Drēgnie laikapstākļi ziemā bieži vien ir iemesls vīrusinfekcijai vieglākā vai smagākā formā. Lielākoties to gaita ir pašlimitējoša un nepieciešamības doties pie ārsta nemaz nav. Taču gadījumos, kad banālai saaukstēšanās epizodei pievienojas komplikācijas, liela daļa no tām ir otorinolaringologa lauciņš: strutains vidusauss iekaisums, tonsilīts, rinosinusīts.
Rakstā lasāmi fakti gan par vīrusinfekciju komplikācijām, gan citām LOR speciālista praksē visai bieži sastopamām slimībām, uz problēmu palūkojoties no niansētāka skatpunkta.
Gaisa piesārņojums un vidusauss iekaisums — vai ir atrasta korelācija?
Vidusauss iekaisums ir daudzfaktoru slimība, kas visbiežāk attīstās tieši mazbērna vecumā. Galvenais iemesls, kāpēc visneaizsargātākie ir tieši bērni, ir anatomiskās īpatnības un biežākas vīrusinfekcijas. Statistika rāda, ka pasaulē apmēram 80 % bērnu līdz trīs gadu vecumam bijusi viena otīta epizode, 30—45 % bērnu epizožu skaits ir vismaz divas.
Vidusauss iekaisums ir viens no līderiem antibakteriālās terapijas izmantošanā, kā arī būtiski pasliktina gan bērna, gan viņa vecāku dzīves kvalitāti. Bīstamas komplikācijas, no kā jāizvairās, ir dzirdes zudums, attiecīgi valodas attīstības aizture, grūtības mācībās vēlāk dzīvē. Nedrīkst aizmirst, ka neārstēta otīta gadījumā var attīstīties tādas komplikācijas kā meningīts, smadzeņu abscesi.
Jau pētīta un pierādīta tabakas negatīvā ietekme uz otīta attīstību bērniem, kuru vecāki smēķē mājās. Šobrīd pierādīts, ka arī gaisa piesārņojumam ir liela loma iekaisuma attīstībai vidusausī. Piesārņota gaisa daļiņas, kas ir mazākas par 2,5 µm diametrā, tiek cauri nazofaringeālajam dobumam un nokļūst arī dziļajos elpceļos. Saskarē ar vidusausi un Eistāhija kanāla epitēliju piesārņojuma daļiņas pasliktina mukociliāro funkciju, veicina iekaisuma attīstību. Vispamatīgākā korelācija atrasta starp otitis media un NO2. [1]
Kāda nozīme seniora dzīvē ir dzirdes aparātam?
Populācija visā pasaulē ar katru gadu noveco, piemēram, Brazīlijā 1920. gadā vecāka gadagājuma cilvēki bija tikai 4 % no iedzīvotāju kopskaita, 2010. gadā šī proporcija pieaugusi līdz 10,8 %, un tiek lēsts, ka ap 2040. gadu jau vairāk nekā piektdaļa (23,8 %) būs pensijas vecumā!
Ko tas nozīmē ilgtermiņā? Novecošana ir progresējošs un deģeneratīvs process, kas ir neizbēgams un nav ietekmējams ar ārējiem faktoriem. Tāpēc jānodrošina pienācīga senioru aprūpe, lai uzlabotu viņu dzīves kvalitāti.
Viena no maņām, kas pasliktinās līdz ar vecumu, ir dzirde. Dzirdes pasliktināšanās traucē ikdienas aktivitātēs, rada nedrošību pašaprūpē, kognitīvās funkcijas traucējumus un grūtības socializēties. Risinājums dzirdes uzlabošanai ir dzirdes aparāts. Ir publikācijas, kas apstiprina dzīves kvalitātes uzlabošanos senioriem, kam dzirde ir pasliktinājusies, bet kas ikdienā izmanto kādu no dzirdes aparātiem. [2]
Svešķermenis ausī — kuri tie populārākie?
Svešķermenis ausī, degunā vai rīklē ir diezgan biežs viesis otorinolaringologa kabinetā. Divas riska grupas, kas visbiežāk nokļūst ārsta redzeslokā, ir pediatriskā populācija, īpaši jaunāki par pieciem gadiem, un pieaugušie ar mentālās attīstības traucējumiem.
Pētījumā Nigērijā noskaidroja visbiežākos priekšmetus, kas nosprosto ausis, degunu un rīkli: vates tamponi, kukurūzas vai cita labības auga graudi, kreļļu pērlītes, citu veidu lodītes, kukaiņi, papīrs, zivs asakas, akmeņi, gumijas, plastmasas izstrādājumi, krītiņi, pogas, atslēgas. Jāatzīmē, ka bērni dažādus objektus visbiežāk izvēlas ievietot ausī un degunā.
Visbiežākās komplikācijas svešķermeņu ievietotājiem ir epistaxis, pastiprināti izdalījumi no deguna unilaterāli, vidusauss iekaisums. [3]
Vai fitoterapija noder otorinolaringoloģijas praksē?
Fitoterapijā tiek izmantotas dažādas auga daļas gan apliekamo, gan ekstraktu veidā. Jau pirms 2800 gadiem ķīniešu autors Shen Nong rakstījis par fitoterapijas lietderīgumu ārstniecībā.
Kopš 1989. gada Eiropas Komisijas virsvadībā darbojas ESCOP (European scientific cooperative on phytotherapy) — organizācija, kas regulāri publicē informāciju par medicīnā plaši izmantotajiem augiem, rīko kongresus. 2011. gadā PVO konstatēja, ka 70—90 % pasaules iedzīvotāju terapeitiskos nolūkos lietojuši augus.
Ko par augu izmantošanu otorinolaringoloģijā saka zinātne? Efektivitāte gingko biloba lietošanai nav apstiprināta tinnitus, anosmijas (pēc virāla rinīta) vai ar vecumu saistīta dzirdes zuduma gadījumā. Tāpat tradicionālā Āzijas medicīna nav pierādīta kā efektīva pēkšņa kurluma vai laringeālas papilomatozes gadījumā. Per os lietojams āmuļu ekstrakts neuzlabo piecu gadu dzīvildzes rādītājus galvas un kakla plakanšūnu karcinomas gadījumā.
Tajā pašā laikā pārākumu pār placebo rinosinusīta un alerģiska rinīta ārstēšanā uzrādījuši tādi augi kā ehinācija, eikalipts, bastarda tūsklape (Petasites hybridus), pelargonijas, rozmarīns, spirulīna un tīms. Atrasts pozitīvs efekts, gingko biloba lietojot vertigo gadījumā. [4]
Vai sievietes balsi var ietekmēt hormonālais fons?
Interesanti, taču menstruālais cikls iespaido izmaiņas balss funkcijā, piemēram, sievietes premenstruālajā periodā atzīmē, ka balss vairāk aizsmok, ir grūtāk izpildīt augstas tonalitātes skaņas, mainās intonācija. Tas saistāms ar estrogēna un progesterona līmeņa izmaiņām, kuru dēļ vērojama šķidruma aizture audos, arī balssaitēs, tām nedaudz piebriestot. Šīs izmaiņas sauc par premenstruālu disfoniju. Visticamāk, šīs izmaiņas ievēro pati sieviete, bet ne apkārtējie.
Senāk opernamos dziedātājām premenstruālā cikla laikā bijušas obligātas īpašas brīvdienas balssaišu atpūtināšanai, lai tās nenoslogotu un nesavainotu, mazinot vokālo stresu. Šobrīd ne Eiropā, ne ASV šāda prakse nav pieņemta. [5]
Veipošana rekurenta tonsilīta terapijā?
Šobrīd populārā veipošanas tendence tiek rūpīgi pētīta, īpaši analizējot tās ietekmi uz cilvēka veselību īstermiņā un ilgtermiņā. Dati par veipošanas ietekmi uz elpceļu veselību ir diezgan pretrunīgi. Pētījumi ar dzīvnieku modeļiem norāda, ka veipošana var veicināt elpceļu ievainojamību pret infekcijām, taču pētījumi cilvēkiem šo informāciju šobrīd neapstiprina.
Lielbritānijā prezentēts pacients, kas visu mūžu bijis nesmēķētājs, taču pievērsies veipošanai, turklāt līdz veipošanas sākšanai viņš cietis no rekurentām tonsilīta epizodēm. Pāris mēnešu pēc e–cigarešu lietošanas sākšanas tonsilīta simptomi mazinājušies līdz pilnīgai remisijai. Tiek secināts, ka šādu efektu varētu veicināt propilēnglikola (e–cigarešu sastāvdaļas) antibakteriālās īpašības. [6]
Cik bieži hronisks laringīts attīstās ASV?
Noskaidrots, ka 2014. gadā hroniska tonsilīta sastopamība ASV bija 3,47 gadījumi uz 1000 cilvēkiem. Tātad dzīves laikā apmēram 21 % populācijas ir iespēja, ka attīstīsies hronisks tonsilīts! Interesanti, ka visbiežāk šī slimība konstatēta melnās rases pārstāvjiem.
Visbiežākie terapijas līdzekļi pieaugušajiem ir protonu sūkņu inhibitori, nazālie steroīdi, balss treniņi, antihistamīni, amitriptilīns. Visbiežākās sūdzības no pacientiem ir par disfoniju, sāpēm/diskomfortu kaklā, jutīgumu, klepu, nepieciešamību iztīrīt rīkli klepojot, disfāgiju. [7]
Alerģisks rinīts — kā izvairīties no miega apnojas?
Deguna obstrukcija gļotādu tūskas dēļ var veicināt elpceļu rezistenci un miega apnojas attīstību. Alerģisks rinīts diemžēl ir viens no sliktas miega kvalitātes iemesliem.
Secināts, ka terapija ar topiskajiem steroīdiem uzlabo alerģiskā rinīta gaitu, mazina tūsku, uzlabo ikdienas aktivitāšu kvalitāti, kā arī mazina miega apnojas epizožu skaitu. Jāatzīmē, ka antihistamīna pievienošana kortikosteroīdam neuzlabo terapijas rezultātu salīdzinājumā ar placebo, tāpēc nav mērķtiecīga. [8]
Cik ilgi jālieto makrolīdi pēc endoskopiskas sinusu operācijas?
Makrolīdi (eritromicīns, azitromicīns, klaritromicīns, roksitromicīns) ir plaša spektra antibiotikas, ko izmanto intracelulāru patogēnu, piemēram, mikoplazmu un hlamīdiju, infekcijas ārstēšanā. Taču makrolīdiem ir arī pretiekaisuma efekts, spēja inhibēt citokīnu produkciju. Hroniska rinosinusīta gadījumā var būt indicēta ķirurģiska iejaukšanās, kuras zelta standarts ir endoskopija (endoscopic sinus surgery). Pretēji agrāk populārajai Coldwell—Luc metodei, kad tiek izņemta visa patoloģiskā gļotāda, endoskopiskā operācijā liela daļa gļotādas saglabājas, izveidojot ceļu sinusu ekskrēcijai.
Uzskata, ka makrolīdu lietošana mazās devās ilgtermiņā pēc operācijas veicina gļotādas normalizēšanos, uzlabo ķirurģisko iznākumu. Lai operācijas iznākumu uzlabotu ilgtermiņā, pētnieki Japānā sliecas par labu sešus mēnešus ilgai makrolīdu lietošanai. [9]
