ARVI simptomu pārvaldība

Respiratoras saslimšanas biežāk sastop gada slapjajā un vēsajā laikā, nevis spelgonī un vasaras karstumā. Vīruss – ļoti mazs patogēns, kas vairojas tikai organisma dzīvo šūnu iekšpusē. Vīrusi var inficēt augus, dzīvniekus, baktērijas, arhejus. Terminu "vīruss" lietoto, ja tas inficē eikariotus, bet, ja tiek inficēti prokarioti, izmanto terminu "bakteriofāgs".

Biežākie vīrusi, kas sastopami cilvēkiem: adenovīrusi, arbovīrusi, enterovīrusi, ortomisksovīrusi, herpesvīrusi, poksovīrusi, rinovīrusi, reovīrusi, onkovīrusi. ARVI simptomi: iesnas, ar izdalījumiem no deguna vai tūsku tajā, klepus, šķaudīšana, kakla sāpes, kņudināšana vai kasīšanās sajūta kaklā, dažreiz paaugstināta temperatūra, drudzis, nogurums, nespēks, sāpes, atsevišķi vīrusi, kuri izraisa ARVI simptomus, izraisa arī kuņģa zarnu trakta simptomus (caureju, nelabumu, vemšanu, vēdergraizes).

Pārneses ceļi un vīrusu inkubācija

Pārnešanas ceļi var būt dažādi: gaisa pilienu ceļš, ieelpojot lielākas vīrusu daļiņas (šķaudot, klepojot), ieelpojot ilgāku laika periodu nelielu skaitu vīrusu daļiņas, kā arīpārnesot ar rokām tieša vai netieša kontakta ceļā (šis ir biežākais inficēšanās ceļš).

Pēdējais ir iemesls, kādēļ tik būtiski būtu šķaudīšanas gadījumā degunu neaizklāt ar plaukstu, bet gan ar elkoņa locītavu. Pareizāk būtu darīt šādi: salveti izsviest un rokas nomazgāt ar ziepēm, ja tādas iespējas nav, tad nošķaudoties degunu aizklāt ar elkoni, lai vīruss netiktu izplatīts tālāk.

Runājot par vīrusu inkubāciju un slimības ilgumu, nonākot elpceļos, vīruss 8–12 h vairojas, un deguna sekrētā nonāk arvien jauni vīrusi. Parasti simptomi sāk izpausties pēc 10–16 h, kad vīruss nonācis elpceļos. Simptomu smagums atkarīgs no vīrusa veida. Vislielākā vīrusu sekrēcija ir 2.-4. infekcijas dienā. Saslimšana parasti ilgst no 5–10 dienām. Ilgāk slimo mazie bērni, kuriem simptomi izpaužas līdz 14 dienām. Saslimšana ieilgst, ja attīstās komplikācijas, bet īpaši piesardzīgām jābūt imūnkompromitētām personām.

Rinīts

Parasti akūtu rinītu ierosina vīrusi, tomēr to var ierosināt arī baktērijas, alergēni vai kairinošas vielas. Vīrusu ierosināts rinīts parasti izpaužas ar izdalījumiem no deguna, gaišā nokrāsā. Izdalījumi no deguna dobuma mēdz būt dažādās krāsās, kas var liecināt par citādu etioloģiju:

• caurspīdīgi raksturīgi alerģiskam iekaisumam vai biežāk sastopami bērniem pie zobu šķilšanās
• caurspīdīgi izdalījumi raksturīgi arī pēc raudāšanas
• zaļi, biezi izdalījumi, nereti arī smakojoši, liecina par bakteriālu iekaisumu

Rinīta klīniskās izpausmes: šķaudīšana, kņudināšana un tūska degunā. Rinīta ilgums raksturīgs no dažādiem faktoriem un var ilgt vidēji no 3–14 dienām.

Simptomātiska ārstēšana

Izmanto dekongestantus, antihistamīnus, kortikosteroīdus, izotonisko sāls šķīdumu un citas metodes. Dekongestanti ir deguna gļotādas tūskas mazinātājlīdzeklis. Tie var būt lokālie (deguna pilieni, aerosoli) un sistēmiskie (tabletes, sīrupi, “karstie dzērieni”). Jāatceras, ka lokālos preparātus nedrīkst lietot ilgstoši (> 1 nedēļu), jo, sašaurinot asinsvadus, notiek gļotādas atrofija – bionekroze, saistaudi var ieaugt gļotādas vietā, un medikamentozais rinīts (gļotādas pietūkums un hipersekrēcija) kļūst neatgriezenisks.

Ksilometazolīns

Lietošana: 1,0mg/ml 2-3 pilieni lokāli nāsīs. Kontrindikācijas: alerģija pret kādu no sastāvdaļām, slēgta kakta glaukoma, hr. atrofisks deguna gļotādas iekaisums, bērniem <12 gadu vecuma. Grūtniecēm un laktācijas periodā, kā arī pie CD, SIS, AH, prostatas hipertrofiju jālieto piesardzīgi. Lietot atļauts līdz 5 dienām. Ilgstoši lietojot, var būt dedzināšana, sausuma sajūta deguna gļotādā.

Reti var būt blakusparādības (slikta dūša, galvassāpes un reibonis, bezmiegs, nervozitāte, neskaidra redze, sirdsklauves, aritmija, paaugstināts asinsspiediens).

Oksimetazolīns

Lietošana: 0,5 mg/ 1 ml: viens pūtiens katrā nāsī 2 x dnn- bērniem no 6- 12 gadiem, bet 2-3 pūtieni nāsī vecākiem par 12 gadiem. Drīkst lietot 7 dienas.

Blakusparādības: kairināta deguna gļotāda, tahikardija, hipertensija, nogurums, bezmiegs. Kontrindikācijas: ja ir alerģija pret oksimetazolīna hidrohlorīdu vai kādu citu preparāta sastāvdaļu, bērniem līdz 6 gadu vecumam, grūtniecības laikā un zīdīšanas periodā, ja ir sauss deguna gļotādas iekaisums ar kreveļu veidošanos, paaugstināts acs iekšējais spiediens. Piesardzība: lietojot monoamīnoksidāzi kavējošus līdzekļus un citus asinsspiedienu iespējami paaugstinošus līdzekļus, pacientiem ar paaugstinātu acs iekšējo spiedienu, smagas sirds un asinsvadu sistēmas slimības gadījumā, feohromocitomas gadījumā, pastiprinātas vairogdziedzera funkcijas, CD gadījumā.

Nafazolīns

Lietošana: pieaugušajiem 0,1% šķīdumu 1-3 pilienus katrā nāsī; no 15 g. vecuma 3x dienā, no 6-15 g. vecuma lieto 0,05% šķīdumu 1-3 pilienus – 3 x dienā. Līdz 6 gadu vecumam nedrīkst lietot! No 6-15 g. drīkst lietot 3 dienas, bet >15 gadiem: 5-7 dienas.

Kontrindikācijas: alerģija, Rhinitis sicca, slēgta kakta glaukoma, AH, tahikardija, izteikta ateroskleroze, hronisks rinīts, atrofisks rinīts, hipertitreoze, KSS, CD, feohromcitoma.

Blakusparādības: deguna gļotādas sausums, dedzināšana, diskomforts, trīce, tahikardija, hipertensija, slikta dūša, aizkaitināmība, pārmērīga svīšana

Efedrīns

Darbojas līdzīgi iepriekšminētajiem līdzekļiem, bet tā kā šo medikamentu mēdz lietot kā narkotisko līdzekli, tad tā izgatavošana pilienos ir ierobežota. ORL mēdz šo vielu izrakstīt eļļas pilienos, jo no tādiem vēl nav izdevies atrast veidu narkomāniem izdalīt efedrīnu. Parasti deguna pilienos šo medikamentu neizraksta spēcīgāku par 2 %.

Sistēmiskie dekongestanti – pseidoefedrīns

Lietošana: pieaugušie un >12 g.: 60 mg- 3xdnn; 6-11 gadi: 30 mg- 3 x dnn; 2-5 gadi: 15 mg- 3-4 x dnn. Nedrīkst lietot līdz 2 gadu vecumam.

Kontrindikācijas: alerģija, KSS, hipertensija, aknu bojājumi, ja pēdējās 2 ned. lietots MAO inhibitors vai furazolidons. Uzmanīgi pie paaugstināta i/okulārā spiediena, palielinātas prostatas, CD, hipertireoīdisma, KSS.

Blakusparādības: tahikardija, halucinācijas (reti), uzbudinājums, urīna aizture-saistīta ar palielinātu prostatu. Nevajadzētu lietot ilgāk par 7 dienām.

Fenilefrīns

Darbība līdzīga kā pseidoefedrīnam.

Antihistamīni

Mazina histamīna izraisīto deguna gļotādas asinsvadu paplašināšanos un to caurlaidības palielināšanos. H1 preparāti samazina galvenokārt agrīnās alerģiskās izpausmes, kas parādās pēc kontakta ar alergēnu, t.i.– deguna un acu niezi, izdalījumus no deguna, šķaudīšanu un asarošanu, konjunktīvas eritēmu. Daži piemēri: cetirizīns, loratadīns.

Tā kā H1 blokatori ir mazefektīvi vēlīnās alerģijas izpausmes “aizlikta deguna” gadījumā, tos bieži kombinē ar ilgstošas darbības dekongestantiem, piem., pseidoefedrīnu un intranazāliem glikokortikoīdiem

Kortikosteroīdi

Iedala lokālajos un sistēmiskajos. Pie saaukstēšanās sistēmiskos kortikosteroīdus nelieto. Lokālos kortikosteroīdus lieto alerģiskā un vazomotoriskā rinīta ārstēšanā.

Glikokortikoīdi ir efektīvāki līdzekļi rinīta ārstēšanā, jo kavē iekaisumšūnu – tuklo šūnu, T limfocītu un eozinofīlo leikocītu infiltrāciju deguna gļotādas virsējos slāņos, samazinot hiperreaktivitāti un asinsvadu caurlaidību, kā arī iekaisuma mediātoru izdali no tuklām šūnām. Lokālie preparāti efektivitātes ziņā tikpat kā neatpaliek no sistēmiskajiem preparātiem, bet šiem ir mazāk blakusparādību

Kombinētie preparāti

Populāri ir lietot kombinētos preparātus, kuri satur gan H1 blokatorus, gan intranazālos glikokortikoīdus. Kortikosteroīdus nedrīkst lietot pie alerģijas, akūtas infekcijas vai tuberkulozes, tāpat vienlaicīgi ar pretsēnīšu medikamentiem vai kortikosteroīdu tabletēm. Grūtniecības, zīdīšanas periodā – pēc ārsta norādījumiem.

Saaukstēšanās gadījumā lieto 1 devu rītā un vakarā, bet pie alerģiskiem simptomiem, kuri spēcīgi – lieto 2 devas rītā un vakarā.

Sālsūdens

Var piedāvāt skalot degunu ar sālsūdeni (rūpnieciski gatavotu vai mājās pagatavotu (pēc garšas sāļums viegls kā asariņa)), var skalot iepūšot aerosolu degunā un tad degunu iztīrot, bet var arī skalot ar šļirci bez adatas– ar spiedienu laižot vienā nāsī un šķidrumam ar izdalījumiem tekot laukā pa otru nāsi. Šajā procedūrā jāuzmanās no deguna starpsienas bojāšanas, kā arī gļotādas kairinājuma nepareizas šķīduma koncentrācijas dēļ. Pacientam sālsūdens kā hipertonisks šķīdums– samazina šūnu tilpumu “izsūcot” no šūnām šķidrumu. Skalot vajadzētu 3-4 x dnn, ne biežāk. Skalojamie šķīdumi jāievada degunā virzienā uz ausi, kas atrodas tās nāss pusē, kur pūš šķīdumu.

Ja pacients ir grūtniece, jaunā māmiņa, bērns

Piesardzība jāievēro, lietojot rinīta ārstēšanas līdzekļus. Drīkst skalot degunu, atsūkt gļotas no deguna, lietot arī atsevišķus līdzekļus, bet dažus lietot drīkst tikai, ja ieguvums atsvērs risku. Iesakāms šai sensitīvajai grupai ir izmantot līdzekļus, kuri palīdz atbrīvot elpceļus, piem., ēteriskās eļļas, piemēram, inhalāciju zīmulīši un plāksteri, kas piesūcināti ar ēteriskām eļļām.

Grūtniecēm var būt arī hormonālas dabas rinīts, kas nemazināsies, lai kādus līdzekļus arī mēs neizvēlētos.

“Sarkanā karoga” simptomi

• Jāuzmanās, ja pacientam bez iesnām pievienojas ausu sāpes, galvassāpes (deguna blakusdobumu iekaisums?), kā arī ir ļoti nepatīkamas smakas izdalījumi no deguna, kas liecina par sastrutojumu.
• Ja iesnu gadījumā sāk sāpēt galva degunu blakusdobumu projekciju vietās: iespējama komplikācija- sinusīts.
• vienpusēji izdalījumi no deguna (it īpaši, ja strutaini vai ar asiņu piejaukumu)
• sejas jutīgums un/vai sāpes
• Pie ausu sāpēm jāpārbauda iespējamā komplikācijas varbūtība – visbiežāk vidusauss iekaisums.

Komplikācija – vidusauss iekaisums

Vidusauss iekaisums skar telpu, kas lokalizējas aiz bungplēvītes. Iekaisuma gadījumā telpa, kas normāli ir pildīta ar gaisu, tiek aizpildīta pilnībā vai daļēji ar šķidrumu (serozu vai strutainu masu).

Klīniski novēro auss aizkrišanu, dzirdes pasliktināšanos, smaguma sajūtu galvā, troksni ausīs, autofoniju. Ārstēšana: etioloģiska - var likvidēt to, kas aizsprosto (operācija) vai mazināt tūsku. Hronisks sekretors iekaisums biežāk attīstās no akūta, veidojoties saaugumiem. Šim klīniski raksturīgs: dzirdes pasliktināšanās, troksnis ausīs.

Ārstēšana: etioloģiska un dzirdes kanāla izpūšana vai kateterizācija. Vidusauss un deguna dobums ir savienoti ar īsu šauru kanālu - Eistāhija kanālu, kas drenē vidusausi. Saaukstēšanās vai alerģijas var izraisīt Eistāhija (dzirdes kanāla) kanāla tūsku, kas var radīt vidusauss iekaisumu.Šī infekcija visbiežāk ir sastopama bērnībā, jo bērniem dzirdes kanāls ir īss un plats, tādēļ baktērijas no aizdegunes viegli nonāk vidusauss dobumā.

Komplikācija – sinusīti

Sinusīti ir deguna blakusdobumu iekaisumi. Anatomiski iedala: pieres, sfenoidālajos un augšžokļa dobumu iekaisumos. Klīniski raksturīgas galvassāpes, pie galvas noliekšanas uz leju, tās pastiprinās.Bērns piedzimst ar sfenoidāliem dobumiem, bet citi deguna blakusdobumi sāk veidoties vēlākā vecumā. Aptuveni 7 gadu vecumā lielākai daļai bērnu ir izveidojušies augšžokļa dobumu aizmetņi, kas turpmākos gados palielinās un noformējas.

Sinusītu gadījumā jāgriežas pie ārsta, jo šajā gadījumā lielākoties jālieto antibiotiskie līdzekļi, vai jāveic ORL manipulācijas ar dobumu punkciju.

Faringīts, laringīts

Galvenais simptoms ir sāpes kaklā. Sāpes var būt dedzinošas, kņudināt, kašāt, griezošas. Ja kakla gļotādā ir enantēmas, bet kakls nebūt nav izteikti hiperemēts, tad drīzāk tā ir vīrusa infekcija. Ja kaklā uz mandelēm ir aplikumi, visdrīzāk attīstās bakteriālas dabas iekaisums. Ja rīklē ir biezpienveida aplikumi, izkaisīti, hiperēmija minimāla, iespējams, tā ir sēnīšu infekcija.

Pie izteikti hiperemētas rīkles gļotādas ir raksturīgas dedzinošas sāpes. Vai tas ir virālas vai bakteriālas dabas faringīts, klīniski izšķirt ir ļoti grūti, jo klīniskie simptomi pārklājas. Pie laringīta pazīmēm pieskaitāms balss piesmakums vai zudums, ko gan spēj ierosināt ne tikai infekcija, bet arī balssaišu pārslodze.

Simptomātiska ārstēšana

Pie vīrusu izraisītām kakla sāpēm ir iespējama dažāda ārstēšana: tabletes; pastilas; šķīdumi; aerosoli (eļļas bāzes un spirta bāzes); antibakteriālā terapija; sistēmiskā NSPL terapija.

Tabletes un pastilas būtu piemērotas pacientiem pēc 7-10 gadu vecuma. Šķīdumi skalošanai, īpaši tādi, kurus nevajadzētu norīt būtu izmantojami vecumā, kad bērns iemācījies skalot kaklu, bet nenorīt šķīdumu. Jaunākiem bērniem - skalošana notiek dzerot, turklāt ir otrs ieguvums: pacients uzņem vairāk šķidruma!

Aerosoli (eļļainie) piemērotāki, kad gļotāda pārkairināta un nepieciešama aizsardzība, turklāt šie aerosoli piemēroti mazākiem bērniem, jo “nekož”. Spirtotie aerosoli- “kož”, tādēļ maziem bērniem nav piemēroti, tie savukārt dezinficē rīkles gļotādu.

• Dekvalīnija hlorīds (Decatylen, Efissol u.c. preparātu sastāvā): iznīcina baktērijas un sēnītes.
• Cinhokaīna hidrohlorīds remdina sāpes, īpaši iekaisušai rīkles gļotādai.
• Kombinēts preparāts(abi iepriekšminētie ir sastāvā): var lietot ar CD pacienti. Piesardzība: alerģijas gadījumā, citu norādījumu nav. Grūtnieces un zīdītājas drīkst lietot, konsultējoties ar ārstu. Iedarbību samazina zobu pasta. Drīkst lietot jau no 4 gadu vecuma.
• Jods iznīcina daudzus patogēnos mikroorganismus (baktērijas, sēnītes, vīrusus). Kontrindicēts, ja ir alerģija uz jodu, hipertireoīdisma, dekompensētas sirds mazspējas gadījumos, 2 nedēļas pirms un pēc plānveida izmeklēšanas vai terapijas ar radioaktīvo jodu un nieru mazspējas gadījumos. Jods šķērso placentu un nonāk mātes pienā, tādēļ zāles nedrīkst lietot grūtniecības laikā un zīdīšanas periodā. Nedrīkst lietot bērni, kas jaunāki par 8 gadiem, arī pacienti, kas saņem litiju.
• Ēteriskās eļļas: kaut arī izplatītājs ēterisko eļļu plāksteriem norādījis lietošanas vecumu no 2 gadu vecuma, tomēr mans klīnicista novērojums ir, ka ēteriskās eļļas darbojas labi arī mazākiem ķipariem. Arī pieaugušiem šāda terapija noder.
• Benzidamīna hidrohlorīds:nomāc iekaisumu, mazina sāpes. Lietot drīkst no 12 gadu vecuma, nedrīkst lietot cilvēki ar rīšanas traucējumiem. Grūtniecēm un zīdītājām nav ieteicams. Blakusparādības: sausums/ dedzināšana un sāpes kaklā, vemšana, nelabums.
• Cetilpiridīnija hidrohlorīds:antiseptiska viela, kas sagrauj daudzas baktērijas un sēnītes un zināmā mērā kavē arī vīrusu attīstību. Neļauj attīstīties smagākam bakteriālam iekaisumam. Nav ieteicams līdz 4 gadiem, CD pacientiem, pacientiem, kam brūces mutes dobumā, jo kavē to dzīšanu. Var radīt K-Z trakta kairinājumu, neiesaka grūtniecēm un zīdītājām.
• Benzokaīns: lokāls anestezējošs līdzeklis, nelietot līdz 6 g vecumam, ar brūcēm mutes dobumā. Var izraisīt methemoglobinēmiju. Nekavējoties jāpārstāj lietot zāles, un jāvēršas tuvākajā neatliekamās palīdzības nodaļā, ja parādās sekojoši simptomi: bāla vai zilgana āda, lūpas un nagi, galvas sāpes, viegls reibonis, elpas trūkums, nogurums un tahikardija.
• Kakla skalošana var palīdzēt vienmēr, jo mehāniski tiek samazināta mikroorganismu slodze uz gļotādām!
• Pietiekama šķidruma uzņemešana: 1-10 kg: 1L/dnn, 10-20 kg: 1,5L/dnn, katri nākamie 10 kg: klāt vēl 100 ml/dnn. Katra caureja/ vemšana/ viens grāds virs 36,6 C: klāt uz katriem 10 kg 100 ml šķidruma!
• NSPL līdzekļi pie kakla sāpēm var noderēt kā sistēmiski pretsāpju līdzekļi. Ja ir paaugstināta temperatūra, tie mazinās gan temperatūru, gan drudzi, atvieglos sāpes un darbosies kā pretiekaisuma līdzekļi.
• Antibiotikas pie ARVI nepieciešamas tikai gadījumos, kad pievienojas bakteriālas komplikācijas!

Traheīts, bronhīts, pneimonija un klepus

Šos iekaisumus noteikti pavada tāds simptoms kā klepus. Klepus ir aizsargreakcija, kuras rezultātā organisms veic grūdienveida diafragmas kontrakcijas, tādejādi izgrūžot gaisu un nodrošinot svešķermeņu izdali no organisma. Klepus ir laba “lieta” un faktiski tas nebūtu jānomāc.

Klepu var ierosināt kairinājums no deguna gļotādas izdalījumiem, slīdot uz leju; rīkles galam kašājot, ieraujot siekalas balsenē, īpaši uz balssaitēm, bet jo īpaši, ja tajā nokļūst svešķermenis. Visbiežāk klepus rodas, attīstoties iekaisumam elpceļos, īpaši dziļajos elpceļos. No šejienes ar klepu gaisa plūsma var sasniegt ātrumu pat līdz 480 km/h.

Klepus var būt: produktīvs, kad izdalās daudz masas, kura ar klepu krēpu veidā tiek izvadītas; neproduktīvs: bieži mēdz teikt arī sauss, kad vairāk kašā, bet masu neizdodas izklepot. Šis daudz mokošāks kā pirmais.

Klepu var provocēt: nakts, vai guļus stāvoklis, dienas esamība (kustības), pēc auksta gaisa ekspozīcijas, pēc vai ar ēšanu saistīta ekspozīcija.

Klepus farmakoterpija

• Ekspektoranti jeb atkrēpošanas līdzekļi mazina krēpu stingrību un atvieglo to atdalīšanos. Nelietot grūtniecības I trimestrī, ja ir muskuļu vājums, konsultēties ar ārstu grūtniecības II un III trimestrī un zīdītājām. Blakusparādības: gremošanas trakta traucējumi, reibonis, alerģijas, galvassāpes, pie hroniskas pārdozēšanas var attīstīties nierakmeņi.
• Klepus refleksu nomācošie līdzekļi (kodeīns). Tiek nomākts klepus refleksa centrālais posms iegarenajās smadzenēs. Šie preparāti zināmā mērā nomāc arī elpošanas centru un var izraisīt miegainību un arī aizcietējumus. Lieto pieaugušie: 15-60 mg, ik pēc 3-4 h; bērniem 0,5 mg/kg ik 3-4 h. Blakusparādības: nelabums, vemšana, aizcietējums, galvassāpes, miegainība, reibonis, koordinācijas traucējumi. Nelietot līdz 1 gada vecumam, astmas paasinājuma laikā un grūtniecības pirmajā trimestrī.
• Mukolītiķi (ambroksols, acetilcisteīns, bromheksīns). Šķīdina krēpas, sagraujot to olbaltumvielu struktūru. Tiek palielināta gļotu sekrēcija elpošanas ceļos un plaušu surfaktanta daudzums, un veicināta skropstiņepitēlija kustība. Lietošana: no 12g: 1 tbl- 3 xd, 5-12g- 1/2 tbl- 3 x d. Kontrindikācijas: alerģijas un akūta K-Z trakta čūlas gadījumā. Piesardzīgi, ja ir aknu un nieru darbības bojājumi. Nav ieteicams zīdītājām un grūtniecēm.
• Nefarmakoloģiskā terapija – vibromasāžas un elpošanas vingrinājumi, lai veicinātu bronhu drenāžu

“Sarkanā karoga” simptomi

Ja kaklā parādās aplikumi uz mandelēm, iespējama bakteriāla infekcija un nekavējoši jāmeklē ārsta palīdzība, lai neizveidojas tādas komplikācijas kā paratonsilārs abscess.

Pie ārsta jādodas, ja pieturas sāpes, tādas, ka nevar norīt, ja ir balss sēkšana pie elpas (pietūkstot balssaitēm, var sekot smakšana), ieilgstot klepum, kļūstot tādam, ka klepojot nevar apstāties un smok nost; ja klepo ilgāk par 3 dienām, ir izteikti novārdzis, īpaši svīst, jādomā, vai nav attīstījies plaušu audu iekaisums!

Ja drudzis ir ilgāk par 3-5 dienām.

Drudzis un sāpes

Lielāko daļu ARVI pavada drudzis, kas ir ķermeņa aizsargreakcija pret svešo, kas nonācis organismā. Sāpes ir iekaisuma sastāvdaļa un NSPL palīdz gan samazināt drudzi, noņemt sāpes un mazināt iekaisumu.

Biežāk izmantotie pretdrudža līdzekļi: paracetamols, ibuprofēns, aspirīns, diklofenaks.

• Ibuprofēns. Lieto 1 tbl. 3 x dienā, drudzi ārstēt ne ilgāk kā 3 dienas. Kontrindikācijas: alerģija, bronhu spazmas, BA paasinājums, K-Z trakta traucējumi, asiņošanas, čūlas, smaga sirds mazspēja, smaga aknu un nieru mazspēja, ja ir redzes nerva bojājums, asinsreces un asinsrades traucējumi, grūtniecība, Li preparāts. Blaknes: no K-Z trakta puses.
• Aspirīns: pacientiem bērnu vecumā nedrīkst dot, jo var attīstīties Reja sindroms. Nav ieteicams izmantot kā pretdrudža līdzekli.
• Diklofenaks: pieaugušie lieto 500 mg – sākotnēji, tad 250 mg ik 6h, maksimālā dnn deva 1250 mg. Kontrindikācijas: alerģija, K-Z trakta čūlas, asinsrades traucējumi, aktīva asiņošana, smaga sirds mazspēja, grūtniecības pēdējais trimestris, pacienti< 15 gadiem. Īpaša piesardzība, ja zīdīšanas vai grūtniecības I un II trimestris. Blaknes: K-Z trakta darbības traucējumi, iekaisumi, asiņošana, galvassāpes, trauksme, murgi, trīce, depresija, nātrene u.c.