PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Bioflavonoīdu lietošana fleboloģijā un proktoloģijā

V. Semeņuks
Lai runātu par bioflavonoīdu farmakoloģisko iedarbību, vispirms nepieciešams raksturot tās slimības un stāvokļus, kuru gadījumā bioflavonoīdu lietošana ir lietderīga. Ķirurģiskajā praksē šie preparāti lielākoties ir lietojami fleboloģijā un proktoloģijā.v

Hroniska venoza mazspēja

Hroniskas vēnu mazspējas (HVM) jēdziens iekļauj sevī simptomu kompleksu (tūsku, smaguma sajūtu kājās, zemādas vēnu paplašinājumus), kas izraisa venozo un kapilāro hipertensiju, kas savukārt iniciē vēnu vārstuļu un sūkņu mazspēju. HVM ir ļoti izplatīta slimība. Eiropas valstīs no tās cieš vidēji katra otrā, trešā sieviete (30-50%) un katrs ceturtais, piektais vīrietis (20-25%). Pašlaik HVM klasifikācijai izmanto CEAP klasifikāciju (1. tabula).

Hroniskas vēnu mazspējas diagnostikā no instrumentālajiem izmeklējumiem nozīmīgākā ir ultraskaņas doplerogrāfija ar krāsu kodēšanu. Šī metode ļauj veikt ne tikai venozās sistēmas vizuālo diagnostiku, bet arī izvērtēt tās funkcionālo stāvokli. Straujajā ultraskaņas aparatūras attīstības gaitā, līdz ar jaunu šāda tipa ierīču parādīšanos, ultraskaņas diagnostikas iespējas ievērojami pieaug.

Hroniskas venozas mazspējas klasifikācija (CEAP) Hroniskas venozas mazspējas klasifikācija (CEAP)
1. tabula
Hroniskas venozas mazspējas klasifikācija (CEAP)

Hroniskas vēnu mazspējas ārstēšanā pamatnozīme ir kompresijas terapijai, kas ir svarīga ikvienā HVM stadijā. Kompresijas terapiju var pielietot kā monoterapiju; to var iekļaut arī kompleksajā terapijā, kas ietver medikamentozo ārstēšanu, neoperatīvo (piemēram, skleroterapiju) un operatīvo terapiju. Atkarībā no HVM stadijas un klīniskās izpausmes pielieto neinvazīvas metodes, tādas kā skleroterapiju, termokoagulāciju, virspusējo lāzerterapiju un operatīvo ārstēšanu, kas var būt klasiska flebektomija ar varicektomiju (stripping), lai gan pēdējā laikā strauji attīstās endovenozās operācijas. Šo operāciju mērķis ir vēnu lūmena obliterēšana. Par enerģijas avotu šādās operācijās tiek izmantots lāzerģenerators vai radiofrekvences ģenerators.

Akūta hemoroidāla krīze

Akūta hemoroidāla krīze ir simptomu komplekss, kura laikā hemoroidālajās vēnās rodas hipertensija, tās rezultātā notiek asiņošana no hemoroidālā mezgla vai venozās stāzes rezultātā hemoroidālais mezgls trombozējas un iekaist.

Hemoroidālās slimības rašanās pamatā ir divi faktori: asinsvadu un mehāniskais. Abos gadījumos tiek traucēta taisnās zarnas un anālā kanāla mikrocirkulācija, kas izraisa gļotādas tūsku un trofikas traucējumus.

Hemoroidālo slimību klasificē pēc slimības gaitas (hroniska, akūta) un formas (iekšēja; ārēja; kombinēta). Hroniska hemoroidālā slimība norit ar paasinājumiem, un tai ir četras stadijas (2. tabula).

Hroniskas hemoroidālās slimības stadijas Hroniskas hemoroidālās slimības stadijas
2. tabula
Hroniskas hemoroidālās slimības stadijas

Hemoroidālās slimības diagnostika ir diezgan vienkārša - bez anamnēzes un manuālas rektālās izmeklēšanas tā iekļauj sevī arī anoskopiju, rektoromanoskopiju, kā arī fibrosigmoskopiju un fibrokolonoskopiju (resnās zarnas blakuspatoloģijas izslēgšanai).

Hemoroidālās slimības ārstēšanā tiek akcentētas mazinvazīvās ārstēšanas metodes un to kombinācijas: infrasarkanā koagulācija, skleroterapija, liģēšana ar lateksa gredzeniem, asinsvadu cauršūšana doplerogrāfijas kontrolē. Vēlīnās stadijās pielieto operāciju - hemoroīdektomiju.

Konservatīva hemoroidālās slimības terapija galvenokārt cīnās ar slimības paasinājumiem, tāpēc tai ir īslaicīgs raksturs. Konservatīvie pasākumi ir indicēti I un II slimības stadijā, un tos kombinē kopā ar mazinvazīvām ārstēšanas metodēm. Ārējā hemoroidālā mezgla trombozes ārstēšanu uzsāk un kombinē ar konservatīvo ārstēšanu.

Hemoroidālās slimības konservatīvās ārstēšanas mērķi:

  • hemoroidālās krīzes simptomu kupēšana;
  • komplikāciju novēršana;
  • paasinājumu profilakse hroniskas slimības gaitas gadījumos;
  • pirmsoperācijas sagatavošana;
  • pēcoperācijas rehabilitācija.

Ārstēšana tiek piemeklēta individuāli atkarībā no hemoroidālās slimības formas un stadijas, tās gaitas īpatnībām. Vienai pacientu grupai tie ir īsi ārstēšanas kursi, citai - ilgstoši (1,5-2 mēneši). Medikamentozo ārstēšanu pielieto hemoroidālās slimības un tās paasinājumu profilaksei. Īpaši aktuāla tā ir riska grupu pacientiem - ar aizcietējumiem, aptaukošanos, mazkustīgiem pacientiem un grūtniecēm.

Bioflavonoīdi

Medikamentozajā ārstēšanā gan hroniskas vēnu mazspējas, gan hemoroidālās slimības gadījumā tiek iekļauti lokālie līdzekļi (ziedes un sveces), tomēr pēdējos gados pieaug sistēmisko preparātu loma, arī flebotonisko līdzekļu nozīme, kuri mēdz būt dabīgi un sintētiski. Dabīgie preparāti - bioflavonoīdi - tiek dalīti trīs galvenajās grupās: augu ekstrakti, saponīni un benzopironi. Ir a benzopironi un g benzopironi; g benzopironu sastāvā ietilpst diosmīns, hesperedīns, rutīns, rutozīns.

 Izteiktāku angioprotektīvu efektu nodrošina diosmīna un hesperidīna kombinācija - preparāti pazīstami kā Roxydral un Detralex. Pēc vairāku pētījumu datiem šī kombinācija uzlabo venozās sieniņas tonusu, paildzinot parietālā noradrenalīna aktivitāti, līdz ar to samazina venozo sieniņu un vēnulu caurlaidību, vēnu paplašinājumu un iztukšošanās laiku, rezultātā, modificējot leikocītu un kapilāro endotēlijšūnu savstarpējo iedarbību, kavējot leikocītu adhēziju un migrāciju. Īpaši diosmīna un hesperidīna kombinācija pastiprina limfas plūsmu un paaugstina onkotisko spiedienu, tāpēc šiem preparātiem ir tik izteikts limfotropais efekts. Lietojot papildus parastajai kompresijas terapijai, šī kombinācija, salīdzinot ar placebo, trīs reizes efektīvāk ārstē kāju trofiskās čūlas un paātrina to pilnīgu sadzīšanu.

Minēto bioflavonoīdu kombināciju rekomendē hroniskas vēnu mazspējas simptomu ārstēšanā, kā arī apakšējo ekstremitāšu vēnu pēcoperācijas rehabilitācijai, virspusējo vēnu akūta tromboflebīta gadījumā, dziļo vēnu trombozes gadījumā kopā ar antikoagulantiem un hemoroidālās krīzes ārstēšanai.

Hroniskas vēnu mazspējas simptomu ārstēšanā, kā arī apakšējo ekstremitāšu vēnu pēcoperācijas rehabilitācijai rekomendē diosmīna (450 mg) un hesperidīna (50 mg) kombinācijas lietošanu divus mēnešus pa vienai tabletei divas reizes dienā, nepieciešamības gadījumā pēc sešiem mēnešiem kursu atkārtojot. Virspusējo vēnu akūta tromboflebīta gadījumā, kā arī dziļo vēnu trombozes gadījumā kopā ar antikoagulantiem ir lietderīgi nozīmēt divas tabletes divas reizes dienā vai vienu tableti trīs reizes dienā, atkarībā no slimības smaguma pakāpes un tās gaitas. Hemoroidālās krīzes ārstēšanā ir lietderīga šāda shēma: pirmās četras ārstēšanās dienas - divas tabletes trīs reizes dienā, nākamās četras dienas - divas tabletes divas reizes dienā, tad četras dienas - vienu tableti divas reizes dienā.

Literatūra

  1. Bergan J. J. Ambulatory surgery of varicose viens. In: Ambulatory treatment of venous disease - an illustrative guide. Goldman M. P., Bergan J. J. (eds); 1996.
  2. Colgan M. P. Konservative Therapie des ulcus cruris venosum//Vasomed 1996; 8.
  3. Goldman M. P., Weiss R. A., Bergan J. J. Diagnosis and treatment of varicose veins: a review//J Am Acad Dermatol 1996; 34.
  4. Rabe E. Grundlagen der Phlebologie, Kőln: Viavital-Verl., 2000.
  5. Gardovskis J., Ģīlis D., Hāznere I. u. c. Dziļo vēnu tromboze. Diagnostika, ārstēšana un sekundārā profilakse: vadlīnijas; R., 2000.
  6. Stein E., Burgdorf W. Anorectal and Colon Diseases, NY, 2001.
  7. American Journal of Proctology by NA, 2-7; 2001.
  8. Minor W. E. Clinical Proctology; 1998.