieciešama kompresijas terapija. Sākumā lieto kompresijas saites, ko regulārās vizītēs pārtin speciālists. Kad kāja sasniegusi normālas kājas izmēru, pacienti turpina kompresijas terapiju ar kompresijas zeķēm. Kompresijas terapijas laikā pacientam indicēta staigāšana, lai, palielinoties asiņu caurplūdei kājās, paātrinātos tromba rekanalizācija. Imobilizācija ir nu jau tikai vēsturiska rekomendācija. Par DVT terapijas rezultātiem var spriest pēc 6 mēnešiem.

Ceļotāju trombozes veiksmīga terapija parasti iespējama ambulatoros apstākļos, stacionēšana nav nepieciešama. Adekvātas ambulatoras trombozes terapijas pamatnosacījumi:

  • precīza slimības diagnoze;
  • pacienta izglītošana;
  • laba pacienta līdzesība;
  • labi organizēta pacientu aprūpe mājās.

Stacionāra ārstēšana

Ambulatorās aprūpes kontrindikācijas, t.i., terapija veicama stacionāros apstākļos, ja ir:

  • plaušu artērijas trombembolija vai aizdomas par to;
  • ileofemorāla flebotromboze;
  • zināms hiperkoagulācijas stāvoklis;
  • spēcīga asiņošana;
  • palielināta asiņošanas iespējamība (nesena operācija, čūlas slimība, smaga arteriāla hipertensija);
  • anamnēzē heparīna inducēta trombocitopēnija;
  • pacienta līdzesības trūkums, paša vai apkārtējo nespēja sekot slimības gaitai;
  • neadekvāta aprūpe mājās.

Ja ceļotāju trombozi neārstē pilnvērtīgi, pēc trombu rekanalizācijas var bojāties kāju vēnu vārstuļi. Rezultātā pacientam var izveidoties pastāvīga hroniska kāju vēnu mazspēja ar lielu iespējamību, ka izveidosies kāju trofiskās čūlas.

Pirms tāliem ceļojumiem noteikti jāpadomā par savu veselību un ērtībām, lai pēc atvaļinājuma nevajadzētu apmeklēt flebologu un ilgstoši ārstēt ceļojuma sekas.

Literatūra

  1. Simon R. Traveller's Thrombosis - An Epiphenomenon of Mass Tourism. Vasomed, 1996; 8: 336-340.
  2. Ansari MT, et al. Traveler's thrombosis: a systematic review. J Travel Med, 2005; May-Jun; 12(3): 142-154.
  3. Bates SM, Glusberg JS. Treatment of Deep Vein Trombosis. N Engl J Med, 2004; 351: 268-277.
  4. Stand. Interdisziplinare S2- Leitlinie Diagnostik und Therapie der Bein- und Beckenvenenthrombose und der Lungenembolie. VASA, 2005; 66.
  5. Kaboli P, Henderson MC, White RH. DVT prophylaxis and anticoagulation in the surgical patient. Med Clin North Am, 2003 Jan; 87(1): 77-110.
  6. Dziļo vēnu tromboze (DVT): diagnostika, profilakse, ārstēšana. Vadlīnijas. 2005.
  7. Schobersberger W, Schobersberger B, Partsch H. Travel-related Thromboembolism: Mechanisms and Avoidance. Expert Rev Cardiovasc Ther. 2009; 7(12): 1559-1567.
  8. Bartle B, Scully MF, Geerts W. Traveller's Thrombosis. 2009, March.
  9. Science Photo Library.
Saistītie raksti

Optimālās kombinācijas 2. tipa cukura diabēta terapijā

Raksta mērķis ir aplūkot dažas jaunākās terapijas kombinācijas pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu. 2021. gadā veiktā apkopojumā ziņots gan tas, ka ~ 10,5 % pieaugušo vecumā no 20 līdz 75 gadiem slimo ar 2. tipa cukura diabētu, gan tas, ka gandrīz puse nezina — viņi dzīvo ar šādu slimību (latenta gaita). Tiek prognozēts, ka līdz 2045. gadam ar cukura diabētu slimos viens no astoņiem pieaugušajiem.

I. Ruža, S. Smirnova

Kad skābes atvilnis nepadodas terapijai. Domājam par žults atvilni!

Žults atvilnis jeb žults reflukss, jeb duodenogastroezofageālais reflukss ir medicīnisks stāvoklis, kad žults, kas ir aknu ražota gremošanas sula, no divpadsmitpirkstu zarnas plūst uz kuņģi un reizēm uz barības vadu. Šis atvilnis var izraisīt diskomfortu, sāpes un citus simptomus, kas bieži vien ir līdzīgi skābes refluksa (gastroezofageālā atviļņa slimības jeb GEAS) simptomiem un sūdzībām.

T. Raikstiņa, V. Skuja

Medicīniskais papilduzturs: ko tas nozīmē?

Medicīniskais papilduzturs (oral nutritional supplements) jeb īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzēta pārtika nodrošina uzturvielas cilvēkiem, kuri slimo vai cieš no uzturvielu trūkuma konkrētas diagnosticētas slimības vai veselības traucējuma dēļ, kas šiem pacientiem kavē apmierināt uztura vajadzības ar parastu pārtiku. Ikdienas sarunās biežāk lietojam terminu “medicīniskais papilduzturs”, savukārt likumdošanā to sauc par “īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētu pārtiku”.

N. Karpenska–Allaža

Priekškambaru mirdzēšana. Ko vēsta jaunās ESC 2024 vadlīnijas?

32 000 dalībnieku, 5400 ekspertu un lektoru — tik plašs pulks nozares entuziastu no 30. augusta līdz 2. septembrim tikās Eiropas Kardiologu asociācijas kongresā Londonā. Arī Doctus bija iespēja pieslēgties notikumiem attālināti, lai varam lasītājiem pastāstīt par jaunumiem vadlīnijās. Oktobra numurā sniedzām ieskatu par izmaiņām arteriālās hipertensijas vadlīnijās, šoreiz pievēršamies priekškambaru mirdzēšanai (PM) — biežākajai aritmijai pasaulē.

S. Paudere–Logina
Raksts žurnālā
Lasītākais Doctus.lv

Dažādas menopauzes hormonu ārstēšanas metodes rada dažādus riskus

Pētnieki ir analizējuši septiņu dažādu hormonu terapiju ietekmi uz menopauzes simptomiem, trombu, insultu un infarkta risku. Pētījums, kurā piedalījās apmēram miljons sieviešu vecumā no 50 līdz 58 gadiem, ir lielākais un visaptverošākais pašlaik izrakstīto hormonālo vielu pētījums pasaulē. Rezultāti rāda, ka riski atšķiras atkarībā no aktīvās vielas un tā, kā zāles tiek lietotas.

Doctus

Optimālās kombinācijas 2. tipa cukura diabēta terapijā

Raksta mērķis ir aplūkot dažas jaunākās terapijas kombinācijas pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu. 2021. gadā veiktā apkopojumā ziņots gan tas, ka ~ 10,5 % pieaugušo vecumā no 20 līdz 75 gadiem slimo ar 2. tipa cukura diabētu, gan tas, ka gandrīz puse nezina — viņi dzīvo ar šādu slimību (latenta gaita). Tiek prognozēts, ka līdz 2045. gadam ar cukura diabētu slimos viens no astoņiem pieaugušajiem.

I. Ruža, S. Smirnova

Hroniskas sāpes vairākās ķermeņa zonās saistītas ar kardiovaskulāru disfunkciju

Hroniskas sāpes ir galvenais invaliditātes iemesls pasaulē. Vairākos pētījumos ziņots par hronisku ne–vēža sāpju izplatību 8,7—64,4 %. Tādi hronisku sāpju stāvokļi kā muguras, iegurņa sāpes un fibromialģija saistīti ar kardiovaskulāru slimību attīstību. Kaut saistības mehānisms vēl ir maz pētīts, tiek pieņemts, ka iemesls jāmeklē hroniska iekaisuma virzienā, kas negatīvi ietekmē arī vaskulāro funkciju. Šajā pētījumā analizēts, kā plašas hroniskas sāpes ietekmē kardiovaskulārās disfunkcijas attīstību.

Doctus

Prof. MĀRIS TAUBE, psihiatrs: Laimes atslēgas

Viņa laimes atslēgas ir divas. Ģimene, par kuru domājot, pārņem drošības izjūta, un darbs, kuram redzi patiesu jēgu. Profesors MĀRIS TAUBE ikdienā vada RPNC Ambulatoro centru “Veldre” un RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedru. Izgājis karjeras lokus, nu jau desmit gadus atgriezies pie psihiatrijas pacientiem, jo tieši šajā darbā rod vislielāko iespēju reāli palīdzēt.

G. Jansone

Kāpēc doties uz zemeslodes otru pusi? Pediatru piezīmes: Melburna

“Ir vērtīgi ik pa laikam paelpot svaigu gaisu citur, iegūt medicīnas un dzīves pieredzi,” saka pediatri Dr. med. REINIS BALMAKS un Dr. BAIBA BALMAKA. Viņi bija paņēmuši pauzi no Latvijas medicīnas, lai gadu strādātu Austrālijas pilsētā Melburnā. Pacientu drošība, vadlīniju medicīna, Melburnas īpašais darba grafiks, labsirdība komunikācijā, apsēstība ar kafiju un barista, kurš naktī ierodas slimnīcā, — šie ir daži no atslēgas vārdiem dakteru Balmaku stāstā.

D. Ričika

Epilepsija grūtniecības laikā: neiropsihiskais bērna novērtējums sešu gadu vecumā

Pretepilepsijas medikamentiem ir potenciāli teratogēns efekts, to lietošana grūtniecības laikā var ietekmēt augļa neiroloģisko attīstību. Folātu lietošana grūtniecības iznākumus uzlabo, bet augstas devas literatūrā ziņo kā riskantas. ASV pētnieku komanda salīdzinājusi neiropsihisko stāvokli bērniem, kuru mātēm ir epilepsija (Mep) un mātēm, kam epilepsija nav (Mves). Analīzē ņemta vērā pretepilepsijas medikamentu ekspozīcija līdz trešajam grūtniecības trimestrim.

Doctus
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U