Alkohola atkarība nepilngadīgo vidū

Ir vairākas teorijas, kas skaidro atkarības vielu lietošanas problēmas aktualizēšanās iemeslus tieši pusaudžu vecumā, uzsverot gan ar indivīdu saistīto faktoru (kognitīvo, psiholoģisko), gan arī starppersonu attiecību nozīmi ģimenē, skolā un ar vienaudžiem.

Alkohola lietošana pusaudžu vecumā var kalpot kā līdzeklis gan vienaudžu atzinības iegūšanai un autonomijas realizēšanai, gan sabiedrības normu un vērtību noliegšanai. Šādi mērķi raksturīgi normālai pusaudža attīstībai, nevis uzskatāmi par personības traucējumiem. Tomēr dažkārt izvēlētie līdzekļi (piemēram, atkarības vielu lietošana), ar kuriem pusaudži izvēlas šos mērķus sasniegt, var būt bīstami ne tikai viņu veselībai, bet pat dzīvībai. [1]

Latvijā pārmērīga alkohola lietošana pieaugušajiem ir izplatīta, tas iespaido veselības riska paradumu izplatību arī pusaudžu vidū, jo pusaudži mācās un paradumus pārņem no "nozīmīgajiem citiem", arī vecākiem.

Pusaudžu vecumā visbiežāk notiek pirmie atkarības vielu lietošanas mēģinājumi. Pētījumi liecina: jo agrīnāk indivīds sācis lietot atkarības vielas, jo lielāka iespēja, ka atkarības vielu lietošana kļūs nozīmīga problēma vēlāk. [1]

Šokējoša ir statistika par alkohola lietošanu pusaudžu vidū: Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra dati liecina, ka pusaudži vecumā līdz 18 gadiem ir viena no riska grupām narkotisko un psihoaktīvo vielu lietošanā. Ārstu-narkologu uzmanības lokā nonāk jaunieši, kam alkohola un atkarību izraisošo vielu lietošana jau radījusi veselības un psihosociālas problēmas. Pēdējos gados samazinājies bērnu un pusaudžu skaits, kam noteikta diagnoze F10.0 "Psihiski un uzvedības traucējumi alkohola lietošanas dēļ, akūta intoksikācija" un F10.1 "Vielu kaitējoši pārmērīga lietošana": 2012. gadā reģistrēti tikai 13 nepilngadīgie ar šādu diagnozi (2011. gadā - 23; 2010. gadā - 20, 2009. gadā - 57, 2008. gadā - 106, 2007. gadā - 141). Ar diagnozi F10.2 "Psihiski un uzvedības traucējumi alkohola lietošanas dēļ, atkarības sindroms" 2012. gadā reģistrēts tikai 1 pusaudzis (2011. gadā - 1, 2010.-2008. gadā pa 3 pusaudžiem, 2007. gadā - 2).

Pusaudžiem raksturīgs t.s. "problēmuzvedības sindroms" - vairāki veselības riska paradumi vienlaikus (piemēram, smēķēšana un alkohola lietošana), kas pastiprina negatīvo ietekmi uz veselību kopumā.

Ar alkohola lietošanu saistītā saslimstība un mirstība izplatīta pieaugušo vecumā, taču nāves gadījumi un negadījumi, kas saistīti ar alkohola lietošanu, novērojami arī pusaudžiem. ASV un Eiropā negadījumi ir mirstības galvenais nāves cēlonis pusaudžiem un jauniešiem, liela daļa no tiem saistīti ar alkohola lietošanu.

Alkohola pārmērīgas lietošanas negatīvās sekas (aknu ciroze, pankreatīts, toksiska encefalopātija u.c.) novērojamas vēlākā pieaugušo vecumā, taču pusaudžiem alkohola lietošana jau agrīni var būt saistīta ar vairākām psihosociālām problēmām: skolas kavējumi un sekmju pasliktināšanās, nesaskaņas ģimenē un ar vienaudžiem u.c. [1]

Pusaudžu alkoholisms nav tikai trūcīgo un sociāli nelabvēlīgo ģimeņu problēma, ar alkoholiskajiem dzērieniem aizraujas arī turīgo vecāku bērni. Alkohola lietošana rada kaitējumu ne tikai indivīdam, bet arī draudus apkārtējo drošībai: agresivitātes, vardarbības dēļ ģimenē un uz ielas cieš gan tuvinieki, gan pārējie sabiedrības locekļi; jaunietis degradējas un zaudē sevi kā personību.

Pētījumam tika izvirzīta hipotēze"nelabvēlīgi sociālās vides faktori ietekmē alkohola atkarības attīstību".

Darba mērķi:

• noskaidrot sociālās vides faktorus pacientiem ar diagnozi F10.1 un F10.2;
• noteikt psihiska stāvokļa simptomātisko raksturojumu pacientiem ar diagnozi F10.1 un F10.2 un alkohola abstinences simptomātisko raksturojumu pacientiem ar diagnozi F10.2. 

Alkohola atkarība

Galvenais iemesls, kāpēc cilvēki lieto alkoholiskus dzērienus, ir vēlme pēc eiforijas - pozitīvām emocijām, labsajūtas.

Iedzertais alkohols nokļūst kuņģī un zarnu traktā. 80% alkohola uzsūcas no tievajām zarnām - pārsvarā tie ir dzērieni ar alkohola koncentrāciju līdz 30%. Stiprāki alkoholiskie dzērieni, nonākot kuņģī, bieži vien rada kuņģa pilora spazmas, neļaujot alkoholam no kuņģa nokļūt zarnās. Stipram alkoholam ir arī miecējoša iedarbība uz kuņģa gļotādu, tāpēc tas uzsūcas lēnāk. Visātrāk uzsūcas gāzētie alkoholiskie dzērieni: pēc pāris minūtēm alkohols jau ir nokļuvis asinīs, sasniedz jebkuru cilvēka orgānu un sistēmu un uzkrājas tajā. Nedzērājam vai reti dzerošam cilvēkam alkohols asinīs uzsūcas ātrāk nekā alkoholiķim, kam ir alkohola izraisīti kuņģa, zarnu un mutes gļotādu bojājumi.

Cilvēka organismā uz alkoholu iedarbojas alkoholdehidrogenāze (ADG), kas to šķeļ līdz toksiskajam acetaldehīdam. Ja organismā nokļūst lielāks daudzums alkohola un tā koncentrācija asinīs pārsniedz 1%, ieslēdzas mikrosomālā etanoloksidējošā sistēma (MEOS), kas arī sadala alkoholu līdz acetaldehīdam. Alkohola atkarīgajiem ir atipiska ADG, kas vēl vairāk veicina acetaldehīda veidošanos. Acetaldehīda noārdīšanos aknās veic aldehīddehidrogenāze (ALDG), kas to noārda līdz etiķskābei, savukārt tā šķeļas ogļskābajā gāzē un ūdenī. [2]

Alkohola ietekme uz organismu

Tā kā cilvēka organisms dzīves laikā nepārtraukti pārveidojas, bērnībā saindēšanās ar alkoholu ir citāda nekā jaunieša vecumā, jauniešiem tā atšķiras no pieauguša cilvēka reakcijas uz alkoholu, vecumā atkal ir citāda. Pusaudzis ir gan fiziski, gan psihiski vēl nenobriedis, tāpēc alkohola ietekme izpaužas agrāk, vispirms jau bioloģiski. Šādi pusaudži bieži vien ir fiziski vāji, ar tieksmi uz veģetatīvām reakcijām. Īpaši nelabvēlīgu ietekmi alkohols atstāj uz jauniešu smadzenēm, jo organismā iekļuvušo alkoholu asinis strauji iznēsā, tas koncentrējas smadzenēs, veicinot to deģenerāciju; šādiem jauniešiem nereti novēro pavājinātu atmiņu, viņiem kļūst grūti mācīties, ir pastiprināta nervozitāte, garastāvokļa svārstības, kas izpaužas gan kā nesavaldīgums, eksplozivitāte un tieksme konfliktēt, gan arī nomāktība, apātija un vienaldzība pret apkārtējiem notikumiem. Nereti ir arī slikts miegs, galvassāpes, ātra nogurdināmība. Var parādīties pat epileptiskas lēkmes ar samaņas zudumu un krampjiem. Vielmaiņas traucējumu dēļ šie jaunieši atpaliek augšanā. [5;19]

Ja alkohols organismā iekļūst sistemātiski, cieš ne vien nervu sistēma, bet arī gremošanas trakts, acis, sirds. Aknas nespēj tikt galā ar alkohola radīto slodzi, sākas ciroze - hronisks aknu iekaisums ar aknu šūnu iekaisumu un bojāeju. Cieš arī iekšējās sekrēcijas orgāni (aizkuņģa dziedzeris, hipofīze, virsnieres). Jauniešiem, kas raduši lietot alkoholu, uz alkohola intoksikācijas fona var attīstīties diabēts, sākties dzimumfunkciju traucējumi. Ļoti bīstama ir akūta saindēšanās ar alkoholu, jo jauniešu organisms ir ļoti jutīgs pret toksiskām vielām. Pusaudžiem, kas pārmērīgi lieto alkoholu, novērojami dažādi traucējumi emocionālajā un gribas sfērā, piemēram, mazinās sabiedriskā aktivitāte un zūd darba iemaņas, cieš veselīga godkāre un tikumiskās īpašības, toties pirmajā vietā izvirzās tādas emocionālas novirzes kā rupjība, eksplozivitāte, bezrūpība, iniciatīvas trūkums. Pusaudži kļūst neiejūtīgi, dažkārt pat nežēlīgi pret tuviniekiem, attieksmē pret bijušajiem draugiem - nepatiesi, auksti, noslēgti un neuzticīgi, brīvi viņi jūtas tikai "savā barā". [5]

Atkarības patoģenēze

Atkarība ir primāra, hroniska un progresējoša slimība, kas grauj ne tikai cilvēka fizisko un psihisko veselību, bet arī personību kopumā, ietekmē sociālo statusu un palielina mirstības risku.

Psihiskā un fiziskā atkarība

Alkoholam ir labsajūtu radoša iedarbība, kas veicina alkohola atkārtotu lietošanu. Pēc alkohola lietošanas mainās CNS neirofizioloģiskie procesi, veicinot tieksmi pēc arvien lielāka alkohola daudzuma un alkohola atkarības veidošanos. Psihiskajai atkarībai raksturīga tieksme, piespiedu vēlme dabūt alkoholu un nespēja atturēties no tā. Ja attīstījusies tolerance un fiziskā atkarība, tad, pārtraucot alkohola lietošanu, var rasties abstinences simptomi. Ar alkohola lietošanas pārtraukšanu saistītās negatīvās sajūtas var veicināt arī alkohola lietošanas atsākšanu. Atkarību no alkohola raksturo indivīda veselības un sociālās labklājības pasliktināšanās. [6] Ja alkoholu lieto pastāvīgi un lielā daudzumā, attīstās fiziskā atkarība, kas, alkoholam izdaloties no organisma, bieži izpaužas kā abstinences simptomi. Fiziskās atkarības attīstībai svarīgi, lai indivīds nepārtraukti būtu pakļauts alkohola iespaidam jeb asinīs nepārtraukti būtu alkohols. Alkoholam izdaloties no organisma, pielāgošanās alkohola paralizējošai iedarbībai izpaužas kā nervu sistēmas pārkairinājums un abstinences simptomi; tie sāk parādīties 12-48 stundas pēc alkohola lietošanas pārtraukšanas un to pakāpe un parādīšanās laiks ir atkarīgi no alkohola lietošanas intensitātes. [6]

Faktori, kas veicina atkarības rašanos

Ģenētiskais

Jo izteiktāki slimības simptomi un vairāk atkarīgo ģimenē, jo lielāka varbūtība, ka saslims atkarīgā pēcnācēji. Vīriešiem risks saslimt ar alkoholismu ir piecas reizes lielāks nekā sievietēm. Šādam ģimenes alkoholismam raksturīgs agrīns sākums. Alkoholiķu bērni bieži vien kļūst par alkohola atkarīgiem pat tad, ja ir adaptēti un aug labvēlīgā vidē. [2]

Psiholoģiskais

Hiperaktivitāte bērnībā, emocionāla labilitāte, koncentrēšanās grūtības, pārlieka uzbudināmība, garīgās attīstības aizture. Atkarība biežāk veidojas histēriskām, viegli uzbudināmām personībām, sevišķi, ja populācijā daudz patērē alkoholu. [2]

Bioloģiskais

Ja alkoholdehidrogenāzes (ADH) un aldehīddehidrogenāzes (AIDH) attiecība organismā ir augsta, kā tas ir, piemēram, mongoloīdā populācijā, tad pēc alkohola lietošanas notiek ātra un masīva acetaldehīda uzkrāšanās organismā, kas izraisa karstuma sajūtu, nelabumu, vemšanu, radot nepatiku pret alkoholu. Ja tomēr attīstās alkohola atkarība, tā norit smagi, progredienti, ar nelabvēlīgu iznākumu, kā tas ir, piemēram, Japānā, kur alkoholisma līmenis ir salīdzinoši zems (2%). Toties zema šo fermentu attiecība nosaka augstu toleranci pret alkoholu. Šajā gadījumā atkarība attīstās lēnāk, lai gan pacientam rodas daudz sociālu problēmu, kā tas ir mūsu populācijā. Pēdējā laikā, aziātiem veidojot ģimenes ar eiropiešiem, pēcnācēji dzimst ar augstu toleranci pret alkoholu. [2]

Alkohola atkarību var veicināt ne tikai nelabvēlīgi sociālie apstākļi, neapmierinātība ar dzīvi, bezdarbs, daudz brīva laika, stresa situācijas darbā, alkohola pieejamība, bet arī īpaši nelabvēlīgi dzīves apstākļi. [2]

Diagnostiskie kritēriji

Kritēriji, kas liecina par alkohola atkarību:

• ir spēcīga tieksme vai piespiedu vēlēšanās lietot alkoholisko dzērienu;
• mazinājusies spēja kontrolēt apreibinošās vielas lietošanas sākšanu, daudzumu vai beigšanu;
• ir abstinences simptomi, beidzot lietot vai samazinot alkohola lietošanu;
• aug tolerance (panesība):

o   lai sasniegtu reibumu, palielina iepriekš lietoto devu,

o   turpinot lietošanu, iepriekšējā deva sniedz jūtami vājāku iedarbību;

• lietošana izveidojas par svarīgu dzīves sastāvdaļu;
• lietošana turpinās, lai gan parādījušies kaitējumi, ko lietotājs apzinās (var izteikt pieņēmumu, ka viņš tos apzinās). [2]

Par atkarību var runāt tikai tad, ja pacients kādā periodā iepriekšējos divpadsmit mēnešos jutis vai izrādījis trīs vai vairākas no šīm pazīmēm.

Atkarības slimnieks nav spējīgs atgriezties pie epizodiskas tās vai citas atkarību izraisošas vielas lietošanas. Slimnieks nespēj kontrolēt atkarības procesu tikai ar gribasspēku un raksturu. Atkarība ir slimība, kas nav izārstējama, bet, izprotot tās dabu un attīstības likumsakarības, atkarīgais var visu atlikušo mūžu nodzīvot skaidrā.

Atkarība var izveidoties jebkuram cilvēkam neatkarīgi no vecuma, dzimuma, rases, profesijas, mantiskā stāvokļa. Atkarība rada apkārtējo cilvēku līdzatkarību ģimenē, darbavietā, sociālajā vidē. [9]

Agrīnā pusaudžu alkohola atkarība

Pusaudžu vecumā veidojas personība, raksturs, attīstās spējas, noslieces, intereses; ja pusaudzis sāk lietot alkoholiskos dzērienus, tas izpaužas izteiktāk nekā pieaugušajiem un atstāj daudz lielāku ietekmi uz dzīvi.

Eiropas skolu aptaujas projekta (ESPAD) rezultātu analīze par alkoholu un citām narkotiskajām vielām liecina, ka lielākā daļa skolēnu vismaz reizi ir dzēruši alu (91%), turklāt vairāk nekā puse (58%) vismaz vienu kausu alus izdzēruši līdz 12 gadu vecumam, bet vīna lietošanu līdz 14 gadu vecumam sākuši 78% respondentu. [14] Pusaudži, kas agri sākuši lietot alkoholu, vieglāk pie tā pierod. Alkoholisma simptomi, kas pieaugušam cilvēkam parādās pēc ilgāka perioda, jauniešiem var attīsties jau pēc viena gada, biežāk pēc 2-3 gadu dzeršanas, arī alkoholisma norise ir ļaundabīgāka, visi traucējumi ir smagāki: ātri parādās alkoholismam raksturīgā rupjība, vienaldzība, nesavaldība, agresivitāte, ļaunums (īpaši dzērumā), sevišķi attieksmē pret ģimeni un tuviem cilvēkiem. Sašaurinās un gaist iepriekš spraustie mērķi, netiek piepildītas ieceres. [11]

Pusaudži parasti sāk lietot alkoholu, "bariņā" iedzerot alu vai sidru, kas plaši reklamēti kā "nevainīgi" dzērieni patīkamai laika kavēšanai. Alkohols postoši iedarbojas uz nenobriedušo CNS, tiek traucēta neironu diferenciācija un nobriešana, cieš pusaudža personība: abstraktā loģiskā domāšana, intelekts, atmiņa un spēja emocionāli reaģēt. Reibums pusaudžiem un bērniem attīstās ātri un var beigties ar apdullumu un komu. Īss uzbudinājums pāriet dziļā intoksikācijas miegā, var būt krampji, murgi un halucinācijas, pat letāls iznākums. [2]

Pusaudžu alkohola atkarības attīstībā ir pieci posmi.

• 1.posms. Pakāpeniska pierašana (adaptācija) pie alkohola. Liela nozīme ir mikrosociālajai videi, īpaši ģimenei, skolai, draugiem. Ilgst 3-6 mēnešus.
• 2.posms. Alkohola lietošana kļūst regulāra, palielinās devas, lietošanas biežums, mainās uzvedība. Ilgst ne vairāk par gadu. Ja lietošanu pārtrauc šajā posmā, terapeitiskais efekts var būt labs.
• 3.posms. Veidojas psihiskā atkarība. Zūd izdzertā daudzuma un situācijas kontrole, tolerance palielinās 3-4reizes. Pusaudzis pats kļūst par aktīvu alkohola propagandētāju. Alkohols tiek lietots vairākas dienas, nedēļas pēc kārtas, reizēm - pastāvīgi. Tā ir alkohola atkarības sākuma stadija.
• 4.posms. Noformējas abstinences sindroms, pārsvarā ar psihisku komponentu vai astēniski veģetatīviem traucējumiem. Tas nav ilgstošs un rodas pēc lielu alkohola devu izdzeršanas.
• 5.posms. Alkohola atkarība attīstās pēc kopējām likumsakarībām. Pusaudžiem ātri veidojas demence. Slimnieki kļūst nolaidīgi, asociāli, rupji, disforiski, kavēti, intelektuāli degradēti, ar izteiktiem atmiņas un emociju traucējumiem.[13]

Alkohola atkarība pusaudžiem biežāk attīstās pēc galvas traumas, neiroinfekcijas un organiskiem CNS darbības traucējumiem. Īpaši nelabvēlīgi alkohola lietošana ietekmē akcentētas personības, kam atkarība attīstās strauji, norit smagi, bieži progredienti, agri vērojami personības traucējumi, plānprātība. Klīniski vērojama smaga intoksikācija ar amnēziju, tolerances pakāpe strauji pazeminās, noformējas abstinences sindroms un sākas īstie "plosti". [2]

Alkohola lietošanas sekas

Spilgta pusaudžu alkoholisma īpatnība ir strauja personības psihopatizācija ar izteiktām garastāvokļa svārstībām, uzbudinātību, ļaunumu, agresivitāti un rupjību. Reizēm uzvedība kļūst neciešama, novēro arī dzimumsakarus 13-15 gadu vecumā, biežu partneru maiņu, homoseksuālas epizodes. Ja alkoholisko dzērienu lietošana sākusies pubertātes periodā, tā noris vētraini un ieilgst. Personības attīstība un pilnveidošanās, emocionālo un sadzīves uzskatu veidošanās apstājas pusceļā. [15]

Ja alkoholisma attīstība sākusies agrāk, bērna fiziskā un emocionālā izaugsme apstājas, zūd spēja mācīties, iegaumēt, koncentrēties, jo traucē biežās garastāvokļa svārstības. Šie bērni kļūst truli, viegli aizkaitināmi, rupji, niknuma uzliesmojumi viņiem reizēm rodas bez iemesla. Personības izmaiņu dēļ šajā vecumā jauniešiem biežāk nekā pieaugušajiem konstatēti kriminālpārkāpumi. [12]

Sevišķi postoši alkohols ietekmē pusaudžus, kam jau līdz tam iezīmējušās rakstura novirzes (psihopātijas). Noslēgti, nesabiedriski un bailīgi pusaudži alkoholu lieto, lai kaut uz laiku kompensētu savus trūkumus, atvieglotu kontaktus ar biedriem, justos brīvāk un patīkamāk. Toties skaidrā prātā šīs rakstura īpašības kļūst vēl nepatīkamākas, smagākas, neciešamākas. Personas ar psihopātiskām rakstura iezīmēm alkoholu sāk lietot pāris gadu agrāk nekā veselie pusaudži, turklāt hronisks alkoholisms viņiem iestājas daudz straujāk. Ja pusaudžu grupā, kurā novērojamas rakstura novirzes, alkoholisko dzērienu lietošana sākas vidēji 13,5 gadu vecumā, tad alkoholisma pazīmes parādās jau 14,8 gadu vecumā. [3]

Tiek pieņemts, ka pusaudžiem alkoholisms veidojas 2,5-4 reizes ātrāk nekā pieaugušajiem, taču to nevajadzētu uztvert kā praktiski neizbēgamu alkoholisma veidošanos personām ar rakstura novirzēm. Noteicošā ir vides ietekme, kurā pusaudzis dzīvo un ar kuras tradīcijām tam jārēķinās.

Hroniski lietojot alkoholu, attīstās "alkohola slimība", kas var pieņemt somatiskas vai psihiskas patoloģijas formu, bojāt mērķa orgānus un radīt dzīvībai bīstamus stāvokļus. Ģenētiskas predispozīcijas gadījumā alkohola lietošana pat salīdzinoši nelielās devās var radīt toksiskas izmaiņas orgānos un sistēmās. [2]

Pētījuma metodes, materiāli

Retrospektīvā pētījumā Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra (RPNC) statistikas nodaļā tika atlasītas 360 slimības vēstures ar diagnozēm pēc SSK-10 klasifikatora: F10.0 "Psihiski un uzvedības traucējumi alkohola lietošanas dēļ, akūta intoksikācija", F10.1 "Vielu kaitējoši pārmērīga lietošana" un F10.2 "Psihiski un uzvedības traucējumi alkohola lietošanas dēļ, atkarības sindroms" 2007.-2012. gadā.

No 360 slimības vēsturēm analīzei tika apkopoti dati par pacientiem, kam anamnēzē bija diagnoze F10.2 (13 slimības vēstures) un diagnozes F10.0 un F10.1 (51 slimības vēsture). Tika izstrādāts slimības vēstures novērtēšanas protokols no 4 daļām:

• sociāli demogrāfiskie dati;
• sociālās funkcionēšanas novērtēšana;
• psihiskā stāvokļa īpatnības;
• alkohola abstinences raksturojums.

Pētījuma rezultāti

No 360 RPNC reģistrētajiem pusaudžiem ar diagnozēm F10.0, F10.1 un F10.2 reģistrēti:

• 2012. gadā 4% (13 nepilngadīgie);
• 2011. gadā 6% (23);
• 2010. gadā 6% (20);
• 2009. gadā 16% (57);
• 2008. gadā 29% (106);
• 2007. gadā 39% (141).

2007.-2013. gadā ar diagnozi F10.2 reģistrēti 13 pusaudži. (2011.-2012. gadā pa 1 pusaudzim, 2008.-2010. gadā pa 3 pusaudžiem, 2007. gada 2 pusaudži). No 13 pusaudžiem ar diagnozi F10.2 reģistrētas 2 meitenes un 11 puiši, no tiem alkoholu pirmo reizi pamēģināja: 1 pacients 9 gadu vecumā, 2 pacienti 10 gadu vecumā, 4 pacienti 12 gadu vecumā, 3 pacienti 13 gadu vecumā, 2 pacienti 14 gadu vecumā, 1 pacients 15 gadu vecumā.

Diskusija

Visiem pacientiem ar diagnozi "Psihiski un uzvedības traucējumi alkohola lietošanas dēļ, atkarības sindroms" bija nelabvēlīgi sociālās vides faktori: visi 13 pusaudži ar šo diagnozi dzīvo nepilnā ģimenē vai bērnu namā. Deviņiem pacientiem (69%) ir alkohola atkarība radinieku vidū. Trim pusaudžiem (23%) vecāku vardarbības dēļ mājās vairs nav droši. Astoņiem pacientiem (61%) ir grūtības apmeklēt skolu vai sekot mācībām, grūtības koncentrēties. Tas sakrīt ar literatūras datiem, ka alkohola atkarību var veicināt gan nelabvēlīgi sociālie apstākļi, alkohola pieejamība, gan īpaši nelabvēlīgie dzīves apstākļi, [17] gan arī ģenētiska predispozīcija.

Retāk nelabvēlīgi sociālie faktori reģistrēti pusaudžiem ar diagnozi "Vielu kaitējoši pārmērīga lietošana": tikai 19 pusaudži jeb 38% ar šo diagnozi dzīvo nepilnās ģimenēs vai tikai ar vienu no vecākiem. 7 pacientiem (13%) ģimenē ir tādas problēmas kā alkohola atkarība radinieku vidū, 3 pusaudžiem (5%) mājās vairs nav droši vardarbīgu vecāku dēļ. Tikai 2 pacientiem (3%) ir grūtības mācībās. Viņi biežāk dzīvo pilnās ģimenēs.

Analizējot psihisko stāvokli, pacientiem ar diagnozi "Psihiski un uzvedības traucējumi alkohola lietošanas dēļ, atkarības sindroms" pārsvarā ir šādi simptomi: nemiers un bailes, agresivitāte. Diviem pacientiem bija redzes un dzirdes halucinācijas.

Pusaudžiem ar diagnozi "Vielu kaitējoši pārmērīga lietošana" psihiskie traucējumi izpaužas ar agresivitāti (33%) un nemieru un baiļu sajūtu (27% pusaudžu).

Abstinenci raksturo somatiski traucējumi: roku trīce, svīšana, paaugstināts asinsspiediens (maldīgi var rasties aizdomas par hipertonisko slimību), sausums mutē, slikta dūša, vemšana, reizēm caureja, miega un ēstgribas traucējumi. Psihiskie traucējumi ietver alkohola psihožu iezīmes: sasprindzinājuma un trauksmes sajūtu, nenoteiktas bailes, pašniecināšanas domas, vainas apziņu, elementārus uztveres traucējumus (rudimentāras redzes un dzirdes halucinācijas). Parādās alkoholismam raksturīgā rupjība, vienaldzība, nesavaldība, agresivitāte, ļaunums (īpaši dzērumā), sevišķi attieksmē pret ģimeni un tuviem cilvēkiem. Sašaurinās un gaist iepriekš spraustie mērķi, netiek piepildītas ieceres. Reizēm rodas epileptiskas lēkmes. No visiem pacientiem ar alkoholu atkarību svīšana novērota 57% pacientu, roku tremors 46%, slikta dūša vai vemšana 46%, nemiers un baiļu sajūta 15% pusaudžu. No psihiskiem traucējumiem dzirdes un redzes halucinācijas novērotas 2 pacientiem (15%), agresīvi uzvedās 10 jeb 76%, koordinācijas traucējumi izpaudās 8 pusaudžiem (61%).

Pusaudžiem ar diagnozi "Vielu kaitējoši pārmērīga lietošana" novēroti tādi simptomi kā agresivitāte (33%), nemiers un baiļu sajūta (27%), slikta dūša vai vemšana (7%) un koordinācijas traucējumi (17% pusaudžu).

Secinājumi

Hipotēze "Nelabvēlīgi sociālie vides faktori ietekmē alkohola atkarības attīstību" apstiprinājās, pētījuma mērķi ir sasniegti.

Sociālās vides faktori (problēmas ģimenē, pusaudži dzīvo bērnu namā, dzīvo pie radiniekiem, nevis ar vecākiem, audzināti nepilnā ģimenē, viens vai abi vecāki slimo ar alkohola atkarību, mājās nav droša vide un regulāra skolas neapmeklēšana) biežāk konstatēti pacientiem ar alkohola atkarību, nevis ar diagnozi "Alkohola kaitējoši pārmērīga lietošana".

• Deviņiem pusaudžiem no 13 (69%) ar diagnozi F10.2 konstatēts, ka viens vai abi vecāki slimo ar alkohola atkarību.
• Visiem pusaudžiem ar alkohola atkarību ir problēmas ģimenē, viņi dzīvo bērnu namā vai pie radiniekiem vai viņiem nav viena no vecākiem.
• Trim pusaudžiem (23%) mājās vairs nav droši, jo vecāki ir vardarbīgi.
• Lielākajai daļai pacientu (61%) ar diagnozi F10.2 ir grūtības apmeklēt skolu vai sekot mācībām, grūtības koncentrēties.

Pacientiem ar diagnozi "Alkohola atkarība" tika novēroti abstinences simptomi. Pacientiem ar alkohola atkarību abstinenci raksturo svīšana (57% pacientu), roku tremors (46%), slikta dūša vai vemšana (46%), nemiers un baiļu sajūta (15% pusaudžu).

No psihiskiem traucējumiem dzirdes un redzes halucinācijas novērotas 2 pusaudžiem jeb 15% pacientu, agresīvu uzvedību 10 pacientiem jeb 76%, koordinācijas traucējumus 8 pusaudžiem (61%), savukārt pacientiem ar diagnozi "Alkohola kaitējoši pārmērīga lietošana" dzirdes un redzes halucinācijas nav novērotas, bet agresīvi uzvedas tikai 17 pusaudži jeb 33%.

Literatūra

1.      Villeruša A, Teibe U, Gobiņa I, Pudule I, Grīnberga D, Velika B, Tilgale N. Smēķēšanas un alkohola lietošanas izplatības skolas vecuma bērniem Latvijā. 2008.

2.      Osis G. Narkoloģija vispārējās prakses ārstiem. 2006: 9-33.

3.      Brokāns E, Strazdiņš J. Pusaudži un alkohols. Rīga, Zvaigzne, 1986: 76.

4.      Pelne A, Šulca L, Trapencieris M, Šmate I. Alkohola lietošanas radītās sekas un uz pierādījumiem balstītas alkohola politikas ieviešana. Latvijas Ārsts 2012/10: 10-16.

5.      http://trezvoeslovo.ru/nauka-ob-alkogole/prichiny-privodjashhie-nesovershennoletnih-k.html

6.      http://www.narko.lv/en/index.php?nid=35&PHPSESSID=bc83c75ee466131c1b3f6ea93ec4fa7d

7.      Landsmane I, Skaida S, Maksima I. Alkohola atkarības sindroms: etioloģija, patoģenēze, diagnostika, klīnika un ārstēšana. Latvijas Ārsts 2012/10: 16-24.

8.      http://www.narko.lv/en/?nid=42&PHPSESSID=c010a279487226dc78d92c50a0612c2d

9.      http://www.narcomania.lv/pub/index.php?id=21

10.  http://www.narko.lv/en/?nid=41&PHPSESSID=d0074202ad13469ea4695495df5c51c7

11.  http://pubs.niaaa.nih.gov/publications/arh26-4/287-291.htm

12.  http://hnb.com.ua/articles/s-deti-detskiy_alkogolizm-3286

13.  http://www.alkmed.ru/stadii-alkogolizma/detskij-alkogolizm.html

14.  Koroļeva I, Trapencieris M. ASPAD 2003, v/a Latvijas: 25-40.

15.  Peleg-Oren N, Cardenas GA, Comerford M, Galea S. An Association Between Bullying Behaviors and Alcohol Use Among Middle School Students. Journal of Early Adolescence, 2012: 761-775.

16.  Melodee Hanes, Acting Administrator Effects and Consequences of Underage Drinking. Juvenile Justice, Sept 2012.

17.  http://www.alcoholandfamilies.org.uk/documents/7/effects_children_and_families/effects_children.htm

18.  http://www.the-alcoholism-guide.org/teen-alcohol-abuse.html

19.  http://www.medicinenet.com/alcohol_and_teens/article.htm

20.  http://menshealth.about.com/cs/teenhealth/a/teen_drinking.htm

21.  http://pubs.niaaa.nih.gov/publications/arh26-4/287-291.htm