Tālā senatnē, kad slimības tika uzskatītas par ļauno garu nedarbiem, ārstniecības augiem tika piedēvētas maģiskas spējas izdzīt ļaunos garus, dažiem augiem piemita arī ļaunas spējas.
Kopš seniem laikiem cilvēki ievēroja, ka slimības mēdz pāriet no cilvēka uz cilvēku, ka, lietojot bojātus produktus, var saslimt. Secinājums? Slimības un pārtiku bojā kādas neredzamas būtnes vai ļaunie gari. Tāpat tika ievērots, ka daži augi palīdz izārstēties no slimībām. Tātad tie atbrīvo no ļaunajiem gariem, un šiem augiem tika piedēvētas brīnumainas īpašības. Ne jau visiem augiem tās bija labas. Lietojot dažus augus, varēja saslimt - tiem piemita ļauno garu īpašības.
Lai arī daudzi augi ir zaudējuši seno burvestības oreolu, jo zinātnieki ir atklājuši to darbības mehānismus, senie priekšstati ir ieauguši folklorā, tradīcijās, tautas medicīnā vai mistiskos, ezoteriskos novirzienos.
Saulgriežu rituālu augi Latvijā
Mūsu platuma grādos vasaras saulgriežos augu augšana un ziedēšana ir īpaši izteikta, šajā laikā tie satur vairāk bioloģiski aktīvo vielu. Augi tika vākti slimību ārstēšanai tieši šajā laikā - vislabāk 23. jūnijā ap pusdienas laiku vai pēcpusdienā, jo tad ir nožuvusi rīta rasa un savāktie augi labāk uzglabājas.
Jāņuzāles nodrošināja ne tikai cilvēku, mājlopu veselību, bet arī zemes auglību. Tautasdziesmā atzīst par derīgām visas Jāņu vakarā plūktās zāles. Taču atsevišķam augam tika dota priekšrocība - šāda prioritāra loma piešķirta baldriānam. Tam piemīt izteikta sedatīva, spazmolītiska darbība; tautas medicīnā to lieto klimaktēriskajā periodā simptomu ārstēšanai, kādreiz to uzskatīja par visu slimību dziedinošu zāli.
Baltajam āboliņam piemīt pretiekaisuma un imūnsistēmu stiprinoša darbība, tautā to vēl sauca par meitu zāli, jo, atslābinot gludo muskulatūru, palīdzēja dzemdībās; tas mazina arī galvassāpes.
Dažos Latvijas apvidos par jāņuzāli tiek uzskatīti atšķirīgi augi. Vidzemē tā dēvē madaras, bet Latgalē - birztalu nārbuļus, kam piemīt ārstnieciskas īpašības. Populāri ir arī citi augi ar ārstnieciskām īpašībām, kā vībotnes, kalmes - ar tām mēdza izkaisīt istabas grīdu (atbaidīja blusas un citus insektus).
Jāņuzāles iedalīja meitu un puišu zālēs. Meitu zāles bija ar košajiem ziediem, lai piesaistītu puišu un labo garu uzmanību vai arī lai "uzprišinātu skaistumu". Šim nolūkam lietoja gundegu, ar ko ierīvēja vaigus, lai tie būtu sārti. Īstenībā gundegu sula rada ādas kairinājumu un vieglu apdegumu.
Puišu zāles bija tās, kas atbaidīja raganas un burvjus. Šim mērķim derēja indīgi un dzeloņaini augi - driģenes, dadži, nātres. Nātres noderēja puišiem pārejas vecumā, lai mazinātu pinnes un uzlabotu ārējo izskatu.
Aizsardzībai pret ļaunajiem gariem izmantoja pīlādzi. To stādīja pie mājas, zarus sprauda uz mājas durvīm, lai ļaunums netiek iekšā.
Mājas pušķošanai izmantoja arī mežābeles. Latgalē dažos apvidos zem mājas sliekšņa liek nātres, lai ļaunums netiek pāri, citur - dadžus.
Valdzinājums, kas saistīts ar pasaules noslēpumu izzināšanu, tika piedēvēts papardei. Botāniķi apgalvo, ka papardes nemaz nezied, taču pastāv viedoklis, ka tveicīgās naktīs papardes izdala ēteriskās eļļas un var būt novērojams mirdzums ap tām. Iespējams, tāpēc no papardes saknēm tika gatavoti amuleti gaišredzībai. Papardes liktas spilvenos un matračos, pirtsslotās garīguma veicināšanai un pat izmantotas ziepju vārīšanai - miesas attīrīšanai.
Pirtsslotām ņemti arī citi augi. Piemēram, kalmes siltumā izdala ne tikai patīkamu aromātu, bet arī uzmundrina un atjauno atmiņu, kumelītes vairo skaistumu, margrietiņas rosina iztēli, pelašķi stiprina intuīciju, pīlādzis atvaira ļaunos garus. Vībotne arī ir sens maģisks augs, kas tīra gaisu, veicina zemapziņu, attīsta prātu. Mūsdienu skatījumā šiem augiem piemīt nervu sistēmu nomierinošas īpašības un arī pretmikrobu darbība, kas ar pirts siltumprocedūrām liek aizmirst ikdienas raizes un dziedē ādas bojājumus. Droši vien tā arī ir šo augu maģisko spēju atslēga.
Pie nozīmīgiem Latvijas augiem pieder ozols. Ozollapu slotiņas tiek izmantotas kā pirtsslotas, tās esot piemērotas spēcīgiem cilvēkiem, kam patīk karsta pirts. Ozola zīles kopš seniem laikiem izmanto kafijas dzēriena pagatavošanai, ko rekomendē gremošanas traucējumu gadījumos.
Svešzemju maģiskie augi
Citās zemēs ir savi populāri maģiskie augi, kas pazīstami arī pie mums. Žeņšeņs ir viens no Austrumu medicīnas slavenākajiem augiem. Tā saknes preparātiem piedēvē unikālas īpašības ārstēt visas slimības. Kādā Ķīnas tautas medicīnas portālā teikts, ka ar žeņšeņu, ķiplokiem un vingrošanu iespējams cil vē ka mūžu pagarināt neierobežoti. Šie augi satur daudz vērtīgu bioloģiski aktīvu vielu, taču to nozīme šķiet stipri pārspīlēta.
Amerikas kontinentā - Meksikā un Ama zones baseinā - mīt cita "slavenība": kakao jeb Dievu barība. Maiju civilizācijā kakao izmantoja tikai valdnieki, priesteri un kareivji. Tas bija ceremoniju un rituālu dzēriens. Maģiskas īpašības tika piedēvētas ne tikai augam, bet maģisks spēks piemita arī tiem, kas prata no kakao pupiņām pagatavot dzērienu. Senie acteki ticēja: kakao atjauno veselību, spēku, mīlestību, sniedz baudu un laimes izjūtu. Daži mēdz teikt, ka šokolāde dodot tādu pašu efektu, jo arī satur kakao.
Ļaunie maģiskie augi
Labie maģiskie augi palīdz ārstēt kādu slimību, bet ir arī ļaunie maģiskie augi. Daži no tiem jau ir ieguvuši ne visai labus apzīmējumus, piemēram, velnābols, velna rutks. Tie ir indīgie augi, pēc kuru lietošanas rodas veselības traucējumi, apziņas aptumšošanās un nereti iestājas nāve.
Vairāki augi apvīti ar leģendām. Grieķu leģenda vēsta, ka zilā kurpīte senatnē augusi pie ieejas ellē. Tā bijusi ala ar indīgām gāzēm; ja alā kāds iegājis, tad atpakaļ neesot ticis. Savukārt par mandragoru, kas grieķu valodā nozīmē "kaitīga lopiem", vācu leģendās teikts, ka tā augot zem karātavām un, ja to raujot no zemes, tā tik briesmīgi kliedzot, ka no šā kliedziena varot sajukt prātā, bet no lapu smaržas varot kļūt mēms. Mandragorai piemīt arī vērtīgas īpašības, ne velti tās paliekas ir atrastas Tutanhamona kapenēs, taču tās terapeitiskās darbības platums ir mazs, tāpēc to lietot ir bīstami, jo var notikt pārdozēšana. Saindēšanās simptomi ir visai bīstami: murgi, psihozes, koordinācijas traucējumi, foto fobijas, krampji, tahikardija, strauja asinsspiediena paaugstināšanās.
Arī Centrālamerikas, Dienvidamerikas un Sibīrijas mūsdienu šamaņi rituālos un slimnieku ārstēšanā izmanto augus. Atkarībā no kultūras tradīcijām, šamaņa ieskatiem vai pacienta saslimšanas no augiem gatavo ziedes, pulverus, novārījumus - līdzīgi kā mūsdienu aptiekās. Citos gadījumos augus dedzina, lai radītu smaržīgus dūmus, ar kuriem apkvēpina pacientu. Izmanto gan smaržīgus augus, gan arī augus ar kodīgu smaržu. Dienvidamerikas šamaņi tabakas dūmus izmanto ļauno garu izdzīšanai. Izmanto arī augus ar halucinogēnām īpašībām, lai ieietu transā un kontaktētos ar gariem. Dažkārt augi ar halucinogēnām īpašībām tiek izmantoti arī slimniekiem.
Augu maģiskās īpašības ir to bioloģiski aktīvo vielu iedarbība uz organismu, izpausmes, kas saglabājušās senos ticējumos, uzskatos par dabas un pasaules kārtību. Mūsdienās tie ir tautas tradīciju, folkloras elementi, dažkārt arī peļņas avots.
