Arteriāla hipertensija. Atpazīstam un novēršam komplikācijas

Kā jūs raksturotu mūsdienu hipertensijas pacientu? Vai pacienti kļūst jaunāki, viņiem ir vairāk blakusslimību?

Šis ir izplatīts stāsts, kas lielākoties veidojas nevis tāpēc, ka “hipertensija kļūst jaunāka”, bet gan tāpēc, ka ārsti to diagnosticē labāk un agrākā vecumā, turklāt cilvēku rūpes par savu veselību kļūst apzinātākas. Latvijas Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūtā esam veikuši šķērsgriezuma pētījumus par sirds slimību riska faktoru sastopamību Latvijas iedzīvotājiem. Arteriāla hipertensija bija trešais biežākais riska faktors pēc paaugstināta holesterīna līmeņa un smēķēšanas, 2019. gadā to novērojām 36,8 % cilvēku vecumā starp 25 un 74 gadiem, turklāt vīriešiem biežāk nekā sievietēm — attiecīgi 40,3 % un 33,8 %. Mūsu pētījums apstiprina, ka hipertensijas sastopamība pieaug līdz ar vecumu. Ja 65—74 gadu vecumgrupā hipertensija bija 71,7 % vīriešu un 67,4 % sieviešu, tad 25—34 gadu vecumgrupā — 10 % vīriešu un 5,1 % sieviešu. Labā ziņa ir tā, ka Latvijā kopējā hipertensijas sastopamība kopš 2009. gada ir samazinājusies par 8,7 %. Jaunākiem cilvēkiem hipertensiju ļoti būtiski atklāt jau agrīni, jo bieži vien tās iemesls ir novēršams. Te jāuzsver liels pediatru un ģimenes ārstu darbs. Tāpat ir būtiski bērnu un jauniešu veselības novērtēšanā vairāk iesaistīt sporta skolas.

Lielākais izaicinājums klīnicista praksē ir pacienta līdzestība medikamentu lietošanai un dzīvesveida rekomendāciju ievērošana. Kādi ir jūsu ieteikumi sarunai ar pacientu, lai viņu motivētu?

Šobrīd internetā ir ļoti daudz pretrunīgas informācijas, ko pacienti lasa. Bet mēs nedrīk­stam pacientu nosodīt vai noniecināt. Mūsu darbs ir skaidrot, ka šie informācijas avoti ne vienmēr ir patiesi — bieži vien tie ir apzināti maldinoši vai pat melīgi. Turklāt dažreiz šai informācijai notic arī ārsti, piemēram, par “Ērgļa superzālēm”, kas izārstēs no visām kaitēm. Tie ir meli un krāpšana! Pacienti jāizglīto par avotu uzticamību — pirmkārt, jāuzticas ārstiem, otrkārt, valsts organizācijām, treškārt, ārstu organizācijām, piemēram, Latvijas Kardiologu biedrībai un kardioloģijas gadījumā arī pacientu organizācijai “ParSirdi.lv” — tur ir ļoti daudz informācijas, kas palīdzētu pacientiem orientēties sirds veselības jautājumos.

Gadu gaitā mainījušās vadlīnijas hipertensijas ārstēšanā: ja agrāk ārsti nozīmēja vienu medikamentu un nepieciešamības gadījumā tā devu kāpināja, tad šobrīd praktiski jau pirmajā solī sāk ar divu medikamentu kombināciju. Lai uzlabotu līdzestību, šos preparātus iesakām lietot vienā tabletē jeb politabletē (poly-pill). Pētījumos pierādīts, ka šāda terapija ne tikai labāk pazemina asinsspiedienu, bet pacientiem jau ar tādām hipertensijas komplikācijām kā miokarda infarkts samazina arī nelabvēlīgu atkārtotu notikumu skaitu, ja tabletē vēl iekombinējam statīnus un aspirīnu.

Mums, ārstiem, medicīniskie procesi pacientiem jāizskaidro ar vienkāršiem piemēriem. Asinsspiedienu var ilustrēt kā upes straumi, ko ieskauj krasti. Ja upe ir strauja, tā mēdz izgrauzt krastus, bet vietās, kur upe sadalās, veidojas saneši.

Līdzīgi notiek artērijās — paaugstināts asinsspiediens mehāniski darbojas uz artēriju sieniņām, bojājot ne tikai pašas artērijas, bet arī orgānus, kurus tās apasiņo: nieres, sirdi, smadzenes u.c. Var mēģināt pacienta veselības uzlabošanā iesaistīt ģimeni, protams, ja viņš to vēlas. Piemēram, bērnus vai mazbērnus var iesaistīt vecāku vai vecvecāku asinsspiediena mērīšanā un rādījumu pierakstīšanā noteiktā laikā. Sievai un vīram var lūgt vienam otru pieskatīt. Mums visiem patīk, ja kāds par mums rūpējas. Protams, izstāstīt par sekām: visi grib ķeizara nāvi — nomirt miegā, bet neviens negrib palikt ar nekustīgu roku vai kāju vai ar runas traucējumiem, vai vispār bez runas kopjams gultā. Un šis ir viens no neārstētas hipertensijas skumjākajiem scenārijiem.

Cik bieži Latvijā novērojam hipertensijas izraisītas komplikācijas un vai mākam tās atpazīt?

Diemžēl hipertensijas komplikācijas novērojam pārāk bieži, un tās ir, piemēram, ateroskleroze, insults, infarkts, perifēro artēriju slimības u.c. Jā, mēs mākam tās atpazīt, bet bieži vien pacienti pie mums ierodas ar ielaistām slimībām. Negribētos nevienu vainot, jo tā ir sarežģīta atbildību kombinācija. Bieži vien pacients pie ārsta ir vērsies novēloti, bieži pacientiem nav noteikti atbilstoši medikamenti, ir meklēti, bet nav atrasti piemērotākie medikamenti vai arī nav sasniegti mērķa rezultāti, ir problēmas ar medikamentu pareizu pieejamību, nereti medikamenti nav pareizi lietoti, pacienti ir mainījuši devas vai arī pārtraukuši tos lietot, jo ir uzlabojušies asinsspiediena rādījumi vai asinsanalīžu rezultāti. Te nevaram pateikt tikai vienu iemeslu, kāpēc cilvēku piemeklē hipertensijas komplikācijas. Ļoti liela nozīme ir ārstu sadarbībai: kardiologu, endokrinologu, pediatru un ģimenes ārstu, pie kuriem pacienti nonāk visbiežāk. Un liela nozīme ir pacientu un sabiedrības izglītošanai un pārliecināšanai.

Antihipertensīvā medikamenta izvēle — kādi ir pamatprincipi šobrīd?

Medikamenti jāpiemēro, ņemot vērā vadlīnijas! Vajadzētu sākt ar divu medikamentu piemērošanu — visbiežāk ar “prilu” (vai “sartānu”) kombinācijā ar amlodipīnu. Ja kombinācija nav pietiekami efektīva, tad piemēro diurētisku līdzekli vai bēta blokatoru, vai pat abus. Grūtniecēm rekomendācijas gan ir citas: standarta terapija ar “priliem” un “sartāniem” ir kontrindicēta, toties iesaka lietot vienu preparātu no bēta blokatoru grupas vai metildopu. Jāapzinās, ka pacienti negrib lietot sauju medikamentu, tāpēc labāk piemērot kombinētos medikamentus. Ja vairāku tablešu vietā ir jāizdzer viena, tad pacientu līdzestība ir labāka.

Ģimenes ārsts un hipertensija — kādas ir jūsu rekomendācijas kolēģiem? Ko darām labi, ko vajadzētu uzlabot?

Ārstu pirmais uzdevums ir skaidrot pacientam, ka zāles nav “ķīmija” tādā izpratnē, kā to pasniedz dažādi “influenceri”, bet gan veids, kā palīdzēt organismam uzlabot veiktspēju. Ir jāmeklē veids, kā cilvēcīgi uzrunāt hipertensijas pacientus, piemēram, vīriešiem antihipertensīvie medikamenti, iespējams, palīdzēs uzlabot potenci, sievietēm — mazināt galvassāpju biežumu u.tml. Ir jābūt mērķtiecīgiem un neatlaidīgiem, lai atrastu pacientam piemērotāko medikamentu kombināciju vai devu, kas sasniedz vēlamo mērķi.