2600. gadā p.m.ē. Mezopotāmijā aprakstīta apmēram 1000 vielu lietošana ārstniecībā, kas iegūtas no augiem. Šobrīd, 21. gadsimtā, Eiropā, Ziemeļamerikā un citos industriāli attīstītos reģionos vairāk nekā 50 % iedzīvotāju izmanto tautas medicīnu.
Pediatriskajā populācijā augu izcelsmes vielas — gan monopreparātus, gan kombinētos preparātus — visbiežāk izmanto klepus ārstēšanai saaukstēšanās gadījumā. Nākamais biežākais augu medikamentu izmantojums ir kuņģa—zarnu trakta sūdzību, piemēram, aizcietējumu, novēršanai. Eiropas Kopienas augu monogrāfijā norādītas šādu augu izcelsmes vielas, ko var lietot ar saaukstēšanos saistīta klepus ārstēšanā bērniem, veicinot atkrēpošanu:
- vijīgās efejas lapas (Hederae helicis folium, no 2 gadu vecuma),
- prīmulu saknes (Primulae radix, no 4 gadu vecuma),
- prīmulu ziedi(Primulae flos, no 12 gadu vecuma),
- saldā un rūgtā fenheļa augļi (Foeniculi dulcis fructus un Foeniculi amari fructus, no 4 gadu vecuma),
- Krētas raudenes laksti (Origani dictamni herba, no 12 gadu vecuma),
- timiāna laksti(Thymi herba, no 4 gadu vecuma),
- eikalipta lapas (Eucalypti folium, no 12 gadu vecuma).
Augu izcelsmes vielas, ko efektīvi izmanto iekaisuša un sāpoša kakla gadījumā bērniem, novēršot rīkles kairinājumu:
- Islandes ķērpja lapoņi (Lichen islandicus, no 6 gadu vecuma),
- šaurlapu ceļtekas lapas (Plantaginis lanceolatae folium, no 3 gadu vecuma),
- altejas sakne (Althaeae radix, no 3 gadu vecuma),
- ārstniecības žodzenes ziedi (Sisymbrii officinalis herba, no 3 gadu vecuma),
- kliņģerīšu ziedi (Calendulae flos, no 6 gadu vecuma),
- kumelīšu ziedi (Matricariae flos, no 6 mēnešu vecuma).
Ārstniecības žodzenes ziedus lieto aizsmakuma mazināšanai. Islandes ķērpja lapoņi mazina kakla sāpes, veicina apetīti. Altejas sakne novērš arī simptomātiskus kuņģa—zarnu trakta traucējumus. Vēl bērniem saaukstēšanās gadījumā izmanto liepu ziedus (Tiliae flos, no 4 gadu vecuma), kas uzrāda arī nomierinošu iedarbību, un pelargonijas saknes (Pelargonii radix, no 6 gadu vecuma). Ļoti bieži bērniem paredzētos sīrupos un citās zāļu formās izmanto šaurlapu ceļtekas lapas, parastā timiāna lakstus, prīmulas saknes un ziedus.
Ceļtekas jeb ceļmallapas
Šaurlapu ceļteka (Plantago lanceolata L.) ir daudzgadīgs ceļteku (Plantaginaceae) dzimtas lakstaugs, kas aug visā Eiropā, Ziemeļāzijā un Centrālāzijā, Ziemeļamerikā. Latvijā aug arī lielā ceļteka (Plantago major) un vidējā ceļteka (Plantago media), abām šīm sugām raksturīgas platas olveida lapas, kas sarežģī to atšķiršanu. Ceļtekas zied no maija līdz septembrim, apputeksnējas galvenokārt ar vēju. Ceļteku lapas ievāc auga ziedēšanas laikā. Augam ir nedaudz rūgtena garša. Ceļmallapas ir viens no vissenāk zināmajiem ārstniecības augiem. Lielbritānijā to uzskatīja par vienu no deviņiem svētajiem augiem.
Ap 30 % cilvēku, kas cieš no ziedputekšņu izraisītām alerģijām, var izpausties arī alerģija no šaurlapu ceļtekas ziedputekšņiem, tas jāpatur prātā, mājas apstākļos ievācot drogu. Komerciāli ražotie ekstrakti nesatur šaurlapu ceļtekas ziedputekšņus, tātad alerģisku reakciju iespējamība ir mazticama.
No Eiropas Kopienas augu monogrāfijas
Bērniem no trīs gadu vecuma mutes un rīkles kairinājuma novēršanai, iekaisuša/sāpoša kakla un sausa klepus simptomātiskai ārstēšanai izmanto šaurlapu ceļtekas lapas (Plantaginis lanceolatae folium, Ribwort Plantain).
Olveida ceļtekas (Plantago ovata Forssk.) sēklapvalkus (Plantaginis ovatae seminis tegumentum) un sēklas (Plantaginis ovatae semen), kā arī smilts ceļtekas (Plantago afra L., Plantago indica L.) sēklas (Psyllii semen) bērniem no sešu gadu vecuma var lietot aizcietējumu novēršanai.
Bioloģiski aktīvie savienojumi auga substancē
Ceļteku lapas satur 2—3 % iridoīdu glikozīdu. Būtiskākie no tiem ir aukubīns un katalpols, kuru koncentrācija auga substancē atkarīga no lapu brieduma.
Periodā pirms ziedēšanas lapas satur niecīgu daudzumu aukubīna. Pavasarī jaunās lapas var saturēt pat 9 % iridoīdu glikozīdu, ar dominējošu savienojumu katalpolu, bet rudenī iridoīdu daudzums ir visai maznozīmīgs, pārsvarā saturot aukubīnu. Auga lapās ir arī 2—6,5 % gļotvielu. Polisaharīdi (no tiem lielākoties arabinoze un galaktoze), pārklājot rīkles ģļotādu, mazina lokālu kairinājumu. Apigenīns, lutolīns un to atvasinājumi pārstāv flavonoīdu grupu. Tanīnu saturs 6,5 %. No mikroelementiem dominē cinks un kālijs.
Pirmsklīniskie pētījumi in vitro un in vivo
Šaurlapu ceļtekas lapas pretiekaisuma aktivitāte salīdzināta ar hidrokortizonu, fenilbutazonu un nātrija diklofenaku, konstatēta arī COX2 inhibīcija, antioksidējošs efekts.
Antibakteriālu iedarbību pret Staphylococcus aureus, Streptococcus β hemolyticus, Proteus vulgaris, Salmonella, Shigella, Pseudomonas aeruginosa, Klebsiella pneumoniae un Bacillus subtilis nodrošina favonoīds aukubīns.
Aukubīns un katalpols atbild par šaurlapu ceļtekas lapas spazmolītisko iedarbību, bet polisaharīdi ietekmē rīkles epitēliju, novēršot kairinošu klepu.
Klīniskie pētījumi
Šaurlapu ceļtekas lapu kā monopreparāta iedarbība izzināta daudzcentru pētījumā (Kraft et al., 1997), kurā 593 pacienti (1—88 gadus veci) lietojašaurlapu ceļtekas lapu sīrupu (100 ml sīrupa saturēja 20 g Plantago lanceolata herb. ekstrakta, DER 1 : 1, ekstraģents: etilspirts). Pēc 3—10 dienu ilgas ārstēšanas klepus intensitāte samazinājās par 67 %, biežums par 66 %. No pētījuma 593 pacientiem 91 bija vecumā līdz 18 gadiem. Šajā pacientu grupā ārstēšana ar šaurlapu ceļtekas lapu sīrupu klepu samazināja par 58 %.
Kā lietot?
Šaurlapu ceļtekas lapas plaši lieto gan kā monopreparātu, gan kombinācijā ar timiāna lakstiem, fenheļa augļiem, salvijas lapām, prīmulas saknēm, plūškoka ziediem, liepu ziediem, altejas saknēm.
Šaurlapu ceļtekas aktīvās vielas medikamentos iestrādātas dažādos veidos: tējās, sīrupos, šķidros un sausos ekstraktos, pat svaigu lapu sulas veidā.
Timiāns
Timiāns plaši pazīstams gan kā garšaugs, kura svaigās vai žāvētas lapiņas pievieno gaļas, zivju un dārzeņu ēdieniem, gan arī kā spēcīgas iedarbības ārstnieciskais augs klepus mazināšanai saaukstēšanās gadījumā.
Izcelsmes vieta un izplatības reģions
Timiāns aug Vidusjūras reģionā (Francijā, Itālijā, Spānijā u.c.), Balkānu valstīs un Kaukāzā, visbiežāk saulainās un sausās kalnu nogāzēs. Mūsdienās to kultivē daudzos subtropu reģionos. Tas ir panātru (Lamiaceae) dzimtas 30—40 cm zems mūžzaļš, daudzgadīgs puskrūms ar koksnainu stumbru. Ziedu krāsa un intensitāte atkarīga no sugas: violeti, sārti, rožaini vai balti.
Bioloģiski aktīvie savienojumi auga substancē
Minimālais ēterisko eļļu daudzums kaltētā drogā ir 2,5 %, no tā vismaz 40 % ir timols un karvakrols. Citi ēteriskās eļļas bioloģiski aktīvie savienojumi: linalols, p cimēns, γ terpinēns, β mircēns, metilhavikols, cineols, borneols.
Augu izcelsmes viela satur arī flavonoīdus (galvenokārt luteolīnu un apigenīnu), miecvielas, triterpēnskābes, rūgtvielas. No minerālvielām izteikti ir dzelzs, selēns, molibdēns. No ogļhidrātiem ap 8 % ir polisaharīdi, 1 % — monosaharīdi.
Pirmsklīnisko pētījumu in vitro un in vivo dati
Timiāna laksti nodrošina spazmolītisku, bronhodilatējošu iedarbību. Pētījumos in vitro timols uzrāda agonista īpašības uz α1, α2 un β adrenoreceptoriem. Timiāna ekstrakti ietekmē arī mukociliāro klīrensu.
Gan timiāna laksti, gan ēteriskā eļļa uzrāda antibakteriālu (Streptococcus mutans, Staphy-loccus aureus, Bacillus subtilis, Escherichia coli, Pseudomonas aeruginosa un Klebsiella pneumoniae), pretvīrusu (herpes vīruss, u.c.) un pretsēnīšu (Candida albicans) iedarbību.
Timiāna eļļai ir izteikti baktericīda, mazāk bakteriostatiskadarbība. Būtisku pretmikrobu efektu uzrāda tieši timols, bet arī karvakrolam, kas izteiktāk iedarbojas gan uz baktēriju šūnapvalku, gan intracelulāriem patogēniem procesiem, ir spēcīga pretmikrobu iedarbība.
Timiāna laksti un eļļa uzrāda arī nozīmīgu antioksidējošu un pretiekaisuma (inhibējot TNFα, IL–1B un IL–6) iedarbību. Timols uzrāda pozitīvu allostērisku iedarbību uz GABA–A receptoru, iedarbojoties nomierinoši.
Kā lietot?
Medicīnā izmanto timiāna lakstus (Thymi herba) un timiāna eļļu (Thymi aetheroleum), lielākoties kā atkrēpošanu veicinošu augu medikamentu saaukstēšanās gadījumā. Timiāna lakstus ievāc ziedēšanas laikā, nogriežot galotnes apmēram 15 cm virs augsnes virskārtas.
Divas sugas — Thymus vulgaris L. jeb parastais timiāns (Latvijā pazīstams arī kā parastais mārsils) un Thymus zygis L. jeb Spānijas timiāns — aprakstītas Eiropas Kopienas augu monogrāfijā lietošanai bērniem no četru gadu vecuma klepus mazināšanai saaukstēšanās gadījumā.
Saaukstēšanās gadījumā timiāna laksti iedarbojas atkrēpojoši un spazmolītiski, iedarbība ir arī pretiekaisuma, antioksidējoša un pretmikrobu, tādējādi mazinot infekciju mutes un rīkles dobumā.
Kā papildterapiju var izmantot akūta bronhīta un pneimonijas gadījumā. Timiāna lakstus plaši izmanto kombinācijās ar prīmulas sakni u.c. augu vielām.
Eiropas Kopienas augu monogrāfijā norādīts, ka timiāna lakstus var lietot saaukstēšanās gadījumā, lai veicinātu atkrēpošanu, no 4 gadu vecuma un ēterisku eļļu kā vannas piedevu no 3 gadu vecuma. Ja timiānu lakstus vēlas lietot uzlējuma veidā kā tēju, tad 1—2 g drogu uzlej 150 ml verdoša ūdens, lieto 3—4 reizes dienā.
Latvijā
Saulainās, smilšainās vietās, piemēram, mežu klajumos, grāvmalās bieži aug mazais mārsils(Thymus serpyllum L.), kā arī lielais mārsils (Thymus ovatus Mill.).
Zied no jūnija līdz augustam. Mazā mārsila sastāvā, salīdzinot ar parasto timiānu, vairāk dominē karvakrols, mazāk — timols. Farmakoloģiskā iedarbība (pretiekaisuma, atkrēpojošas īpašības, spazmolītiskas) līdzīgas kā parastajam timiānam (Thymus vulgaris L.).
Prīmula jeb gaiļbiksīte
Īpaši plaši Eiropā (izņemot pašus ziemeļu reģionus) pļavās, skrajos krūmājos un mežmalās aug Primula veris L.: daudzgadīgs, neliels 15—30 cm augsts prīmulu (Primulaceae) dzimtas lakstaugs ar raksturīgo lapu sakārtojumu rozetē. Ziedēšanas periods (pēc augšanas reģiona) no aprīļa beigām līdz jūnijam.
Senie grieķi uzskatīja, ka prīmula nāk no Olimpa kalna, tās ziedus dēvēja par 12 dievu ziediem. Prīmulas ziedus medicīnā Eiropā lieto vismaz no 20. gadsimta, bet prīmulas saknes plašāku lietojumu medicīnā Eiropā sāka pēc 1. pasaules kara, kad tā pakāpeniski aizvietoja tolaik izmantotās ziepenītes (Polygala senega L.) sakni (Senegae radix).
Prīmulu sakņu novārījumu ārīgi komprešu veidā izmanto locītavu sāpju, muskuļu sāpju, hematomu un pietūkumu mazināšanai.
Bioloģiski aktīvie savienojumi auga substancē
Triterpēnu saponīni nodrošina auga ekspektoranta īpašības. Prīmulu ziedos triterpēnu saponīni ir līdz 2 %, saknēs 3—12 %, tāpat arī fenolu glikozīdi (primeverīns un primulaverīns). Prīmulas ziedi satur līdz 3 % flavonoīdu (apigenīnu, rutozīdu), to saturs dažādām sugām atšķiras. Ziedi satur arī karotinoīdus, nedaudz ēteriskās eļļas, rozmarīnskābi, C un A vitamīnu.
Ziedi satur rūgtvielas. Jāpatur prātā, ka auga virszemes daļas (arī ziedi) satur primīnu, citus kvinoīda savienojumus, kas ir prīmulu ģints augu kontaktalerģisku reakciju rašanās veicinātāji, tāpēc bērniem iesaka izvēlēties prīmulu sakņu preparātus.
Pirmsklīniskie pētījumi in vitro un in vivo
Lai gan prīmulas ekspektoranta iedarbības mehānisms nav pilnībā noskaidrots, pašlaik dati no pētījumiem in vivo rāda, ka auga saponīni veicina bronhiālās sekrēcijas pieaugumu, šķīdina gļotas un mazina to viskozitāti, bet darbības stiprums pētījumos salīdzināts ar bromheksīna un acetilcisteīna iedarbību. Pētījumos in vitro augu izcelsmes viela rāda pretvīrusu, pretsēnīšu un antibakteriālu efektu. Primula veris L. saknes ekstrakts uzrādījis spēcīgu COX1 (54 %) un COX2 (66 %) inhibīciju.
Klīniskie pētījumi
Klīnisko pētījumu par prīmulas ziedu vai sakņu monopreparātiem nav. Prīmulas saknes un timiāna lakstu kombināciju klīniskos pētījumos bērniem (1—12 gadi) lieto saaukstēšanās, bronhīta un klepus gadījumā.
Kā lietot?
Medicīnā lieto prīmulas saknes un ziedus (Primulae radix, Primulae flos), visplašāk klepus gadījumā kā atkrēpojošu līdzekli. Saknes ievāc vēlu rudenī vai agrā pavasarī. Eiropas Kopienas augu monogrāfijā aprakstītas divas auga sugas ar ārstniecisku nozīmi: Primula veris L. un Primula elatior (L.) Hill.
Prīmulas saknes plaši izmanto kā tējas, tinktūras, sausus un šķidrus ekstraktus. Medikamenti kombinācijās, kas satur prīmulu ziedus/saknes, ir aptiekās Austrijā, Čehijā, Vācijā, Latvijā, Polijā, Lielbritānijā un citās ES valstīs.
KOPSAVILKUMS
- Pediatriskajā populācijā augu izcelsmes vielas — gan monopreparātus, gan kombinētos preparātus — visbiežāk izmanto klepus ārstēšanai saaukstēšanās gadījumā.
- Ar saaukstēšanos saistīta klepus ārstēšanā bērniem, veicinot atkrēpošanu, var lietot vijīgās efejas lapas, prīmulu saknes, prīmulu ziedus, saldā un rūgtā fenheļa augļus, Krētas raudenes lakstus, timiāna lakstus, eikalipta lapas.
- Iekaisuša, sāpoša kakla novēršanai bērniem var lietot Islandes ķērpja lapoņus, šaurlapu ceļtekas lapas, altejas saknes, ārstniecības žodzenes ziedus, kliņģerīšu ziedus.
