Drudzis (latīņu valodā febris) ir organisma reakcija, kas izpaužas kā paaugstināta ķermeņa temperatūra, tāpēc tautā to bieži tā arī dēvē, proti, par paaugstinātu temperatūru. Drudzis rodas, kad mikroorganismu – bet ne tikai – radītas pirogēnās jeb temperatūru paaugstinošās vielas iedarbojas uz termoregulācijas centru. Tāpēc paaugstinās muskulatūras tonuss un rodas drebuļi. Pacientam ir salšanas sajūta, lai gan ķermeņa temperatūra paaugstinās. Tomēr jāatceras, ka drudzis ir normāla organisma aizsargreakcija pret infekciju vai citu saslimšanu, tāpēc uzskatāms par simptomu, nevis slimību.
Kas ir drudzis?
Drudža simptomi
Bieži vien drudzis ir simptoms dažādām bērnu saslimšanām. Galvenie drudža simptomi ir samazināta bērna aktivitāte, traucēts miegs, samazināta apetīte, nervozitāte, drebuļi, salšanas sajūta, galvassāpes, muskuļu sāpes, pastiprināta svīšana, halucinācijas, paātrināta sirdsdarbība, paātrināta elpošana, dehidratācija.
Normāla ķermeņa temperatūra
Normālu ķermeņa temperatūru ietekmē dažādi faktori: vecums, dzimums, diennakts laiks, apkārtējās vides temperatūra, cilvēka aktivitāte un daudzi citi. Veselīgā populācijā par normālu ķermeņa temperatūru uzskata 33,2-38,2ºC orāli, 34,4-37,8ºC rektāli, 35,5-37,8ºC aurikulāri un 35,5-37ºC aksillāri. [2]
Drudža iedalījums
Drudzis ir viena no biežākajām problēmām bērnu vecumā. Tas var būt gan mikroorganismu izraisīts, gan arī bez noteikta izraisītāja. Tas bieži vien rada diagnostikas problēmas. Praksē ap 20% drudža gadījumu ir bez redzama iemesla. [1] Drudža iedalījumu un iespējamo etioloģiju skat. tabulā.
Ļoti liela un nozīmīga grupa ir drudzis bez precīzi noskaidrota izsaucēja (Fever of Unknown Origin). [5] Biežākās tā etioloģijas:
- infekcijas: tuberkuloze (īpaši ekstrapulmonāla), abdomināls abscess, iegurņa abscess, dentāls abscess, endokardīts, osteomielīts, sinusīts, citomegalovīruss, EBV, HIV, Laimas slimība;
- malignitātes: hroniska leikēmija, limfoma, metastātiskie vēži, sarkomasu.c.;
- autoimūnas saslimšanas: reimatoīds artrīts, reimatisks drudzis, vaskulītiu.c.;
- dažādi: medikamentozs drudzis, hepatīts, sarkoidoze, dziļo vēnu tromboze, pēctraumas drudzis, reakcija uz vakcinācijuu.c.
Drudzi atbilstīgi temperatūrai iedala subfebrilā drudzī (temperatūra līdz 38ºC), mērenā drudzī (līdz 39ºC), augstā drudzī (līdz 41ºC) un hiperpirētiskā drudzī (virs 41ºC).
Drudzis jaundzimušajiem un bērniem līdz 12 mēnešu vecumam
Biežākie bērnu drudža iemesli pirmajā dzīves gadā ir akūta vīrusu infekcija, bakteriāla infekcija - visbiežāk tā ir urīnceļu infekcija, ļoti retos gadījumos meningīts. Kā neinfekciozus iemeslus var minēt bērna pārkaršanu, temperatūras paaugstināšanos ķermeņa aktivitātes dēļ un reakciju uz vakcināciju.
Pret jaundzimušajiem ar drudzi jāattiecas ļoti nopietni, jo komplikāciju risks un nelabvēlīgas prognozes risks ir ļoti augsts. Svarīga ir laikus ievākta anamnēze - mātes veselības stāvoklis, grūtniecības norise, dzemdības un bērna pirmās dzīves dienas. Pirmajā dzīves nedēļā parasti attīstās sekundāras infekcijas. Šādi bērni noteikti būtu stacionējami un izmeklējami. [3]
Bērniem 28-60 dienu vecumā bieži trūkst uzvedinošas fizikālas atrades. Tāpēc šie bērni būtu jāizmeklē ar vislielāko rūpību, izmantojot gan diagnostikas metodes ārsta kabinetā - pacienta apskate, palpācija, auskultācija -, gan laboratorās un instrumentālās diagnostikas metodes: asinsaina, urīna analīze, rentgenogramma un citas atbilstīgi simptomatoloģijai.
Kad drudzi ārstēt?
Drudzis ne vienmēr ir jāārstē. Lai lemtu par ārstēšanu, svarīga ir drudža stadija. Ja vairākumā gadījumu subfebrilu drudzi var neārstēt - vai to var darīt simptomātiski -, tad hiperpirētiska drudža gadījumā noteikti nepieciešama hospitalizācija. Īpaša uzmanība jāpievērš jaundzimušajiem un bērniem pirmajā dzīves gadā, jo dehidratācija un citu komplikāciju risks šiem bērniem sākas daudz ātrāk.
Drudža vadīšanai iespējami vairāki risinājumi atbilstīgi tā formai un izpausmēm. [1]
Novērošana
Gadījumi, kad nepieciešama novērošana pie ģimenes ārsta vai pediatra.
- Bērniem, kas jaunāki par 3mēnešiem, kuru rektālā temperatūra ir 38ºC vai augstāka, ņemot vērā to, kā bērns jūtas. Novērošana pieļaujam tikai bērniem, kas jūtas labi.
- Bērniem no 3mēnešu līdz 3gadu vecumam, kuru rektālā temperatūra ir 38ºC un augstāka ilgāk par 3dienām, vai tiem, kam ir skaidri slimības simptomi (niķīgi, negrib dzert).
- Bērniem no 3mēnešu līdz 3gadu vecumam, kuru rektālā temperatūra ir 38,9ºC un augstāka.
- Visiem bērniem, kuru ķermeņa temperatūra (aksillārā, rektālā, orālā, pieres vai timpāniskā) ir augstāka par 40ºC.
- Visiem bērniem ar febriliem krampjiem. Febrili krampji bērniem vecumā no 6mēnešiem līdz 6gadiem visbiežāk rodas, ja ķermeņa temperatūra ir virs 38ºC.
- Visiem bērniem, kam ir atkārtots drudzis, pat ja tas ilgst tikai dažas stundas.
- Visiem bērniem ar tādām hroniskām saslimšanām kā LED, hroniska sirds slimība, vēzisu.c.
- Visiem bērniem, kam ir gan paaugstināta ķermeņa temperatūra, gan jauni izsitumi.
Ārstēšana rekomendējama bērniem ar hroniskām saslimšanām: kardiovaskulārajām, plaušu, smadzeņu un neiroloģiskajām, kā arī bērniem, kam bijuši febrili krampji anamnēzē.
Drudža ārstēšana pieļaujama bērniem ar izteiktu diskomforta sajūtu, bet nav obligāta.
Ārstēšana nav nepieciešama (kā tas ir vairākumā gadījumu): pēc rekomendācijām - bērnam, kas vecāks par 3 mēnešiem un kam rektālā temperatūra ir zemāka par 38,9ºC, un kas jūtas apmierinoši, medikamentoza terapija nav nepieciešama.
Saskaņā ar NICE (National Institute for Health and Clinical Excellence) vadlīnijām drudža gadījumā bērniem svarīgāk ir izslēgt iespējamu bīstamu infekciju, nevis ar antipirētiskiem medikamentiem ārstēt drudzi. [6]
Drudža ārstēšana
Nemedikamentoza ārstēšana
Drudža ārstēšana ir pasākumu komplekss, ne tikai ķermeņa tempartūras normalizēšana. Tai jābūt mērķētai uz pacienta vispārējā stāvokļa un komforta atjaunošanu. [8]
Nešaubīgi - ja drudža iemesls un saslimšanas izrasītājs zināms, tad terapijai jābūt cēloņspecifiskai.
Viens no pirmajiem nespecifiskajiem temperatūru pazeminošiem paņēmieniem ir pacienta norīvēšana ar vēsā ūdenī samērcētu dvieli, vēsu apliekamo uzlikšana vietās, kur maģistrālie asinsvadi pienāk maksimāli tuvu ķermeņa virsmai vai ir laba asinsapgāde - uz pieres, cirkšņu un aknu apvidū.
Ļoti svarīga ir šķidruma (ūdens) daudzuma atjaunošana bērna organismā. Jāatceras: jo mazāks bērns, jo atrāk viņš zaudē šķidrumu un iestājas dehidratācija. Tāpēc jau ar drudža pirmo stundu jāsāk šķidruma substitūcija organismā. Orālā rehidratācija ir efektīva, droša un lēta metode, salīdzinot ar šķidruma intravenozu ievadi. Tā lietojama bērniem ar vieglu un vidēju rehidratācijas pakāpi, kuri piekrīt lietot šķidrumu vai kuriem nav citu kontrindikāciju pastiprinātai šķidruma uzņemšanai. Vislabāk ir dzert tīru ūdeni, bet, ja bērnam labāk garšo sulas, tad var arī tās. Ikviens dzēriens, kas nesatur kofeīnu, pārlieku daudz cukura, alkoholu, uzskatāms par derīgu šķidruma līdzsvara atjaunošanai. Slimības laiks nebūtu labākais, kad audzināt bērnu dzert ko īpašu. Jādod tas, ko bērns ir ar mieru dzert. Ja tās ir sulas, tad noteikti jāšķaida ar ūdeni, pretējā gadījumā izdzertās sulas apjoma dēļ ir alerģisku izsitumu rašanās iespēja. Šķidrums jāuzņem mazām porcijām, lai neprovocētu vemšanu.
Šķidrumu bērns zaudē vairākos ceļos - svīstot, paātrināti elpojot, ar urīnu. Normāli bērns zaudē šķidrumu šādi: 20% ar elpošanu, 30% transkutāni, 50% ar urīnu. Tas nozīmē, ka 10 kilogramu smags bērns (ūdens zudums diennaktī 1000 ml) zaudē: 200 ml elpojot, 300 ml transkutāni un 500 ml ar urīnu. Drudža gadījumā jārēķina papildu zudumi - tahipnoja +20-50%, drudzis +10% par katru paaugstinātās temperatūras grādu. Protams, jāņem vērā arī urinācija. Oligūrijas gadījumā šķidruma zudumi būs mazāki.
Izpratnē par drudzi valda divi mīti:
- pārāk augsta temperatūra var būt par iemeslu bērna nāvei;
- febrili krampji rodas, ja ķermeņa temperatūra pārlieku paaugstinās.
Mums, ārstiem, komunikācijā ar drudža pacienta vecākiem būtu jāizvairās popularizēt šos mītus, lai neveicinātu vecāku bailes no paaugstinātas ķermeņa teperatūras, toties jāveicina savstarpēja uzticēšanās. Nav noslēpums, ka ārpus darba laika daudzi praktizējoši ārsti ar nepatiku atbild uz bērna vecāku zvanu, kuri krituši panikā, jo nespēj kontrolēt bērna temperatūru. Šāda situācija nav vēlama nevienam - nedz vecākiem, kas ir panikā, nedz bērnam, kas cieš ne tikai no paaugstinātas temperatūras, bet arī no vecāku stresa, nedz arī ārstam, kam jāuzklausa vecāki un jārod risinājums. Ļoti svarīgi primārās aprūpes speciālistu ikdienas darbā ir izskaidrot vecākiem drudža nenovērtējamo nozīmi organisma cīņā ar slimību, nomierināt, bet pašiem adekvāti izvērtēt situāciju ("turēt roku uz pulsa").
Medikamentozā ārstēšana
Antipirētiskie medikamenti (paracetamols un ibuprofēns) nebūtu jālieto vienmēr ar mērķi pazemināt ķermeņa temperatūru bērnam, kas labi jūtas un kam nav citu slimības simptomu. Šie preparāti nenovērš febrilos krampjus un tāpēc nav lietojami šim mērķim. Bērns ar drudzi nedrīkst būt apģērbts par maz vai arī pārlieku silti saģērbts/ievīstīts. Paracetamolu un ibuprofēnu bērniem nedrīkst nozīmēt līdztekus lietošanai. [7]
Adekvāta acetaminofēna (paracetamola) deva bērniem ir 10-15 mg/kg svara vienreizējā devā, atkārtojot pēc 4-6 stundām. Maksimālā diennakts deva ir 90 mg/kg. Vēsturiski acetaminofēns aizvietojis aspirīnu, tas ir populārākais un arī biežāk lietotais antipirētiskais aģents. Tā efektu varam sagaidīt pēc 30-60 minūtēm. Aptuveni 80% bērnu ķermeņa temperatūra pazeminās. [8] Īpašos gadījumos iespējama augstāka sākumdeva - 30 mg/kg orāli vai 40 mg/kg rektāli, kas dod labāku antipirētisko efektu. [9] Šeit gan noteikti jāatceras, ka lielākas acetaminofēna devas ir hepatotoksiskas, līdz ar to nav rekomendējamas. Medicīniskajā literatūrā ir arī pētījumi par acetaminofēna lietošanas saistību ar astmas simptomiem. [10]
Ibuprofēna kā antipirētiskā aģenta lietošana pēdējos gados pieaugusi, jo ir ilgāks tā antipirētiskais efekts, salīdzinot ar acetaminofēnu. Adekvāta ibuprofēna deva ir 10 mk/kg svara vienreizējā devā ik pēc 4-6 stundām. Maksimālā diennakts deva ir 40 mg/kg. Nav datu par ibuprofēna saistību ar astmas simptomu pastiprināšanos. Tomēr ibuprofēnam ir nefrotoksiska iedarbība, un tas īpaši jāatceras, parakstot terapiju dehidratētiem bērniem.
Lietojot šos antipirētiķus, stingri jāatceras par maksimālajām devām, tās nepārsniedzot. Lietojot kombinētos pretsaaukstēšanās medikamentus, īpaši uzmanīgiem jābūt ar to aktīvās vielas acetaminofēna maksimālo devu.
Drudža simptomātiska ārstēšana ar antibakteriāliem līdzekļiem nebūtu pieļaujama.
Drudzis no homeopāta viedokļa
No homeopāta skatpunkta temperatūras paaugstināšanās bērniem dažādu slimību gadījumā ir tikai apsveicama, izņemot hiperpirētiskā drudža gadījumus. Homeopāts, lietojot klasiskās homeopātijas metodi, nozīmē pacientam viņa konstitucionālo medikamentu, kas paaugstina organisma spēju reaģēt uz dažādiem ārējās vides karinātājiem, tostarp vīrusiem, baktērijām un sēnītēm. Bieži vien, slimības gadījumā sākot homeopātiskā preparāta lietošanu, vērojama ķermeņa temperatūras paaugstināšanās. Tā īpaši apsveicama sākotnējas subfebrilitātes gadījumā. Līdz ar to notiek visu organisma aizsardzības sistēmu iesaistīšana imūnās atbildes sniegšanā. Vairākumā gadījumu pilnīga izveseļošanās iespējama arī tādu šķietami smagu saslimšanu kā strutainā angīna, bronhīts un pat pneimonija gadījumos.
Secinājumi
Drudzis nav slimība, bet simptoms, ko nedrīkst nenovērtēt, bet tas ne vienmēr jāārstē. Drudzis jāuztver kā brīnišķīgs imūnsistēmas pašregulācijas mehānisms, kurā daudzos gadījumos nav jāiejaucas. Pediatriem un ģimenes ārstiem, pareizi novērtējot pacientu un saslimšanu, bērna vecākiem vajadzētu izskaidrot drudža nozīmi slimības pārvarēšanā. Gribētu vēlreiz uzsvērt, ka veselīgs bērns ar temperatūru līdz 38,9ºC bez fona saslimšanām nav jāārstē ar ķīmiskiem medikamentiem. Bieži vien pilnīgi pietiek ar to, ka apmierina bērna vēlmi pēc uzmanības, atvēsina un kārtīgi rehidratē.
Diskusija
Viens no primārajiem uzdevumiem būtu ciešāka un pilnīgāka dialoga veidošana starp primārās aprūpes ārstiem un viņu pacientiem bērniem, kā arī bērnu vecākiem.
Būtu labi, ja Latvijas pediatri izstrādātu ārstēšanas vadlīnijas bērniem ar drudzi - līdzīgi, kā ir Liebritānijā, ASV un citās attīstītajās valstīs.
Kā palīdzēt bērna vecākiem un ģimenes ārstiem nebaidīties no drudža? Kā iemācīt, lai viņi palīdz bērnam drudzi pārciest dabīgā ceļā, nevis ikkatrā gadījumā tikai ar medikamentu palīdzību? Domājams, ka atbildes uz šiem jautājumiem sniegtu būtisku uzlabojumu bērnu imūnsistēmas vispārējā līmeņa uzlabošanā, kas tik ļoti nepieciešams mūsu bērniem, dzīvojot šodienas pasaulē un apkārtējā vidē.
